Lamentações 3

LvGluck8: Latvian Glück 8th edition (SM_LVGLUCK8) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
1 Eu sou o homem que conheceu a dor, sob a vara de seu furor.
2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
2 Conduziu-me e me fez caminhar nas trevas e não na claridade.
3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
3 Ele não cessa de voltar a mão todos os dias contra mim.
4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
4 Consumiu minha carne e minha pele, partiu meus ossos.
5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
5 Em torno de mim acumulou veneno e dor.
6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
6 Fez-me morar nas trevas como os mortos do tempo antigo.
7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
7 Cercou-me com muralhas sem saída, carregou-me de pesados grilhões.
8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
8 Não obstante meus gritos e apelos sufocou a minha prece!
9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
9 Fechou-me a vereda com pedras e obstruiu o meu caminho.
10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
10 Foi ele para mim qual urso de emboscada, qual leão traiçoeiro.
11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
11 Desviou-me para me dilacerar, deixando-me no abandono.
12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
12 Retesou o arco e me tomou para alvo de suas setas.
13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
13 Cravou em meus rins as flechas de sua aljava.
14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
14 Tornei-me escárnio do meu povo, objeto constante de suas canções.
15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
15 Saturou-me de amarguras, saciou-me de absinto.
16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
16 Quebrou-me os dentes com cascalhos, mergulhou-me em cinzas.
17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
17 A paz foi roubada de minha alma, nem sei mais o que é felicidade.
18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
18 E eu penso: perdi minha força e minha esperança no Senhor.
19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
19 A lembrança de meus tormentos e minhas misérias é para mim absinto e veneno.
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
20 A pensar nisso sem cessar, minha alma desfalece dentro de mim.
21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
21 Eis, porém, o que vou tomar a peito para recuperar a esperança.
22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
22 É graças ao Senhor que não fomos aniquilados, porque não se esgotou sua piedade.
23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
23 Cada manhã ele se manifesta e grande é sua fidelidade.
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
24 Disse-me a alma: o Senhor é minha partilha, e assim nele confio.
25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
25 O Senhor é bom para quem nele confia, para a alma que o procura.
26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
26 Bom é esperar em silêncio o socorro do Senhor.
27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
27 É bom para o homem carregar seu jugo na mocidade.
28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
28 Permaneça só e em silêncio, quando Deus lho determinar!
29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
29 Leve sua boca ao pó; haverá, talvez, esperança?
30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
30 Estenda a face a quem o fere, e se farte de opróbrios!
31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
31 Porque o Senhor não repele para sempre.
32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
32 Após haver afligido, ele tem piedade, porque é grande sua misericórdia.
33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
33 Não lhe alegra o coração humilhar e afligir os homens.
34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
34 Calcar aos pés todos os cativos da terra;
35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
35 violar o direito de um homem à face do Altíssimo;
36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
36 lesar os direitos de outros... Não vê tudo isso o Senhor?
37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
37 De quem se executa a ordem, sem que Deus a ordene?
38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
38 Não é da boca do Altíssimo que procedem males e bens?
39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
39 De que pode o homem em vida queixar-se? Que cada um se queixe de seus pecados.
40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
40 Examinemos, escrutemos o nosso proceder, e voltemos para o Senhor.
41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
41 Elevemos os corações, tanto quanto as mãos, para Deus lá nos céus.
42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
42 Pecamos, recalcitramos, e não nos perdoastes.
43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
43 Cobristes-vos de cólera para nos perseguir. Matastes sem piedade.
44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
44 Numa nuvem vos envolvestes para impedir que a prece a atravessasse.
45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
45 E de nós fizestes raspas, refugo das nações.
46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
46 Contra nós abrem a boca todos os nossos inimigos.
47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
47 Fosso e terror - é o nosso quinhão, com ruínas e desolação.
48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
48 Rios de lágrimas correm-me dos olhos, por causa da ruína da filha de meu povo.
49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
49 Não cessam meus olhos de chorar, porque não cessa {a desgraça},
50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
50 até que do alto dos céus o Senhor desça seu olhar.
51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
51 Minha alma se amargura, ao ver todas as filhas da minha cidade.
52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
52 Caçaram-me como a um pardal os que, sem razão, me odeiam.
53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
53 Quiseram precipitar-me no fosso rolando uma pedra sobre mim.
54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
54 Acima de mim subiam as águas: Estou perdido!, exclamei.
55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
55 Invoquei, Senhor, o vosso nome do profundo fosso.
56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
56 Ouvistes-me gritar: Não aparteis do meu chamado o vosso ouvido.
57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
57 E vós viestes no dia em que vos invoquei e dissestes: Não tenhas medo!
58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
58 Defendestes, Senhor, a minha causa, e minha vida resgatastes.
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
59 Vistes, Senhor, o mal que me fizeram: fazei-me justiça.
60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
60 Vós vedes seus projetos vingativos e suas tramas contra mim.
61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
61 Senhor, ouvistes suas injúrias e todos os seus conluios contra mim;
62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
62 As palavras de meus inimigos e o que sem cessar estão tramando contra mim.
63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
63 Observai-os: sentados ou de pé, fazem de mim objeto de suas canções.
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
64 Dai-lhes, Senhor, a paga, o que merece o seu proceder.
65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
65 Cegai-lhes o coração; feri-os com a vossa maldição;
66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.
66 persegui-os com vossa cólera, e exterminai-os do nosso universo, Senhor!

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lamentações 3, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.