Salmos 78
LvGluck8: Latvian Glück 8th edition (SM_LVGLUCK8) vs ARIB
ARIB Almeida Revisada Imprensa Bíblica
1 Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.
1 Escutai o meu ensino, povo meu; inclinai os vossos ouvidos às palavras da minha boca.
2 Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.
2 Abrirei a minha boca numa parábola; proporei enigmas da antigüidade,
3 Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
3 coisas que temos ouvido e sabido, e que nossos pais nos têm contado.
4 To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.
4 Não os encobriremos aos seus filhos, cantaremos às gerações vindouras os louvores do Senhor, assim como a sua força e as maravilhas que tem feito.
5 Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.
5 Porque ele estabeleceu um testemunho em Jacó, e instituiu uma lei em Israel, as quais coisas ordenou aos nossos pais que as ensinassem a seus filhos;
6 Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.
6 para que as soubesse a geração vindoura, os filhos que houvesse de nascer, os quais se levantassem e as contassem a seus filhos,
7 Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;
7 a fim de que pusessem em Deus a sua esperança, e não se esquecessem das obras de Deus, mas guardassem os seus mandamentos;
8 Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.
8 e que não fossem como seus pais, geração contumaz e rebelde, geração de coração instável, cujo espírito não foi fiel para com Deus.
9 Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.
9 Os filhos de Efraim, armados de arcos, retrocederam no dia da peleja.
10 Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
10 Não guardaram o pacto de Deus, e recusaram andar na sua lei;
11 Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
11 esqueceram-se das suas obras e das maravilhas que lhes fizera ver.
12 Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
12 Maravilhas fez ele à vista de seus pais na terra do Egito, no campo de Zoã.
13 Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
13 Dividiu o mar, e os fez passar por ele; fez com que as águas parassem como um montão.
14 Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
14 Também os guiou de dia por uma nuvem, e a noite toda por um clarão de fogo.
15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
15 Fendeu rochas no deserto, e deu-lhes de beber abundantemente como de grandes abismos.
16 Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.
16 Da penha fez sair fontes, e fez correr águas como rios.
17 Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,
17 Todavia ainda prosseguiram em pecar contra ele, rebelando-se contra o Altíssimo no deserto.
18 Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,
18 E tentaram a Deus nos seus corações, pedindo comida segundo o seu apetite.
19 Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?
19 Também falaram contra Deus, dizendo: Poderá Deus porventura preparar uma mesa no deserto? Acaso fornecerá carne para o seu povo?
20 Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?
20 Pelo que o Senhor, quando os ouviu, se indignou; e acendeu um fogo contra Jacó, e a sua ira subiu contra Israel;
21 Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.
21 Pelo que o Senhor, quando os ouviu, se indignou; e acendeu um fogo contra Jacó, e a sua ira subiu contra Israel;
22 Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.
22 porque não creram em Deus nem confiaram na sua salvação.
23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,
23 Contudo ele ordenou às nuvens lá em cima, e abriu as portas dos céus;
24 Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.
24 fez chover sobre eles maná para comerem, e deu-lhes do trigo dos céus.
25 Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
25 Cada um comeu o pão dos poderosos; ele lhes mandou comida em abundância.
26 Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,
26 Fez soprar nos céus o vento do oriente, e pelo seu poder trouxe o vento sul.
27 Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,
27 Sobre eles fez também chover carne como poeira, e aves de asas como a areia do mar;
28 Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.
28 e as fez cair no meio do arraial deles, ao redor de suas habitações.
29 Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.
29 Então comeram e se fartaram bem, pois ele lhes trouxe o que cobiçavam.
30 Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,
30 Não refrearam a sua cobiça. Ainda lhes estava a comida na boca,
31 Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.
31 quando a ira de Deus se levantou contra eles, e matou os mais fortes deles, e prostrou os escolhidos de Israel.
32 Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.
32 Com tudo isso ainda pecaram, e não creram nas suas maravilhas.
33 Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.
33 Pelo que consumiu os seus dias como um sopro, e os seus anos em repentino terror.
34 Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,
34 Quando ele os fazia morrer, então o procuravam; arrependiam-se, e de madrugada buscavam a Deus.
35 Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.
35 Lembravam-se de que Deus era a sua rocha, e o Deus Altíssimo o seu Redentor.
36 Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.
36 Todavia lisonjeavam-no com a boca, e com a língua lhe mentiam.
37 Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.
37 Pois o coração deles não era constante para com ele, nem foram eles fiéis ao seu pacto.
38 Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.
38 Mas ele, sendo compassivo, perdoou a sua iniqüidade, e não os destruiu; antes muitas vezes desviou deles a sua cólera, e não acendeu todo o seu furor.
39 Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.
39 Porque se lembrou de que eram carne, um vento que passa e não volta.
40 Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!
40 Quantas vezes se rebelaram contra ele no deserto, e o ofenderam no ermo!
41 Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.
41 Voltaram atrás, e tentaram a Deus; e provocaram o Santo de Israel.
42 Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
42 Não se lembraram do seu poder, nem do dia em que os remiu do adversário,
43 Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,
43 nem de como operou os seus sinais no Egito, e as suas maravilhas no campo de Zoã,
44 Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
44 convertendo em sangue os seus rios, para que não pudessem beber das suas correntes.
45 Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
45 Também lhes mandou enxames de moscas que os consumiram, e rãs que os destruíram.
46 Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
46 Entregou às lagartas as novidades deles, e o fruto do seu trabalho aos gafanhotos.
47 Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
47 Destruiu as suas vinhas com saraiva, e os seus sicômoros com chuva de pedra.
48 Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
48 Também entregou à saraiva o gado deles, e aos coriscos os seus rebanhos.
49 Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
49 E atirou sobre eles o ardor da sua ira, o furor, a indignação, e a angústia, qual companhia de anjos destruidores.
50 Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
50 Deu livre curso à sua ira; não os poupou da morte, mas entregou a vida deles à pestilência.
51 Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,
51 Feriu todo primogênito no Egito, primícias da força deles nas tendas de Cam.
52 Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
52 Mas fez sair o seu povo como ovelhas, e os guiou pelo deserto como a um rebanho.
53 Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
53 Guiou-os com segurança, de sorte que eles não temeram; mas aos seus inimigos, o mar os submergiu.
54 Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.
54 Sim, conduziu-os até a sua fronteira santa, até o monte que a sua destra adquirira.
55 Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.
55 Expulsou as nações de diante deles; e dividindo suas terras por herança, fez habitar em suas tendas as tribos de Israel.
56 Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,
56 Contudo tentaram e provocaram o Deus Altíssimo, e não guardaram os seus testemunhos.
57 Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,
57 Mas tornaram atrás, e portaram-se aleivosamente como seus pais; desviaram-se como um arco traiçoeiro.
58 Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.
58 Pois o provocaram à ira com os seus altos, e o incitaram a zelos com as suas imagens esculpidas.
59 Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.
59 Ao ouvir isso, Deus se indignou, e sobremodo abominou a Israel.
60 Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.
60 Pelo que desamparou o tabernáculo em Siló, a tenda da sua morada entre os homens,
61 Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;
61 dando a sua força ao cativeiro, e a sua glória à mão do inimigo.
62 Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.
62 Entregou o seu povo à espada, e encolerizou-se contra a sua herança.
63 Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
63 Aos seus mancebos o fogo devorou, e suas donzelas não tiveram cântico nupcial.
64 Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.
64 Os seus sacerdotes caíram à espada, e suas viúvas não fizeram pranto.
65 Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,
65 Então o Senhor despertou como dum sono, como um valente que o vinho excitasse.
66 Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,
66 E fez recuar a golpes os seus adversários; infligiu-lhes eterna ignomínia.
67 Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,
67 Além disso, rejeitou a tenda de José, e não escolheu a tribo de Efraim;
68 Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;
68 antes escolheu a tribo de Judá, o monte Sião, que ele amava.
69 Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.
69 Edificou o seu santuário como os lugares elevados, como a terra que fundou para sempre.
70 Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,
70 Também escolheu a Davi, seu servo, e o tirou dos apriscos das ovelhas;
71 No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.
71 de após as ovelhas e suas crias o trouxe, para apascentar a Jacó, seu povo, e a Israel, sua herança.
72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.
72 E ele os apascentou, segundo a integridade do seu coração, e os guiou com a perícia de suas mãos.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Salmos 78, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.