Malaquias 1

rifa (RIFA) vs ARA

Sair da comparação
ARA Almeida Revista e Atualizada 1993
1 ڒْحُوكْمْ إِسَّاڭّْوَاذنْ. أَوَاڒْ ن سِيذِي إِ إِسْرَائِيل س ؤُفُوسْ ن مَالَاخِي.
1 Sentença pronunciada pelo Senhor contra Israel, por intermédio de Malaquias.
2 ”نشّْ ثُوغَا تّخْسغْ شكْ، إِقَّارْ سِيذِي، مَاشَا كنِّيوْ ثقَّارمْ: ’مَانِي ذ أَنغْ ثخْسذْ؟‘ مَا وَارْ إِدْجِي عِيسُو ذ ؤُمَاسْ ن يَاعْقُوبْ، إِقَّارْ سِيذِي، ؤُ نشّْ تّخْسغْ يَاعْقُوبْ،
2 Eu vos tenho amado, diz o Senhor ; mas vós dizeis: Em que nos tens amado? Não foi Esaú irmão de Jacó? — disse o Senhor ; todavia, amei a Jacó,
3 مَاشَا شَارْهغْ عِيسُو. نشّْ أَرِّيغْ إِذُورَارْ نّسْ ذ إِشْثْ ن ثمُّورْثْ إِتّْوَاردّْدْجنْ ؤُڒَا ذ ثَاسْغَارْثْ نّسْ إِ وُوشَّاننْ ن ڒخْڒَا.
3 porém aborreci a Esaú; e fiz dos seus montes uma assolação e dei a sua herança aos chacais do deserto.
4 وَاخَّا إِذُومْ إِقَّارْ: ’نشِّينْ نتّْوَاردّدْجْ، مَاشَا أَذْ نبْنَا ڒْخِيرْبَاثْ عَاوذْ!‘، أَمُّو إِ إِقَّارْ سِيذِي ن ڒْعسْكَارَاثْ: نِيثْنِي أَذْ بْنَانْ عَاوذْ، مَاشَا نشّْ أَذْ هذْمغْ ؤُ أَذْ أَسنْ ڒَاغَانْ ’ثَامُّورْثْ ن ؤُعفَّانْ‘، ؤُ عَاوذْ: ’ڒْڭنْسْ ونِّي خْ إِسخّضْ سِيذِي إِ ڒبْذَا!‘
4 Se Edom diz: Fomos destruídos, porém tornaremos a edificar as ruínas, então, diz o Senhor dos Exércitos: Eles edificarão, mas eu destruirei; e Edom será chamado Terra-De-Perversidade e Povo-Contra-Quem-O- Senhor -Está-Irado-Para-Sempre.
5 ثِيطَّاوِينْ نْومْ أَذْ ث ژَترنْ ؤُ كنِّيوْ أَذْ ثِينِيمْ: ’ذ أَمقّْرَانْ سِيذِي ثِيوَا إِ ثمُّورْثْ ن إِسْرَائِيل!‘ “
5 Os vossos olhos o verão, e vós direis: Grande é o Senhor também fora dos limites de Israel.
6 ”مِّيسْ إِتّْوقَّارْ بَابَاسْ ذ ؤُمْسخَّارْ بَابْ نّسْ. مَاڒَا نشّْ أَقَا ذ بَابَا، مَانِي إِقِّيمْ خنِّي ڒوْقَارْ إِ نشّْ؟ مَاڒَا نشّْ أَقَا ذ سِيذِي، مَانِي ثقِّيمْ ثِيڭّْوُوذِي نِّي زَّايِي؟، إِقَّارْ سِيذِي ن ڒْعسْكَارَاثْ، إِ كنِّيوْ، أَ إِكهَّاننْ، إِنِّي إِسّحْقَارنْ إِسمْ إِنُو. مَاشَا كنِّيوْ ثقَّارمْ: ’مِينْ زِي نسّحْقَارْ نشِّينْ إِسمْ نّشْ؟‘
6 O filho honra o pai, e o servo, ao seu senhor. Se eu sou pai, onde está a minha honra? E, se eu sou senhor, onde está o respeito para comigo? — diz o Senhor dos Exércitos a vós outros, ó sacerdotes que desprezais o meu nome. Vós dizeis: Em que desprezamos nós o teu nome?
7 كنِّيوْ ثتَّاوْيمْ-د أَغْرُومْ إِخمْجنْ خْ ؤُعَالْطَارْ إِنُو، ثقَّارمْ: ’مِينْ زِي إِ شكْ نسّْخمّجْ؟‘ مِينْ زِي أَقَا كنِّيوْ ثقَّارمْ: ’ثَازوْضَا ن سِيذِي ذ ثَامحْقُورْثْ.‘
7 Ofereceis sobre o meu altar pão imundo e ainda perguntais: Em que te havemos profanado? Nisto, que pensais: A mesa do Senhor é desprezível.
8 مَاغَارْ ؤُمِي كنِّيوْ ثتَّاوْيمْ مِينْ إِدْجَانْ ذ أَضَارْغَاڒْ إِ ثَاغَارْصْثْ، مَا وَارْ إِدْجِي أَيَا ذ ڒْغَارْ؟ ؤُ خْمِي غَا ثَاوْيمْ كنِّيوْ مِينْ إِدْجَانْ ذ أَقجْذَاحْ نِيغْ مِينْ إِهڒْشنْ، مَا وَارْ إِدْجِي أَيَا ذ ڒْغَارْ! سِيوضْ أَيَا إِشْثْ ن ثْوَاڒَا غَارْ لْوَالِي. مَا شكْ أَذْ أَسْ د-ثَاسذْ خْ ڒْخَاضَارْ نِيغْ نتَّا أَذْ يِيڒِي مْلِيحْ أَكِيذكْ؟، إِقَّارْ سِيذِي ن ڒْعسْكَارَاثْ.“
8 Quando trazeis animal cego para o sacrificardes, não é isso mal? E, quando trazeis o coxo ou o enfermo, não é isso mal? Ora, apresenta-o ao teu governador; acaso, terá ele agrado em ti e te será favorável? — diz o Senhor dos Exércitos.
9 ”خنِّي ڒخُّو، أَرْزُومْ ؤُذمْ ن أَربِّي، حِيمَا نتَّا أَذْ خَانغْ إِحِينّْ. مَاشَا مَانْ أَيَا إِتّْوَاڭّْ زَّايْومْ! مَا أَذْ يِيڒِي س نّيّثْ ثشْنَا إِ يِيجّْ زَّايْومْ؟، إِقَّارْ سِيذِي ن ڒْعسْكَارَاثْ.
9 Agora, pois, suplicai o favor de Deus, que nos conceda a sua graça; mas, com tais ofertas nas vossas mãos, aceitará ele a vossa pessoa? — diz o Senhor dos Exércitos.
10 مَانْ ونْ زَّايْومْ إِ غَا إِبلّْعنْ خنِّي ثِيوُّورَا، أَڒَامِي نِيثْنِي وَارْ تّسْرِيقِّينْ عَاذْ أَعَالْطَارْ إِنُو بَاطڒْ. نشّْ وَارْ ذَايْومْ تِّيفغْ أَرْضَا، إِقَّارْ سِيذِي ن ڒْعسْكَارَاثْ، ؤُ ؤُڒَا ذ ثَاوْهِيبْثْ ن ڒْغِيدْجثْ زڭْ ؤُفُوسْ نْومْ وَارْ د-ثتِّيسْ خْ ڒْخَاضَارْ إِنُو.
10 Tomara houvesse entre vós quem feche as portas, para que não acendêsseis, debalde, o fogo do meu altar. Eu não tenho prazer em vós, diz o Senhor dos Exércitos, nem aceitarei da vossa mão a oferta.
11 مَاغَارْ زِي مَانِي د ثْنقَّارْ ثْفُوشْثْ أَڒْ مَانِي ثْغدْجِي، أَذْ يِيڒِي يِيسمْ إِنُو ذ أَمقّْرَانْ جَارْ ڒڭْنُوسْ ؤُ ذِي كُوڒْ أَمْشَانْ أَذْ أَوْينْ ثَاوْهِيبْثْ ن ڒبْخُورْ إِ يِيسمْ إِنُو ؤُڒَا ذ إِشْثْ ن ثوْهِيبْثْ ن ڒْغِيدْجثْ، مَاغَارْ إِسمْ إِنُو ذ أَمقّْرَانْ جَارْ ڒڭْنُوسْ، إِقَّارْ سِيذِي ن ڒْعسْكَارَاثْ.
11 Mas, desde o nascente do sol até ao poente, é grande entre as nações o meu nome; e em todo lugar lhe é queimado incenso e trazidas ofertas puras, porque o meu nome é grande entre as nações, diz o Senhor dos Exércitos.
12 مَاشَا كنِّيوْ ثسّْعِيدْجِيثمْ إِسمْ نِّي أَمْ ثقَّارمْ: ’ثَازوْضَا ن سِيذِي إِنُو ثخْمجْ ؤُ ڒْغِيدْجثْ نّسْ، إِخْسْ أَذْ يِينِي مَاشَّا نّسْ، ذ ثَامحْقُورْثْ!‘
12 Mas vós o profanais, quando dizeis: A mesa do Senhor é imunda, e o que nela se oferece, isto é, a sua comida, é desprezível.
13 كنِّيوْ ثقَّارمْ عَاوذْ: ’خْزَارْ، مَانْأَ أَمْنُوسْ- أَ!‘، مَاشَا كنِّيوْ سِيمَانْثْ نْومْ ثْسُوضْممْ خَاسْ، إِقَّارْ سِيذِي ن ڒْعسْكَارَاثْ. كنِّيوْ ثتَّاوْيمْ-د مِينْ إِتّْوَاشَارنْ، ؤُ مِينْ إِتّْقجْذْحنْ ذ مِينْ إِهڒْشنْ ثتّْوَايمْ-د أَمْ ثوْهِيبْثْ. مَا أَذْ أَيِي إِعْجبْ مَانْ أَيَا زڭْ ؤُفُوسْ نْومْ؟، إِقَّارْ سِيذِي.
13 E dizeis ainda: Que canseira! E me desprezais, diz o Senhor dos Exércitos; vós ofereceis o dilacerado, e o coxo, e o enfermo; assim fazeis a oferta. Aceitaria eu isso da vossa mão? — diz o Senhor .
14 إِتّْوَانْعڒْ ؤُغشَّاشْ، ونِّي غَارْ إِدْجَا إِجّْ ن ڒْمَاڒْ ذ أَوْثمْ ذِي ثْحِيمَارْثْ نّسْ ؤُشَا إِوَاعْذْ إِ-ث ؤُ خنِّي إِغَارْصْ إِ يِيجّْ ن ڒْمَاڒْ ذ أَنعْضُوبْ إِ سِيذِي! مَاغَارْ نشّْ ذ إِجّْ ن ؤُجدْجِيذْ ذ أَمقّْرَانْ، إِقَّارْ سِيذِي ن ڒْعسْكَارَاثْ، ؤُ إِسمْ إِنُو ذ أَمقّْرَانْ جَارْ ڒڭْنُوسْ.“
14 Pois maldito seja o enganador, que, tendo um animal sadio no seu rebanho, promete e oferece ao Senhor um defeituoso; porque eu sou grande Rei, diz o Senhor dos Exércitos, o meu nome é terrível entre as nações.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Malaquias 1, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.