2 Crônicas 21

rifa (RIFA) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 يَاهُوشَافَاطْ إِڭَّا أَذْ يَاريّحْ جَارْ ڒجْذُوذْ نّسْ. نتَّا إِتّْوَانْضڒْ جَارْ ڒجْذُوذْ نّسْ ذِي ثنْذِينْثْ ن ذَاوُوذْ. مِّيسْ يَاهُورَامْ إِذْوڒْ ذ أَجدْجِيذْ ذڭْ ومْشَانْ نّسْ.
1 Josafá adormeceu com seus pais e foi sepultado na cidade de Davi. Seu filho Jorão lhe sucedeu no trono.
2 أَيْثْمَاسْ، إِحنْجِيرنْ ن يَاهُوشَافَاطْ ثُوغَا أَثنْ ذ عَازَارْيَا، يَاحِييِيلْ، زَاكَارِييَّا، عَازَارْيَاهُو، مِيخَايِيلْ ذ شَافَاطْيَا. إِنَا مَارَّا ثُوغَا أَثنْ ذ إِحنْجِيرنْ ن يَاهُوشَافَاطْ، أَجدْجِيذْ ن إِسْرَائِيل.
2 Jorão tinha irmãos, filhos de Josafá: Azarias, Jaiel, Zacarias, Azaria, Miguel e Safatias, todos filhos de Josafá, rei de Judá.
3 بَابَاثْسنْ إِوْشَا أَسنْ أَطَّاسْ ن ثرْزِيفِينْ ن نُّوقَارْثْ ذ وُورغْ ذ ڒقْشُوعْ إِغْڒَانْ ؤُڒَا ذ ثِيندَّامْ إِفَارْينْ ذِي يَاهُوذَا، مَاشَا ثَاڭلْذِيثْ إِوْشَا إِ-ت إِ يَاهُورَامْ، مَاغَارْ وَانِيثَا ثُوغَا ذ أَمنْزُو.
3 O pai deles tinha-os dotado consideravelmente de prata, ouro, objetos preciosos, e lhes dera fortalezas em Judá; mas legara o reino a Jorão, porque era o primogênito.
4 ؤُمِي إِكَّارْ-د يَاهُورَامْ خْ ثْڭلْذِيثْ ن بَابَاسْ ؤُشَا إِمْنعْ ذِي ثِيزمَّارْ نّسْ، إِنْغَا مَارَّا أَيْثْمَاسْ س سِّيفْ، ؤُڒَا ذ شَا ن ڒْحُوكَّامْ ن إِسْرَائِيل.
4 Uma vez consolidado na posse do reino de seu pai, Jorão fez perecer pela espada todos os seus irmãos, assim como alguns chefes de Israel.
5 يَاهُورَامْ ثُوغَا غَارسْ ثْنَاينْ ؤُ-ثْڒَاثِينْ ن إِسڭّْوُوسَا ؤُمِي إِذْوڒْ ذ أَجدْجِيذْ. نتَّا إِحْكمْ ثْمنْيَا ن إِسڭّْوُوسَا ذِي ؤُرْشَالِيمْ.
5 Tinha ele trinta e dois anos quando começou a reinar e reinou oito anos em Jerusalém.
6 نتَّا يُويُورْ ذڭْ وبْرِيذْ ن إِجدْجِيذنْ ن إِسْرَائِيل، أَمْ مَامّشْ ثُوغَا ثڭَّا ثَادَّارْثْ ن أَخَابْ، مَاغَارْ يدْجِيسْ ن أَخَابْ ثذْوڒْ ذ ثَامْغَارْثْ نّسْ. نتَّا إِڭَّا مِينْ إِدْجَانْ ذ أَعفَّانْ ذِي ثِيطَّاوِينْ ن سِيذِي.
6 Seguiu as pegadas dos reis de Israel, como havia feito a casa de Acab, cuja filha desposara. Praticou o mal aos olhos do Senhor.
7 مَاشَا سِيذِي وَارْ إِخْسْ أَذْ يَاردّدْجْ ذَاوُوذْ ذِي طّْوعْ ن ڒْعَاهْذْ إِ إِڭَّا أَكْ-ذ ذَاوُوذْ، ؤُشَا ؤُڒَا ؤُمِي ذ أَسْ ثُوغَا إِنَّا، أَقَا أَذْ أَسْ إِوْشْ ڒبْذَا إِجّْ ن ڒفْنَارْ زَّاثْ إِ ثِيطَّاوِينْ نّسْ، إِ نتَّا ؤُ إِ إِحنْجِيرنْ نّسْ.
7 Contudo, não quis o Senhor destruir a casa de Davi, em vista da aliança feita com Davi e porque lhe tinha prometido deixar uma lâmpada, assim como a seus descendentes.
8 ذڭْ وُوسَّانْ نّسْ إِخْثُوتّڒْ إِذُومْ س ؤُغوّغْ زِي سَاذُو إِفَاسّنْ ن يَاهُوذَا، ؤُشَا ڭِّينْ إِجّْ ن ؤُجدْجِيذْ خْ يِيخفْ نْسنْ.
8 No tempo de Jorão, Edom libertou-se da dominação de Judá, e constituiu um rei para si.
9 إِعْذُو يَاهُورَامْ أَكْ-ذ مَارَّا إِمقّْرَاننْ نّسْ ذ مَارَّا إِكَارُّوثنْ نّسْ ن ؤُمنْغِي. أَقَا إِكَّارْ س دْجِيڒثْ ؤُ إِغْڒبْ خْ أَيْثْ ن إِذُومْ إِنِّي ثُوغَا إِ ذ أَسْ د-إِنّْضنْ، إِ نتَّا ؤُ إِ إِمقّْرَاننْ ن إِكَارُّوثنْ ن ؤُمنْغِي.
9 Jorão se pôs a caminho, com seus chefes e seus carros, e no meio da noite bateu os edomitas que cercavam ele e os chefes dos carros.
10 وَاخَّا أَمنِّي خْثُوتّْڒنْ أَيْثْ ن إِذُومْ س ؤُغوّغْ زِي جَارْ إِفَاسّنْ ن يَاهُوذَا، أَڒْ أَسّْ-أَ. ذِي ڒْوقْثْ نِّي بعْذَا إِغوّغْ ؤُڒَا ذ لِيبْنَا، مَاغَارْ ثُوغَا يَاهُوذَا إِحيّذْ خْ سِيذِي، أَربِّي ن ڒجْذُوذْ نّسْ.
10 Contudo, os edomitas ficaram livres da dominação de Judá até o dia de hoje. Pela mesma época, Lobna revoltou-se igualmente, porque Jorão tinha abandonado o Senhor, Deus de seus pais.
11 إِڭَّا يَاهُورَامْ ؤُڒَا ذ ڒڭْعُوذِي خْ إِذُورَارْ ن يَاهُوذَا. نتَّا يَارَّا إِمزْذَاغْ ن ؤُرْشَالِيمْ أَذْ سّْفسْذنْ إِخفْ نْسنْ س إِربِّيثنْ نّغْنِي، وَاهْ، ثُوغَا إِعَارْنْ يَاهُوذَا غَارْ مَانْ أَيَا.
11 Jorão estabeleceu também lugares altos nas montanhas de Judá; induziu â idolatria os habitantes de Jerusalém, e arrastou Judá ao mal.
12 ثِيوضْ-د غَارسْ إِشْثْ ن ثبْرَاثْ ن ؤُنَابِي إِلِييَا، ثقَّارْ: ”أَمُّو إِ إِقَّارْ سِيذِي، أَربِّي ن بَابَاشْ ذَاوُوذْ: ’مَاغَارْ وَارْ ثُويُورذْ خْ إِبْرِيذنْ ن بَابَاشْ يَاهُوشَافَاطْ ؤُ خْ إِبْرِيذنْ ن أَسَا، أَجدْجِيذْ ن يَاهُوذَا،
12 Foi então que lhe trouxeram da parte do profeta Elias uma mensagem concebida nos seguintes termos: Eis o que diz o Senhor, Deus de Davi, teu pai: Porque não andaste nas pegadas de teu pai Josafá, nem nas de Asa, rei de Judá,
13 مَاشَا ثُويُورذْ خْ إِبْرِيذنْ ن إِجدْجِيذنْ ن إِسْرَائِيل، ؤُشَا ثَارِّيذْ يَاهُوذَا ذ إِمزْذَاغْ ن ؤُرْشَالِيمْ أَذْ سّْفسْذنْ إِخفْ نْسنْ س إِربِّيثنْ نّغْنِي، ذڭْ وبْرِيذْ ن فَارْقْ-شْغڒْ ن ثَادَّارْثْ ن أَخَابْ، ؤُ مِينْزِي شكْ ثنْغِيذْ ؤُڒَا ذ أَيْثْمَاشْ زِي ثَادَّارْثْ ن بَابَاشْ، إِنِّي ثُوغَا إِشْنَانْ خَاكْ،
13 mas imitaste os reis de Israel, induziste à idolatria os habitantes de Judá e Jerusalém, como o fez a casa de Acab, e assassinaste teus irmãos, a família de teu pai, que eram melhores do que tu,
14 خْزَارْ، خْ ؤُينِّي سِيذِي أَذْ شكْ إِڒْقفْ س إِشْثْ ن ثشْثِي ذ ثَامقّْرَانْثْ جَارْ ڒْڭنْسْ نّشْ ذ إِحنْجِيرنْ نّشْ ذ ثمْغَارِينْ نّشْ ذ مَارَّا أَڭْڒَا نّشْ.
14 o Senhor há de ferir com uma grande praga teu povo, teus filhos, tuas mulheres e todos os teus bens;
15 شكْ سِيمَانْثْ نّشْ أَذْ ثوْضِيذْ ذڭْ إِجّْ ن ڒهْڒَاشْ ن ثكْرِيشْثْ إِقسْحنْ، أَڒْ د غَا ثفّغْ عَاذْ ثكْرِيشْثْ نّشْ غَارْ بَارَّا زِي سِّيبّثْ ن ڒهْڒَاشْ إِ إِتّْذُومَانْ.‘“
15 quanto a ti, hás de contrair no ventre uma grave doença, enfermidade que fará sair de teu corpo as entranhas durante longos dias.
16 سِيذِي إِسّهْوڒْ خْ يَاهُورَامْ أَرُّوحْ نْ إِفِيلِيسْطِينِييّنْ ذ وعْرَابنْ، إِنِّي إِزذْغنْ خْ ؤُغزْذِيسْ ن أَيْثْ ن كُوشْ.
16 O Senhor excitou contra Jorão o ânimo dos filisteus e dos árabes, vizinhos dos etíopes.
17 نِيثْنِي ڭعّْذنْ غَارْ يَاهُوذَا، ؤُذْفنْ غَارْ ثَامُّورْثْ ؤُ كْسِينْ مَارَّا أَڭْڒَا نِّي إِدْجَانْ ذِي ثَادَّارْثْ ن ؤُجدْجِيذْ، ؤُڒَا ذ إِحنْجِيرنْ نّسْ ذ ثمْغَارِينْ نّسْ، أَڒَامِي وَارْ ذ أَسْ إِقِّيمْ مْغِيرْ يَاهُويَاحَازْ، أَمَاژُوژْ ن إِحنْجِيرنْ نّسْ.
17 Eles subiram a Judá, irromperam por toda parte, pilharam todas as riquezas que estavam amontoadas no palácio real e levaram seus filhos com suas mulheres, de modo que só lhe ficou Joacaz, o filho mais novo.
18 أَوَارْنِي أَيَا إِوْثَا إِ-ث سِيذِي س يِيجّْ ن ڒهْڒَاشْ وَارْ إِزمَّارْ أَذْ زَّايسْ إِڭّنْفَا.
18 Depois disso, o Senhor feriu-o no ventre com um mal incurável.
19 ؤُمِي ثُوغَا نتَّا إِهْڒشْ أَمُّو أَسّْ إِضْفَارْ ؤُمَاسْ، ؤُشَا ثعْذُو ڒْوقْثْ أَڒَامِي عْذُونْ ثْنَاينْ ن إِسڭّْوُوسَا، إِمْسَارْ، أَقَا ثَاكْرِيشْثْ نّسْ ثفّغْ-د غَارْ بَارَّا، ؤُ نتَّا إِمُّوثْ س ڒحْڒِيقْ ذ أَمقّْرَانْ. ڒْڭنْسْ نّسْ وَارْ ذ أَسْ إِسَّارْغْ شَا ثْمسِّي أَمْ ڭِّينْ ثِيمسِّي إِ ڒجْذُوذْ نّسْ.
19 Isso durou certo tempo e, pelo fim do segundo ano, a violência do mal fez-lhe sair as entranhas. Morreu no meio de violentas dores. Seu povo não queimou perfumes em sua honra como o tinham feito para seu pai.
20 نتَّا ثُوغَا غَارسْ ثْنَاينْ ؤُ-ثْڒَاثِينْ ن إِسڭّْوُوسَا ؤُمِي إِذْوڒْ ذ أَجدْجِيذْ. نتَّا إِحْكمْ ثْمنْيَا ن إِسڭّْوُوسَا ذِي ؤُرْشَالِيمْ. نتَّا إِفْنَا، وَارْ خَاسْ إِنْذبْ حذْ. نضْڒنْ ث ذِي ثنْذِينْثْ ن ذَاوُوذْ، مَاشَا وَارْ إِدْجِي ذڭْ إِمضْڒَانْ ن إِجدْجِيذنْ.
20 Sua idade era de trinta e dois anos quando começou a reinar e reinou oito anos em Jerusalém. Morreu sem ser chorado. Sepultaram-no na cidade dê Davi, mas não nos sepulcros reais.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar 2 Crônicas 21, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.