Lucas 16

Ɩbwaarɛ Katɔwɛ Kyula Pʋpwɛ (NAW) vs NVT

Sair da comparação
NVT Nova Versão Transformadora
1 Yesu tɔwɛ mʋ abɩɩlapʋ yɛ, “Atɔ wuya kʋ ɩ kyɩna ɔ bʋ tɔ nɩɩ ɔ sʋ ɔkɩɩsʋpʋ mʋ nɩɩ ɛɛ kɩɩ mʋ kapatɩyɛ sʋ. Nɩɩ atɔ wuya mʋ nu fɛɛ ɔkɩɩsʋpʋ mʋ ii nyita mʋ kapatɩyɛ.
1 Jesus contou a seguinte história a seus discípulos: “Um homem rico tinha um administrador que cuidava de seus negócios. Certo dia, foram-lhe contar que esse administrador estava desperdiçando seu dinheiro.
2 Ɩmʋ sʋ ɔ tɩɩ mʋ nɩɩ ɔ taasɛ mʋ yɛ, ‘Mɩnɛ asɩn nɩɩ n nu n lɩɩ fʋ sʋ falɛ? Taa mɛ kapatɩyɛ mʋ nɩɩ n taa waa fʋ kɩbaa tɔ mʋ kpini bɩya mɛ, kɛ fʋ karagɛ ɩmʋ kɔnɔ sa mɛ, lɩɩ fɛɛ fʋ man bɩla yɛ fʋ kɩɩ mɛ kapatɩyɛ sʋ.’
2 Então mandou chamá-lo e disse: ‘O que é isso que ouço a seu respeito? Preste contas de sua administração, pois não pode mais permanecer nesse cargo’.
3 “Nɩɩ ɔkɩɩsʋpʋ mʋ fɛ nfɛɛrɛ yɛ, ‘Nbɩɩnbɩɩ nɛnɛ nɩɩ n biti n waa? Mɛ‐nyɩrɩpɛ ɩɩ kɔɔlɛ mi kusun ɛɛ lɩɩ mɛ asɛ, nɩɩ n man bʋlʋn kɛ n waa kasɛ kukuu kusun, nɩɩ ɩ sʋ mɛ ipeeli yɛ n naa kʋlɛ.
3 “O administrador pensou consigo: ‘E agora? Meu patrão vai me demitir. Não tenho força para trabalhar no campo, e sou orgulhoso demais para mendigar.
4 N nyi kanan mʋ nɩɩ n biti n waa nɩɩ kusun mʋ kɩ kan lɩɩ mɛ kɩbaa tɔ mʋ, asa bee biti ba kɔɔlɛ mɛ bamʋ akpaara sʋ.’
4 Já sei como garantir que as pessoas me recebam em suas casas quando eu for despedido!’.
5 “Ɩmʋ sʋ ɔ tɩɩ mʋ‐nyɩrɩpɛ akɔ wuya ana nɩɩ ɔ taasɛ ɔgyankpaapʋ mʋ yɛ, ‘Mɛ‐nyɩrɩpɛ kʋkɔ afɩnɛ nɩɩ fʋ sʋ?’
5 “Então ele convocou todos que deviam dinheiro a seu patrão. Perguntou ao primeiro: ‘Quanto você deve a meu patrão?’.
6 “Nɩɩ ɔ lɛɛ kɔnɔ yɛ, ‘N sʋ kʋkɔ olifu nfɔ galɔn alɩfa aburuwa.’
6 O homem respondeu: ‘Devo cem tonéis de azeite’. Então o administrador lhe disse: ‘Pegue depressa sua conta e mude-a para cinquenta tonéis’.
7 “Nɩɩ ɔ taasɛ ɔnyɔsapʋ mʋ yɛ, ‘Afɩnɛ kʋkɔ nɩɩ fʋ sʋ?’ Nɩɩ ɔ lɛɛ kɔnɔ yɛ, ‘Akyembee ɩbɔɔta kagbɩn kʋlʋn.’
7 “‘E quanto você deve a meu patrão?’, perguntou ao segundo. “Devo cem cestos grandes de trigo’, respondeu ele. E o administrador disse: ‘Tome sua conta e mude-a para oitenta cestos’.
8 “Atɔ wuya mʋ ba yɩn ɔkɩɩsʋpʋ mʋ nɩɩ mu ansi ɩ tɩn fɛɛ maa sʋ kanyaasɩn. Lɩɩ fɛɛ kanɩn nɩɩ dulinyaa nɩmʋ tɔ asa ba sʋ kensi tɩn kɩkyɔ bɛɛ waa asa ɩ kyɔ kanan mʋ nɩɩ Ɩbwaarɛ asa ba sʋ bɛɛ waa asa mʋ.”
8 “O patrão elogiou o administrador desonesto por sua astúcia. E é verdade que os filhos deste mundo são mais astutos ao lidar com o mundo ao redor que os filhos da luz.
9 Nɩɩ Yesu kyaga sʋ tɔwɛ yɛ, “Fan taa fanɛ dulinyaa tɔ atɔ kyɛ asa tɔ biti akyɛmɩnɛ sa fanɛ n‐yɩɩ, nɩɩ ɩ kan ba fɛɛ atɔ mʋ saŋa ɩ kyʋn mʋ, Ɩbwaarɛ ii biti ɔ kɔɔlɛ fanɛ ba nkpa kakpaa tɔ.
9 Esta é a lição: usem a riqueza deste mundo para fazer amigos. Assim, quando suas posses se extinguirem, eles os receberão num lar eterno.
10 “Ɔmʋ nɩɩ ee gyii kesintin atɔ gbɛrɛɛ sʋ mʋ, ɔ bɩla ee gyii kesintin atɔ kɩkyɔ sʋ. Nɩɩ ɔmʋ nɩɩ o mee gyii kesintin atɔ gbɛrɛɛ sʋ mʋ, kanɩn maa nɩɩ ɔ mɛɛ yɛ o gyii kesintin atɔ kɩkyɔ sʋ.
10 “Se forem fiéis nas pequenas coisas, também o serão nas grandes. Mas, se forem desonestos nas pequenas coisas, também o serão nas maiores.
11 Ɩmʋ sʋ nɩɩ fu mee gyii kesintin dulinyaa atɔ sʋ mʋ, anɩmʋ ii biti ɔ taa Ɩbwaarɛ kuwura‐gyii mʋ atɔ mʋ nɩɩ ɩ man sʋ ɔkaa mʋ waa fʋ abaa tɔ?
11 E, se vocês não são confiáveis ao lidar com a riqueza injusta deste mundo, quem lhes confiará a verdadeira riqueza?
12 Nɩɩ fʋ mee gyii kesintin ɔkʋ kapatɩyɛ sʋ mʋ, Ɩbwaarɛ mɛɛ yɛ sa fʋ mʋ atɔ mʋ nɩɩ ɔ da yɛ ɔ sa fʋ mʋ.
12 E, se não são fiéis com os bens dos outros, por que alguém lhes confiaria o que é de vocês?
13 “Kɩyaafɔlɛ kʋlʋn mɛɛ taalɛ sun anyɩrɩpɛ anyɔ. Nɩɩ ɩ kan ba kanɩn mʋ, ee biti o kisi ɔkʋ kɛ ɔ ba ee biti ɔkʋ, abɛɛ ee biti ɔ baa ee sun ɔkʋ kɛ o kina ɔkʋ. Fɛn mɛɛ taalɛ sun Ɩbwaarɛ yɛ afulee.”
13 “Ninguém pode servir a dois senhores, pois odiará um e amará o outro; será dedicado a um e desprezará o outro. Vocês não podem servir a Deus e ao dinheiro”.
14 Farasii abi mʋ nɩɩ bee biti afulee gaa ba maa nu ɩnɩmʋ kpini mʋ, ba gbɛɛlɛɛ Yesu.
14 Os fariseus, que tinham grande amor ao dinheiro, ouviam isso tudo e zombavam de Jesus.
15 Nɩɩ ɔ tɔwɛ bamʋ yɛ, “Fanɛ banɩmʋ ɩ gyɛ asa mʋ nɩɩ fɛn waa fɛɛ fanɛ ɩkpa i kyiigi asa ansi tɔ, amaa Ɩbwaarɛ nyi kanan mʋ nɩɩ fanɛ nkɔlɔ tɔ i du. Lɩɩ fɛɛ kʋtɔ mʋ nɩɩ kɩ gyɛ kʋtɔ kparɛ asa ansi tɔ mʋ, kɩ gyɛ kʋtɔ kisisa sa Ɩbwaarɛ.
15 Então ele disse: “Vocês gostam de parecer justos em público, mas Deus conhece o seu coração. Aquilo que este mundo valoriza é detestável aos olhos de Deus.
16 “Ba tɔwɛ Ɩbwaarɛ Asɩnkyan yɩlasa mʋ nɩɩ ɩ gyɛ Mosesi nbara yɛ Ɩbwaarɛ atɔwɛpʋ mʋ kɩkaapʋ naa fʋʋ Gyɔn saŋa. Lɩɩ kanɩn saŋa maŋa ɩ sʋ ii kpee mʋ, ba tɔwɛ asɩn danbɩrasa lɩɩ Ɩbwaarɛ kuwura‐gyii mʋ sʋ, nɩɩ ɔkʋmaa nɩmʋ kpan mʋ n‐yɩɩ ee loo to.
16 “Até a chegada de João, a lei de Moisés e a mensagem dos profetas eram seus guias. Agora, porém, as boas-novas do reino de Deus estão sendo anunciadas, e todos estão ansiosos para entrar.
17 Ii biti ɩ baa ɩ bʋpɔɔ sa sʋsʋ yɛ kasɛ ɩ maa nyaa, ɩ kyɔ fɛɛ Ɩbwaarɛ nbara mʋ pii ɩ maa lɩɩ tɔ.
17 É mais fácil o céu e a terra desaparecerem que ser anulado até o menor traço da lei de Deus.
18 “Ɔkʋmaa mʋ nɩɩ o kina mʋ‐ka nɩɩ ɔ naa kili ɔkyɩɩ kʋ mʋ, o nyita kekili, nɩɩ ɔnyɩn mʋ nɩɩ o kili ɔkyɩɩ mʋ nɩɩ mu‐kuli kina mʋ mʋ gbaa ɔ kɔɔlɛ ɔkʋ mʋ‐ka.”
18 “Assim, o homem que se divorcia de sua esposa e se casa com outra mulher comete adultério. E o homem que se casa com uma mulher divorciada também comete adultério”.
19 Nɩɩ Yesu kyaga sʋ tɔwɛ yɛ, “Afulee wuya kʋ ɩ kyɩna ɔ bʋ tɔ. Kakɛ kʋmaa ee bun atɔ bunsa danbɩrasa fɛɛ agoo maa kente, yɛgɛ ee gyii mʋ n‐yɩɩ kakɛ kʋmaa.
19 Jesus disse: “Havia um homem rico que se vestia de púrpura e linho fino e vivia sempre cercado de luxos.
20 Odibapu kʋ gbaa kyɩna ɔ bʋ tɔ, nɩɩ bɛɛ tɩɩ mʋ yɛ Lasarusi mʋ nɩɩ mʋ n‐yɩɩ sʋ kpini, ɩ sʋ ɩlɔ. Nɩɩ kakɛ kʋmaa bɛɛ sʋla mʋ ba bɛɛ yɩla atɔ wuya nɩmʋ kebunɔ.
20 À sua porta ficava um mendigo coberto de feridas chamado Lázaro.
21 Nɩɩ ee biti fɛɛ ɔ daa nyɛ agyitɔ mʋ nɩɩ ɩ lɩɩ atɔ wuya mʋ teeburi sʋ ɩ tɩyɛ kasɛ mʋ gbaa gyii. Halɩɩ igyoonɔ gbaa bɛɛ ba bee nyita mʋ ɩlɔ mʋ tɔ.
21 Ele ansiava comer o que caía da mesa do homem rico, e os cachorros vinham lamber suas feridas abertas.
22 “Saŋa kʋ tɔ mʋ odibapu mʋ be wu, nɩɩ Ɩbwaarɛ nbɔɔ ba taa mʋ kpee Ɩbwaarɛ nyɩmɩsa Abraham asɛ sʋsʋ. Atɔ wuya mʋ gbaa be wu nɩɩ ba pula mʋ.
22 “Por fim, o mendigo morreu, e os anjos o levaram para junto de Abraão. O rico também morreu e foi sepultado,
23 Ɔ naa loo Sɩtaanɛ fʋlɔn tɔ yɛgɛ ɔ bʋ awʋrʋfɔ tɔ. O diyaa mu ansi mʋ, o wu Lasarusi maa tɛ Abraham asɛ kata‐kata.
23 e foi para o lugar dos mortos. Ali, em tormento, ele viu Abraão de longe, com Lázaro ao seu lado.
24 Ɩmʋ sʋ, ɔ tɩɩ mʋ yɛ, ‘Ɔsɛ Abraham, wu mɛ kʋwɛɛ kɛ fʋ sun Lasarusi kɛ ɔ taa mʋ kɩbaa‐bi nyɔ nkyu tɔ, kɛ ɔ taa ba yuula mɛ kanandʋlʋ, lɩɩ fɛɛ n gyii awʋrʋfɔ fʋlɔn nɩmʋ tɔ.’
24 “O rico gritou: ‘Pai Abraão, tenha compaixão de mim! Mande Lázaro aqui para que molhe a ponta do dedo em água e refresque minha língua. Estou em agonia nestas chamas!’.
25 “Amaa Abraham lɛɛ kɔnɔ yɛ. ‘Mi‐bii, nyiŋi fɛɛ saŋa mʋ nɩɩ fʋ kyɩna fʋ tɛ nkpa tɔ kasɛ sʋ mʋ fʋ nyɛ atɔ danbɩrasa nɩɩ Lasarusi mɔɔ nyɛ atɔ libi, amaa nbɩɩnbɩɩ mʋ ee gyii ɔkɔn yɛgɛ fɛɛ fii gyii awʋrʋfɔ.
25 “Abraão, porém, respondeu: ‘Filho, lembre-se de que durante a vida você teve tudo que queria e Lázaro não teve coisa alguma. Agora, ele está aqui sendo consolado, e você está em agonia.
26 Ɩnɩmʋ kpini kamaa mʋ, kɩkyɔbɔɔ lala kʋ kɩ dɛ ana fanɛ nsana, nɩɩ ɔkʋmaa mʋ nɩɩ ee biti ɔ lɩɩ nfɩɩ kpee fanɛ asɛ mʋ mɛɛ yɛ ɔ taalɛ, nɩɩ ɔkʋ mɛɛ taalɛ lɩɩ fanɛ asɛ ba anɛ asɛ nfɩɩ.’
26 Além do mais, há entre nós um grande abismo. Ninguém daqui pode atravessar para o seu lado, e ninguém daí pode atravessar para o nosso’.
27 “Nɩɩ atɔ wuya mʋ lɛɛ kɔnɔ yɛ, ‘Kanɩn bɩrɛ mɛ‐sɛ n kʋlɛ fʋ nɩn, sun Lasarusi o bwii kpee mɛ‐sɛ kɩkpaara sʋ.
27 “Então o rico disse: ‘Por favor, Pai Abraão, pelo menos mande Lázaro à casa de meu pai,
28 Lɩɩ fɛɛ, n sʋ mi‐supu ana anuu. Yɛgɛ ɔ naa da bamʋ amu tɔ kɛ ba man ba katɩn mʋ nɩɩ n bʋ n gyii awʋrʋfɔ falɛ.’
28 pois tenho cinco irmãos e quero avisá-los para que não terminem neste lugar de tormento’.
29 “Abraham lɛɛ kɔnɔ yɛ, ‘Mosesi nbara yɛ Ɩbwaarɛ atɔwɛpʋ kɩkaapʋ mʋ ɩ bʋ bamʋ asɛ, bɛ taalɛ nu lɩɩ ɩmʋ tɔ.’
29 “‘Moisés e os profetas já os avisaram’, respondeu Abraão. ‘Seus irmãos podem ouvir o que eles disseram.’
30 “Nɩɩ ɔ tɔwɛ yɛ, ‘Ayee, mɛ‐sɛ Abraham, nɩɩ ɔkʋ kan lɩɩ lewu tɔ naa tɔwɛ bamʋ mʋ, bee biti ba yɛgɛ alibi kɩwaa.’
30 “Então o rico disse: ‘Não, Pai Abraão! Mas, se alguém dentre os mortos lhes fosse enviado, eles se arrependeriam!’.
31 “Nɩɩ ɔ tɔwɛ mʋ yɛ, ‘Ba kan ba man nu Mosesi nbara yɛ Ɩbwaarɛ atɔwɛpʋ kɩkaapʋ mʋ, halɩɩ nɩɩ ɔkʋ kan kyiŋi lɩɩ lewu tɔ gbaa kpee bamʋ asɛ mʋ, ba mɛɛ yɛ ba kɔɔlɛ mʋ gyii.’ ”
31 “Abraão, porém, disse: ‘Se eles não ouvem Moisés e os profetas, não se convencerão, mesmo que alguém ressuscite dos mortos’”.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 16, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.