João 18
Ɩbwaarɛ Katɔwɛ Kyula Pʋpwɛ (NAW) vs VC
1 Yesu maa kʋlɛ kabwaarɛ‐kʋlɛ lʋwɛ mʋ, maa mʋ abɩɩlapʋ mʋ ba faa kɩpantan mʋ nɩɩ bɛɛ tɩɩ kɩmʋ yɛ Kidiron kpee kɩmʋ benbe. Kadɔɔ‐bi kʋ kʋbʋ tʋtɔ, nɩɩ ba loo kɩmʋ tɔ.
1 Depois dessas palavras, Jesus saiu com os seus discípulos para além da torrente de Cedron, onde havia um jardim, no qual entrou com os seus discípulos.
2 Nɩɩ Gyudasi mʋ nɩɩ ɛɛ lɛɛ Yesu ɛɛ sa mʋ, nyi tʋtɔ. Lɩɩ fɛɛ, Yesu maa mʋ abɩɩlapʋ bɛɛ taalɛ bɛɛ gyaŋɛ tʋtɔ.
2 Judas, o traidor, conhecia também aquele lugar, porque Jesus ia freqüentemente para lá com os seus discípulos.
3 Ɩmʋ sʋ aseepu bɩlɩsa yɛ Farasii abi ba yɛgɛ nɩɩ Gyudasi gyankpaa Roma anaakɔpʋ yɛ kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ akɩɩsʋpʋ, yɛgɛ ba sʋ ɩgyaa yɛ ɩfɩtɩla yɛ adʋntɔ ba kadɔɔ‐bi mʋ tɔ.
3 Tomou então Judas a coorte e os guardas de serviço dos pontífices e dos fariseus, e chegaram ali com lanternas, tochas e armas.
4 Yesu maa nyi kʋtɔ mʋ nɩɩ kii biti kɩ ba mʋ sʋ mʋ, ɔ lɩɩ abɩɩlapʋ mʋ tɔ nɩɩ ɔ taasɛ bamʋ yɛ, “Anɩmʋ nɩɩ fen biti?”
4 Como Jesus soubesse tudo o que havia de lhe acontecer, adiantou-se e perguntou-lhes: A quem buscais?
5 Nɩɩ ba lɛɛ kɔnɔ yɛ, “An biti Yesu Kanasareti‐nyɩn mʋ nɩn.”
5 Responderam: A Jesus de Nazaré. Sou eu, disse-lhes. {Também Judas, o traidor, estava com eles.}
6 Yesu maa tɔwɛ yɛ, “Mɛ ɩ gyɛ mʋ” mʋ, nɩɩ ba bwii kamaa tɩyɛ kasɛ.
6 Quando lhes disse Sou eu, recuaram e caíram por terra.
7 Nɩɩ ɔ bɩla taasɛ bamʋ yɛ, “Anɩmʋ nɩɩ fen biti?”
7 Perguntou-lhes ele, pela segunda vez: A quem buscais? Disseram: A Jesus de Nazaré.
8 Nɩɩ Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “N tɔwɛ fanɛ yɛ mɛ ɩ gyɛ mʋ. Ɩmʋ sʋ nɩɩ mɛ nɩɩ fen biti bɩrɛ, fan yɛgɛ bamʋ nɩɩ ba tii mɛ sʋ falɛ ba natɛ.”
8 Replicou Jesus: Já vos disse que sou eu. Se é, pois, a mim que buscais, deixai ir estes.
9 Ɩnɩmʋ ɩ waa nɩn, kɛ asɩn mʋ nɩɩ ɔ wʋla tɔwɛ mʋ ɩ ba tɔ. Asɩn mʋ ɩ gyɛ yɛ, “N man yɛgɛ bamʋ nɩɩ fʋ taa bamʋ sa mɛ mʋ tɔ ɔkʋ fɔyɩ” mʋ.
9 Assim se cumpriu a palavra que disse: Dos que me deste não perdi nenhum {Jo 17,12}.
10 Simon Pita sʋ sakunde, nɩɩ ɔ bɩɩtɛ kɩmʋ lɔɔrɛ nɩɩ ɔ ŋɛ oseepu bɩlɩsa asɛ kɩyaafɔlɛ gyisa kʋsʋ tɩn. Kɩyaafɔlɛ maŋa kɩtɩɩ ɩ gyɛ Malikusi.
10 Simão Pedro, que tinha uma espada, puxou dela e feriu o servo do sumo sacerdote, decepando-lhe a orelha direita. {O servo chamava-se Malco.}
11 Yesu tɔwɛ Pita yɛ, “Bwiiyaa fʋ sakunde mʋ waa kɩmʋ kukufee tɔ. Fʋ man nyi fɛɛ i tiri fɛɛ n gyii awʋrʋfɔ mʋ nɩɩ Nsɛ Ɩbwaarɛ ŋmina yɩla mɛ mʋ?”
11 Mas Jesus disse a Pedro: Enfia a tua espada na bainha! Não hei de beber eu o cálice que o Pai me deu?
12 Nɩɩ anaakɔpʋ mʋ yɛ bamʋ ɔbɩlɩsa yɛ kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ akɩɩsʋpʋ mʋ ba kɩtaa Yesu, nɩɩ ba ŋmina mʋ.
12 Então a coorte, o tribuno e os guardas dos judeus prenderam Jesus e o ataram.
13 Nɩɩ ba gyankpaa taa mʋ kpee Anasi asɛ, mʋ ɩ gyɛ Kayifasi mʋ‐saa, mʋ nɩɩ ɔ gyɛ oseepu bɩlɩsa asɛ kanɩn kesu maŋa.
13 Conduziram-no primeiro a Anás, por ser sogro de Caifás, que era o sumo sacerdote daquele ano.
14 Kayifasi maŋa ɩ gyɛ ɔmʋ nɩɩ ɔ daa tɔwɛ waa Gyiwu abi mʋ yɛ ɩ bɔ fɛɛ nyɩmɩsa kʋlʋn o wu sa asa kpini mʋ.
14 Caifás fora quem dera aos judeus o conselho: Convém que um só homem morra em lugar do povo.
15 Simon Pita maa ɔbɩɩlapʋ kʋ ba buu Yesu. Fɛɛ ɔbɩɩlapʋ mʋ maa nyi Oseepu bɩlɩsa asɛ mʋ sʋ mʋ, o buu Yesu loo oseepu bɩlɩsa asɛ mʋ kɩkpaara sʋ.
15 Simão Pedro seguia Jesus, e mais outro discípulo. Este discípulo era conhecido do sumo sacerdote e entrou com Jesus no pátio da casa do sumo sacerdote,
16 Amaa Pita gyoo kebunɔ. Ɔbɩɩlapʋ mʋ nɩɩ o nyi Oseepu bɩlɩsa asɛ mʋ, bwii ba tɔwɛ kibite mʋ nɩɩ ɛɛ kɩɩ kebunɔ mʋ sʋ mʋ asɛ, nɩɩ ɔ taa Pita loo.
16 porém Pedro ficou de fora, à porta. Mas o outro discípulo {que era conhecido do sumo sacerdote} saiu e falou à porteira, e esta deixou Pedro entrar.
17 Kibite mʋ nɩɩ ɔ kɩɩ kebunɔ mʋ taasɛ Pita yɛ, “Fʋ man gyɛ Yesu abɩɩlapʋ mʋ ɔkʋ nɩn?”
17 A porteira perguntou a Pedro: Não és acaso também tu dos discípulos desse homem? Não o sou, respondeu ele.
18 Ɩ kyɩna ɩ gyɛ awɔɔ tɔ nɩn, nɩɩ ayaafɔlɛ yɛ kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ akɩɩsʋpʋ mʋ ba dɩyɛla fʋlɔn bɛɛ wʋlɛ, nɩɩ Pita gbaa ba yɩlɛ bamʋ asɛ ɛɛ wʋlɛ fʋlɔn.
18 Os servos e os guardas acenderam um fogo, porque fazia frio, e se aqueciam. Com eles estava também Pedro, de pé, aquecendo-se.
19 Oseepu bɩlɩsa asɛ Anasi taasɛ Yesu lɩɩ mʋ abɩɩlapʋ mʋ yɛ asɩn mʋ nɩɩ ɛɛ kaapʋ mʋ sʋ.
19 O sumo sacerdote indagou de Jesus acerca dos seus discípulos e da sua doutrina.
20 Nɩɩ Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Saŋa kʋmaa nɩmʋ sakyɔ tɔ nɩɩ n tɔwɛ asɩn, yɛgɛ n kaapʋ atɔ kabwaarɛ‐kʋlɛ ɩgyaŋɛkpa yɛ kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ mʋ tɔ katɩn mʋ nɩɩ Gyiwu abi kpini bɛɛ gyaŋɛ mʋ. N man tɔwɛ kʋtɔ kʋ baala asiri tɔ.
20 Jesus respondeu-lhe: Falei publicamente ao mundo. Ensinei na sinagoga e no templo, onde se reúnem os judeus, e nada falei às ocultas.
21 Mɩnɛ sʋ nɩɩ fɩɩ taasɛ mɛ falɛ asɩn? Taasɛ bamʋ nɩɩ ba nu mɛ asɛ mʋ. Ba nyi kʋtɔ mʋ nɩɩ n tɔwɛ.”
21 Por que me perguntas? Pergunta àqueles que ouviram o que lhes disse. Estes sabem o que ensinei.
22 Yesu maa tɔwɛ kanɩn mʋ, nɩɩ akɩɩsʋpʋ mʋ tɔ ɔkʋ mʋ nɩɩ ɔ yɩlɛ tʋtɔ mʋ kpa mʋ ɔtan, nɩɩ ɔ taasɛ mʋ yɛ, “Falɛ nɩɩ ɩ dagaa fʋ maa lɛɛ Oseepu bɩlɩsa asɛ kɔnɔ?”
22 A estas palavras, um dos guardas presentes deu uma bofetada em Jesus, dizendo: É assim que respondes ao sumo sacerdote?
23 Nɩɩ Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Nɩɩ n kan tɔwɛ asɩn akʋ nɩɩ ɩ man bʋrɔn mʋ, tɔwɛ asɩn maŋa kɛ ɔkʋmaa nɩmʋ o nu. Amaa nɩɩ mɛ asɩn mʋ ɩ gyɛ kesintin mʋ, mɩnɛ waa nɩɩ fʋ da mɛ ɔtan?”
23 Replicou-lhe Jesus: Se falei mal, prova-o, mas se falei bem, por que me bates?
24 Tʋtɔ nɩɩ ɔbɩlɩsa Anasi yɛgɛ nɩɩ ba taa Yesu yɛ kanan mʋ nɩɩ ba ŋmina mʋ mʋ naa sa Kayifasi, Oseepu bɩlɩsa asɛ mʋ.
24 {Anás enviou-o preso ao sumo sacerdote Caifás.}
25 Simon Pita san ɔ yɩlɛ ɛɛ wʋlɛ fʋlɔn, nɩɩ ɔkʋ ba taasɛ mʋ yɛ, “Fʋ man gyɛ mʋ abɩɩlapʋ mʋ tɔ ɔkʋ nɩn?” Nɩɩ Pita kyɛ yɛ, “Ayee, n man gyɛ.”
25 Simão Pedro estava lá se aquecendo. Perguntaram-lhe: Não és porventura, também tu, dos seus discípulos? Negou-o, dizendo: Não!
26 Nɩɩ oseepu bɩlɩsa asɛ mʋ ayaafɔlɛ mʋ tɔ ɔkʋ, ɔmʋ nɩɩ Pita ŋɛ mʋ kʋsʋ tɩn mʋ, mʋ kʋʋpʋ, taasɛ mʋ yɛ, “N man wu fʋ maa bʋ mʋ asɛ kadɔɔ‐bi mʋ tɔ?”
26 Disse-lhe um dos servos do sumo sacerdote, parente daquele a quem Pedro cortara a orelha: Não te vi eu com ele no horto?
27 Nɩɩ Pita bwii kyɛ. Opula maŋa tɔ nɩɩ kyaasɛ bʋn.
27 Mas Pedro negou-o outra vez, e imediatamente o galo cantou.
28 Nɩɩ ba lɛɛ Yesu lɩɩ Kayifasi asɛ nyenyenfuu, kpee Ɔsʋwʋlɛ Ɔkɩɩsʋpʋ mʋ kɩkpaara tɔ Amaa Gyiwu abi mʋ ba man loo kɩkpaara mʋ tɔ, lɩɩ fɛɛ nɩɩ ba kan loo tʋtɔ mʋ, bee biti ba waa ineesi kɛ i tii bamʋ ɔkpa kɛ ba man nyɛ gyii Kesu kɔnɔ Kanyaŋɛ nbunɔ mʋ.
28 Da casa de Caifás conduziram Jesus ao pretório. Era de manhã cedo. Mas os judeus não entraram no pretório, para não se contaminarem e poderem comer a Páscoa.
29 Ɩmʋ sʋ Ɔsʋwʋlɛ ɔkɩɩsʋpʋ Paleti lɩɩ kɩkpaara sʋ ba bamʋ asɛ, nɩɩ ɔ taasɛ bamʋ yɛ, “Mɩnɛ asɩn pwɩɩsa nɩɩ fan sʋ lɩɩ ɔnyɩn nɩmʋ sʋ?”
29 Saiu, por isso, Pilatos para ter com eles, e perguntou: Que acusação trazeis contra este homem?
30 Nɩɩ ba lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Ɔ daa ɔ man waa alibi akʋ nɩn, naafɔɔ a mɛɛ yɛ a taa mʋ ba waa fʋ abaa tɔ.”
30 Responderam-lhe: Se este não fosse malfeitor, não o teríamos entregue a ti.
31 Paleti tɔwɛ bamʋ yɛ, “Fan taa mʋ bwii kɛ fan naa taa fanɛ gbaa‐gbaa fanɛ nbara gyii mʋ asɩn.”
31 Disse, então, Pilatos: Tomai-o e julgai-o vós mesmos segundo a vossa lei. Responderam-lhe os judeus: Não nos é permitido matar ninguém.
32 Ɩnɩmʋ ɩ waa nɩn kɛ asɩn mʋ nɩɩ Yesu tɔwɛ lɩɩ mu lewu mʋ nɩɩ ee biti o wu mʋ kudubi ɩ ba tɔ.
32 Assim se cumpria a palavra com a qual Jesus indicou de que gênero de morte havia de morrer {Mt 20,19}.
33 Nɩɩ Paleti bwii loo mʋ kɩkpaara tɔ. Nɩɩ ɔ tɩɩ Yesu ba yɩlɛ mu ansi tɔ, nɩɩ ɔ taasɛ mʋ yɛ, “Fʋ ɩ gyɛ Gyiwu abi Owura mʋ?”
33 Pilatos entrou no pretório, chamou Jesus e perguntou-lhe: És tu o rei dos judeus?
34 Nɩɩ Yesu taasɛ mʋ yɛ, “Asɩn mʋ nɩɩ fʋ taasɛ mɛ falɛ lɩɩ fʋ asɛ nɩn abɛɛ ɔsa kʋ ɩ tɔwɛ mɛ asɩn sa fʋ?”
34 Jesus respondeu: Dizes isso por ti mesmo, ou foram outros que to disseram de mim?
35 Paleti lɛɛ kɔnɔ yɛ, “N gyɛ Gyiwu obii nɩn? Fʋ gbaa‐gbaa fʋ asa yɛ fʋ aseepu bɩlɩsa ɩ taa fʋ waa mɛ kɩbaa tɔ. Mɩnɛ nɩɩ fʋ waa?”
35 Disse Pilatos: Acaso sou eu judeu? A tua nação e os sumos sacerdotes entregaram-te a mim. Que fizeste?
36 Nɩɩ Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Mi kuwura‐gyii kɩ man gyɛ dulinyaa nɩmʋ tɔ lɛɛ. Nɩɩ n daa n gyɛ dulinyaa nɩmʋ tɔ lɛɛ nɩn, naafɔɔ mi abuupu ba dɩn kɔ sa mɛ, kɛ Gyiwu abi ba man nyɛ mɛ kɩtaa waa bamʋ abɩlɩsa abaa tɔ. Amaa mi kuwura‐gyii mʋ kɩ man gyɛ dulinyaa nɩmʋ tɔ lɛɛ.”
36 Respondeu Jesus: O meu Reino não é deste mundo. Se o meu Reino fosse deste mundo, os meus súditos certamente teriam pelejado para que eu não fosse entregue aos judeus. Mas o meu Reino não é deste mundo.
37 Nɩɩ Paleti lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Kanɩn bɩrɛ fʋ gyɛ owura nɩn!”
37 Perguntou-lhe então Pilatos: És, portanto, rei? Respondeu Jesus: Sim, eu sou rei. É para dar testemunho da verdade que nasci e vim ao mundo. Todo o que é da verdade ouve a minha voz.
38 Nɩɩ Paleti taasɛ mʋ yɛ, “Mɩnɛ ɩ gyɛ kesintin?” Maa taasɛ mʋ lʋwɛ mʋ, nɩɩ o bwii lɩɩ kpee Gyiwu abi mʋ asɛ nɩɩ ɔ tɔwɛ bamʋ yɛ, “N man wu asɩn mʋ nɩɩ n yɩlɛ sʋ kɛ n bun ɔnyɩn nɩmʋ kʋpwɛ.
38 Disse-lhe Pilatos: Que é a verdade?... Falando isso, saiu de novo, foi ter com os judeus e disse-lhes: Não acho nele crime algum.
39 Amaa ɩ gyɛ fanɛ anaana tɔ nɩn fɛɛ Kesu kɔnɔ Kanyaŋɛ nbunɔ kensi‐gyii saŋa n yɛgɛ n lɛɛ bamʋ nɩɩ ba tii bamʋ obu mʋ ɔkʋ mʋ nɩɩ fen biti mʋ, n sa fanɛ. Ɩmʋ sʋ fen biti fɛɛ n yɛgɛ fanɛ Gyiwu abi owura mʋ sa fanɛ abɛɛ?”
39 Mas é costume entre vós que pela Páscoa vos solte um preso. Quereis, pois, que vos solte o rei dos judeus?
40 Nɩɩ ba kuusi tɔwɛ yɛ, “Ayee! Man gyɛ mʋ, lɛɛ Barabasi sa anɛ.” Barabasi ɩ kyɩna ɔ kʋsʋ yɩlɛ awura sʋ bɩya keluu.
40 Então todos gritaram novamente e disseram: Não! A este não! Mas a Barrabás! {Barrabás era um salteador.}
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 18, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.