João 13
Ɩbwaarɛ Katɔwɛ Kyula Pʋpwɛ (NAW) vs NVT
1 Ɩ maa san gbɛrɛɛ kɛ ba piili Kesu kɔnɔ Kanyaŋɛ nbunɔ kensi‐gyii mʋ, Yesu bɩɩ fɛɛ saŋa fʋʋ fɛɛ ɔ lɩɩ dulinyaa nɩmʋ tɔ bwii kpee Mʋ‐sɛ asɛ. Maa sʋ kebiti sa mʋ asa mʋ nɩɩ ba bʋ dulinyaa nɩmʋ tɔ sʋ mʋ, ɔ nyɛ kebiti sa bamʋ naa fʋʋ ɔkaa.
1 Antes da festa da Páscoa, Jesus sabia que havia chegado sua hora de deixar este mundo e voltar para o Pai. Ele tinha amado seus discípulos durante seu ministério na terra, e os amou até o fim.
2 Pɔyɩ kɛ ba piili kalaatɩpwɛ sʋ agyitɔ kigyii mʋ, Sɩtaanɛ wʋla loo Simon mu‐bii, Gyudasi Isikariyoti mʋ tɔ yɛ, ɔ lɛɛ Yesu sa.
2 Estava na hora do jantar, e o diabo já havia instigado Judas, filho de Simão Iscariotes, a trair Jesus.
3 Yesu nyi Mʋ‐sɛ maa taa kʋtɔ kʋmaa waa mʋ kɩbaa tɔ, nɩɩ o nyi maa lɩɩ Ɩbwaarɛ asɛ nɩn, nɩɩ mʋ asɛ nɩɩ ee biti o bwii kpee.
3 Jesus sabia que o Pai lhe dera autoridade sobre todas as coisas e que viera de Deus e voltaria para Deus.
4 Ɩmʋ sʋ ɔ kʋsʋ lɩɩ agyitɔ mʋ asɛ, nɩɩ o bugi mʋ balɩmaasʋ, nɩɩ ɔ taa bɔrɩdɩba dɩla mʋ kasɩyɛ.
4 Assim, levantou-se da mesa, tirou a capa e enrolou uma toalha na cintura.
5 Nɩɩ ɔ kyɛɛgɛ nkyu waa lapɛ gyeesa tɔ, nɩɩ o piili ɛɛ fwɩɩ mʋ abɩɩlapʋ mʋ ayaa sʋ, yɛgɛ ɔ sʋ bɔrɩdɩba mʋ nɩɩ ɔ taa maalɛ mʋ kasɩyɛ mʋ ɛɛ kpayɩ bamʋ ayaa sʋ.
5 Depois, derramou água numa bacia e começou a lavar os pés de seus discípulos, enxugando-os com a toalha que estava em sua cintura.
6 Maa waa kanɩn naa fʋʋ Simon Pita sʋ mʋ, ɔ taasɛ mʋ yɛ, “Ɔnyɩrɩpɛ, fii biti fʋ fwɩɩ mɛ ayaa sʋ nɩn?”
6 Quando Jesus chegou a Simão Pedro, este lhe disse: “O Senhor vai lavar os meus pés?”.
7 Nɩɩ Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Nbɩɩnbɩɩ ɩmʋ nɩɩ n waa falɛ fɩɩ mɛɛ yɛ fʋ nu kasɛ, amaa kamaa tɔ fii biti fʋ ba nu ɩmʋ kasɛ.”
7 Jesus respondeu: “Você não entende agora o que estou fazendo, mas algum dia entenderá”.
8 Nɩɩ Pita tɔwɛ Yesu yɛ, “Ayee, n mɛɛ yɛgɛ fʋ fwɩɩ mɛ ayaa sʋ kakaakʋ.”
8 “Lavar os meus pés? De jeito nenhum!”, protestou Pedro. Jesus respondeu: “Se eu não os lavar, você não terá comunhão comigo”.
9 Nɩɩ Simon Pita tɔwɛ Yesu yɛ, “Kanɩn bɩrɛ Ɔnyɩrɩpɛ, man fwɩɩ mɛ ayaa sʋ nkʋn, fwɩɩ mɛ abaa yɛ mi kumu tɔ gbaa tii sʋ.”
9 Simão Pedro exclamou: “Senhor, então lave também minhas mãos e minha cabeça, e não somente os pés!”.
10 Nɩɩ Yesu tɔwɛ mʋ yɛ, “Ɔkʋmaa mʋ nɩɩ ɔ tee gyee mʋ, mʋ n‐yɩɩ sʋ ɩ man bɩla ɩ sʋ ineesi, ɩmʋ sʋ mʋ ayaa sʋ nkʋn nɩɩ ɛɛ fwɩɩ. Fanɛ n‐yɩɩ sʋ ɩ man sʋ ineesi kʋ, amɔɔ fanɛ tɔ ɔkʋlʋn.”
10 Jesus respondeu: “A pessoa que tomou banho completo só precisa lavar os pés para ficar totalmente limpa. E vocês estão limpos, mas nem todos”.
11 Lɩɩ fɛɛ ɔ tɛɛ wʋla o nyi ɔmʋ nɩɩ ee biti ɔ lɛɛ mʋ sa, ɩmʋ sʋ nɩɩ ɔ tɔwɛ yɛ, “amɔɔ fanɛ tɔ ɔkʋlʋn” ɩ sʋ ineesi.
11 Pois Jesus sabia quem o trairia. Foi a isso que se referiu quando disse: “Nem todos vocês estão limpos”.
12 Maa fwɩɩ bamʋ ayaa sʋ lʋwɛ mʋ, nɩɩ o bwii taa mʋ balɩmaasʋ bun, nɩɩ o bwii naa kyɩna mʋ ɔkyɩnakpa. Nɩɩ ɔ taasɛ bamʋ yɛ, “Fan nu ɩmʋ nɩɩ n waa sa fanɛ falɛ kasɛ?”
12 Depois de lavar os pés deles, Jesus vestiu a capa novamente, retornou a seu lugar e perguntou: “Vocês entendem o que fiz?
13 Fɛn tɩɩ mɛ yɛ “Ɔkaapʋpʋ” yɛ “Ɔnyɩrɩpɛ” nɩɩ ɩ gyɛ kesintin, lɩɩ fɛɛ kanɩn nɩɩ n gyɛ.
13 Vocês me chamam ‘Mestre’ e ‘Senhor’, e têm razão, porque eu sou.
14 Nɩɩ mɛ, fanɛ‐Nyɩrɩpɛ yɛ fanɛ Ɔkaapʋpʋ n fwɩɩ fanɛ ayaa sʋ falɛ, ɩ dagaa fɛɛ fanɛ gbaa fanɛ fan fwɩɩ abaa ayaa sʋ.
14 E uma vez que eu, seu Senhor e Mestre, lavei seus pés, vocês devem lavar os pés uns dos outros.
15 N waa sɩnkaala sa fanɛ, yɛ fanɛ gbaa fanɛ fan waa fɛɛ kanan mʋ nɩɩ n waa sa fanɛ falɛ.
15 Eu lhes dei um exemplo a ser seguido. Façam como eu fiz a vocês.
16 N tɔwɛ fanɛ kesintin, kɩyaafɔlɛ mɛɛ taalɛ ɔ kyɔ mʋ‐nyɩrɩpɛ, nɩɩ kabɔɔ mɛɛ taalɛ ɔ kyɔ ɔmʋ nɩɩ o sun mʋ mʋ.
16 Eu lhes digo a verdade: o escravo não é maior que o seu senhor, nem o mensageiro é mais importante que aquele que o envia.
17 Nbɩɩnbɩɩ fan maa bɩɩ ɩnɩmʋ falɛ, nɩɩ fan kan waa ɩmʋ mʋ, Ɩbwaarɛ ii biti ɔ waa fanɛ kusee.
17 Agora que vocês sabem estas coisas, serão felizes se as praticarem.”
18 Nɩɩ Yesu tɔwɛ yɛ, “Man gyɛ fanɛ kpini asɩn nɩɩ n tɔwɛ falɛ. N nyi bamʋ nɩɩ n lɛɛ mʋ. Amaa asɩn mʋ nɩɩ ba tɔwɛ waa Asɩnkyan yɩlasa mʋ tɔ mʋ, ɩ dagaa ɩ maa ba tɔ. Asɩn mʋ ɩ gyɛ yɛ, ‘Ɔnyɩn mʋ nɩɩ n maa mʋ an bʋga lapɛ kʋlʋn tɔ an gyii mʋ, biliŋi ɔmʋ nɩɩ ɔ kʋsʋ yɩlɛ mɛ sʋ.’
18 “Não digo estas coisas a todos vocês; conheço os que escolhi. Mas isto cumpre as Escrituras que dizem: ‘Aquele que come do meu alimento voltou-se contra mim’.
19 “N tɔwɛ fanɛ nɩn pɔyɩ kɛ ɩ ba waa. Nɩɩ ɩ ba mʋ, fen biti fan bɩɩ fɛɛ mɛ ɩ gyɛ ‘Ɔmʋ nɩɩ n tɔwɛ yɛ n gyɛ mʋ’.
19 Eu lhes digo isso de antemão, para que, quando acontecer, vocês creiam que eu sou aquele de quem falam as Escrituras.
20 N tɔwɛ fanɛ kesintin, ɔkʋmaa mʋ nɩɩ ɔ kɔɔlɛ ɔsa mʋ nɩɩ n sun mʋ mʋ, kɔɔlɛ mɛ gbaa mɛ nɩmʋ, nɩɩ ɔkʋmaa mʋ nɩɩ ɔ kɔɔlɛ mɛ mʋ, kɔɔlɛ ɔmʋ nɩɩ o sun mɛ mʋ gbaa nɩmʋ.”
20 Eu lhes digo a verdade: quem recebe aquele que envio recebe a mim, e quem recebe a mim recebe o Pai, que me enviou”.
21 Yesu maa tɔwɛ ɩnɩmʋ kpini lʋwɛ mʋ, nɩɩ mʋ kɔkɔlɔ tɔ nyita mʋ. Nɩɩ o bugi tɔ tɔwɛ bamʋ yɛ, “N tɔwɛ fanɛ kesintin yɛ, fanɛ tɔ ɔkʋ ii biti ɔ lɛɛ mɛ sa.”
21 Então Jesus sentiu profunda angústia e exclamou: “Eu lhes digo a verdade: um de vocês vai me trair!”.
22 Nɩɩ mʋ abɩɩlapʋ mʋ ba piili bɛɛ kɩɩ abaa ansi tɔ, fɛ nfɛɛrɛ bamʋ tɔ ɔmʋ nɩɩ ɔ dɛɛ.
22 Os discípulos olharam uns para os outros, sem saber a quem ele se referia.
23 Mʋ abɩɩlapʋ mʋ tɔ ɔkʋlʋn, ɔmʋ nɩɩ Yesu sʋ kebiti sa mʋ mʋ, tɛ ɔ maa Yesu.
23 O discípulo a quem Jesus amava ocupava o lugar ao lado dele à mesa.
24 Nɩɩ Simon Pita ŋabɛɛ mu ansi yɛ, “Taasɛ Ɔnyɩrɩpɛ yɛ, anɩmʋ asɩn nɩɩ ɛɛ tɔwɛ falɛ?”
24 Simão Pedro lhe fez um sinal para que perguntasse a quem Jesus se referia.
25 Maa kpɛɛ Yesu mʋ, ɔ taasɛ mʋ yɛ, “Ɔnyɩrɩpɛ, anɩmʋ nɩɩ fʋ dɛɛ?”
25 Então o discípulo se inclinou para Jesus e perguntou: “Senhor, quem é?”.
26 Nɩɩ Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “N kan taa agyitɔ waa lapɛ tɔ mʋ, ɔmʋ nɩɩ n biti n taa sa mʋ mʋ, mʋ ɩ gyɛ kanɩn nyɩmɩsa maŋa.” Maa kpɛɛ agyitɔ mʋ waa lapɛ mʋ tɔ mʋ, ɔ taa sa Gyudasi Isikariyoti.
26 Jesus respondeu: “É aquele a quem eu der o pedaço de pão que molhei na tigela”. E, depois de molhar o pedaço de pão, deu-o a Judas, filho de Simão Iscariotes.
27 Gyudasi maa dan kɔɔlɛ agyitɔ maŋa mʋ, nɩɩ Sɩtaanɛ loo mʋ nfɛɛrɛ tɔ.
27 Quando Judas comeu o pão, Satanás entrou nele. Então Jesus lhe disse: “O que você vai fazer, faça logo”.
28 Bamʋ nɩɩ ba tɛ ogyikpa maŋa kpini, ɔkʋ man nu asɩn mʋ nɩɩ Yesu tɔwɛ mʋ kasɛ.
28 Nenhum dos outros à mesa entendeu o que Jesus quis dizer.
29 Amaa Gyudasi maa gyɛ ɔmʋ nɩɩ ɛɛ kɩtaa bamʋ afulee sʋ mʋ, akʋ ba fɛ nfɛɛrɛ yɛ, Yesu sun mʋ yɛ ɔ naa sɔɔ atɔ mʋ nɩɩ ii tiri sa Kesu kɔnɔ Kanyaŋɛ nbunɔ agyitɔ mʋ. Nɩɩ akʋ mɔɔ ba fɛ nfɛɛrɛ fɛɛ o sun mʋ nɩn yɛ ɔ taa afulee naa sa atiripu.
29 Como Judas era o tesoureiro, alguns imaginaram que Jesus tinha mandado que ele comprasse o necessário para a festa ou desse algum dinheiro aos pobres.
30 Gyudasi maa dan kɔɔlɛ agyitɔ mʋ lʋwɛ mʋ, nɩɩ ɔ lɩɩ kewu kyʋn. Saŋa maŋa gyɛ kagyanbwɛ nɩn.
30 Judas saiu depressa, e era noite.
31 Gyudasi maa lɩɩ kyʋn mʋ, nɩɩ Yesu tɔwɛ yɛ, “Saŋa fʋʋ fɛɛ mɛ, Daadimaadi Obii‐nyɩnsa bʋnyaa ɩ lɩɩ ifuli, kɛ Ɩbwaarɛ gbaa ɔ bɔla mɛ sʋ lɛɛ mʋ bʋnyaa mʋ.
31 Assim que Judas saiu, Jesus disse: “Chegou a hora de o Filho do Homem ser glorificado e, por causa dele, Deus será glorificado.
32 Nɩɩ Ɩbwaarɛ kan bɔla mɛ sʋ lɛɛ mʋ bʋnyaa mʋ ifuli mʋ, ee biti ɔ bʋnyaa mɛ, Daadimaadi Obii‐nyɩnsa mʋ. Ɩbwaarɛ ii biti ɔ waa ɩmʋ nbɩɩnbɩɩ nɩmʋ.
32 Uma vez que Deus recebe glória por causa do Filho, ele dará ao Filho sua glória, de uma vez por todas.
33 “Mi‐bii ana, saŋa gbɛrɛɛ ɩ san kɛ n kyɩna fanɛ asɛ. Fen biti fan kɩɩ biti mɛ, fɛɛ kanan mʋ nɩɩ n tɔwɛ Gyiwu abi abɩlɩsa mʋ, kanɩn nɩɩ n tɔwɛ fanɛ nbɩɩnbɩɩ falɛ yɛ, katɩn mʋ nɩɩ n biti n kpee mʋ, fan mɛɛ yɛ fan taalɛ ba tʋtɔ.
33 Meus filhos, estarei com vocês apenas mais um pouco. E, como eu disse aos líderes judeus, vocês me procurarão, mas não poderão ir para onde eu vou.
34 “Nbɩɩnbɩɩ n sa fanɛ kɔnɔsa pʋpwɛ yɛ, fan nyɛ kebiti sa abaa. Fɛɛ kanan mʋ nɩɩ n nyɛ kebiti sa fanɛ mʋ, kanɩn maŋa sʋ nɩɩ fan nyɛ kebiti sa abaa.
34 Por isso, agora eu lhes dou um novo mandamento: Amem uns aos outros. Assim como eu os amei, vocês devem amar uns aos outros.
35 Nɩɩ fan kan nyɛ kebiti sa abaa mʋ, ɩmʋ ii biti ɩ yɛgɛ asa kpini ba bɩɩ yɛ fan gyɛ mɛ abɩɩlapʋ.”
35 Seu amor uns pelos outros provará ao mundo que são meus discípulos”.
36 Nɩɩ Simon Pita taasɛ mʋ yɛ, “Ɔnyɩrɩpɛ fɩnɛ nɩɩ fii kpee?” Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Katɩn mʋ nɩɩ n kpee mʋ fʋ mɛɛ yɛ fʋ taalɛ buu mɛ kpee nbɩɩnbɩɩ, amaa fii biti fu buu mɛ ba kamaa tɔ.”
36 Simão Pedro perguntou: “Para onde o Senhor vai?”. Jesus respondeu: “Para onde vou vocês não podem ir agora, mas me seguirão mais tarde”.
37 Nɩɩ Pita taasɛ mʋ yɛ “Ɔnyɩrɩpɛ, mɩnɛ waa nɩɩ n mɛɛ taalɛ buu fʋ nbɩɩnbɩɩ. N biti n taa mɛ nkpa taga apʋ sa fʋ.”
37 “Senhor, por que não posso ir agora?”, perguntou ele. “Estou disposto a morrer pelo senhor.”
38 Tʋtɔ nɩɩ Yesu taasɛ mʋ yɛ, “Fii biti fu taa fʋ nkpa taga apʋ sa mɛ kesintin? N tɔwɛ fʋ kesintin yɛ, pɔyɩ kɛ kyaasɛ ɔ bʋn mʋ, fii biti fʋ kyɛɛ ɩlɩɩ ɩsa yɛ fʋ man nyi mɛ.”
38 “Morrer por mim?”, disse Jesus. “Eu lhe digo a verdade, Pedro: antes que o galo cante, você me negará três vezes.”
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 13, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.