Mateus 12

Wakità Zəzagəla Wakità Aŋa Makəs Vok Slawda Mawga (Cameroun) (MFH) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Mok uwana uwaga adadà à lig kà, Yesu la azlaməna matapla la slaka aŋha tagùw à uda la guf nalkama la abà, (uwana bokuba hi), la vuɗ maduw ləv. Azlaməna matapla la slaka aŋha uwaga kà may akəs atà, tadzəka makalay kà mazuway.
1 Poucos dias depois, num sábado, Jesus estava atravessando uma plantação de trigo. Os seus discípulos estavam com fome e por isso começaram a colher espigas e a comer os grãos de trigo.
2 Uwana azla Farisəya tanəŋà uwaga kà, tagòɗ à Yesu: “Nerə̀z, azlaməna matapla la slaka aŋak taɗàh tatak uwana mapəhay gami avərà gay kà maɗehəŋ la vuɗ maduw ləv tsi!”
2 Quando alguns fariseus viram aquilo, disseram a Jesus: — Veja! Os seus discípulos estão fazendo uma coisa que a nossa
3 Yesu awùlla atà ala: “Kadzèŋàw à tatak uwana David aɗahàŋ vərdi anik la mok uwana may akə̀s la azlaməna aŋha aw uwà?
3 Então Jesus respondeu:
4 Ahàd à gày Zəzagəla à agu, kà mazəɓ tatak may tsi­kaslaga uwana maf à ahəŋ gà. Te­ke­ɗika tetəvi la ahəŋ kà mazuway aŋha aw, baməraka azla­ma­nalay aŋha babay aw, say à azlaməna mav tatak à Zəzagəla pəra, la uwana tetəvi la ahəŋ.
4 Davi entrou na casa de Deus, e ele e os seus companheiros comeram os pães oferecidos a Deus, embora isso fosse contra a Lei. Pois somente os sacerdotes tinham o direito de comer esses pães.
5 Awma kadzèŋàw la mapəhay aŋa Musa la abà kà, azlaməna mav tatak à Zəzagəla taɗàh sləray la gày Zəzagəla la aku amiyaka la vuɗ maduw ləv, ŋgaha tatugw mawi­siga lakəl aŋatà aw kà, kasəlaw aw takay?
5 Ou vocês não leram na Lei de Moisés que, nos sábados, os sacerdotes quebram a Lei, no Templo, e não são culpados?
6 La dziriga gəpəh à akul kà, dza uwana aɗuwa məŋ gày Zəzagəla uwaga kà aga la abanay.
6 Eu afirmo a vocês que o que está aqui é mais importante do que o Templo.
7 Agayŋa kasəlaw, uwana matse­tseray uwanay asal magoɗay kà:
7 Se vocês soubessem o que as
8 Kà uwana Kona aŋa dza kà masla la uwana məŋga aŋa vuɗ maduw ləv.”
8 Pois o
9 Yesu atsìzlla ala la abatà, azà à vok, ahàd à gày madəv kuɗa aŋatà à agu.
9 Jesus saiu dali e foi para uma sinagoga .
10 Dza anik la ahəŋ la abatà, uwana agà la ahàl mamətsayga. Azladza uwana la gày uwatà la aku tanàvà à Yesu: “Mapəhay gami ma avà tetəvi kà mawur dza ala, la vuɗ maduw ləv takay?”, kà atà aŋa maɓəzal à tsəh kà mapuwal gudzi à gəl.
10 Estava ali um homem que tinha uma das mãos aleijada. Então algumas pessoas que queriam acusar Jesus de desobedecer à Lei lhe perguntaram: — É contra a nossa Lei curar no sábado?
11 Ama Yesu awùlla atà ala: “Baŋa dza la ahəŋ la tataka aŋkul la abà la tuwaŋ tekula pəra, ŋgaha tuwaŋ uwaga atəɗ à suwa à abà la vuɗ maduw ləv, ma aday kà mazəɓ à uda la abà aw takay?
11 Jesus respondeu:
12 Ŋgaha dza ndzer, ma aɗuwa tuwaŋ aw takay? Kà uwaga à uwana mapəhay gami avà tetəvi à dza kà maɗàh delga la vuɗ maduw ləv.”
12 Pois uma pessoa vale muito mais do que uma ovelha. Portanto, a nossa Lei permite ajudar os outros no sábado.
13 Kiya uwaga Yesu agòɗ à dza uwatà: “Biyà ahàl ala!” Abiyà ahàl ala, ŋgaha ahàl aŋha ada­wurla bokuba anik uwahà.
13 E disse para o homem: Ele estendeu, e ela sarou e ficou igual à outra.
14 Azla Farisəya tadà aŋatà, takə̀s sawaray kà maɓəz tetəvi kà makəɗla Yesu.
14 Então os fariseus que estavam ali saíram e começaram a fazer planos para matar Jesus.
15 Mok uwana Yesu atsənà uwaga kà, asà à uda la slaka uwatà la abà, ŋgaha maham à ahəŋ dza aŋuvaw tanəfà. Awarà azlaməna ɗuvats ala gesina.
15 Quando Jesus soube disso, foi embora dali, e muita gente o seguiu. Ele curou todos os que estavam doentes
16 Ama afàh à atà akur à lig la ndzəɗa kà atà aŋa mapəh uwana apakà vok aw.
16 e mandou que não contassem nada a ninguém a respeito dele.
17 Aɗahàŋ kiya uwanay kà, kà gay aŋa masla mapəhal gay à ahàl Yesayya aŋa magəɗ à afik.
17 Isso aconteceu para se cumprir o que o profeta Isaías tinha dito:
18 Zəzagəla agòɗ:
18 “Disse Deus: Aqui está o meu servo que escolhi, aquele que amo e que dá muita alegria ao meu coração. Eu porei nele o meu Espírito, e ele anunciará o meu julgamento a todos os povos.
19 Masla adà­gazlay la dza aw, adà­wiyay aw,
19 Não discutirá, nem gritará, nem fará discursos nas ruas.
20 Adà­davla à gay à mazuwa manəlfa­hayga à vok aw,
20 Não esmagará o galho que está quebrado, nem apagará a luz que já está fraca. Ele agirá assim até que a causa da justiça seja vitoriosa.
21 Azlatsəhay gudəŋ à vok gesina tadàf manəwəŋ aŋatà à masla à afikˈ,
21 E todos os povos vão pôr nele a sua esperança.”
22 Kiya uwaga la abatà tasəlà dza à Yesu à waŋ, guləf badaga, la masasəɗok mawi­siga lakəl. Yesu awurà dza uwatà ala tsəràh à uwana dza aslala vok aŋa maɓaɗma, ŋgaha la manəŋla.
22 Então levaram a Jesus um homem que era cego e mudo porque estava dominado por um demônio. Jesus o curou, e ele começou a ver e a falar.
23 Ləv avàlàh à maham à ahəŋ dza à gay gesina, ŋgaha tagòɗ: “Masla kà Kona aŋa David təga aw ay?”
23 A multidão ficou admirada e perguntava: — Será que este homem é o
24 Ama uwana azla Farisəya tatsənà uwaga kà, tagòɗ: “Kona uwaga aku­ɗəkahay azla­ma­sasəɗok mawi­siga kà, kà uwana Bel­zəbul, sufəl aŋa seteni avàl ndzəɗa kà maku­ɗəkàhla.”
24 Alguns fariseus ouviram isso e responderam: — É
25 Ama Yesu asə̀l madzugway aŋatà ŋgaha agòɗ à atà: “Baŋa azladza gudəŋ tekula tatsàkla, ŋgaha guvəl la tataka aŋatà la abà, makoray aŋa gudəŋ uwatà kà azila. Huɗ gudəŋ, baŋaw huɗ gày, uwana tap guvəl la tataka aŋatà la abà, aslala vok aŋa madz à ahəŋ aw.
25 Mas Jesus conhecia os pensamentos deles e disse:
26 Baŋa seteni akuɗək seteni, masla la gəl aŋha ada­tsakla, ma kakay à makoray aŋha adàdza à ahəŋ ma?
26 Assim, se no reino de Satanás um grupo está combatendo contra outro, isso quer dizer que esse reino já está dividido e logo vai desaparecer.
27 Iyay, akul kadzugwaw kà Bel­zəbul la uwana avà à gi ndzəɗa kà makuɗəkàh azla­ma­sasəɗok mawi­siga uwaga, kagoɗaw. Kità ma, uwa adav ndzəɗa à azlabəza aŋkul kà maku­ɗəkahay uwa? Kà uwaga à uwana tadàgah azlaməna seriya aŋkul.
27 Vocês dizem que eu expulso demônios porque Belzebu me dá poder para fazer isso. Mas, se é assim, quem dá aos seguidores de vocês o poder para expulsar demônios? Assim, os seus próprios seguidores provam que vocês estão completamente enganados.
28 Ama tsa baŋa la Masasəɗok Zəzagəla la uwana gəkuɗə̀kàh azla­ma­sasəɗok mawi­siga uwanay kà, tsa kətà kà, gòɗàw kà makoray aŋa Zəzagəla kà adaɓəz akul à vok lakana, gòɗàw zla.”
28 Na verdade é pelo poder de Deus que eu expulso demônios, e isso prova que o
29 “Dza la ahəŋ ad à gày la mtəga aŋa dza ndzəɗa-ndzəɗaga kà mad à gəl aw, say atsà à vok à abà, akə̀s dza uwaga, awaɗəŋ dàŋ, ŋgaha la lig la ahəŋ aslala vok aŋa mazuw gày aŋha à gay.”
29 — Ninguém pode entrar na casa de um homem forte e roubar os seus bens, sem primeiro amarrá-lo. Somente assim essa pessoa poderá levar as coisas que ele tem em casa.
30 “Dza uwana anu səla aw kà, masla məzam gulo. Ŋgaha babay kà dza uwana azlak gi kà maham ala gay à vok aw kà, masla kà masla madà­dasiŋ ala.
30 — Quem não é a meu favor é contra mim; e quem não me ajuda a ajuntar está espalhando.
31 Kà uwaga gəgoɗ à akul haɗay kà: Maham à ahəŋ tsakana la azlagay mawi­siga aŋa azladza gesina kà agay mama­tsi­la gà, ama kəla kà, dza uwana apəh mawi­siga la matsək mago­ɗahay à Masasəɗok Zəzagəla à gəl kà, masla kà, aɓəz mama­tsila aŋa tsakana aw.
31 Por isso eu afirmo a vocês que as pessoas serão perdoadas por qualquer pecado ou
32 Kəla dza uwana apəh mawi­siga lakəl aŋa Kona aŋa dza adà­ma­tsalaŋ ala, ama kəla dza uwana agoɗàh à Masasəɗok Zəzagəla kà, masla adàɓəzal mama­tsila tsakana aŋha la zamana uwanay, ŋgaha la məlo uwana adàsa à waŋ babay aw.”
32 Se alguém disser alguma coisa contra o
33 “Baŋa ahàf delga kà, mayyay aŋha bay kà delga. Ahàf mawi­siga bay kà, mayyay aŋha kà mawi­siga. Kà uwana tasəl ahàf kà la mayyay aŋha uwana la vok ayyay.
33 — Vocês só poderão ter frutas boas se tiverem uma árvore boa. Mas, se tiverem uma árvore que não presta, vocês terão frutas que não prestam. Porque é pela qualidade das frutas que sabemos se uma árvore é boa ou não presta.
34 Akul azlabəza aŋa matsapa, kakay kapəhaw azla­tatak delga, tsa akul azla­ma­wi­siga ma? Uwana gay apəhay kà uwana adahən ləv ala.
34 Ninhada de cobras venenosas! Como é que vocês podem dizer coisas boas se são maus? Pois a boca fala do que o coração está cheio.
35 Dza delga atsalla tatak delga à uda la ləmana delga aŋha la abà; dza mawi­siga bay atsalla tatak mawi­siga à uda la ləmana aŋha mawi­siga la abà babay.
35 A pessoa boa tira o bem do seu depósito de coisas boas, e a pessoa má tira o mal do seu depósito de coisas más.
36 Iyay, gəgoɗ à akul kà: La vuɗ seriya kà, azladza tadà­wulla à uda la gəl aŋatà lakəl aŋa azlagay deyday gà uwana tapàh gesina.
36 — Eu afirmo a vocês que, no Dia do Juízo, cada pessoa vai prestar contas de toda palavra inútil que falou.
37 Kà uwana la afaɗ gay aŋak la uwana seriya adàpəh à vok, ŋgaha adàpəhla ala kà kak dziriga baŋaw azlayla ka aw.”
37 Porque as suas palavras vão servir para julgar se você é inocente ou culpado.
38 Kiya uwaga azlaanik la tataka aŋa azlaməna mapàhla mapəhay ala la azla Farisəya tagòɗ à Yesu: “Məŋga, asa à anu kà kaɗehəŋ nadzipo tekula mənəŋəŋ.”
38 Então alguns mestres da Lei e alguns fariseus disseram a Jesus: — Mestre, queremos ver o senhor fazer um milagre.
39 Kiya uwaga Yesu awùlla atà ala, agòɗ: “Azladza aŋa zamana uwanay azla­mak­sa­fər, taɗàh mabila, tanàv nadzipo, ama nadzipo la ahəŋ tanəŋəŋ aw, say aŋa masla mapəhal gay à ahàl Yonas uwatà pəra.
39 Jesus respondeu:
40 Bokuba uwana Yonas aɗahà mavakay makər la mahənay makər la huɗ aŋa kilfi babay kà, kiya uwaga adàpaka vok la Kona aŋa dza uwana adàɗah mahənay makər la mavakay makər la zəvay la aku babay.
40 Porque assim como Jonas ficou três dias e três noites dentro de um grande peixe, assim também o
41 La vuɗ seriya kà, azladza aŋa gudəŋ Niniv tadà­gola afaɗ à azladza aŋa zamana uwanay à gəl, ŋgaha tadà­puwa à atà gudzi à gəl, à kà uwana azlaməna madz à ahəŋ la Niniv tapə̀h gay la ləv ala, à mok uwana tatsə̀n sayda aŋa Yonas. Uwana aɗuwa Yonas aganay la abanay.
41 No Dia do Juízo o povo de Nínive vai se levantar e acusar vocês, pois eles se arrependeram dos seus pecados quando ouviram a pregação de Jonas. E eu afirmo que o que está aqui é mais importante do que Jonas.
42 La vuɗ seriya kà, sufəl mis gà uwana la gəl la aku adàgola afaɗ à azladza aŋa zamana uwanay à gəl, ŋgaha adàpuwa à atà gudzi à gəl, kà uwana asà à afik la tsəh la ahəŋ la makəɗ gəl à ahəŋ gudəŋ à vok, kà matsəɓ sləm à haŋkəli aŋa Salomon. Uwana aɗuwa Salomon kà aganay la abanay.”
42 No Dia do Juízo a Rainha de Sabá vai se levantar e acusar vocês, pois ela veio de muito longe para ouvir os sábios ensinamentos de Salomão. E eu afirmo que o que está aqui é mais importante do que Salomão.
43 “La mok uwana masasəɗok mawi­siga adasa à uda la dza la abà kà, aday augu­zahay la azla­slaka dey­dayga gesina, ayàh slaka maduw ləv. Ama baŋa aɓəzal aw kà,
43 Jesus continuou:
44 agoɗay la gəl aŋha kà: ‘Lagwa kà, gəday, gədàwul à slaka gulo uwana à abà gəsà à uda la abà. Ŋgaha awulay aɓəzal à gəl kà masla­ɗayga lela, maɗehəŋ à ahəŋ gà dzəɓa aŋha səla aw.’
44 Então diz: “Vou voltar para a minha casa, de onde saí.” Aí volta e encontra a casa vazia, limpa e arrumada.
45 La abatà kà aday, ayahay azla­ma­sasəɗok mawi­siga anik à tsəh məɗəf, azla­uwana taɗuwa masla la dzaŋ­dzaŋ, tatsa à waŋ atà nna, tadza à ahəŋ la abatà. Kiya uwaga kà, madz à ahəŋ aŋa dza uwaga agay mawi­siga ɗaɗuwa uwana uwarà. Kiya uwaga adàgay la azladza mawi­siga aŋa zamana uwanay.”
45 Depois sai, vai buscar outros sete espíritos piores ainda, e todos ficam morando ali. Assim a situação daquela pessoa fica pior do que antes. E isso também acontecerá com esta gente má de hoje.
46 La mok uwana iyà la azla­deda aŋa Yesu tasà à waŋ kà, Yesu aɓaɗmà à maham à ahəŋ dza. Tatsàzl à uda, asà à atà maɓa­ɗalma. ((
46 Quando Jesus ainda estava falando ao povo, a mãe e os irmãos dele chegaram. Ficaram do lado de fora e pediram para falar com ele.
47 Dza anik agòɗ à Yesu: “Iyà la azla­deda aŋak la uda, asà à atà maɓa­ɗa­kama!”))
47 Então alguém disse a Jesus: — Escute! A sua mãe e os seus irmãos estão lá fora e querem falar com o senhor.
48 Yesu awùlla à dza uwatà: “Uwa à iyà gulo la azla­deda gulo uwa?”
48 Jesus perguntou:
49 Ŋgaha apə̀hla azlaməna matapla la slaka aŋha ala la magoɗay: “Atà nnay azlaiyà la azla­deda gulo.
49 Então apontou para os seus discípulos e disse:
50 Kəla dza uwana aɗàh uwana asa à Baba gulo uwana la zagəla la afik kà, masla kà deda gulo, baŋaw iyà gulo.”
50 Pois quem faz a vontade do meu Pai, que está no céu, é meu irmão, minha irmã e minha mãe.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 12, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.