Mateus 10

Wakità Zəzagəla Wakità Aŋa Makəs Vok Slawda Mawga (Cameroun) (MFH) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Yesu azàl azlaməna matapla la slaka aŋha kulo gəl aŋha səla uwatà, ŋgaha avà à atà ndzəɗa à ahàl kà makuɗəkàh azla­ma­sasəɗok mawi­siga la mawar azlatsəhay ɗuvats anik anik ala, ŋgaha la azla­uwana takàlàh à vəɗah gesina.
1 Jesus chamou os seus doze discípulos e lhes deu autoridade para expulsar espíritos maus e curar todas as enfermidades e doenças graves.
2 Aganay sləm aŋa azlaməna matapla kulo gəl aŋha səla uwatà la slaka Yesu. Teraŋa dadàŋ kà Səmon uwana tazàllala Piyer, atà la deda aŋha Andəre; Yakuba bəzi aŋa Zebede atà la deda aŋha Yuhana;
2 São estes os nomes dos doze apóstolos : primeiro, Simão, chamado Pedro, e o seu irmão André; Tiago e o seu irmão João, filhos de Zebedeu;
3 Filip atà la Barte­lemi; Tomas atà la Mata, masla mazəɓ hadama; Yakuba, kona aŋa Alfe atà la Tade;
3 Filipe, Bartolomeu, Tomé e Mateus, o cobrador de impostos; Tiago, filho de Alfeu; Tadeu
4 Səmon uwana tazàlal ala Zəlot atà la Yudas Iska­riyot, masla uwana adàta kaf à Yesu à gəl.
4 e Simão, o nacionalista; e Judas Iscariotes, que traiu Jesus.
5 Yesu aslə̀l azlaməna matapla kulo gəl aŋha səla uwaga la mapəh à atà gay uwanay à vok à abà: “Gudəŋ uwana azla Yahu­diya tadza à ahəŋ la abà aw kà, kadaw à abà aw, kadàw à gudəŋ aŋa Sama­riya à abà babay aw.
5 Jesus enviou esses doze homens, dando-lhes a seguinte ordem:
6 Ama dàw kà à tataka azla­tuwaŋ mazeh­laga à abà la tsəhay Isərayel pəra.
6 Pelo contrário, procurem as ovelhas perdidas do povo de Israel.
7 La tetəvi aŋkul la ama kà, zàw sayda, gòɗàw kà: ‘Makoray Zəzagəla kà nekwa atsa à waŋ.’
7 Vão e anunciem isto: “O
8 Wàràw azlaməna ɗuvats ala, wàlàwla azla­ma­zim­nekiɗ à uda, wàràw azlaməna akàl zagəla ala, kuɗə̀kàhàw azla­ma­sasəɗok mawi­siga. Kaɓəzaw à uwaga kà deyday, vàw à atà deyday suwaŋ.
8 Curem os leprosos e outros doentes, ressuscitem os mortos e expulsem os demônios. Vocês receberam sem pagar; portanto, deem sem cobrar.
9 Kazəɓaw luwà­luwà à ahàl baŋaw gursu, baŋaw sili la zliba la aku aw.
9 Não levem guardados no cinto nem ouro, nem prata, nem moedas de cobre.
10 Amiyaka kiwa, amiyaka matsəp lukut, amiyaka kwimik, bà amiyaka agəla kà aŋa mau­gu­zahay aŋkul aw. Kà uwana azlayla kà vok, kà masla sləray kà azlayla vok azuw tatak may!”
10 Nesta viagem não levem sacola, nem uma
11 “Mok uwana kadàbəzaw azlaməŋ gudəŋ à abà baŋaw azlabəza gudəŋ à abà, yàhàw kà dza uwana akəs akul la ahàl səla, ŋgaha dzàw à ahəŋ la mtəga aŋha tsəràh à uwana katsaw à uda la gudəŋ uwatà la abà.
11 — Quando entrarem numa cidade ou povoado, procurem alguém que queira recebê-los e fiquem hospedados na casa dessa pessoa até irem embora daquele lugar.
12 Mok uwana kadaw à gày, gòɗàw dadàŋ teraŋa kà: ‘Lapiya agay la akul.’
12 Quando entrarem numa casa, digam: “Que a paz esteja nesta casa!”
13 Baŋa azlaməna huɗ gày uwatà takəs akul la ahàl səla kà, ‘Ayyi’ aŋa lapiya aŋkul uwana kaɗa­hàw­wàtàŋ kà, adza à ahəŋ lakəl aŋatà, ama baŋa takəs akul aw kà, wùllàw ‘Ayyi’ aŋa lapiya aŋkul à tsəh la slaka aŋatà.
13 Se as pessoas daquela casa receberem vocês bem, que a saudação de paz fique com elas. Mas, se não os receberem bem, retirem a saudação.
14 Baŋa la huɗ gày anik baŋaw la gudəŋ anik la abà, takweska akul aŋa makəs akul baŋaw aŋa matsəɓ akul sləm kà, dàw aŋkul la abatà, dèɗàw à atà à adi burburu aŋa kutso aŋa gudəŋ aŋatà uwana agàɗ à akul à asik.
14 E, se em alguma casa ou cidade as pessoas não quiserem recebê-los, nem ouvi-los, saiam daquele lugar. E na saída sacudam o pó das suas sandálias, como sinal de protesto contra aquela gente.
15 La dziriga gəpəh à akul: La vuɗ seriya kà ŋuləm kà aŋa azlaməna gudəŋ Sodom la Gomor kà azlaməna gudəŋ uwaga.”
15 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: no Dia do Juízo, Deus terá mais pena das cidades de Sodoma e de Gomorra do que daquela cidade.
16 “Lagwa kà, aganay gəsləl akul bokuba akul azla­tuwaŋ, à tataka azlakəda fəta à abà. Kiya uwaga kà, gàw mahanay gà bokuba azla­bebi, gəgoɗ à akul, ŋgaha gàw tələmma bokuba akul azla­ha­ba­koku.
16 — Escutem! Eu estou mandando vocês como ovelhas para o meio de lobos. Sejam espertos como as cobras e sem maldade como as pombas.
17 Ɗahàw haŋkəli kà uwana azladza tadà­ɗahla akul à huma seriya, ŋgaha tadà­zlaɓàh akul la kurpi la gày madəv kuɗa aŋatà la aku.
17 Tenham cuidado, pois vocês serão presos, e levados ao tribunal, e serão chicoteados nas
18 Tadà­pahla akul ala la huma aŋa azlaməna makoray ŋgaha la huma aŋa azla­su­fəl, kà uwana kawoyàw gi, kà akul aŋa maz sayda gulo la huma aŋatà, ŋgaha la huma aŋa azla­uwana azla Yahu­diya aw.
18 Por serem meus seguidores, vocês serão levados aos governadores e reis para serem julgados e falarão a eles e aos não judeus sobre o
19 Mok uwana tadàdala akul à huma seriya kà, kadà­dzugwaw lakəl aŋa uwana kadàpəhaw aw, la uwana kadà­wulawla à uda, gay uwana kadà­wulawla à uda kà, adàda à paŋaw aŋkul à awtày la kaslà uwatà.
19 Quando levarem vocês para serem julgados, não fiquem preocupados com o que deverão dizer ou como irão falar. Quando chegar o momento, Deus dará a vocês o que devem falar.
20 Gay uwaga kà adàgay kà madzugway aŋkul aw, ama Masasəɗok aŋa Baba aŋkul Zəzagəla la uwana adà­guway la akul la abà la kaslà uwatà.”
20 Porque as palavras que disserem não serão de vocês mesmos, mas virão do Espírito do Pai de vocês, que fala por meio de vocês.
21 “Deda adàvà deda aŋa aslasl gəl aŋha kà makaɗay, baba bay adà­ɗe­həŋ kiya uwaga la bəzi aŋha; azlabəza babay tadà­gola afaɗ à azla­baba aŋatà à gəl kà makaɗ atà.
21 — Muitos entregarão os seus próprios irmãos para serem mortos, e os pais entregarão os filhos. Os filhos ficarão contra os pais e os matarão.
22 Azladza gesina tadà­pəsew akul kà uwana kawoyaw gi. Ama dza uwana adàgəɗ dziriga à afik tsəràh à makəɗ gəl à ahəŋ kà adàɓəlay.
22 Todos odiarão vocês por serem meus seguidores. Mas quem ficar firme até o fim será salvo.
23 Baŋa tatərəɓ akul la gudəŋ anik la abà, hòyàw à huɗ gudəŋ anik à abà. La dziriga gəpəh à akul: Kadàdəvaw mau­gu­zahay à gay la gudəŋ Isərayel gesina dadàŋ kà mas à waŋ aŋa Kona aŋa Zəzagəla aw.”
23 Quando vocês forem perseguidos numa cidade, fujam para outra. Eu afirmo a vocês que isto é verdade: vocês não acabarão o seu trabalho em todas as cidades de Israel antes que venha o
24 “Masla asik aɗuw məŋga aŋha tetuwa aw, magamza aɗuw dza uwana aɗahalla sləray aw.
24 — Nenhum aluno é mais importante do que o seu professor, e nenhum empregado é mais importante do que o seu patrão.
25 Say aslay kà masla asik apakay bokuba məŋga aŋha la masəlay dàŋ, ŋgaha magamza agay bokuba məŋga aŋha dàŋ. Baŋa tazàla à zil gày Bel­zəbul kà, sləm uwana tadàv à azlaməna huɗ gày kà adàgay delga aw aɗaɗuwa à gay aŋa zil gày la mawi­siga.”
25 Portanto, o aluno deve ficar satisfeito em ser como o seu professor, e o empregado, em ser como o seu patrão. Se o chefe da família é chamado de
26 “Guba akəs akul kà azladza asik zlà ma aw. Tatak mahaɗ à ahəŋ gà gesina adàgay mapəhla vok ala gà, ŋgaha tatak nasiri gà gesina adàgay masəlay gà la dazu­waya.
26 — Portanto, não tenham medo de ninguém. Tudo o que está coberto vai ser descoberto; e tudo o que está escondido será conhecido.
27 Kəla tatak uwana gəpəhakulla la mələs la abà, pə̀hàw uwaga la uɗaka ala; ŋgaha tatak uwana katsənawwaŋ la à gəl à gəl kà, dàw kà wiyawla la gay zaŋ.
27 O que estou dizendo a vocês na escuridão repitam na luz do dia. E o que vocês ouviram em segredo anunciem abertamente.
28 Guba akəs akul kà azla­uwana takəɗ sləɓ vok aw, kà uwana taslala vok aŋa makəɗ dokvadzi aŋa sifa aw, guba akəs akul kà, kà Zəzagəla uwana aslala vok aŋa maduw dokvadzi la sifa la sləɓ vok gesina à gày akàl à abà.
28 Não tenham medo daqueles que matam o corpo, mas não podem matar a alma. Porém tenham medo de Deus, que pode destruir no inferno tanto a alma como o corpo.
29 Taslala vok aŋa maduw dəgtsetsek səla ala kà aŋa sili tekula aw takay? Amiyaka tekula aŋatà azila la masəlay aŋa Baba aw kà aga la ahəŋ aw.
29 Por acaso não é verdade que dois passarinhos são vendidos por algumas moedinhas? Porém nenhum deles cai no chão se o Pai de vocês não deixar que isso aconteça.
30 Amiyaka aŋidz taka­sa­gəl aŋkul gesina kà, Zəzagəla asəl la tekula tekula gesina aŋha.
30 Quanto a vocês, até os fios dos seus cabelos estão todos contados.
31 Tsa kità kà, guba akəs akul aw, kà uwana akul kaɗuwaw azla­dəgtsetsek uwaga gesina la manəŋ akul à adi.”
31 Portanto, não tenham medo, pois vocês valem mais do que muitos passarinhos.
32 “Baŋa dza apəhla gi ala la huma azladza la dazu­waya kà, gi babay gədàpəhla masla ala la huma aŋa Baba gulo, uwana la zagəla la afik: Masla kà aŋulo, gədà­goɗay.
32 — Se uma pessoa afirmar publicamente que pertence a mim, eu também, no Dia do Juízo, afirmarei diante do meu Pai, que está no céu, que ela pertence a mim.
33 Ama baŋa dza agəɗəŋ à afik kà asəl gi aw la dazu­waya la huma azladza kà, gi babay gədà­gəɗəŋ à afik la dazu­waya la huma Baba gulo kà: Gəsəl masla aw, gədà­goɗay bay, suwaŋ.”
33 Mas, se uma pessoa disser publicamente que não pertence a mim, eu também, no Dia do Juízo, direi diante do meu Pai, que está no céu, que ela não pertence a mim.
34 “Iyay, kadzugwaw kà lapiya la uwana gəsə̀lla à gudəŋ à vok, kagoɗaw aw: Gəsə̀lla lapiya à waŋ aw ama mavàhla.
34 — Não pensem que eu vim trazer paz ao mundo. Não vim trazer a paz, mas a espada.
35 Gəsà à waŋ kà masàh gəl à azlabəza zil gà à vok la azla­baba aŋatà, azladəgam à vok la azlaiyà aŋatà, ŋgaha azlamis à vok la azla­dzedzi aŋatà.
35 Eu vim para pôr os filhos contra os pais, as filhas contra as mães e as noras contra as sogras.
36 Mazan vok à gəl adàgay la tataka azlaməna huɗ gày la abà.”
36 E assim os piores inimigos de uma pessoa serão os seus próprios parentes.
37 “Dza uwana awoya baba aŋha baŋaw iyà aŋha kà gi kaykay kà, akə̀s gi vok aw, dza uwana awoya bəzi aŋha zilga baŋaw dugu aŋha gà kaykay kà gi kà, akə̀s gi vok aw.
37 — Quem ama o seu pai ou a sua mãe mais do que ama a mim não merece ser meu seguidor. Quem ama o seu filho ou a sua filha mais do que ama a mim não merece ser meu seguidor.
38 Dza uwana akəs maməts à ahàf à adi aŋha, ŋgaha anəf gi aw kà, masla akəs gi vok aw.
38 Não serve para ser meu seguidor quem não estiver pronto para morrer como eu vou morrer e me acompanhar.
39 Kəla dza uwana asal matuw sifa aŋha, adàziŋ ala; ama dza uwana atuw sifa aŋha aw kà gi kà, adàɓəzal.”
39 Quem procura os seus próprios interesses nunca terá a vida verdadeira; mas quem esquece a si mesmo, porque é meu seguidor, terá a vida verdadeira.
40 “Dza uwana akəs akul kà, akəs gi babay, ŋgaha dza uwana akəs gi, akəs dza uwana aslə̀l gi à waŋ babay.
40 — Quem recebe vocês está recebendo a mim; e quem me recebe está recebendo aquele que me enviou.
41 Dza uwana akəs masla mapəhal gay à ahàl aŋa Zəzagəla, à kà uwana masla mapəhal gay à ahàl aŋha kà, adàɓəz masik uwana maf à ahəŋ gà kà aŋa azlaməna mapəh à atà gay à ahàl, ŋgaha dza uwana akəs dza dziriga la huma aŋa Zəzagəla, kà uwana masla dziriga la huma aŋha, adàɓəz masik uwana maf à ahəŋ gà kà aŋa azladza dziriga.
41 Quem receber um
42 Haɗay, gəpəh à akul la dziriga: Kela dza uwana atəɗ iyaw mataslay gà à tekula la tataka azlabəza uwanay la abà, à kà uwana masla matapla la slaka gulo kà, adàɓəz masik aŋha.”
42 — Eu afirmo a vocês que isto é verdade: quem, apenas por ser meu seguidor, der ainda que seja um copo de água fria ao menor dos meus seguidores, certamente receberá a sua recompensa.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 10, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.