Mateus 10

Wakità Zəzagəla Wakità Aŋa Makəs Vok Slawda Mawga (Cameroun) (MFH) vs ACF

Sair da comparação
ACF Almeida Corrigida Fiel
1 Yesu azàl azlaməna matapla la slaka aŋha kulo gəl aŋha səla uwatà, ŋgaha avà à atà ndzəɗa à ahàl kà makuɗəkàh azla­ma­sasəɗok mawi­siga la mawar azlatsəhay ɗuvats anik anik ala, ŋgaha la azla­uwana takàlàh à vəɗah gesina.
1 E, chamando os seus doze discípulos, deu-lhes poder sobre os espíritos imundos, para os expulsarem, e para curarem toda a enfermidade e todo o mal.
2 Aganay sləm aŋa azlaməna matapla kulo gəl aŋha səla uwatà la slaka Yesu. Teraŋa dadàŋ kà Səmon uwana tazàllala Piyer, atà la deda aŋha Andəre; Yakuba bəzi aŋa Zebede atà la deda aŋha Yuhana;
2 Ora, os nomes dos doze apóstolos são estes: O primeiro, Simão, chamado Pedro, e André, seu irmão; Tiago, filho de Zebedeu, e João, seu irmão;
3 Filip atà la Barte­lemi; Tomas atà la Mata, masla mazəɓ hadama; Yakuba, kona aŋa Alfe atà la Tade;
3 Filipe e Bartolomeu; Tomé e Mateus, o publicano; Tiago, filho de Alfeu, e Lebeu, apelidado Tadeu;
4 Səmon uwana tazàlal ala Zəlot atà la Yudas Iska­riyot, masla uwana adàta kaf à Yesu à gəl.
4 Simão, o Cananita, e Judas Iscariotes, aquele que o traiu.
5 Yesu aslə̀l azlaməna matapla kulo gəl aŋha səla uwaga la mapəh à atà gay uwanay à vok à abà: “Gudəŋ uwana azla Yahu­diya tadza à ahəŋ la abà aw kà, kadaw à abà aw, kadàw à gudəŋ aŋa Sama­riya à abà babay aw.
5 Jesus enviou estes doze, e lhes ordenou, dizendo: Não ireis pelo caminho dos gentios, nem entrareis em cidade de samaritanos;
6 Ama dàw kà à tataka azla­tuwaŋ mazeh­laga à abà la tsəhay Isərayel pəra.
6 Mas ide antes às ovelhas perdidas da casa de Israel;
7 La tetəvi aŋkul la ama kà, zàw sayda, gòɗàw kà: ‘Makoray Zəzagəla kà nekwa atsa à waŋ.’
7 E, indo, pregai, dizendo: É chegado o reino dos céus.
8 Wàràw azlaməna ɗuvats ala, wàlàwla azla­ma­zim­nekiɗ à uda, wàràw azlaməna akàl zagəla ala, kuɗə̀kàhàw azla­ma­sasəɗok mawi­siga. Kaɓəzaw à uwaga kà deyday, vàw à atà deyday suwaŋ.
8 Curai os enfermos, limpai os leprosos, ressuscitai os mortos, expulsai os demônios; de graça recebestes, de graça dai.
9 Kazəɓaw luwà­luwà à ahàl baŋaw gursu, baŋaw sili la zliba la aku aw.
9 Não possuais ouro, nem prata, nem cobre, em vossos cintos,
10 Amiyaka kiwa, amiyaka matsəp lukut, amiyaka kwimik, bà amiyaka agəla kà aŋa mau­gu­zahay aŋkul aw. Kà uwana azlayla kà vok, kà masla sləray kà azlayla vok azuw tatak may!”
10 Nem alforges para o caminho, nem duas túnicas, nem alparcas, nem bordões; porque digno é o operário do seu alimento.
11 “Mok uwana kadàbəzaw azlaməŋ gudəŋ à abà baŋaw azlabəza gudəŋ à abà, yàhàw kà dza uwana akəs akul la ahàl səla, ŋgaha dzàw à ahəŋ la mtəga aŋha tsəràh à uwana katsaw à uda la gudəŋ uwatà la abà.
11 E, em qualquer cidade ou aldeia em que entrardes, procurai saber quem nela seja digno, e hospedai-vos aí, até que vos retireis.
12 Mok uwana kadaw à gày, gòɗàw dadàŋ teraŋa kà: ‘Lapiya agay la akul.’
12 E, quando entrardes nalguma casa, saudai-a;
13 Baŋa azlaməna huɗ gày uwatà takəs akul la ahàl səla kà, ‘Ayyi’ aŋa lapiya aŋkul uwana kaɗa­hàw­wàtàŋ kà, adza à ahəŋ lakəl aŋatà, ama baŋa takəs akul aw kà, wùllàw ‘Ayyi’ aŋa lapiya aŋkul à tsəh la slaka aŋatà.
13 E, se a casa for digna, desça sobre ela a vossa paz; mas, se não for digna, torne para vós a vossa paz.
14 Baŋa la huɗ gày anik baŋaw la gudəŋ anik la abà, takweska akul aŋa makəs akul baŋaw aŋa matsəɓ akul sləm kà, dàw aŋkul la abatà, dèɗàw à atà à adi burburu aŋa kutso aŋa gudəŋ aŋatà uwana agàɗ à akul à asik.
14 E, se ninguém vos receber, nem escutar as vossas palavras, saindo daquela casa ou cidade, sacudi o pó dos vossos pés.
15 La dziriga gəpəh à akul: La vuɗ seriya kà ŋuləm kà aŋa azlaməna gudəŋ Sodom la Gomor kà azlaməna gudəŋ uwaga.”
15 Em verdade vos digo que, no dia do juízo, haverá menos rigor para o país de Sodoma e Gomorra do que para aquela cidade.
16 “Lagwa kà, aganay gəsləl akul bokuba akul azla­tuwaŋ, à tataka azlakəda fəta à abà. Kiya uwaga kà, gàw mahanay gà bokuba azla­bebi, gəgoɗ à akul, ŋgaha gàw tələmma bokuba akul azla­ha­ba­koku.
16 Eis que vos envio como ovelhas ao meio de lobos; portanto, sede prudentes como as serpentes e inofensivos como as pombas.
17 Ɗahàw haŋkəli kà uwana azladza tadà­ɗahla akul à huma seriya, ŋgaha tadà­zlaɓàh akul la kurpi la gày madəv kuɗa aŋatà la aku.
17 Acautelai-vos, porém, dos homens; porque eles vos entregarão aos sinédrios, e vos açoitarão nas suas sinagogas;
18 Tadà­pahla akul ala la huma aŋa azlaməna makoray ŋgaha la huma aŋa azla­su­fəl, kà uwana kawoyàw gi, kà akul aŋa maz sayda gulo la huma aŋatà, ŋgaha la huma aŋa azla­uwana azla Yahu­diya aw.
18 E sereis até conduzidos à presença dos governadores, e dos reis, por causa de mim, para lhes servir de testemunho a eles, e aos gentios.
19 Mok uwana tadàdala akul à huma seriya kà, kadà­dzugwaw lakəl aŋa uwana kadàpəhaw aw, la uwana kadà­wulawla à uda, gay uwana kadà­wulawla à uda kà, adàda à paŋaw aŋkul à awtày la kaslà uwatà.
19 Mas, quando vos entregarem, não vos dê cuidado como, ou o que haveis de falar, porque naquela mesma hora vos será ministrado o que haveis de dizer.
20 Gay uwaga kà adàgay kà madzugway aŋkul aw, ama Masasəɗok aŋa Baba aŋkul Zəzagəla la uwana adà­guway la akul la abà la kaslà uwatà.”
20 Porque não sois vós quem falará, mas o Espírito de vosso Pai é que fala em vós.
21 “Deda adàvà deda aŋa aslasl gəl aŋha kà makaɗay, baba bay adà­ɗe­həŋ kiya uwaga la bəzi aŋha; azlabəza babay tadà­gola afaɗ à azla­baba aŋatà à gəl kà makaɗ atà.
21 E o irmão entregará à morte o irmão, e o pai o filho; e os filhos se levantarão contra os pais, e os matarão.
22 Azladza gesina tadà­pəsew akul kà uwana kawoyaw gi. Ama dza uwana adàgəɗ dziriga à afik tsəràh à makəɗ gəl à ahəŋ kà adàɓəlay.
22 E odiados de todos sereis por causa do meu nome; mas aquele que perseverar até ao fim, esse será salvo.
23 Baŋa tatərəɓ akul la gudəŋ anik la abà, hòyàw à huɗ gudəŋ anik à abà. La dziriga gəpəh à akul: Kadàdəvaw mau­gu­zahay à gay la gudəŋ Isərayel gesina dadàŋ kà mas à waŋ aŋa Kona aŋa Zəzagəla aw.”
23 Quando pois vos perseguirem nesta cidade, fugi para outra; porque em verdade vos digo que não acabareis de percorrer as cidades de Israel sem que venha o Filho do homem.
24 “Masla asik aɗuw məŋga aŋha tetuwa aw, magamza aɗuw dza uwana aɗahalla sləray aw.
24 Não é o discípulo mais do que o mestre, nem o servo mais do que o seu senhor.
25 Say aslay kà masla asik apakay bokuba məŋga aŋha la masəlay dàŋ, ŋgaha magamza agay bokuba məŋga aŋha dàŋ. Baŋa tazàla à zil gày Bel­zəbul kà, sləm uwana tadàv à azlaməna huɗ gày kà adàgay delga aw aɗaɗuwa à gay aŋa zil gày la mawi­siga.”
25 Basta ao discípulo ser como seu mestre, e ao servo como seu senhor. Se chamaram Belzebu ao pai de família, quanto mais aos seus domésticos?
26 “Guba akəs akul kà azladza asik zlà ma aw. Tatak mahaɗ à ahəŋ gà gesina adàgay mapəhla vok ala gà, ŋgaha tatak nasiri gà gesina adàgay masəlay gà la dazu­waya.
26 Portanto, não os temais; porque nada há encoberto que não haja de revelar-se, nem oculto que não haja de saber-se.
27 Kəla tatak uwana gəpəhakulla la mələs la abà, pə̀hàw uwaga la uɗaka ala; ŋgaha tatak uwana katsənawwaŋ la à gəl à gəl kà, dàw kà wiyawla la gay zaŋ.
27 O que vos digo em trevas dizei-o em luz; e o que escutais ao ouvido pregai-o sobre os telhados.
28 Guba akəs akul kà azla­uwana takəɗ sləɓ vok aw, kà uwana taslala vok aŋa makəɗ dokvadzi aŋa sifa aw, guba akəs akul kà, kà Zəzagəla uwana aslala vok aŋa maduw dokvadzi la sifa la sləɓ vok gesina à gày akàl à abà.
28 E não temais os que matam o corpo e não podem matar a alma; temei antes aquele que pode fazer perecer no inferno a alma e o corpo.
29 Taslala vok aŋa maduw dəgtsetsek səla ala kà aŋa sili tekula aw takay? Amiyaka tekula aŋatà azila la masəlay aŋa Baba aw kà aga la ahəŋ aw.
29 Não se vendem dois passarinhos por um ceitil? e nenhum deles cairá em terra sem a vontade de vosso Pai.
30 Amiyaka aŋidz taka­sa­gəl aŋkul gesina kà, Zəzagəla asəl la tekula tekula gesina aŋha.
30 E até mesmo os cabelos da vossa cabeça estão todos contados.
31 Tsa kità kà, guba akəs akul aw, kà uwana akul kaɗuwaw azla­dəgtsetsek uwaga gesina la manəŋ akul à adi.”
31 Não temais, pois; mais valeis vós do que muitos passarinhos.
32 “Baŋa dza apəhla gi ala la huma azladza la dazu­waya kà, gi babay gədàpəhla masla ala la huma aŋa Baba gulo, uwana la zagəla la afik: Masla kà aŋulo, gədà­goɗay.
32 Portanto, qualquer que me confessar diante dos homens, eu o confessarei diante de meu Pai, que está nos céus.
33 Ama baŋa dza agəɗəŋ à afik kà asəl gi aw la dazu­waya la huma azladza kà, gi babay gədà­gəɗəŋ à afik la dazu­waya la huma Baba gulo kà: Gəsəl masla aw, gədà­goɗay bay, suwaŋ.”
33 Mas qualquer que me negar diante dos homens, eu o negarei também diante de meu Pai, que está nos céus.
34 “Iyay, kadzugwaw kà lapiya la uwana gəsə̀lla à gudəŋ à vok, kagoɗaw aw: Gəsə̀lla lapiya à waŋ aw ama mavàhla.
34 Não cuideis que vim trazer a paz à terra; não vim trazer paz, mas espada;
35 Gəsà à waŋ kà masàh gəl à azlabəza zil gà à vok la azla­baba aŋatà, azladəgam à vok la azlaiyà aŋatà, ŋgaha azlamis à vok la azla­dzedzi aŋatà.
35 Porque eu vim pôr em dissensão o homem contra seu pai, e a filha contra sua mãe, e a nora contra sua sogra;
36 Mazan vok à gəl adàgay la tataka azlaməna huɗ gày la abà.”
36 E assim os inimigos do homem serão os seus familiares.
37 “Dza uwana awoya baba aŋha baŋaw iyà aŋha kà gi kaykay kà, akə̀s gi vok aw, dza uwana awoya bəzi aŋha zilga baŋaw dugu aŋha gà kaykay kà gi kà, akə̀s gi vok aw.
37 Quem ama o pai ou a mãe mais do que a mim não é digno de mim; e quem ama o filho ou a filha mais do que a mim não é digno de mim.
38 Dza uwana akəs maməts à ahàf à adi aŋha, ŋgaha anəf gi aw kà, masla akəs gi vok aw.
38 E quem não toma a sua cruz, e não segue após mim, não é digno de mim.
39 Kəla dza uwana asal matuw sifa aŋha, adàziŋ ala; ama dza uwana atuw sifa aŋha aw kà gi kà, adàɓəzal.”
39 Quem achar a sua vida perdê-la-á; e quem perder a sua vida, por amor de mim, achá-la-á.
40 “Dza uwana akəs akul kà, akəs gi babay, ŋgaha dza uwana akəs gi, akəs dza uwana aslə̀l gi à waŋ babay.
40 Quem vos recebe, a mim me recebe; e quem me recebe a mim, recebe aquele que me enviou.
41 Dza uwana akəs masla mapəhal gay à ahàl aŋa Zəzagəla, à kà uwana masla mapəhal gay à ahàl aŋha kà, adàɓəz masik uwana maf à ahəŋ gà kà aŋa azlaməna mapəh à atà gay à ahàl, ŋgaha dza uwana akəs dza dziriga la huma aŋa Zəzagəla, kà uwana masla dziriga la huma aŋha, adàɓəz masik uwana maf à ahəŋ gà kà aŋa azladza dziriga.
41 Quem recebe um profeta em qualidade de profeta, receberá galardão de profeta; e quem recebe um justo na qualidade de justo, receberá galardão de justo.
42 Haɗay, gəpəh à akul la dziriga: Kela dza uwana atəɗ iyaw mataslay gà à tekula la tataka azlabəza uwanay la abà, à kà uwana masla matapla la slaka gulo kà, adàɓəz masik aŋha.”
42 E qualquer que tiver dado só que seja um copo de água fria a um destes pequenos, em nome de discípulo, em verdade vos digo que de modo algum perderá o seu galardão.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 10, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.