Marcos 10

Wakità Zəzagəla Wakità Aŋa Makəs Vok Slawda Mawga (Cameroun) (MFH) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Yesu asà à afik la abatà, ahàd à gay makwi aŋa kutso Yahu­diya la gay dərəv uda anik aŋa Urdun. Bà gotənaŋ maham à ahəŋ dza tahamà gay à vok la slaka aŋha aya. Ŋgaha atàpatàla bokuba uwana aɗa­hà­hàŋ koksi­koksi.
1 Jesus saiu daquele lugar e foi para a região da Judeia que fica no lado leste do rio Jordão. Uma grande multidão se ajuntou outra vez em volta dele, e ele ensinava todos, como era o seu costume.
2 Azla Farisəya anik tasà à waŋ à slaka Yesu, asà à atà kà makəsal maləkaw à ahəŋ kà gay aŋha: “Wakità seriya gami ma avà tetəvi à dza kà makuɗək mis aŋha takay?”
2 Alguns fariseus , querendo conseguir uma prova contra ele, perguntaram: — De acordo com a nossa
3 Yesu awùlla à atà ala la magoɗay: “Mana Musa agoɗ à akul ma?”
3 Jesus respondeu com esta pergunta:
4 Tagòɗal: “Musa avà tetəvi à dza kà matsetser wakità makuɗək mis, ŋgaha məsa­kiya à mis uwatà.”
4 Eles responderam: — Moisés permitiu ao homem dar à sua esposa um documento de divórcio e mandá-la embora.
5 Ama Yesu agòɗ à atà: “Musa apə̀h à akul kiya uwatà kà, kà dzaŋ­dzaŋ aŋa ləv aŋkul.
5 Então Jesus disse:
6 Ama dagay madzəka gudəŋ à vok, mok uwana Zəzagəla aɗahà tatak gesina kà, aŋàl zil la mis pəra.
6 Mas no começo, quando foram criadas todas as coisas, foi dito: “Deus os fez homem e mulher.
7 Gay gà la uwaga zil asàkìyà à baba aŋha à ahəŋ la iyà aŋha, kà madz à ahəŋ la mis aŋha.
7 Por isso o homem deixa o seu pai e a sua mãe para se unir com a sua mulher,
8 Atà səla nna tapàk vok tekula. Kiya uwaga atà səla aya aw, ama tagay kà vok tekula pəra.
8 e os dois se tornam uma só pessoa.” Assim, já não são duas pessoas, mas uma só.
9 Dza avahàŋ ala uwana Zəzagəla ahamàla gay à vok aw.”
9 Portanto, que ninguém separe o que Deus uniu.
10 Mok uwana atà la kay, azlaməna matapla la slaka aŋha tanàvà Yesu lakəl aŋa gay uwatà aya.
10 Quando já estavam em casa, os discípulos tornaram a fazer perguntas sobre esse assunto.
11 Masla agòɗ à atà: “Baŋa dza akuɗək mis aŋha, azəɓ anik, aɗàh à gəl gaw la mis teraŋa gà uwatà.
11 E Jesus respondeu:
12 La kità babay kà, baŋa mis akweska zil aŋha teraŋa, ŋgaha adiya à zil anik, adàzaɓ zil.”
12 E, se a mulher mandar o seu marido embora e casar com outro homem, ela também estará cometendo adultério.
13 Azladza tasàhla azlabəza ŋuv ŋguvga à Yesu à waŋ, kà madəɓani atà la mapis à atà gay à vok. Azlaməna matapla la slaka aŋha taslàh məl à azladza à gəl.
13 Depois disso, algumas pessoas levaram as suas crianças a Jesus para que ele as abençoasse, mas os discípulos repreenderam aquelas pessoas.
14 Uwana Yesu anəŋà uwaga, azìnal à gəl, agòɗ à azlaməna matapla la slaka aŋha: “Sàkàw azlabəza ŋuv ŋuvga tasa à waŋ à slaka gulo. Kaɗəɗaw atà gay à ahəŋ aw, kà uwana makoray Zəzagəla kà aŋa azladza uwana bokuba atà uwaga.
14 Quando viu isso, Jesus não gostou e disse:
15 Haɗay, gəgoɗ à akul: Uwa­be­yuwi uwana akəs makoray Zəzagəla bokuba bəzi ŋuvga aw, adàda à abatà ɗiki­ɗiki aw.”
15 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: quem não receber o Reino de Deus como uma criança nunca entrará nele.
16 Ŋgaha azàɓ azlabəza à ahàl, afahà à atà ahàl aŋha à gəl, la tekula tekula aŋatà gesina, apìs à atà gay à vok.
16 Então Jesus abraçou as crianças e as abençoou, pondo as mãos sobre elas.
17 Uwana Yesu ada­tsizlla kà maday aŋha, dza anik asà à waŋ la mahoyay, akədèɗal à ahəŋ, agòɗal: “Kak Sufəl, kak delga, mana gəɗehəŋ kà gi aŋa maɓəz sifa adəv à gay aw ma?”
17 Quando Jesus estava saindo de viagem, um homem veio correndo, ajoelhou-se na frente dele e perguntou: — Bom Mestre, o que devo fazer para conseguir a vida eterna?
18 Yesu agòɗal: “Kà mana kagoɗ, kà gi delga ma? Dza delga la ahəŋ aw, say Zəzagəla pəra.
18 Jesus respondeu:
19 Kasəl mapəhay aŋa Zəzagəla bay: Kakəɗ dza aw, kə̀s gay aŋa azla­baba aŋak la aŋa iyà aŋak.”
19 Você conhece os mandamentos: “Não mate, não cometa adultério, não roube, não dê falso testemunho contra ninguém, não tire nada dos outros, respeite o seu pai e a sua mãe.”
20 Masla agòɗ: “Məŋga, gədakəs mapəhay uwaga dagay la bəzi gà.”
20 — Mestre, desde criança eu tenho obedecido a todos esses mandamentos! — respondeu o homem.
21 Yesu anərə̀z masla la mawoyəŋ, agòɗal: “Tatak tekula aləg kà ka: Hàd, kadaw azla­tatak aŋak ala gesina, vàh sili gà à azlaməna kuɗa, kadàɓəz ləmana la zagəla la afik. Ŋgaha kà, sà à waŋ, kà nəfà à gi!”
21 Jesus olhou para ele com amor e disse:
22 Ama uwana atsənà uwaga, ləv azə̀ŋ kà gay uwatà, ŋgaha adà aŋha la mapak ləv gà, kà uwana tatak aŋha aŋuvaw.
22 Quando o homem ouviu isso, fechou a cara; e, porque era muito rico, foi embora triste.
23 Yesu anəŋà azlaməna matapla la slaka aŋha à adi, agòɗ à atà: “Zla­zlaɗa kà aŋa dza galepi kà mad à makoray Zəzagəla!”
23 Jesus então olhou para os seus discípulos, que estavam em volta dele, e disse:
24 Ləv avàl à atà à gay kà gay uwaga. Ama Yesu agòɗ à atà aya: “Azlabəza gulo, madiya à makoray Zəzagəla kà zla­zlaɗa!
24 Quando ouviram isso, os discípulos ficaram espantados, mas Jesus continuou:
25 Ŋuləm zlugumi agwu à uda la afik lepiri, kà galepi aŋa mad à makoray Zəzagəla.”
25 É mais difícil um rico entrar no Reino de Deus do que um camelo passar pelo fundo de uma agulha.
26 Ləv avàl à azlaməna matapla aŋha à gay kaykay aya kà gay uwaga, tagòɗ kà atà kà atà: “Tsa baŋa kiya uwaga ma: Uwa aslala vok aŋa maɓəlay uwa?”
26 Quando ouviram isso, os discípulos ficaram espantadíssimos e perguntavam uns aos outros: — Então, quem é que pode se salvar?
27 Yesu anəŋà à atà à adi, agòɗ: “Zla­zlaɗa la slaka azladza, ama la slaka Zəzagəla kà zla­zlaɗa aw, kà uwana masla aslala vok kà maɗàh tatak gesina.”
27 Jesus olhou para eles e disse:
28 Piyer agòɗal: “Nə̀ŋàŋ, mədasak à tatak gesina à ahəŋ, mədanəfa ka.”
28 Aí Pedro disse: — Veja! Nós deixamos tudo e seguimos o senhor.
29 Yesu agòɗal: “Dziriga, gi bay gəgoɗ à akul: Uwa­be­yuwi uwana asakiya gày aŋha à ahəŋ, baŋaw azla­deda aŋha, la azlaiyà aŋha, la azla­baba aŋha, baŋaw azlabəza aŋha à ahəŋ, amiyaka guf aŋha kà gi, ŋgaha kà gay matsi­ɗayga kà,
29 Jesus respondeu:
30 Zəzagəla adàvàl, adàɓəz tatak aŋha asik dzim aya, la mok aŋa madz à ahəŋ la gudəŋ la vok: azlagày, azla­deda, azlaiyà, azlabəza, azlaguf, azla­matərəɓay bay, kà la huma la gay, adàɓəzal sifa adəv à gay aw la zagəla la afik aya.
30 receberá muito mais, ainda nesta vida. Receberá cem vezes mais casas, irmãos, irmãs, mães, filhos, terras e também perseguições. E no futuro receberá a vida eterna.
31 Ama aŋuvaw uwana tatsà vok à huma, tadà­pakah azlaməna à lig, ŋgaha azlaməna à lig bay tadà­pakah azlaməna à huma.”
31 Muitos que agora são os primeiros serão os últimos, e muitos que agora são os últimos serão os primeiros.
32 Uwana atà la tetəvi la ama kà mad à Uru­sa­lima, Yesu aguwà à huma, guba akə̀s azlaməna matapla la slaka aŋha, azladza uwana tanəfà atà guba akəs atà babay. Ŋgaha Yesu ahə̀l azlaməna matapla kulo gəl aŋha səla uwatà aya, kokuɗa aŋatà, adzəkà mapəh à atà gay uwana adàɓəzal.
32 Jesus e os discípulos iam pela estrada, subindo para Jerusalém. Ele caminhava na frente, e os discípulos, espantados, iam atrás dele; as outras pessoas que iam com eles estavam com medo. Então Jesus chamou outra vez os discípulos para um lado e começou a falar sobre o que ia acontecer com ele. Jesus disse:
33 Agòɗ à atà: “Tsənàwwàŋ, məda à Uru­sa­lima. La abatà tadàvà Kona aŋa dza à ahàl aŋa azlaməŋga aŋa azlaməna mav tatak à Zəzagəla, la azla­ma­dza­haga aŋa wakità seriya aŋa Zəzagəla. Tadàdukwla seriya mamətsay à gəl, tadà­məliya à ahàl aŋa azladza uwana tasəl Zəzagəla aw.
33 — Escutem! Nós estamos indo para Jerusalém, onde o
34 Tadàtsəkal mago­ɗahay à gəl, tadà­tafal slesliɓ à vok, tadà­zlaɓay la golba, tadàkəɗay. Ama la mahənay mamakər adàwul à uda la mamətsay.”
34 Estes vão zombar dele, cuspir nele, bater nele e matá-lo; mas três dias depois ele ressuscitará.
35 La lig la ahəŋ Yakuba la Yuhana, azlabəza aŋa Zebede, tazà vok à slaka Yesu, tagòɗal: “Məŋga gami, tatak la ahəŋ à uwana mənava à gay ala.”
35 Depois Tiago e João, filhos de Zebedeu, chegaram perto de Jesus e disseram: — Mestre, queremos lhe pedir um favor.
36 Yesu agòɗ à atà: “Mana asa à akul gəɗa­ha­kullaŋ ma?”
36 — O que vocês querem que eu faça para vocês? — perguntou Jesus.
37 Tawulàlla: “Baŋa kadàdza madzay la kursi mazləɓay aŋak la afik kà, và à anu tetəvi kà madza madzay tekula la ahàl kaf aŋak ŋgaha tekula la ahàl gudzay aŋak!”
37 Eles responderam: — Quando o senhor sentar-se no trono do seu
38 Yesu agòɗ à atà: “Kasəlaw tatak uwana kanavaw aw, kaslawwal à vok kà mas tatak à uda la kətsaw ŋgərpa uwana la abà gədàsay ay? Kadàɓəzaw batem aŋa ŋgərpa uwana tadàɗah gi à ahəŋ ay?”
38 Jesus respondeu:
39 Ŋgaha tawulàlla: “Iyay, məslala vok.” Yesu agòɗ à atà: “Haɗay, kadàsaw tatak à uda la kətsaw ŋgərpa uwana la abà bokuba gi, kadàɓəzaw batem uwana tadà­ɗahgəŋ bay.
39 Eles disseram: — Podemos. Então Jesus disse:
40 Ama slaka madza madzay la ahàl kaf gulo ŋgaha la ahàl gudzay gulo kà, gay gulo aw. Slaka uwaga kà, Zəzagəla la uwana aɗahaŋ à ahəŋ kà aŋa azladza uwana atsa­tsà­mànì à atà.”
40 Mas eu não tenho o direito de escolher quem vai sentar à minha direita e à minha esquerda. Pois foi Deus quem preparou esses lugares e ele os dará a quem quiser.
41 Uwana azlaməna matapla anik kulo tatsə̀n gay uwaga kà, taŋoŋùz lakəl aŋa Yakuba atà la Yuhana.
41 Quando os outros dez discípulos ouviram isso, começaram a ficar zangados com Tiago e João.
42 Gay gà la uwaga Yesu azàl à atà gesina à slaka aŋha, agòɗ à atà: “Kasəlaw kà azla­uwana tanəŋla à atà bokuba azla­su­fəl aŋa kutso kà takor azladza, ŋgaha azlaməŋ dza aŋatà, taɗaha à atà ndzəɗa à gəl.
42 Então Jesus chamou todos para perto de si e disse:
43 Ama uwaga apaka vok la tataka aŋkul la abà aw. Ama baŋa tekula la tataka aŋkul la abà asal mapak məŋga kà, say agay masla mazəɓ kiwa à azlaanik.
43 Mas entre vocês não pode ser assim. Pelo contrário, quem quiser ser importante, que sirva os outros,
44 Dza uwana asal mapak dza teraŋa gà la tataka aŋkul la abà kà, say apak mayà aŋa azlaanik aŋkul gesina.
44 e quem quiser ser o primeiro, que seja o escravo de todos.
45 Amiyaka Kona aŋa dza kà, asà à waŋ kà mazla­kəŋ aŋa azladza aw, ama asà à waŋ kà mazlak azladza, ŋgaha kà mav sifa aŋha bokuba tatak mapəlla gəl à azladza aŋuvaw à ahəŋ.”
45 Porque até o
46 Uwana tabə̀z à gudəŋ Yeriko, Yesu la azlaməna matapla aŋha la maham à ahəŋ dza aŋuvaw tasà à uda la gudəŋ uwatà la abà. Dza guləfga la slaka madza madzay la gay tetəvi atsàtsàh tatak. Sləm aŋha Bartime, kona aŋa Time.
46 Jesus e os discípulos chegaram à cidade de Jericó. Quando ele estava saindo da cidade, com os discípulos e uma grande multidão, encontrou um cego chamado Bartimeu, filho de Timeu. O cego estava sentado na beira do caminho, pedindo esmola.
47 Uwana atsənàŋ kà Yesu zil Nazaret la uwana adà à awtày kà, adzəkà mawiyay: “Yesu, Kona aŋa David, vok aham à kak kà gi!”
47 Quando ouviu alguém dizer que era Jesus de Nazaré que estava passando, o cego começou a gritar: — Jesus,
48 Azladza aŋuvaw taslàhal məl à gəl kà madz à ahəŋ titi, ama masla awiyà la ndzəɗa aya: “Kona aŋa David, vok aham à kak kà gi!”
48 Muitas pessoas o repreenderam e mandaram que ele calasse a boca, mas ele gritava ainda mais: — Filho de Davi, tenha pena de mim!
49 Yesu atsìzlla à ahəŋ, agòɗ: “Zàlàwwal!” Tazàlalla, tagòɗal: “Wàɗ vok à uda, sà à afik, azàla ka!”
49 Então Jesus parou e disse: Eles chamaram e lhe disseram: — Coragem! Levante-se porque ele está chamando você!
50 Ŋgaha guləf awìts peteli ala, avàl à afik, asà à waŋ à slaka Yesu.
50 Então Bartimeu jogou a sua capa para um lado, levantou-se depressa e foi até o lugar onde Jesus estava.
51 Yesu anàval la gay ala: “Mana asa à ka gəɗa­hakaŋ ma?” Guləf agòɗal: “Məŋga, asa à gi gəɓəz yewdi gulo.”
51 — O que é que você quer que eu faça? — perguntou Jesus. — Mestre, eu quero ver de novo! — respondeu ele.
52 Ŋgaha Yesu agòɗal: “Hàd, madiŋal gəl à vok aŋak adawur kak ala!” Katskats aɓəzà à yewdi aŋha, anəfà Yesu.
52 — Vá; você está curado porque teve fé! — afirmou Jesus. No mesmo instante, Bartimeu começou a ver de novo e foi seguindo Jesus pelo caminho.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 10, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.