Marcos 10
Wakità Zəzagəla Wakità Aŋa Makəs Vok Slawda Mawga (Cameroun) (MFH) vs NAA
1 Yesu asà à afik la abatà, ahàd à gay makwi aŋa kutso Yahudiya la gay dərəv uda anik aŋa Urdun. Bà gotənaŋ maham à ahəŋ dza tahamà gay à vok la slaka aŋha aya. Ŋgaha atàpatàla bokuba uwana aɗahàhàŋ koksikoksi.
1 Saindo dali, Jesus foi para o território da Judeia e para além do Jordão. E outra vez as multidões se reuniram junto a ele, e, de novo, ele as ensinava, segundo o seu costume.
2 Azla Farisəya anik tasà à waŋ à slaka Yesu, asà à atà kà makəsal maləkaw à ahəŋ kà gay aŋha: “Wakità seriya gami ma avà tetəvi à dza kà makuɗək mis aŋha takay?”
2 E, aproximando-se alguns fariseus, o puseram à prova, perguntando: — É lícito ao marido repudiar a sua mulher?
3 Yesu awùlla à atà ala la magoɗay: “Mana Musa agoɗ à akul ma?”
3 Jesus respondeu:
4 Tagòɗal: “Musa avà tetəvi à dza kà matsetser wakità makuɗək mis, ŋgaha məsakiya à mis uwatà.”
4 Eles disseram: — Moisés permitiu escrever uma carta de divórcio e repudiar.
5 Ama Yesu agòɗ à atà: “Musa apə̀h à akul kiya uwatà kà, kà dzaŋdzaŋ aŋa ləv aŋkul.
5 Mas Jesus lhes disse:
6 Ama dagay madzəka gudəŋ à vok, mok uwana Zəzagəla aɗahà tatak gesina kà, aŋàl zil la mis pəra.
6 Porém, desde o princípio da criação, Deus os fez homem e mulher.
7 Gay gà la uwaga zil asàkìyà à baba aŋha à ahəŋ la iyà aŋha, kà madz à ahəŋ la mis aŋha.
7 “Por isso o homem deixará o seu pai e a sua mãe e se unirá à sua mulher,
8 Atà səla nna tapàk vok tekula. Kiya uwaga atà səla aya aw, ama tagay kà vok tekula pəra.
8 tornando-se os dois uma só carne.” De modo que já não são mais dois, porém uma só carne.
9 Dza avahàŋ ala uwana Zəzagəla ahamàla gay à vok aw.”
9 Portanto, que ninguém separe o que Deus ajuntou.
10 Mok uwana atà la kay, azlaməna matapla la slaka aŋha tanàvà Yesu lakəl aŋa gay uwatà aya.
10 Em casa, os discípulos voltaram a fazer perguntas sobre esse assunto.
11 Masla agòɗ à atà: “Baŋa dza akuɗək mis aŋha, azəɓ anik, aɗàh à gəl gaw la mis teraŋa gà uwatà.
11 E Jesus lhes disse:
12 La kità babay kà, baŋa mis akweska zil aŋha teraŋa, ŋgaha adiya à zil anik, adàzaɓ zil.”
12 E, se ela repudiar o seu marido e casar com outro, comete adultério.
13 Azladza tasàhla azlabəza ŋuv ŋguvga à Yesu à waŋ, kà madəɓani atà la mapis à atà gay à vok. Azlaməna matapla la slaka aŋha taslàh məl à azladza à gəl.
13 Então trouxeram algumas crianças a Jesus para que as abençoasse, mas os discípulos os repreendiam.
14 Uwana Yesu anəŋà uwaga, azìnal à gəl, agòɗ à azlaməna matapla la slaka aŋha: “Sàkàw azlabəza ŋuv ŋuvga tasa à waŋ à slaka gulo. Kaɗəɗaw atà gay à ahəŋ aw, kà uwana makoray Zəzagəla kà aŋa azladza uwana bokuba atà uwaga.
14 Jesus, porém, vendo isto, indignou-se e disse-lhes:
15 Haɗay, gəgoɗ à akul: Uwabeyuwi uwana akəs makoray Zəzagəla bokuba bəzi ŋuvga aw, adàda à abatà ɗikiɗiki aw.”
15 Em verdade lhes digo: Quem não receber o Reino de Deus como uma criança de maneira nenhuma entrará nele.
16 Ŋgaha azàɓ azlabəza à ahàl, afahà à atà ahàl aŋha à gəl, la tekula tekula aŋatà gesina, apìs à atà gay à vok.
16 Então, tomando as crianças nos braços e impondo-lhes as mãos, as abençoava.
17 Uwana Yesu adatsizlla kà maday aŋha, dza anik asà à waŋ la mahoyay, akədèɗal à ahəŋ, agòɗal: “Kak Sufəl, kak delga, mana gəɗehəŋ kà gi aŋa maɓəz sifa adəv à gay aw ma?”
17 Pondo-se Jesus a caminho, um homem correu ao seu encontro e, ajoelhando-se diante dele, perguntou-lhe: — Bom Mestre, que farei para herdar a vida eterna?
18 Yesu agòɗal: “Kà mana kagoɗ, kà gi delga ma? Dza delga la ahəŋ aw, say Zəzagəla pəra.
18 Jesus respondeu:
19 Kasəl mapəhay aŋa Zəzagəla bay: Kakəɗ dza aw, kə̀s gay aŋa azlababa aŋak la aŋa iyà aŋak.”
19 Você conhece os mandamentos: “Não mate, não cometa adultério, não furte, não dê falso testemunho, não defraude ninguém, honre o seu pai e a sua mãe.”
20 Masla agòɗ: “Məŋga, gədakəs mapəhay uwaga dagay la bəzi gà.”
20 Então o homem respondeu: — Mestre, tudo isso tenho observado desde a minha juventude.
21 Yesu anərə̀z masla la mawoyəŋ, agòɗal: “Tatak tekula aləg kà ka: Hàd, kadaw azlatatak aŋak ala gesina, vàh sili gà à azlaməna kuɗa, kadàɓəz ləmana la zagəla la afik. Ŋgaha kà, sà à waŋ, kà nəfà à gi!”
21 E Jesus, olhando para ele com amor, disse:
22 Ama uwana atsənà uwaga, ləv azə̀ŋ kà gay uwatà, ŋgaha adà aŋha la mapak ləv gà, kà uwana tatak aŋha aŋuvaw.
22 Ele, porém, contrariado com esta palavra, retirou-se triste, porque era dono de muitas propriedades.
23 Yesu anəŋà azlaməna matapla la slaka aŋha à adi, agòɗ à atà: “Zlazlaɗa kà aŋa dza galepi kà mad à makoray Zəzagəla!”
23 Então Jesus, olhando ao redor, disse aos seus discípulos:
24 Ləv avàl à atà à gay kà gay uwaga. Ama Yesu agòɗ à atà aya: “Azlabəza gulo, madiya à makoray Zəzagəla kà zlazlaɗa!
24 Os discípulos estranharam estas palavras, mas Jesus insistiu em dizer-lhes:
25 Ŋuləm zlugumi agwu à uda la afik lepiri, kà galepi aŋa mad à makoray Zəzagəla.”
25 É mais fácil um camelo passar pelo fundo de uma agulha do que um rico entrar no Reino de Deus.
26 Ləv avàl à azlaməna matapla aŋha à gay kaykay aya kà gay uwaga, tagòɗ kà atà kà atà: “Tsa baŋa kiya uwaga ma: Uwa aslala vok aŋa maɓəlay uwa?”
26 Eles ficaram muito admirados, dizendo entre si: — Sendo assim, quem pode ser salvo?
27 Yesu anəŋà à atà à adi, agòɗ: “Zlazlaɗa la slaka azladza, ama la slaka Zəzagəla kà zlazlaɗa aw, kà uwana masla aslala vok kà maɗàh tatak gesina.”
27 Jesus, olhando para eles, disse:
28 Piyer agòɗal: “Nə̀ŋàŋ, mədasak à tatak gesina à ahəŋ, mədanəfa ka.”
28 Então Pedro começou a dizer-lhe: — Eis que nós deixamos tudo e seguimos o senhor.
29 Yesu agòɗal: “Dziriga, gi bay gəgoɗ à akul: Uwabeyuwi uwana asakiya gày aŋha à ahəŋ, baŋaw azladeda aŋha, la azlaiyà aŋha, la azlababa aŋha, baŋaw azlabəza aŋha à ahəŋ, amiyaka guf aŋha kà gi, ŋgaha kà gay matsiɗayga kà,
29 Jesus respondeu:
30 Zəzagəla adàvàl, adàɓəz tatak aŋha asik dzim aya, la mok aŋa madz à ahəŋ la gudəŋ la vok: azlagày, azladeda, azlaiyà, azlabəza, azlaguf, azlamatərəɓay bay, kà la huma la gay, adàɓəzal sifa adəv à gay aw la zagəla la afik aya.
30 que não receba, já no presente, cem vezes mais casas, irmãos, irmãs, mães, filhos e campos, com perseguições; e, no mundo por vir, receberá a vida eterna.
31 Ama aŋuvaw uwana tatsà vok à huma, tadàpakah azlaməna à lig, ŋgaha azlaməna à lig bay tadàpakah azlaməna à huma.”
31 Porém muitos primeiros serão últimos, e os últimos serão primeiros.
32 Uwana atà la tetəvi la ama kà mad à Urusalima, Yesu aguwà à huma, guba akə̀s azlaməna matapla la slaka aŋha, azladza uwana tanəfà atà guba akəs atà babay. Ŋgaha Yesu ahə̀l azlaməna matapla kulo gəl aŋha səla uwatà aya, kokuɗa aŋatà, adzəkà mapəh à atà gay uwana adàɓəzal.
32 Estavam a caminho, subindo para Jerusalém, e Jesus ia adiante dos seus discípulos. Estes se admiravam e o seguiam tomados de apreensões. E Jesus, chamando outra vez os doze para um lado, começou a revelar-lhes as coisas que deviam acontecer com ele, dizendo:
33 Agòɗ à atà: “Tsənàwwàŋ, məda à Urusalima. La abatà tadàvà Kona aŋa dza à ahàl aŋa azlaməŋga aŋa azlaməna mav tatak à Zəzagəla, la azlamadzahaga aŋa wakità seriya aŋa Zəzagəla. Tadàdukwla seriya mamətsay à gəl, tadàməliya à ahàl aŋa azladza uwana tasəl Zəzagəla aw.
33 — Eis que subimos para Jerusalém, e o Filho do Homem será entregue aos principais sacerdotes e aos escribas. Eles vão condená-lo à morte e entregá-lo aos gentios.
34 Tadàtsəkal magoɗahay à gəl, tadàtafal slesliɓ à vok, tadàzlaɓay la golba, tadàkəɗay. Ama la mahənay mamakər adàwul à uda la mamətsay.”
34 Vão zombar dele, cuspir nele, açoitá-lo e matá-lo; mas, depois de três dias, ressuscitará.
35 La lig la ahəŋ Yakuba la Yuhana, azlabəza aŋa Zebede, tazà vok à slaka Yesu, tagòɗal: “Məŋga gami, tatak la ahəŋ à uwana mənava à gay ala.”
35 Então se aproximaram dele Tiago e João, filhos de Zebedeu, dizendo: — Mestre, queremos que o senhor nos conceda o que vamos pedir.
36 Yesu agòɗ à atà: “Mana asa à akul gəɗahakullaŋ ma?”
36 E Jesus lhes perguntou:
37 Tawulàlla: “Baŋa kadàdza madzay la kursi mazləɓay aŋak la afik kà, và à anu tetəvi kà madza madzay tekula la ahàl kaf aŋak ŋgaha tekula la ahàl gudzay aŋak!”
37 Eles responderam: — Permite-nos que, na sua glória, nos assentemos um à sua direita e o outro à sua esquerda.
38 Yesu agòɗ à atà: “Kasəlaw tatak uwana kanavaw aw, kaslawwal à vok kà mas tatak à uda la kətsaw ŋgərpa uwana la abà gədàsay ay? Kadàɓəzaw batem aŋa ŋgərpa uwana tadàɗah gi à ahəŋ ay?”
38 Mas Jesus lhes disse:
39 Ŋgaha tawulàlla: “Iyay, məslala vok.” Yesu agòɗ à atà: “Haɗay, kadàsaw tatak à uda la kətsaw ŋgərpa uwana la abà bokuba gi, kadàɓəzaw batem uwana tadàɗahgəŋ bay.
39 Eles responderam: — Podemos. Então Jesus lhes disse:
40 Ama slaka madza madzay la ahàl kaf gulo ŋgaha la ahàl gudzay gulo kà, gay gulo aw. Slaka uwaga kà, Zəzagəla la uwana aɗahaŋ à ahəŋ kà aŋa azladza uwana atsatsàmànì à atà.”
40 Quanto a sentar à minha direita ou à minha esquerda, não me compete concedê-lo, pois é para aqueles a quem está preparado.
41 Uwana azlaməna matapla anik kulo tatsə̀n gay uwaga kà, taŋoŋùz lakəl aŋa Yakuba atà la Yuhana.
41 Quando os outros dez discípulos ouviram isso, começaram a ficar indignados com Tiago e João.
42 Gay gà la uwaga Yesu azàl à atà gesina à slaka aŋha, agòɗ à atà: “Kasəlaw kà azlauwana tanəŋla à atà bokuba azlasufəl aŋa kutso kà takor azladza, ŋgaha azlaməŋ dza aŋatà, taɗaha à atà ndzəɗa à gəl.
42 Mas Jesus, chamando todos para junto de si, disse:
43 Ama uwaga apaka vok la tataka aŋkul la abà aw. Ama baŋa tekula la tataka aŋkul la abà asal mapak məŋga kà, say agay masla mazəɓ kiwa à azlaanik.
43 Mas entre vocês não é assim; pelo contrário, quem quiser tornar-se grande entre vocês, que se coloque a serviço dos outros;
44 Dza uwana asal mapak dza teraŋa gà la tataka aŋkul la abà kà, say apak mayà aŋa azlaanik aŋkul gesina.
44 e quem quiser ser o primeiro entre vocês, que seja servo de todos.
45 Amiyaka Kona aŋa dza kà, asà à waŋ kà mazlakəŋ aŋa azladza aw, ama asà à waŋ kà mazlak azladza, ŋgaha kà mav sifa aŋha bokuba tatak mapəlla gəl à azladza aŋuvaw à ahəŋ.”
45 Pois o próprio Filho do Homem não veio para ser servido, mas para servir e dar a sua vida em resgate por muitos.
46 Uwana tabə̀z à gudəŋ Yeriko, Yesu la azlaməna matapla aŋha la maham à ahəŋ dza aŋuvaw tasà à uda la gudəŋ uwatà la abà. Dza guləfga la slaka madza madzay la gay tetəvi atsàtsàh tatak. Sləm aŋha Bartime, kona aŋa Time.
46 E foram para Jericó. Quando Jesus saía de Jericó, juntamente com os discípulos e numerosa multidão, Bartimeu, um cego mendigo, filho de Timeu, estava sentado à beira do caminho
47 Uwana atsənàŋ kà Yesu zil Nazaret la uwana adà à awtày kà, adzəkà mawiyay: “Yesu, Kona aŋa David, vok aham à kak kà gi!”
47 e, ouvindo que era Jesus, o Nazareno, começou a gritar: — Jesus, Filho de Davi, tenha compaixão de mim!
48 Azladza aŋuvaw taslàhal məl à gəl kà madz à ahəŋ titi, ama masla awiyà la ndzəɗa aya: “Kona aŋa David, vok aham à kak kà gi!”
48 E muitos o repreendiam para que se calasse, mas ele gritava cada vez mais: — Filho de Davi, tenha compaixão de mim!
49 Yesu atsìzlla à ahəŋ, agòɗ: “Zàlàwwal!” Tazàlalla, tagòɗal: “Wàɗ vok à uda, sà à afik, azàla ka!”
49 Jesus parou e disse: Chamaram, então, o cego, dizendo-lhe: — Coragem! Levante-se, porque ele está chamando você.
50 Ŋgaha guləf awìts peteli ala, avàl à afik, asà à waŋ à slaka Yesu.
50 Atirando a capa para o lado, o cego levantou-se de um salto e foi até onde estava Jesus,
51 Yesu anàval la gay ala: “Mana asa à ka gəɗahakaŋ ma?” Guləf agòɗal: “Məŋga, asa à gi gəɓəz yewdi gulo.”
51 que lhe perguntou: O cego respondeu: — Mestre, que eu possa ver de novo.
52 Ŋgaha Yesu agòɗal: “Hàd, madiŋal gəl à vok aŋak adawur kak ala!” Katskats aɓəzà à yewdi aŋha, anəfà Yesu.
52 Então Jesus lhe disse: E imediatamente passou a ver e foi seguindo Jesus estrada afora.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 10, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.