Marcos 4
Viakʼla txumbʼal u tioxh (IXLCNT) vs NAA
1 Uncheeꞌ xeꞌt paj ichusun u Jesuus tziꞌ choo. Utz mam tenam chit imol tibꞌ kꞌatza. Ech jeꞌtekꞌop tu maꞌl u jukubꞌ utz, kꞌujeꞌ tuul viꞌ u choo. Pek aatz kajay qꞌu aanima, aꞌ atichku vatz txꞌavaꞌ tziꞌ aꞌ.
1 Jesus começou a ensinar outra vez à beira-mar. E uma numerosa multidão se reuniu em volta dele, de modo que entrou num barco, onde se assentou, afastando-se da praia. E todo o povo estava à beira-mar, na praia.
2 Ech sibꞌ koꞌxh kam ikꞌam tiꞌ u Jesuus tu vichusuneꞌ. Utz nichtal tu vichusbꞌal ech tzaꞌ:
2 Assim, ensinava-lhes muitas coisas por parábolas e, durante o seu ensino, dizia:
3 —Abꞌitaj etileꞌ. Aatz iꞌan maꞌl u chikol, bꞌen tu chikoꞌm.
3 — Escutem! Eis que o semeador saiu a semear.
4 Imakꞌ paal u ia tu u aqꞌonibꞌal. Utz atia aꞌ kuꞌk tu bꞌey. Utz motx koꞌn ex tzotiloj tu qꞌu tzꞌichin qꞌuꞌl nipaal tu amlika.
4 E, ao semear, uma parte caiu à beira do caminho, e vieram as aves e a comeram.
5 Atia aꞌ kuꞌk viꞌaj sivan aas bꞌiil koꞌxh txꞌavaꞌ atil siiꞌ. Utz oora itzꞌpu u ia tan, xax koꞌn u txꞌavaꞌ atil jeꞌ siiꞌ.
5 Outra parte caiu em solo rochoso, onde a terra era pouca, e logo nasceu, visto não ser profunda a terra.
6 Pek tzꞌaꞌbꞌ u qꞌii, lumin u chikobꞌeꞌm tu vitzꞌaꞌl. Utz tzaji tan, bꞌiil koꞌn bꞌennaj u taqꞌil.
6 Saindo, porém, o sol, a queimou; e, porque não tinha raiz, secou-se.
7 At u ia aꞌ kuꞌk xoꞌl chꞌiꞌx. Pek chꞌii qꞌu chꞌiꞌx utz, isotzsa u chikobꞌeꞌm. Yeꞌt vatzini.
7 Outra parte caiu entre os espinhos; e os espinhos cresceram e a sufocaram, e não deu fruto.
8 Pek aatz untante, aꞌ kuꞌk tu bꞌaꞌnla txꞌavaꞌ. Itzꞌpi utz, chꞌii. Ech vatzini. Utz atia 30 ivatz taqꞌa tiꞌ junun tajan. Atia 60 ivatz taqꞌa. Utz atia 100 ivatz taqꞌa.— Texh u Jesuus.
8 Outra, enfim, caiu em boa terra e deu fruto; a semente brotou, cresceu e produziu a trinta, a sessenta e a cem por um.
9 Utz tal paj u Jesuus ech tzaꞌ: —Abꞌiste ex niabꞌin qꞌu yol tzaꞌ, nimataj.— Texhtuꞌ.
9 E Jesus acrescentou:
10 Uncheeꞌ aatz ijunalich tek u Jesuus, atich unjolol aanima xaannajich ok kꞌatza. Utz ichꞌoti u tokebꞌal qꞌu yol te. Aꞌ imol kabꞌlaal qꞌu chusulibꞌ.
10 Quando Jesus ficou só, os que estavam junto dele com os doze começaram a lhe fazer perguntas a respeito das parábolas.
11 Utz tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Bꞌaꞌn ex tan, aqꞌel tzii sete aas setootzaji u tokebꞌal qꞌu kam tiꞌ viQꞌesalail u Tioxh qꞌuꞌl yeꞌ ootzajimal. Pek aatz qꞌu aanima yeꞌ oknaj tan, tu kꞌamich kam saꞌalaxku te.
11 Jesus disse a eles:
12 Ech satzojpu qꞌu yol bꞌaxabꞌsamal talaxeꞌ tzaꞌ aas:
12 para que, vendo, vejam e não percebam; e, ouvindo, ouçam e não entendam; para que não venham a converter-se e sejam perdoados.
13 Utz tal paj u Jesuus te ech tzaꞌ: —¿Yeꞌ nitel etxumbꞌal tu u kꞌamich kam tziꞌ tzik? ¿Oj yeꞌxhkam utz, kam tek ech tel etxumbꞌal tu tereꞌn qꞌu kꞌamich kam uncheeꞌ?
13 Então Jesus lhes perguntou:
14 Aatz u chikol, aꞌ nikꞌam tiꞌ u paxsan paal tetz u yolbꞌal Tioxh.
14 O semeador semeia a palavra.
15 Aatz u ia vaꞌl kuꞌ tu bꞌey, aꞌ nikꞌam tiꞌ u yolbꞌal Tioxh vaꞌl nitabꞌi u aanima. Pek taꞌxh niveet tabꞌi, aatz u txꞌiꞌliꞌinaj, nikoꞌnulisotzsa u yolbꞌal Tioxh sikꞌuꞌl vaꞌl maꞌt tabꞌitaꞌ.
15 Estes são os da beira do caminho, onde a palavra é semeada: quando a ouvem, logo Satanás vem e tira a palavra semeada neles.
16 Aatz qꞌu ia qꞌuꞌl aꞌ kuꞌk viꞌaj sivan, aꞌ nikꞌam tiꞌ u aanima vaꞌl nitabꞌi u yolbꞌal Tioxh utz, kaana itxuqꞌtxuneꞌ nikꞌul tu u muꞌkꞌul tziꞌ.
16 E estes são os semeados em solo rochoso, os quais, ouvindo a palavra, logo a recebem com alegria.
17 Pek yeꞌ bꞌennaj taqꞌil. Bꞌiil koꞌn niꞌaneꞌ. Tan echaꞌ tziꞌ, nitul maꞌj tzaꞌlla kam oj maꞌj txaypichil tiꞌ u yolbꞌal Tioxh, sibꞌ niꞌenku te. Utz yeꞌ koꞌxh tiil ikuꞌeꞌ.
17 Mas eles não têm raiz em si mesmos, sendo de pouca duração. Quando chega a angústia ou a perseguição por causa da palavra, logo se escandalizam.
18 Aatz u ia vaꞌl aꞌ kuꞌk xoꞌl chꞌiꞌx, aꞌ nikꞌam tiꞌ qꞌu aanima qꞌuꞌl niabꞌin u yolbꞌal Tioxh.
18 Os outros, os semeados entre os espinhos, são os que ouvem a palavra,
19 Pek nikoꞌnisotzsal bꞌen sikꞌuꞌl tu qꞌu elaꞌokchil tiꞌ vimeꞌbꞌiꞌl tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Utz antu u elaꞌokchil tiꞌ tachval ok qꞌu txꞌiibꞌal qꞌii, tuchꞌ tereꞌn kam. Aꞌ nitokoꞌp xeꞌ taanima, ech yeꞌxhkam niyolonku u yolbꞌal Tioxh kꞌatza.
19 mas as preocupações deste mundo, a fascinação da riqueza e outras ambições aparecem e sufocam a palavra, e ela fica infrutífera.
20 Pek ech koj qꞌu ia qꞌuꞌl aꞌ kuꞌk tu bꞌaꞌnla txꞌavaꞌ, aꞌ nikꞌam tiꞌ u aanima vaꞌl niabꞌin u yolbꞌal Tioxh utz, nimnaꞌl kꞌatza. Echaꞌ u ia aas nivatzineꞌ. Atia 30 ivatz nitaqꞌeꞌ; atia 60 nitaqꞌeꞌ utz; atia 100 nitaqꞌ majte.— Texh u Jesuus.
20 Os que foram semeados em boa terra são aqueles que ouvem a palavra e a recebem, frutificando a trinta, a sessenta e a cem por um.
21 Tal paj u Jesuus ech tzaꞌ: —Aatz nimatxlu maꞌj txijtxubꞌal, aal koj nimujlu tu maꞌj kaaxha. Pek aal nixaansal jeꞌ u txijtxubꞌal ech sapaqꞌuni.
21 Jesus também lhes disse:
22 Tan kajay mujich kam yeꞌ koj saꞌabꞌili. Utz kajay qꞌu kam sajutxil ibꞌanaxeꞌ, yeꞌ koj saeluꞌl itziiul.
22 Porque não há nada oculto, senão para ser manifesto; e nada escondido, senão para ser revelado.
23 Abꞌiste ex niabꞌin qꞌu yol tzaꞌ, nimataj.— Texhtuꞌ.
23 Se alguém tem ouvidos para ouvir, ouça.
24 Utz tal paj u Jesuus ech tzaꞌ: —Nachtaj bꞌen etibꞌ nitzikenima u chusbꞌal vaꞌl netabꞌi. Tan kam chit vaꞌl sebꞌaneꞌ, echat chit sabꞌanax sete. Pek sapaal bꞌiit vaꞌl sataqꞌ u Tioxh sete oj u bꞌaꞌnil sebꞌaneꞌ, jankꞌal ex niabꞌin qꞌu yol tzaꞌ.
24 Então lhes disse:
25 Tan abꞌil atil nal tetz, saꞌaqꞌax tereꞌn tetz. Pek abꞌil vaꞌl bꞌiil koꞌn tetz, aal samaaleꞌl te jankꞌal u tetz atile.— Texhtuꞌ.
25 Pois ao que tem, mais será dado; e, ao que não tem, até o que tem lhe será tirado.
26 Utz tal paj u Jesuus ech tzaꞌ majte: —Aatz viQꞌesalail u Tioxh, ela tuchꞌ maꞌl u vinaj aas chikel tiil triigo tu u txꞌavaꞌ taqꞌo.
26 Jesus disse ainda:
27 Utz nititzꞌpu u ia. Ech chꞌiichil tek niꞌan qꞌiils aqꞌbꞌal kꞌuxh vatchel u chikol tetz utz, kꞌuxh kꞌasnaj. Loqꞌ yeꞌxhat niꞌenku te kaniꞌch ichꞌii nichꞌiieꞌ.
27 Ele dorme e acorda, de noite e de dia, e a semente germina e cresce, sem que ele saiba como.
28 Tan u txꞌavaꞌ nichꞌiisan. Bꞌaxal nal nibꞌens xajtzeꞌ. Ech nichee talaj ivatz. Utz xamtel tekuꞌen kaana ivatz u triigo mulchele.
28 A terra por si mesma frutifica: primeiro aparece a planta, depois, a espiga, e, por fim, o grão cheio na espiga.
29 Utz aatz maꞌt iqꞌanbꞌeꞌ, nitekentzokꞌloj tu u tiempo tzokꞌbꞌal tetz.— Texhtuꞌ.
29 E, quando o fruto já está maduro, logo manda cortar com a foice, porque chegou a colheita.
30 Tal paj ech tzaꞌ: —¿Kam maꞌj kam sakukꞌam tiꞌ, tiꞌ talax viQꞌesalail u Tioxh vatzsaj bꞌaꞌnil? ¿Kam maꞌj ibꞌii sakukꞌam tiꞌ?
30 Disse mais:
31 Ela viQꞌesalail u Tioxh tuchꞌ maꞌl bꞌaqꞌ iatz muxhtaansa. Tan aꞌ u ia vaꞌl nojchit tiira tal chꞌoo vatz tereꞌn qꞌu ia nichikax tu u txꞌavaꞌ.
31 Ele é como um grão de mostarda, que, quando semeado, é a menor de todas as sementes sobre a terra;
32 Utz aatz nichꞌiieꞌ, paalch ichꞌii vatz tereꞌn qꞌu itza niꞌaneꞌ. Sibꞌ ichꞌii qꞌul iqꞌabꞌ. Aal nitekꞌuliꞌan isok qꞌu tzꞌichin siiꞌ.— Texhtuꞌ.
32 mas, uma vez semeada, cresce e se torna maior do que todas as hortaliças; cria ramos tão grandes, que as aves do céu podem se aninhar à sua sombra.
33 Uncheeꞌ aatz u Jesuus, nichtal u yolbꞌal Tioxh tu qꞌu aanima. Loqꞌ sibꞌal kam nichikꞌam tiꞌ echaꞌ vaꞌl tzaꞌ. Loqꞌ ayaꞌ jankꞌal vaꞌl nichipaal itxumbꞌal qꞌu aanima tuul tila.
33 E com muitas parábolas semelhantes Jesus lhes expunha a palavra, conforme podiam compreendê-la.
34 Utz yeꞌxhkam nichichusuneꞌ oj yeꞌ nichikꞌam tiꞌ kam. Pek ech koj tu qꞌul ichusulibꞌ, xamtel nichtal u tokebꞌal te aas ijunal texh tuchꞌ.
34 E sem parábolas não lhes falava; tudo, porém, explicava em particular aos seus próprios discípulos.
35 Uncheeꞌ ankoꞌxh tu u qꞌii tziꞌ, aꞌ tek nichixeꞌtisotz saj, tal u Jesuus ech tzaꞌ: —Qꞌexpojbꞌenoꞌ sala bꞌen u choo tziꞌ.— Texhtuꞌ.
35 Naquele dia, sendo já tarde, Jesus disse aos discípulos:
36 Ech ok u Jesuus tu jukubꞌ. Utz ech talka ibꞌen tu qꞌu mam tenam. Iqꞌol bꞌen tu qꞌul ichusulibꞌ. Utz xambꞌu bꞌen unjot jukubꞌ tiꞌ.
36 E eles, despedindo a multidão, o levaram assim como estava, no barco; e outros barcos o seguiam.
37 Pek yeꞌk talcheꞌ xeꞌt maꞌl mam kajiqꞌ viꞌ u choo. Utz nichtekikoꞌp aꞌ tu u jukubꞌ tu vipilqꞌaꞌtxan u choo. Ech nichtekxeꞌtikoꞌp u jukubꞌ jaqꞌ aꞌ.
37 Ora, levantou-se grande temporal de vento, e as ondas se arremessavam contra o barco, de modo que o mesmo já estava se enchendo de água.
38 Pek aatz u Jesuus tan, vatchich tiꞌ iqul u jukubꞌ viꞌ maꞌl viꞌtzꞌ. Ech kꞌasal tu qꞌul ichusulibꞌ utz, tal te ech tzaꞌ: —Chusul, ¿yeꞌxh naqeon tiꞌ tzik aas toj sotzojoꞌ tu u aꞌ tziꞌ?— Texh te.
38 E Jesus estava na popa, dormindo sobre o travesseiro. Os discípulos o acordaram e lhe disseram: — Mestre, o senhor não se importa que pereçamos?
39 Ech ilakpu u Jesuus. Tal tu u mam kajiqꞌ jabꞌal aas sayaꞌi. Utz tal tu u choo ech tzaꞌ: —Yaꞌen, jutzach.— Texh te. Ech yakich yaꞌoj. Ech vaꞌlich texh tachavan ikalkoch u aꞌ.
39 E ele, despertando, repreendeu o vento e disse ao mar: O vento se aquietou, e tudo ficou bem calmo.
40 Tal tek tu qꞌul ichusulibꞌ ech tzaꞌ: —¿Kam tokeꞌ aꞌxh bꞌoj exoꞌveꞌ tziꞌ? ¿Kantuꞌ yeꞌ kꞌujlel ekꞌuꞌl viꞌ?— Texh te.
40 Então Jesus lhes perguntou:
41 Tan techalich motx ixoꞌveꞌ. Utz nichtexhtal sivatzaj ech tzaꞌ: —¡Abꞌil techit u vinaj tziꞌ aas ninimal tu u kajiqꞌ jabꞌal tziꞌ utz, ninimal tu u choo majte tziꞌ!— Texh tibꞌilaj.
41 E eles, possuídos de grande temor, diziam uns aos outros: — Quem é este que até o vento e o mar lhe obedecem?
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 4, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.