Mateus 11
Mbeɗe sáka kuni fie (XUO) vs NTLH
1 Zaɗka Zezu fere ri ɓay ɓeri key na ha̰ leɗ nduoɓal-ɛri ká duɔ falɛ siɗi na ɔ munu báyḭi lɛ, ka zɔl ká zaɗɛ ku a se nun-ɛ ɓa pola ɓa ŋgɛrɛpuo ha̰wri a fere nzoɓri fe, a ka-káa Ɓay Kere ha̰ nzoɓri ká ɓil tusirike.
1 Quando acabou de dar essas ordens aos seus doze discípulos, Jesus saiu daquele lugar e foi ensinar e anunciar a sua mensagem nas cidades que ficavam perto dali.
2 Za̰a Batis ká i mgba ni naa hul sal na, zaɗkaʼa laa soro ɓay peɗ ɗáa *Krisi na báyḭi lɛ, ka pie leɗ nduoɓal-ɛ ha̰nɛri ha ri vǎa vbi ni
2 João Batista estava na cadeia e, quando ouviu falar do que Cristo fazia, mandou que alguns dos seus discípulos
3 ɓay mii: «Wa̰a ɓa ɓo ze mù ɓa Krisi, nzoɓ ká Ŋgɛrɛwṵru waa ɓay píe ni ví ya̰a nzoɓ na mase, ɓuru Ziɓri ɓuru giyaŋ nzoɓ kḭ ɓáy lɛ?»
3 fossem perguntar a ele: — O senhor é aquele que ia chegar ou devemos esperar outro?
4 Lɛɛ, Zezu yḭiŋra ɓáy ɓay ha ri mii: «Ì yḭ̀i í se ɓo, í vǎa kḭi fal feri ká ì laa ɓáy suku-rì, í kɔ ɓáy nun-rì nda̰w key na ha̰ ni laa.
4 Jesus respondeu:
5 Ra̰wri kɔ-kɔ́m *taŋ kaɗ kaɗ nda̰w, nzoɓ kpɛɗɛri se siya kiyaw kiyaw nda̰w, nzoɓri ká kpḭri ɗo sùo-ri kara, kpḭri ɓari na ɔ a pɔŋ sùo-ri duo mgbereŋ nda̰w, mbikiri laa ɓay nda̰w, nzoɓri ká i hu hɔy kara, i tuma í kaw ɓáy kumnun nda̰w, rɔɔ i ka-káa Ɓay Kere ha̰ nzoɓ kṵkuri nda̰w pi.
5 Digam a ele que os cegos veem, os coxos andam, os leprosos são curados, os surdos ouvem, os mortos são ressuscitados, e os pobres recebem o
6 Nzoɓ ká ɗaa law-ɛ ɓo tul-i a pɔŋ ya lɛ, suoriya ɓa taa ɓe.»
6 E felizes são aqueles que não abandonam a sua fé em mim!
7 Zaɗka leɗ nduoɓal Za̰ari na, i zɔl vǎw báyḭi lɛ, Zezu tii sa̰w ɓáa ɓay se tul Za̰a ha̰ ruɔ nzoɓri mii: «Zaɗka ì se ɓil law kɔr ɓay láa káa ɓay Za̰a ká kaa na wa̰a, fe ḭi ze ì vǎa kɔ lɛ? Wa̰a, ì se í vǎa kɔ nzoɓ ká ɗo tul ɓay ɓe ya munu ká ŋgasikri ká zuu kila ri mgba̰ya mgba̰ya lɛ? Munu ya!
7 Quando os discípulos de João foram embora, Jesus começou a dizer ao povo o seguinte a respeito de João:
8 A wa̰a ɓa fe ḭi kḭ rɔɔ ì se í vǎa kɔ lɛ? Ì se í vǎa kɔ nzoɓ ká nduo gari ndṵy zḭriri zḭriri lɛ? Kúy! Nzoɓri ká i nduo gari ká ndṵy munu ku na, ɓil puo mbay luyeri ze ɓa zaɗ káw ɓari.
8 O que foram ver? Um homem bem-vestido? Ora, os que se vestem bem moram nos palácios!
9 A ku wa̰a, fe ḭi kḭ rɔɔ ì se í vǎa kɔ lɛ? Ì se í vǎa kɔ nzoɓ ya̰aŋa ɓay saa nzaa Ŋgɛrɛwṵru lɛ? Nda ndaɗ! Roo lɛ, mì ɓaa ha rì: ɓe Za̰a na, ka ɓa nzoɓ ya̰aŋa ɓay saa nzaa Ŋgɛrɛwṵru taa hɔyke ya,
9 Então me digam: o que esperavam ver? Um
10 ɓay ḭi lɛ, ɓe Za̰a na, Ŋgɛrɛwṵru ɓaa ɓay se tul-e ká ɓil mbeɗe ɓe mii: “Ɓi na, mì píe leɗ nzaapeɗ ɓi ha̰ ni ví ɗo pol-a, ɓay haŋa ni ka léke faa ɓo pola ha̰ mù.”»
10 Porque João é aquele a respeito de quem as
11 Zezu ɓaa ha ri mii: «Mì ɓaa ha rì ta-taŋ ɓa tusuɛ kḭ: sakra nzoɓri ká má̰yri mboŋ ri ká tusiri key na, nzoɓ mbḭw mini ká kal tul Za̰a Batis kal na, tiya. Ze munu hɔy kara, nzoɓ ká ndḭi ká ɓil sew ká Ŋgɛrɛwṵru tii sa̰w réke mbay ká tul nzoɓri na, nzoɓke ɗo ɓáy fe sa̰mi mba tul-e taa Za̰a Batis na pavbaɗ.
11 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: de todos os homens que já nasceram, João Batista é o maior. Porém quem é menor no
12 Tii sa̰wke saa sew ká Za̰a Batis ka-káa kpṵru tḭi vuri key na, nzoɓri ha̰ réke mbay Ŋgɛrɛwṵru na kɔ sɛkɛ fe ŋgḭi ɓamba tasiri, a nzoɓ hṵrusuori dar ri gbaw.
12 Desde os dias em que João anunciava a sua mensagem, até hoje, o Reino do Céu tem sido atacado com violência, e as pessoas violentas tentam conquistá-lo.
13 Ì kɔ, kpṵru tḭi sewke taa Za̰a na, *mbeɗe bol kusol *Moyze ɓáy mbeɗe *nzoɓ ya̰aŋa ɓayri saa nzaa Ŋgɛrɛwṵru riw bele na, i ɓaa ɓay se tul sew ká Ŋgɛrɛwṵru a tiika sa̰w réke mbay ká tul nzoɓri.
13 Até o tempo de João, todos os
14 A zaɗka ì hii ɓay ya̰aŋa ɓay ɓi lɛ, Za̰a na kḭ ze ɗo munu ɓa *Eli ká nzoɓ ya̰aŋa ɓayri saa nzaa Ŋgɛrɛwṵru ɓaa ɓay yḭ́i ɓe na.
14 E, se vocês querem crer na mensagem deles, João é Elias, que estava para vir.
15 Nzoɓ ká ɗo ɓáy suku lɛ, ka laa.
15 Se vocês têm ouvidos para ouvir, então ouçam.
16 «Nzoɓ ve nda̰w rɔɔ, mì mgbaka ɓay líeke nzoɓri ká timbɛɗɛ key lɛ? I rìi leɗri ká i kaw káa í guu fe ká sakra kḭ mii:
16 — Mas com quem posso comparar as pessoas de hoje? São como crianças sentadas na praça. Um grupo grita para o outro:
17 “Ɓuru ul tḭw ha rì, lɛ, ì nda-nday ya! Ɓuru ɗi sim rɛw huɗri ha rì kara, ì rɛ sùo-rì ya nda̰w!”
17 “Nós tocamos músicas de casamento,
18 Ì kɔ, Za̰a Batis na vi, a saŋ sùo-ɛ a sṵ fe ya nda̰w, a nzɔ him ya nda̰w. Lɛɛ, nzoɓri ɓaa mii: “Temndaya ze ɗo tul-e.”
18 João Batista jejua e não bebe vinho, e todos dizem: “Ele está dominado por um demônio.”
19 A ɓi *Vu Nzoɓ ká mì vi na laa lɛ, mì sṵ fe nda̰w, a mí nzɔ him nda̰w, lɛ, nzoɓri ɓaa mii, mì ɓa nzoɓ fe sṵm luye nda̰w, mí ɓa nzoɓ buo him nda̰w, a mí mgba buɔ ziŋ *nzoɓ ya̰aŋa larimbuori ɓáy nzoɓri ká soro ɓay ɓari mgba ndaya nda̰w, lɛ ḭi maalɛ. Roo lɛ, nun nzɛm taa Ŋgɛrɛwṵru na, kiɛ sùo-ɛ ɓa fe ká ɗo ɓáy zaɗɛ ɓáy faa lere peɗ ɓe ká ɗo ɓáy kere.»
19 O
20 Báyḭi lɛ, Zezu tii sa̰w ɓáa ɓay ŋgɔ-ŋgɔŋ ziŋ nzoɓri ká ɓil puori káʼa ɗaa fe saŋri ŋgḭi ɓamba ká ɗi na, ɓay ḭi lɛ, i hii pɔ́ŋ fe ɗáa ya̰a ɓari ya. Ka ɓaa mii:
20 Então Jesus começou a acusar as cidades onde tinha feito muitos milagres. Ele fez isso porque os seus moradores não haviam se arrependido dos seus pecados. Jesus disse:
21 «Ɓaarì nzoɓri ká Korazin, kɔ́kɔ sɛkɛ fe ɓa taa ɓaarì! Ɓaarì nzoɓri ká Besayda, kɔ́kɔ sɛkɛ fe ɓa taa ɓaarì nda̰w, ɓay ḭi lɛ, fe saŋri ká mì ɗaa ɓáy hṵrusuo Ŋgɛrɛwṵru ká sakra ɓaarì na, ɓa fe ká mì ɗaa ká ɓil ŋgɛrɛpuo ká Tir ɓáy Sido̰n ze munu lɛ, ɓa ɗḭ̌ɛ lew hɔy nzoɓ puokeri ku na, i ɗáa síe a í nṵu sḭ́ɛ í puu kpa̰a kpa̰a í súoke kér ɓay ɓari ká tul fe ɗáa ya̰a ɓari na.
21 — Ai de você, cidade de Corazim! Ai de você, cidade de Betsaida! Porque, se os milagres que foram feitos em vocês tivessem sido feitos nas cidades de Tiro e de Sidom, os seus moradores já teriam abandonado os seus pecados há muito tempo. E, para mostrarem que estavam arrependidos, teriam vestido roupa feita de pano grosseiro e teriam jogado cinzas na cabeça!
22 Sa̰wke mini ze, mì ɓaa ha rì ta-taŋ: nam ká Ŋgɛrɛwṵru a kúŋ sal ɓay na, ɓay káʼa kúŋ ɓo tul-rì na a kál taa ha̰y káʼa kúŋ ɓo tul nzoɓri ká Tir ɓáy Sido̰n na pavbaɗ rɔɓay.
22 Pois eu afirmo a vocês que, no Dia do Juízo, Deus terá mais pena de Tiro e de Sidom do que de vocês, Corazim e Betsaida.
23 A ɓaarì nzoɓri ká Kapɛrnayum, wa̰a ì ker í ɓaa mii, i fá̰a rì kpṵru se nulue lew lɛ woo? Munu ya mgbaŋ! Ŋgɛrɛwṵru a yḭiŋra rì kpṵru ha rì se puo nzoɓ huɗeri ká zaɗ baw, ɓay ḭi lɛ, fe saŋri ká mì ɗaa ká sakra ɓaarì ku na, ɓa fe ká mì ɗaa ká ɓil ŋgɛrɛpuo ká Sɔdɔm ze munu lɛ, kpṵru tḭi vuri key kara, Sɔdɔm na a ɗoko ku rɔɓay.
23 E você, cidade de Cafarnaum, acha que vai subir até o céu? Pois será jogada no
24 Ɓe mini ze, mì ɓaa ha rì: nam ká Ŋgɛrɛwṵru a kúŋ sal ɓay na, ɓay káʼa kúŋ ɓo tul-rì na a kál taa ha̰y káʼa kúŋ ɓo tul nzoɓri ká Sɔdɔm na pavbaɗ rɔɓay.»
24 Pois eu afirmo a vocês que, no Dia do Juízo, Deus terá mais pena de Sodoma do que de você, Cafarnaum.
25 Síeke ku na, Zezu mbi ɓay a ɓaa mii: «Bǎa, ɓo ká mù ɓa Ŋgɛrɛmbay nulue nda̰w, Ŋgɛrɛmbay tusiri key nda̰w na, mì písi mù ɓay tul fe niri key ká mù mṵu nzoɓ nun nzɛmri ɓáy nzoɓ fe kɔ́kɔri, a mú mgbuɗa nun nzoɓri ká i kɔ fe ŋgḭi ya na ha ri kɔ.
25 Naquela ocasião Jesus disse:
26 Ɓa tusuɛ, taambɔl Bǎa, ɓay ḭi lɛ, ɓo na mù hii ɓay haŋa ni ka ɗo munu.»
26 Sim, ó Pai, tu tiveste prazer em fazer isso.
27 Zezu mbi ɓay a ɓaa ha̰ nzoɓri mii: «Feri riw bele na Bǎa pɔŋ zuɔ nduo-i. Nzoɓ mbḭw mini ká tuu mì ɓa Vi-e na, tiya, ɓa Bǎa huo-ɛ hɔy ze tuu mì. Rɔɓay, nzoɓ mbḭw mini ká tuu Bǎa na tiya nda̰w, ɓa ɓi ká mì ɓa Vi-e huo-i hɔy ɓáy nzoɓri ká mì hii ɓay mgbúɗa nun-ri ha ri tuu ni na ze, i tuu ni.
27 — O meu Pai me deu todas as coisas. Ninguém sabe quem é o Filho, a não ser o Pai; e ninguém sabe quem é o Pai, a não ser o Filho e também aqueles a quem o Filho quiser mostrar quem o Pai é.
28 «Ɓaarì riw bele ká soɓa hii rì ha rì tǎ̰ake kpṵy na, ì vi luo-i, lɛ, mì haŋa rì mgba ta̰ram.
28 — Venham a mim, todos vocês que estão cansados de carregar as suas pesadas cargas, e eu lhes darei descanso.
29 Ì ɗiŋ tul-rì ká pol-i í ya̰a fe ɓoko sol-i, a í ɓa leɗ fe fére ɓi, ɓay ḭi lɛ, ɓi na, mì ɓa nzoɓ ɗíŋ tul nda̰w, a mí se yuɗuɗu nda̰w pi. Ì vi luo-i lɛ, ì mgbaka ta̰ram sùo-rì,
29 Sejam meus seguidores e aprendam comigo porque sou bondoso e tenho um coração humilde; e vocês encontrarão descanso.
30 ɓay ḭi lɛ, fe ɓoko sol taa ɓi ká mì haŋa rì na, a húo solri lɔm nda̰w, a soɓa ɓi ká mì haŋa rì hɔy kara, hii ya haɓri nda̰w pi.»
30 Os deveres que eu exijo de vocês são fáceis, e a carga que eu ponho sobre vocês é leve.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 11, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.