João 13
Õ'âkĩ̶ hɨ yeere uúkũri turi Tukano (TUONT) vs AAI
1 Judío masã bosenʉmʉ Pascua waꞌatjo niꞌcã nʉmʉ dʉꞌsawʉ. Jesú cʉ̃ aꞌti turipʉ níꞌcʉ maata cʉ̃ pacʉ tiropʉ waꞌatjere masĩtojawĩ. Cʉ̃, cʉ̃ yarã aꞌti nucũcãcjãrãrẽ maꞌinuꞌcũcãꞌwĩ. Cʉ̃ wẽrĩse meꞌrã cʉ̃ ʉpʉtʉ maꞌisere ĩꞌowĩ.
1 Tar Nowaten ana Hiyuw nanamaim. Jesu so’ob i isan veya na kabom iti tafaram nihamiy naatu nan Tamah isan. Sabuw i nowan iti tafaramamaim tema’am isah i yabow men kafaita, naatu bounabo ana yabow yomanin ni’obaiyih nan na’asa’ub.
2 — ausente —
2 Rabirab ana bay hibusuruf hi’aa’u, naatu demon ana not kakafin Judas Iscariot, Simon natun marasika ana notamaim yaru’uy Jesu baban eo rabin isan.
3 — ausente —
3 Jesu so’ob Tamah sawar etei i ana fair babanamaim ya, naatu i Godane na naatu God boun isan emamatabir maiye.
4 — ausente —
4 Imih bay hi’aa wanawanan misir, ana faifuw tafan iyoun ma’am bosair, naatu biya rarouw bai naiwan fifin.
5 Tuꞌajanʉꞌcõ, acore bapapʉ piosãawĩ. Te meꞌrã ʉ̃sã ye dʉꞌpocãrĩrẽ coenʉꞌcãwĩ. Beꞌro ti casero meꞌrã bopowĩ.
5 I ufunamaim harew bai tew yan isuwei naatu busuruf ana bai’ufununayah ah souwen, naatu biya rarouw naiwanamaim fifin ma’am bai ah safamen.
6 Cʉ̃ Simó Pedro ye dʉꞌpocãrĩrẽ coenʉꞌcãrĩ cura Pedro cʉ̃rẽ niwĩ:
6 Jesu na Simon Peter biyan titit ana veya, Simon Jesu isan eo, “Regah ayu au inasouwimih?”
7 Jesú cʉ̃rẽ niwĩ:
7 Jesu iyafut eo, “Ayu abisa boun asisinaf o boro men inaso’ob, baise boro ufibo inaso’ob.”
8 Pedro cʉ̃rẽ niwĩ:
8 Peter eo, “Aiyabin, ayu men abibasit au inasouwen.”
9 Simó Pedro cʉ̃rẽ niwĩ:
9 Naatu Simon Peter iyafut eo, “Regah, Men au akisih, baise umou naatu ukwaru auman kwikifuwu.”
10 Jesú peꞌe cʉ̃rẽ niwĩ:
10 Jesu iyafut eo, “Orot yait biyan tutufin ekifukif? I an akisinamo tanasouw, i biyan tutufin etei i gewasin. Naatu kwa etei i gewas, baise men etei gewasamih.”
11 Jesú cʉ̃rẽ ĩꞌatuꞌtirãpʉre oꞌoacjʉre masĩtojawĩ. Tojo weegʉ tojo niwĩ.
11 Jesu so’ob yait boro nayanuw, naatu anayabin iti isan i eo kwa etei i men gewas.
12 Ʉ̃sã ye dʉꞌpocãrĩrẽ coéca beꞌro cʉ̃ buꞌicjãrõ suꞌtirore sãña, ejanujãwĩ tja. Ʉ̃sãrẽ niwĩ:
12 Ah souwen sasawar ufunamaim, ana faifuw bosair yai inu’in bai iyoun naatu matabir maiye ana efan mara’iy. Jesu ibatiyih, “Kwa isa ayu abistan asisinafuban kwaso’ob?”
13 Mʉsã yʉꞌʉre “Wiogʉ, ʉ̃sãrẽ buꞌegʉ” ni pisuꞌu. Tojota niꞌi mʉsã nírõnojõta.
13 Kwa ayu isou “Bai’obaiyenayan naatu Regah kwarouw kwa’o’o, nati i gewasin maiyow. Anayabin i nati, Ayu i nati na’atube ama’am.
14 Yʉꞌʉ mʉsã wiogʉ, mʉsãrẽ buꞌegʉ nimigʉ̃, mʉsã ye dʉꞌpocãrĩrẽ coeapʉ. Tojo weerã mʉsã quẽꞌrã mejãrõta weeya.
14 Boun ayu kwa a Regah, a bai’obaiyenayan a souwen, kwa auman turanah ah kwanasouwen.
15 Mʉsãrẽ yʉꞌʉ weeꞌquere ĩꞌacũu, weesirutuato nígʉ̃ aꞌte queosere weeĩꞌoapʉ. Aꞌmerĩ añurõ weeya.
15 Ayu bai’obaiyen kwa isa asinaf, kwa isa iti boun asisinaf i na’atube kwanasinaf.
16 Mʉsãrẽ diacjʉ̃ weregʉti. Ne niꞌcʉ̃ daꞌracoꞌtegʉ “Yʉꞌʉ wiogʉ yʉꞌrʉoro niꞌi”, nímasĩtisami. Niꞌcʉ̃ oꞌónoꞌcʉ quẽꞌrã cʉ̃rẽ oꞌóꞌcʉ yʉꞌrʉoro nitisami.
16 Ayu turobe a tur ao’owen, akir orot i men ebi’ukwarin ana orot ukwarin isan, o tur abarayan i men orot baiyuninenayan na’atube.
17 Mʉsã yʉꞌʉ dʉꞌpocãrĩ coesere masĩrã, aꞌte yʉꞌʉ weeꞌquere wéérã, eꞌcatirãsaꞌa.
17 Bounabo kwa sawar etei kwaso’ob, kwa iti kwanasisinaf na’at, kwa boro baigegewasin kwanab.
18 »Yʉꞌʉ mʉsã nipeꞌtirãpʉre ucũgʉ̃ weeweꞌe. Yʉꞌʉ beseꞌcãrãrẽ masĩꞌi. Õꞌacʉ̃ ye queti ojáca pũrĩpʉ nírõnojõta queoro waꞌarosaꞌa. Aꞌtiro ojanoꞌwʉ̃: “Yʉꞌʉ meꞌrã baꞌadujimigʉ̃, yʉꞌʉre aꞌpepũrĩmi”, ni ojanoꞌcaro niwʉ̃.
18 “Ayu men kwa etei isa ao’omih; ayu iyab arurubiniyih i aso’ob. Baise iti i mi’itube Buk Atamaninamaim hikikirum i tan titurobe. ‘Yait ayu airi rafiy afafaram, i koun ayu itu.’
19 Yʉꞌʉ mʉsãrẽ wereyugʉ weeꞌe. Tojo weerã yʉꞌʉ níꞌque queoro waꞌacã, aꞌtiro nirãsaꞌa: “Diacjʉ̃ta Õꞌacʉ̃ oꞌóꞌcʉ nipĩ”, nirãsaꞌa.
19 “Ayu bounaika a tur a’o’owenabo namatar, saise anamaramaim abistan namamatar kwa boro kwanitumatum Ayu i Yait?
20 Mʉsãrẽ queoro weregʉti. Yʉꞌʉ oꞌóꞌcãrã weresere tʉꞌo ẽjõpeorã, yʉꞌʉ quẽꞌrãrẽ ẽjõpeorãta weesama. Yʉꞌʉre ẽjõpeorã, yʉꞌʉre oꞌóꞌcʉ quẽꞌrãrẽ ẽjõpeosama, niwĩ Jesú.
20 Turobe a tur ao’owen, yait ayu aiyun en ebaib, nati i Ayu ebubuwu; naatu yait Ayu ebubuwu, nati i yait Ayu iyunu anan i ebaib.”
21 Jesú ʉ̃sãrẽ wéréca beꞌro ʉpʉtʉ bʉjawetiwĩ. Tʉꞌota basiorota werewĩ:
21 Jesu iti tur eo’o ufunamaim, dogoron yababan awan karatan naatu eorereb, Turobe kwa a tur ao’owen, kwa wanawanamaim orot ta ayu boro babu nao.
22 Cʉ̃ tojo nicã tʉꞌorã, ʉ̃sã ¿noarẽ tojo nigʉ̃ weeti? nírã, mejõ aꞌmerĩ ĩꞌadujicãꞌwʉ̃.
22 Ana bai’ufununayah taiyuwih hima hinubunibun, hai kasiy ra’at yait isan eo’o.
23 Yʉꞌʉ Juã Jesú maꞌinoꞌgʉ̃ cʉ̃ pʉꞌto dujiwʉ.
23 Jesu ana bai’ufnunenayan orot ta i biyabuw, sisibinamaim ma’am.
24 Tojo weegʉ Simó Pedro Jesure sẽrĩtiñaꞌdutigʉ sĩ́opuawĩ.
24 Simon Peter isan itarasib eo, “Kwaibatiy, ait isan eo’o.”
25 Yʉꞌʉ cʉ̃ pʉꞌtoacã muꞌrĩwã, cʉ̃rẽ sẽrĩtiñaꞌwʉ̃:
25 Naatu Bai’ufununayan na fufufur Jesu sisibinika tit naatu ibatiy, “Regah yaita?”
26 Jesú yʉꞌʉre niwĩ:
26 Jesu iyafutih eo, “Ayu rafiy anab tew yan anabutu’ub anabitin i orotoban nati.” Anamaramaim rafiy butu’ub, Judas Iscariot, Simon natun itin.
27 Cʉ̃ tojo wééca beꞌro wãtĩ Judare sãjãacʉ niwĩ. Jesú cʉ̃rẽ niwĩ:
27 Judas rafiy baib ana mar Satan marta’imon dogoron wanawanan run.
28 Ʉ̃sã nipeꞌtirã topʉ baꞌadujirã, cʉ̃ tojo nisere tʉꞌomasĩticãti.
28 Baise bay hi’aa wanawanan Jesu tur abistan i isan eo’o men yait ta naniyan bai.
29 Niꞌcãrẽrã aꞌtiro wãcũwʉ̃: “Juda cʉ̃ niyerure coꞌtegʉ niyucã, Jesú cʉ̃rẽ apeyenojõ bosenʉmʉ cjasere duudutigʉ weeapĩ, o pajasecʉorãrẽ niyeru oꞌodutigʉ oꞌodutiapĩ”, niwʉ̃.
29 Nati ana veya Judas i kabay kakaif, imih Jesu iti tur eo’o i hinot na bay tobon bow na hiyuw isan, o sabuw aurih sawar meyemeye bow na baitih hirouw.
30 Juda cʉ̃ pã́rẽ ñeꞌéca beꞌro ʉ̃sã tiropʉ níꞌcʉ wijaa waꞌawĩ. Cʉ̃ wijaari cura ñamipʉ niwʉ̃.
30 Nati gugumin wanawanan. Judas faraw bai eani’aan ana veya, i misir ufun tit.
31 Juda waꞌáca beꞌro Jesú ʉ̃sãrẽ niwĩ:
31 Judas ufun titit anamaramaim, Jesu eo, “Sabuw bounabo Orot Natun ana aiwob nab nibirerereb hina’itin. Naatu Jesu wanawananamaim God ana fair natit sabuw hina’itin.
32 Yʉꞌʉ Õꞌacʉ̃ tutuasere ĩꞌocã, cʉ̃ quẽꞌrã yʉꞌʉ tutuasere maata ĩꞌogʉ̃sami.
32 Naatu God ana fair i wanawananamaim nabirerereb na’at, naatu God taiyuwin Orot Natun biyanamaim boro ana fair saise’ewat niwa’an nirerereb. God Natun akisinamo wanawananamaim boro nifai nabora’ara’ah naatu boro mar ta’imonamo.
33 Yʉꞌʉ meꞌrãcjãrã, cãꞌrõ mʉsã meꞌrã nitʉogʉsaꞌa. Mʉsã yʉꞌʉre aꞌmarãsaꞌa. Yʉꞌʉ judío masãrẽ todʉporopʉre níꞌcaronojõta mʉsãrẽ niꞌcãrõacã nigʉ̃ti. Yʉꞌʉ waꞌatjopʉre mʉsã waꞌamasĩtisaꞌa.
33 “Natunatu, Ayu boro men manin bairit tanama. Mi’itube Jew sabuw hai tur ao’owen na’atube kwa boun a tur ao’owen. Kwa boro ayu kwananuwuhu. Ayu efan menamaim anan, kwa men karam kwanan.”
34 Mʉsãrẽ apeye maꞌma dutise cũugʉ̃ti. Yʉꞌʉ mʉsãrẽ maꞌirõnojõta aꞌmerĩ maꞌiña.
34 “Obaiyunen tur boubun kwa abit. Turanah kwaniyabuwih. Ayu kwa abiyabuw na’atube, turanah bairi kwaniyabowbonen.
35 Mʉsã aꞌmerĩ maꞌicã, ãpẽrã nipeꞌtirã mʉsãrẽ yʉꞌʉ buꞌerã nisere masĩrãsama, niwĩ Jesú.
35 Kwa turanah bairi kwanabiyabowbonen na’at, sabuw etei boro hinaso’ob kwa i ayu au bai’ufununayah.”
36 Simó Pedro cʉ̃rẽ sẽrĩtiñaꞌwĩ:
36 Simon Peter Jesu ibatiy, “Regah, o menika kwenan?”
37 Pedro cʉ̃rẽ niwĩ tja:
37 Peter ibat “Regah, aisimamih boun men ani’ufnuni? Ayu au yawas boro o isa anaya’ra’iy.”
38 Jesú cʉ̃rẽ niwĩ:
38 Naatu Jesu iya’afut eo, “O anababatun ibogaigiwas ayu isou a yawas inayara’iy? Turobe a tur ao’owen, kokorere o’e nanamaim, o boro mar tounu inao inayoubu, ayu orot nati men aso’ob.”
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 13, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.