Mateus 20
MÖNÖ KÖMÖ (TMD) vs ARC
1 Jisas aliö rön yadöŋa, “God nöbö mö pön nugwidɨx mɨdɨb wop aku, haiwo aliö kɨyöbö mɨda. Nöbö wain möriwö mɨnöbö i, nɨ du nöbö bli pön hömön, möriwö na mabö rɨŋ, me rön, ruö yöudöŋdöŋ röxöŋ maga aku öbɨlön, du nöbö bli hölu nugwön,
1 Porque o Reino dos céus é semelhante a um homem, pai de família, que saiu de madrugada a assalariar trabalhadores para a sua vinha.
2 ñɨgö rɨg silpa mag paŋ paŋ nöinö, rön, ñɨgö pɨsaŋ mönö paŋyöbö i nɨg ödör nɨgön, yad abaŋ, du wain möriwö nuŋ aku mabö rɨmɨjöña.
2 E, ajustando com os trabalhadores a um dinheiro por dia, mandou-os para a sua vinha.
3 Makwam naiö ul mɨŋi bɨl yöra sö wöiön mag aku, du ap sɨmaim rɨb yöra duön nugwöna, nöbö bli hör mɨjöña.
3 E, saindo perto da hora terceira, viu outros que estavam ociosos na praça.
4 Ñɨgö nugwön yajöna, ‘Ñɨŋ kwo algör du mabö na rɨmɨjöñ aku, nɨ ñɨgö rɨga ödöriö akwör nöinö,’ cöna.
4 E disse-lhes: Ide vós também para a vinha, e dar-vos-ei o que for justo. E eles foram.
5 Aliö yadaŋ, du möriwö nuŋ aku rɨmɨjöña. Makwam naiö mibɨl yör kɨpisö mag aku aipam, naiö pikwo raŋ höxi gurmɨjön mag aku aipam, mönö akwör yadön, nöbö bli alɨg paŋ, mabö nuŋ aku rɨmɨjöña.
5 Saindo outra vez, perto da hora sexta e nona, fez o mesmo.
6 Naiö röd pɨba rɨmɨjön mag aku, iswob ap sɨmaim rɨb yöra duön nugwöna, nöbö bli kwo hö mɨdɨb ör mɨjöña. Ñɨgö yajöna, ‘Ñɨŋ pödpöd rɨmɨn wop kɨ mabö rölön, mɨ hör mɨdöi?’ cöna.
6 E, saindo perto da hora undécima, encontrou outros que estavam ociosos e perguntou-lhes: Por que estais ociosos todo o dia?
7 Yadmɨdaŋ, nugwo yajöña, ‘Nöbö i anɨŋ mabö i nölölö,’ cöña. Yadmɨdɨŋ, ñɨgö yajöna, ‘Ñɨŋ algör du wain möriwö na aku cɨne,’ raŋ, du möriwö rɨmɨjöña.
7 Disseram-lhe eles: Porque ninguém nos assalariou. Diz-lhes ele: Ide vós também para a vinha e recebereis o que for justo.
8 Pɨgön mag aku, wain möriwö mɨnöbö aku, nöbö nugwidɨx mɨdɨb nuŋ aku nugwo yajöna, ‘Nagö duön, mabö na rɨmɨdöi nöbö bla ñɨgö yadaŋ, höŋ, nöbö mai yadmön höi bla, rɨg ñɨgö aku höd nölön, nöbö höd yadmön höi bla, rɨg ñɨgö aku mai nölanö,’ cöna.
8 E, aproximando-se a noite, diz o senhor da vinha ao seu mordomo: Chama os trabalhadores, e paga-lhes o salário, começando pelos derradeiros até aos primeiros.
9 “Yadaŋ, nugwidɨx mɨjön nöbö dib aku, nöbö piaku ñɨgö wö raŋ hömɨdɨŋ, nöbö naiö röd paŋ nugugɨrön, hö mabö cöñ bla, hö rɨg ñɨŋ aku höd pöña.
9 E, chegando os que
10 Makwam ñɨŋ aliö pɨŋ nugugɨrön, nöbö höd yadɨŋ, hö mabö cöñ bla rɨbyöx nugwöña, ‘An rɨg diba pɨnɨŋö,’ cöñ aku, jɨ pɨ gɨrön nugwɨŋ, ñɨŋ rɨg paŋyöbö mɨd akwör pöña.
10 vindo, porém, os primeiros, cuidaram que haviam de receber mais; mas, do mesmo modo, receberam um dinheiro cada um.
11 Pön, rɨba nöbö wain möriwö mɨnöbö aku pɨsaŋ nuö nuö yadön yajöña,
11 E, recebendo-
12 ‘An pödpöd rɨmɨn, nöbö mai höi bla rɨg pöi aliar an pöl? An pɨxmag alɨg öbɨlön, naiö ñɨñɨ rɨmɨn nugugɨrön, mabö rɨmɨdɨm rɨmɨdɨm ipɨt makwam, jɨ nöbö hö ul mɨŋi mabö röi rɨga nöilö rɨg aliar anɨŋ nöilaŋö!’ cöña.
12 dizendo: Estes derradeiros trabalharam
13 Yadmɨdɨŋ, nöbö möriwö mɨnöbö aku nugwön, nöbö ñɨŋ i nugwo yajöna, ‘Nöbö mɨg, nugwö! Nagö rɨ gwogwam röi. Nagö rɨga rɨg nöinö rɨl akwör nöila.
13 Mas ele, respondendo, disse a um deles: Amigo, não te faço injustiça; não ajustaste tu comigo um dinheiro?
14 — ausente —
14 Toma o
15 — ausente —
15 Ou não me é lícito fazer o que quiser do Ou é mau o teu olho porque eu sou bom?
16 Jisas haiwo aku urön yadöŋa, “Nöbö mö mai mɨdöi piaku, höd mɨjöña; nöbö mö höd mɨdöi piaku, mai mɨjöñɨŋö,” röŋa.
16 Assim, os derradeiros serão primeiros, e os primeiros, derradeiros, porque muitos são chamados, mas poucos, escolhidos.
17 Jisas Jerusalem du gɨrön, ödöi mibɨl yöra, nöbö nuŋwa akuyöbö möl sö ñɨgö pön hör rɨb piaku duön, ñɨŋ keir mɨdön yadöŋa,
17 E, subindo Jesus a Jerusalém, chamou à parte os seus doze discípulos e, no caminho, disse-lhes:
18 “Ñɨŋ nugwi! An Jerusalem duŋ, Nöbö Ha nuŋwa nugwo höuöu rön, nugwo pön du God ap höjöpal ur nölɨb nöbö dib bla aipam, lo mönö yad nölɨb nöbö bla aipam, imag rol ñɨgö nɨgɨŋ, ñɨŋ nugwo mönö diba yadön yajöña, ‘Nöbö kɨ nugwo pɨl pal nɨgɨb,’ me cöña.
18 Eis que vamos para Jerusalém, e o Filho do Homem será entregue aos príncipes dos sacerdotes e aos escribas, e condená-lo-ão à morte.
19 Aliö rön, Juda nöbö yöi akuyöbö ñɨgö nölɨŋ, nugwo yad höimöuön, uplöb palön, pön du bɨ katlö watlö höñ sö pɨl pal nɨg gɨŋ wöröxöna. Wop mös mɨdön, wop paŋ aku höbkal öbiönɨŋö,” röŋa.
19 E o entregarão aos gentios para que
20 Sebedi ha nuŋ mös, nuöma ha hogwa yölɨŋön, Jisas mɨdöŋ yöra hön, iröpa ubɨlön yadöŋa, “Nɨ mönö i mɨdam hömɨdlö,” röŋa.
20 Então, se aproximou dele a mãe dos filhos de Zebedeu, com seus filhos, adorando- o e fazendo-lhe um pedido.
21 Aliö rɨmɨn, Jisas yadöŋa, “Mönö aku mɨkai?” röŋa.
21 E ele diz-lhe: Que queres? Ela respondeu: Dize que estes meus dois filhos se assentem um à tua direita e outro à tua esquerda, no teu Reino.
22 Aliö rɨmɨn, Jisas yadöŋa, “Mönö nɨ yad nugumɨdöi aku, nugw ri abmɨdölöi. Röbö acɨxa nɨ nɨmɨba rɨmɨdɨl aku, ñɨŋ nöbö hogwa algör nɨmöñɨŋöd?” röŋa. Jisas aliö rɨmɨn, nöbö hogwa yadmä, “Yöwö! An nɨmnɨŋö!” rɨmä.
22 Jesus, porém, respondendo, disse: Não sabeis o que pedis; podeis vós beber o cálice que eu hei de beber e ser batizados com o batismo com que eu sou batizado? Dizem-lhe eles: Podemos.
23 Aliö rɨmɨn, Jisas yadöŋa, “Mi yadmɨdöia. Röbö acɨxa nɨmɨba rɨmɨdɨl aku nɨmöña. Jɨ nöbö kai imag mɨrɨx nɨ ada mɨjön, nöbö kai imag cökö nɨ ada mɨjön aku nɨ yadöin; aku Acö ap nuŋ; nuŋ keir rɨg rɨbyöx nugw mag akwör cönɨŋö,” röŋa.
23 E diz-lhes ele: Na verdade bebereis o meu cálice, mas o assentar-se à minha direita ou à minha esquerda não me pertence dá-lo, mas é para aqueles para quem meu Pai o tem preparado.
24 Nöbö nuŋ hogw aku mönö aku aliö rɨmɨdmɨn, nöbö nuŋ akuyöbö ragpɨd sö mönö aku nugumɨn, ölɨsö wölɨm, hödpɨg nöbö yadyöxmä.
24 E, quando os dez ouviram isso, indignaram-se contra os dois irmãos.
25 Jisas piöŋö nöbö nuŋ akuyöbö magalɨg yadɨm hömɨdmɨn yadöŋa, “Ñɨŋ nugwöia, Juda nöbö mö yöi piaku, kiŋ ñɨŋa ususör rön, nugwidɨx mɨdöia; nöbö dib ñɨŋa mönö agapɨm yajöñ aku, ñɨŋ mönö nuŋwa nugwön, anau pön, mai diöña.
25 Então, Jesus, chamando-os para junto de si, disse: Bem sabeis que pelos príncipes dos gentios são estes dominados e que os grandes exercem autoridade sobre eles.
26 Makwam ñɨŋ röi mag akuyöbö rɨmɨjeñ. Nöbö kai nöbö diba mɨjön aku, nöbö haŋal mɨdöi röxg mɨdön, nöbö mö adö bli mabö rɨ nölɨb nöbö akuyöbö mɨjöña.
26 Não será assim entre vós; mas todo aquele que quiser, entre vós, fazer-se grande, que seja vosso serviçal;
27 Nöbö kai nöbö dib ödöriö mɨjön aku, nöbö haŋal mɨdöi röxg mɨdön, nöbö mö adö bli nag mabö rɨ nölɨb nöbö akuyöbö mɨjöña.
27 e qualquer que, entre vós, quiser ser o primeiro, que seja vosso servo,
28 Nöbö Ha nuŋ aku, nöbö mö bla ñɨŋ mabö na rɨŋ me rön hölöŋ; mabö ñɨgö rɨ nölɨp dumɨdön, mai ap kib mag gwogwo röi piaku höj rɨ wöröxmön, ñɨŋ kömö duŋ, me rön, hö,” röŋa.
28 bem como o Filho do Homem não veio para ser servido, mas para servir e para dar a sua vida
29 Makwam Jisas taun dib Jeriko röböxön dumɨn nugugɨrön, nöbö mö mɨg mɨŋa nugwo mai dumä.
29 E, saindo eles de Jericó, seguiu-o grande multidão.
30 Nöbö mämäg we hogwa ödöi kwol yöra römɨd gɨ mɨdɨm nugugɨrön, “Jisas hömɨdö,” rɨmɨn nugwön, ajmöla aj halön yadmä, “Depid Ha nuŋwa, anɨŋ ögwö yöxanö!” rɨmä.
30 E eis que dois cegos, assentados junto do caminho, ouvindo que Jesus passava, clamaram, dizendo: Senhor, Filho de Davi, tem misericórdia de nós.
31 Aliö rɨmɨn, nöbö mö akuyöbö ñɨŋ nöbö hogwa jɨ nugugu mɨd yadön yadmä, “Mönö ua nɨgmɨjeñ!” rɨmä. Aliö yadmä aku, jɨ mönö ñɨŋ aku yöxölim, ajmöla aj halön yadmä, “Depid Ha nuŋwa, anɨŋ ögwö yöxanö!” rɨmä.
31 E a multidão os repreendia, para que se calassem; eles, porém, cada vez clamavam mais, dizendo: Senhor, Filho de Davi, tem misericórdia de nós.
32 Aliö rɨmɨdmɨn, Jisas aŋöi nɨgön, nöbö hogwa yad wö rön yadöŋa, “An pödpöd raŋ, me rön, nɨ yad wö rɨmɨdöi?” röŋa.
32 E Jesus, parando, chamou-os e disse: Que quereis que vos faça?
33 Jisas aliö rɨmɨn, yadmä, “Nöbö Dib, mämäga ana we wöl aku raŋ ix nuguŋö!” rɨmä.
33 Disseram-lhe eles: Senhor, que os nossos olhos sejam abertos.
34 Aliö rɨmɨn, Jisas ñɨgö nöbö hogwa ögwö yöxön, mämäg ñɨŋa pɨ nugum, rɨmgör mämäga ix nugumɨn nugugɨrön, nuŋ dumɨn mai dumä.
34 Então, Jesus, movido de íntima compaixão, tocou-lhes nos olhos, e logo viram; e eles o seguiram.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 20, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.