Jó 19

LvGluck8: Latvian Glück 8th edition (SM_LVGLUCK8) vs NVT

Sair da comparação
NVT Nova Versão Transformadora
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
1 Então Jó falou novamente:
2 Cik ilgi jūs manu dvēseli bēdināsiet un mani mocīsiet ar vārdiem?
2 “Até quando vocês vão me atormentar? Até quando vão me esmagar com suas palavras?
3 Jūs gan desmitkārt mani likuši kaunā un nekaunaties mani tā nomākt.
3 Dez vezes já me insultaram; deveriam se envergonhar de me tratar tão mal.
4 Un ja es tiešām esmu maldījies, tad tā maldīšanās ir mana.
4 Ainda que eu tivesse pecado, seria problema meu, e não de vocês.
5 Vai tad jums tiešām tā bija lielīties pret mani un pierādīt manu kaunu?
5 Pensam que são melhores que eu; usam minha humilhação como prova de meu pecado.
6 Ņemiet jel vērā, kā Dievs mani lauzis un mani apvaldzinājis ar Savu tīklu.
6 Mas Deus é que foi injusto comigo e me prendeu em sua rede.
7 Redzi, es brēcu par varas darbu, bet man neatbild; es kliedzu pēc palīga, bet tiesas nav.
7 “Clamo: ‘Socorro!’, mas ninguém responde; grito em protesto, mas não há justiça.
8 Manam ceļam Viņš licis šķēršļus, ka netieku uz priekšu, un uz manām tekām Viņš licis tumsību.
8 Deus fechou meu caminho para eu não passar e cobriu de escuridão minha estrada.
9 Manu godu Viņš man novilcis un atņēmis manas galvas kroni.
9 Despojou-me de minha honra e removeu a coroa de minha cabeça.
10 Viņš mani nopostījis visapkārt, ka eju bojā, un manu cerību Viņš izsakņojis kā koku.
10 Destruiu-me por todos os lados, e estou acabado; como se eu fosse uma árvore, arrancou minha esperança pela raiz.
11 Viņš iededzinājis Savu bardzību pret mani un mani tur kā Savu ienaidnieku.
11 Sua ira arde contra mim; ele me considera seu inimigo.
12 Viņa kara spēki sanākuši kopā un pret mani taisījuši savu ceļu un apmetuši lēģeri ap manu dzīvokli.
12 Suas tropas avançam e abrem caminhos para me atacar; acampam ao redor de minha tenda.
13 Manus brāļus viņš atšķīris tālu no manis, un mani draugi man palikuši visai sveši.
13 “Meus irmãos se mantêm afastados, meus conhecidos se voltaram contra mim.
14 Mani tuvinieki atstājās, un mani draugi mani aizmirst.
14 Minha família se foi, meus amigos chegados me esqueceram.
15 Mana saime un manas kalpones tur mani par svešinieku, un es esmu kā svešs viņu acīs.
15 Meus hóspedes e criadas me consideram um estranho; para eles, sou como um estrangeiro.
16 Es saucu savu kalpu, bet tas neatbild, tas man mīļi jālūdzās ar savu muti.
16 Quando chamo meu servo, ele não vem; tenho de suplicar!
17 Mana dvaša riebj manai sievai, un mana smaka manas mātes bērniem.
17 Meu hálito enoja minha esposa; sou rejeitado pela própria família.
18 Pat puikas mani nicina; kad es ceļos, tad tie man runā pretim.
18 Até as crianças me desprezam; quando me levanto para falar, me dão as costas.
19 Visi mani uzticamie draugi mani tur par negantību, un ko es mīlējis, tie ir griezušies pret mani.
19 Meus amigos chegados me detestam; aqueles que eu amo se voltaram contra mim.
20 Mani kauli līp pie manas ādas un pie manas miesas, un maniem zobiem āda vien atliek.
20 Fui reduzido a pele e osso; escapei da morte por um triz.
21 Apžēlojaties par mani, apžēlojaties par mani, mani draugi! Jo Dieva roka mani aizskārusi.
21 “Tenham misericórdia de mim, meus amigos! Tenham misericórdia, pois a mão de Deus me feriu.
22 Kāpēc jūs mani vajājat, kā tas stiprais Dievs, un no manas miesas nevarat pieēsties?
22 Será que também precisam me perseguir, como Deus me persegue? Já não me criticaram o suficiente?
23 Ak kaut mani vārdi taptu sarakstīti, ak kaut tie taptu iezīmēti grāmatā!
23 “Quem dera minhas palavras fossem registradas! Quem dera fossem escritas num monumento,
24 Kaut tie ar dzelzs kaltu un svinu par mūžīgu piemiņu taptu iecirsti akmenī.
24 entalhadas com um cinzel de ferro e preenchidas com chumbo, gravadas para sempre na rocha!
25 Bet es zinu, ka mans Pestītājs dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem.
25 “Quanto a mim, sei que meu Redentor vive e que um dia, por fim, ele se levantará sobre a terra.
26 Un kad mana āda, kas tā sasista, vairs nebūs, tad vaļā no savas miesas es skatīšu Dievu.
26 E, depois que meu corpo tiver se decomposto, ainda assim, em meu corpo,
27 Tiešām, es Viņu sev skatīšu, un manas acis Viņu redzēs, un nebūs svešs. - Mana sirds iekš manis ilgojās.
27 Eu o verei por mim mesmo, sim, o verei com meus próprios olhos; meu coração muito anseia por esse dia!
28 Kad jūs sakāt: Kā mēs to vajāsim? Un ka tā vaina pie manis atrasta:
28 “Como vocês se atrevem a me perseguir e dizer: ‘É culpa dele’?
29 Tad bīstaties no zobena; jo zobens ir tā bardzība par noziegumiem, lai jūs atzīstat, ka ir sodība.
29 Deveriam temer o castigo, pois sua atitude merece ser punida; então saberão que há juízo”.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Jó 19, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.