Juízes 15

rifa (RIFA) vs ARA

Sair da comparação
ARA Almeida Revista e Atualizada 1993
1 أَوَارْنِي شَا ن وُوسَّانْ، ذڭْ وُوسَّانْ ن ثْميْرَا ن إِرْذنْ، إِمْسَارْ، إِسِّيجِّي شَامْشُونْ خْ ثمْغَارْثْ نّسْ، يِيوِي أَكِيذسْ إِجّْ ن إِغَايْضْ ذ أَمژْيَانْ زڭْ إِغَايْضنْ، إِنَّا إِ بَابَاسْ: ”أجّْ أَيِي أَذْ أَذْفغْ غَارْ ثمْغَارْثْ إِنُو ذڭْ وخَّامْ!“ مَاشَا بَابَاسْ وَارْ ث إِجِّي أَذْ يَاذفْ.
1 Passado algum tempo, nos dias da ceifa do trigo, Sansão, levando um cabrito, foi visitar a sua mulher, pois dizia: Entrarei na câmara de minha mulher. Porém o pai dela não o deixou entrar
2 إِنَّا بَابَاسْ: ”س ثِيذتّْ نشّْ نِّيغْ ذڭْ يِيخفْ إِنُو، شكْ ثْعِيفّذْ ت، س ؤُينِّي وْشِيغْ ت إِ ؤُمْعَاشَارْ نّشْ. مَا وَارْ ثدْجِي ؤُتْشْمَاسْ ثَامَاژُوژْثْ عَاذْ ثشْنَا خَاسْ؟ أجّْ إِ-ت أَذْ غَاركْ ثِيڒِي ذڭْ ومْشَانْ نّسْ.“
2 e lhe disse: Por certo, pensava eu que de todo a aborrecias, de sorte que a dei ao teu companheiro; porém não é mais formosa do que ela a irmã que é mais nova? Toma-a, pois, em seu lugar.
3 مَاشَا شَامْشُونْ إِنَّا أَسنْ: ”ثْوَاڒَاثْ-أَ أَذْ إِڒِيغْ ذ أَشمْرَاڒْ زِي جِّيهثْ ن إِفِيلِيسْطِينِييّنْ، مَاڒَا ڭِّيغْ ذَايْسنْ مِينْ إِدْجَانْ ذ أَعفَّانْ.“
3 Então, Sansão lhe respondeu: Desta feita sou inocente para com os filisteus, quando lhes fizer algum mal.
4 ؤُ شَامْشُومْ يُويُورْ، إِيْمَارْ-د ثڒْثْ-مْيَا ن إِشعْبَاونْ. إِكْسِي إِصفْضَاونْ ؤُشَا إِسّْنقْڒبْ إِ-ثنْ إِجّْ خْ ونّغْنِي س إِكنَّاسنْ نْسنْ ؤُشَا ذِي ڒْوسْطْ، جَارْ ثْنَاينْ ن إِكنَّاسنْ، إِشدّْ إِجّْ ن ؤُصفْضَاوْ.
4 E saiu e tomou trezentas raposas; e, tomando fachos, as virou cauda com cauda e lhes atou um facho no meio delas.
5 نتَّا إِسَّارْغْ إِصفْضَاونْ ؤُشَا إِجَّا إِشعْبَاونْ أَذْ ؤُيُورنْ ذڭْ إِمنْذِي إِبدّنْ ن إِفِيلِيسْطِينِييّنْ. أَمُّو إِسَّارْغْ إِشوَّافنْ ن إِمنْذِي ذ إِمنْذِي إِبدّنْ، ؤُڒَا ذ إِيَّارنْ ن ؤُزمُّورْ.
5 Tendo ele chegado fogo aos tições, largou-as na seara dos filisteus e, assim, incendiou tanto os molhos como o cereal por ceifar, e as vinhas, e os olivais.
6 خنِّي نَّانْ إِفِيلِيسْطِينِييّنْ: ”وِي إِڭِّينْ أَيَا؟“ نَّانْ؛ ”أَقَا ذ شَامْشُونْ، أَضڭّْوَاڒْ ن ورْيَازْ. زِي ثِيمْنَاثَا، مِينْزِي وَانِيثَا يِيوِي أَسْ ثَامْغَارْثْ نّسْ، إِوْشَا إِ-ت إِ ؤُمْعَاشَارْ نّسْ.“ خنِّي ڭعّْذنْ إِفِيلِيسْطِينِييّنْ ؤُشَا قّْذنْ ثِيمسِّي إِ ثمْغَارْثْ ذ بَابَاسْ.
6 Perguntaram os filisteus: Quem fez isto? Responderam: Sansão, o genro do timnita, porque lhe tomou a mulher e a deu a seu companheiro. Então, subiram os filisteus e queimaram a ela e o seu pai.
7 خَاسْ ؤُشَا إِنَّا أَسنْ شَامْشُونْ: ”مَاڒَا كنِّيوْ ثڭِّيمْ أَمُّو، خنِّي حْسنْ أَذْ زَّايْومْ نْثَاقْمغْ ذ أَمزْوَارُو ؤُشَا أَوَارْنِي أَيَا وَاهَا أَذْ سّْبدّغْ أَمنْغِي.“
7 Disse-lhes Sansão: Se assim procedeis, não desistirei enquanto não me vingar.
8 نتَّا يَارْژَا أَسنْ إِغْسَانْ خْ ثْنَاينْ، أَقَا إِوْثَا إِ-ثنْ س إِشْثْ ن ثشْثِي ذ ثَامقّْرَانْثْ. خنِّي إِهْوَا، يُويُورْ إِزْذغْ ذڭْ إِفْرِي ن ثصْضَارْثْ ن عِيطَامْ.
8 E feriu-os com grande carnificina; e desceu e habitou na fenda da rocha de Etã.
9 خنِّي ڭعّْذنْ إِفِيلِيسْطِينِييّنْ ؤُشَا وْثِينْ إِقِيضَانْ نْسنْ ذِي يَاهُوذَا ؤُشَا أَريّْشنْ إِخفْ نْسنْ أَڒْ لَاحِي.
9 Então, os filisteus subiram, e acamparam-se contra Judá, e estenderam-se por Leí.
10 إِرْيَازنْ ن يَاهُوذَا نَّانْ: ”مَايمِّي إِ د خَانغْ ثْڭعّْذمْ؟“ نِيثْنِي أَرِّينْ-د نَّانْ: ”نشِّينْ نْڭعّذْ، حِيمَا أَذْ نْشَارْفْ شَامْشُونْ مَاحنْذْ أَذْ كِيذسْ نڭّْ أَمْ مَامّشْ إِ كِيذْنغْ إِڭَّا نتَّا.“
10 Perguntaram-lhes os homens de Judá: Por que subistes contra nós? Responderam: Subimos para amarrar Sansão, para lhe fazer a ele como ele nos fez a nós.
11 ؤُشَا هْوَانْ ثڒْثْ-أَڒَافْ ن يرْيَازنْ زِي يَاهُوذَا غَارْ إِفْرِي ن ثصْضَارْثْ ن عِيطَامْ، نَّانْ إِ شَامْشُونْ: ”مَا وَارْ ثسِّينذْ شكْ، أَقَا إِفِيلِيسْطِينِييّنْ حكّْمنْ خَانغْ؟ مَايمِّي ذ أَنغْ ثڭِّيذْ أَيَا؟“ نتَّا يَارَّا-د خَاسنْ: ”أَمْ مَامّشْ أَكِيذِي ڭِّينْ، أَمُّو أَكِيذْسنْ إِ غَا ڭّغْ.“
11 Então, três mil homens de Judá desceram até à fenda da rocha de Etã e disseram a Sansão: Não sabias tu que os filisteus dominam sobre nós? Por que, pois, nos fizeste isto? Ele lhes respondeu: Assim como me fizeram a mim, eu lhes fiz a eles.
12 نِيثْنِي نَّانْ أَسْ: ”نشِّينْ نهْوَا-د حِيمَا أَذْ شكْ نْشَارْفْ ؤُ أَذْ شكْ نڭّْ ذڭْ إِفَاسّنْ ن إِفِيلِيسْطِينِييّنْ.“ خنِّي إِنَّا شَامْشُونْ: ”جَادْجمْ أَيِي، أَقَا كنِّيوْ وَارْ خَافِي ثْهجّْممْ.“
12 Descemos, replicaram eles, para te amarrar, para te entregar nas mãos dos filisteus. Sansão lhes disse: Jurai-me que vós mesmos não me acometereis.
13 نِيثْنِي سِّيوْڒنْ أَكِيذسْ، نَّانْ أَسْ: ”مَانْ أَيَا وَارْ إِتِّيڒِي، مَاشَا نشِّينْ أَذْ شكْ نْشَارْفْ ؤُ أَذْ شكْ نڭّْ ذڭْ ؤُفُوسْ نْسنْ، مَاشَا س ثِيذتّْ وَارْ شكْ ننقّْ.“ ؤُشَا شَارْفنْ ث نِيثْنِي س ثْنَاينْ ن ثْسغْوِينْ ذ ثِيمَايْنُوثِينْ ؤُشَا نذْهنْ ث زڭْ إِفْرِي غَارْ سنّجْ.
13 Eles lhe disseram: Não, mas somente te amarraremos e te entregaremos nas suas mãos; porém de maneira nenhuma te mataremos. E amarraram-no com duas cordas novas e fizeram-no subir da rocha.
14 ڒَْامِي يِيوضْ غَارْ لَاحِي، فّْغنْ-د غَارسْ إِفِيلِيسْطِينِييّنْ س إِغُويَّانْ ن ؤُمنْغِي. ڒخْذنِّي إِطّفْ إِ-ت أَرُّوحْ ن سِيذِي ؤُشَا ثِيسغْوِينْ نِّي غَارْ إِغَادْجنْ نّسْ ذوْڒنْثْ أَمْ ثِيفّسْثْ إِ إِتّْوَاسّْشمْضنْ س ثْمسِّي ذ إِشذِّييّنْ نّسْ فسْينْ زڭْ إِغَادْجنْ نّسْ.
14 Chegando ele a Leí, os filisteus lhe saíram ao encontro, jubilando; porém o Espírito do Senhor de tal maneira se apossou dele, que as cordas que tinha nos braços se tornaram como fios de linho queimados, e as suas amarraduras se desfizeram das suas mãos.
15 نتَّا يُوفَا إِجّْ ن يِيغسْ ن ؤُقَابْسِي ذ طّْرِي ن إِجّْ ن وغْيُوڒْ. خنِّي إِسّْوِيژّضْ أَفُوسْ نّسْ، إِحَارْثْ خَاسْ ؤُشَا إِنْغَا زَّايسْ أَڒفْ ن يرْيَازنْ.
15 Achou uma queixada de jumento, ainda fresca, à mão, e tomou-a, e feriu com ela mil homens.
16 إِنَّا شَامْشُونْ: ”س يِيجّْ ن يِيغسْ ن ؤُقَابْسِي ن وغْيُوڒْ، إِجّْ ن ؤُعُورِّيشْ، ثْنَاينْ ن إِعُورِّيشنْ، أَقَا س يِيجّْ ن إِغسْ ن ؤُقَابْسِي ن ثغْيُوتْشْ نْغِيغْ أَڒفْ ن يرْيَازنْ.“
16 E disse: Com uma queixada de jumento um montão, outro montão; com uma queixada de jumento feri mil homens.
17 إِمْسَارْ، ؤُمِي إِكمّڒْ أَوَاڒْ نّسْ، إِنْضَارْ إِغسْ ن ؤُقَابْسِي زڭْ ؤُفُوسْ نّسْ ؤُشَا إِڭَّا أَسْ إِ ومْشَانْ نِّي رَامَاثْ-لَاحِي، ’ڒْْڭعّْذثْ ن يِيغسْ ن ؤُقَابْسِي‘.
17 Tendo ele acabado de falar, lançou da sua mão a queixada. Chamou-se aquele lugar Ramate-Leí.
18 ڒخْذنِّي ثُوغَا ذَايسْ أَفَاذِي أَطَّاسْ ؤُشَا إِڒَاغَا غَارْ سِيذِي إِنَّا: ”شكْ ثوْشِيذْ إِ ؤُمْسخَّارْ نّشْ أَسنْجمْ-أَ أَمقّْرَانْ. مَا خنِّي إِتّْخصَّا أَذْ مّْثغْ س ؤُفَاذِي، أَذْ وْضِيغْ ذڭْ إِفَاسّنْ ن إِنَا إِنِّي وَارْ إِخثْننْ؟“
18 Sentindo grande sede, clamou ao Senhor e disse: Por intermédio do teu servo deste esta grande salvação; morrerei eu, agora, de sede e cairei nas mãos destes incircuncisos?
19 خَاسْ ؤُشَا إِسّْفدْجقْ أَربِّي أَحْفُورْ ن لَاحِي، فّْغنْ-د زَّايسْ وَامَانْ. نتَّا إِسُو ؤُشَا بُوحْبڒْ نّسْ إِذْوڒْ-د ؤُشَا إِذْوڒْ-د غَارْ ثُوذَارْثْ. خْ ؤُيَا إِڭَّا أَسْ إِ ثَاڒَا نِّي ’عَايْنْ-هَاقُوريْ‘، إِخْسْ أَذْ يِينِي ’ثَاڒَا ن ونِّي إِتّْڒَاغَانْ‘. ثَانِيثَا أَقَا-ت ذِي لَاحِي أَڒْ أَسّْ-أَ.
19 Então, o Senhor fendeu a cavidade que estava em Leí, e dela saiu água; tendo Sansão bebido, recobrou alento e reviveu; daí chamar-se aquele lugar En-Hacoré até ao dia de hoje.
20 ثُوغَا نتَّا ذ ڒْقَاضِي خْ إِسْرَائِيل ذڭْ وُوسَّانْ ن إِفِيلِيسْطِينِييّنْ، عِيشْرِينْ ن إِسڭّْوُوسَا.
20 Sansão julgou a Israel, nos dias dos filisteus, vinte anos.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Juízes 15, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.