Mateus 17
Bepaŋ'Walaŋ Folofolok Kobuli (NOP) vs ARC
1 Jesu adi melenai 6 hatiŋa Pita, Jems agaŋ kwayaŋ Jon adi hogok yanagila kweboboe kweheyeniŋ niŋ foloŋ logiŋ.
1 Seis dias depois, tomou Jesus consigo a Pedro, e a Tiago, e a João, seu irmão, e os conduziu em particular a um alto monte.
2 Looŋ hali kalune Jesu namanda uŋgoniŋ tuguk. Tiŋa namanda adi meledi diwehautalak wendok tuwot hautaguk, tiŋa tinahukutŋiŋ adi hauta nabugoŋ fafau niyaniyaŋ hinek diweguk.
2 E transfigurou-se diante deles; e o seu rosto resplandeceu como o sol, e as suas vestes se tornaram brancas como a luz.
3 Unduŋ tubune yakalune nai uŋaniŋgoŋ Moses tiŋa Ilaijadi maaŋ uŋgoŋ mintaaŋ Jesu dut mede yonadi ya tigiŋ.
3 E eis que lhes apareceram Moisés e Elias, falando com ele.
4 Kaŋ Pitadi Jesu indiŋ niŋguk, “Wapum, kedem hinek indi maaŋ iŋgoŋ hakam. Ale nadiune yoholaŋ lufomkulitniŋ mawit, noli dutok, noli Mosesdok eŋ noli Ilaijadok.”
4 E Pedro, tomando a palavra, disse a Jesus: Senhor, bom é estarmos aqui; se queres, façamos aqui três tabernáculos, um para ti, um para Moisés e um para Elias.
5 Unduŋ yayolune nai uŋaniŋgoŋ mulukwaŋ fafau niyaniyaŋ hinek niŋdi fooŋ yehitumukuk. Kaŋ mulukwaŋ gineŋ mede niŋ indiŋ mintaune nadigiŋ, “Yadi na’walaŋ Mihine hinek, welenedi kahilelat. Tiŋa aditok nadiwe utumba tilak. Ale hidi adi’walaŋ medeŋiŋ nadimiyaneeŋ.”
5 E, estando ele ainda a falar, eis que uma nuvem luminosa os cobriu. E da nuvem saiu uma voz que dizia: Este é o meu Filho amado, em quem me comprazo; escutai-o.
6 Mihiŋiye adi mede u nadiŋa muntaaŋ maaŋ fooŋ namandahik kwetfoloŋ tubuwopmobula hehele ha-tigiŋ.
6 E os discípulos, ouvindo isso, caíram sobre seu rosto e tiveram grande medo.
7 Kaŋ Jesudi yamaiŋgoŋ buŋa yohoneeŋ yeniŋguk, “Hehele wabiŋa pilatneŋ.”
7 E, aproximando-se Jesus, tocou-lhes e disse: Levantai-vos e não tenhais medo.
8 Unduŋ yenimbune pilali dadiyeeŋ nebek noli uŋoŋ nemu kagiŋ. Jesu ne hogok yalune kagiŋ.
8 E, erguendo eles os olhos, ninguém viram, senão a Jesus.
9 Unduŋ tiŋa kweboboe bikabuŋa foŋila Jesudi indiŋ yeniheŋa yeniŋguk, “Hidi nemek uŋgoniŋ hinek kaŋit i nebek nemu nimbihila hatibune Me Kobumuŋ adi kumuŋ gineniŋ kotigoŋ kaikaaŋ pilalaak.”
9 E, descendo eles do monte, Jesus lhes ordenou, dizendo: A ninguém conteis a visão até que o Filho do Homem seja ressuscitado dos mortos.
10 Unduŋ yenimbune mihiŋiyedibo ninadigiŋ, “Maŋgoŋde Yodoko Mede henale hekidi Ilaija timeŋ baak yoiŋ?”
10 E os seus discípulos o interrogaram, dizendo: Por que dizem, então, os escribas que é mister que Elias venha primeiro?
11 Yonadiune yeniŋguk, “Ilaija adi biyagoŋ timeŋ buŋa nemenemek tiulidokowaak.
11 E Jesus, respondendo, disse-lhes: Em verdade Elias virá primeiro e restaurará todas
12 Iŋgoŋ indiŋ hanimbe nadineŋ. Ilaija adi agaŋ buŋa hatiguk iŋgoŋ metamdi mu kadakaleŋa nemek nehi nadinadi hogok takaliŋa kaka timiŋgiŋ. Undugoŋ hinek Me Kobumuŋ maaŋ timineeŋ.”
12 Mas digo-vos que Elias já veio, e não o conheceram, mas fizeram-lhe tudo o que quiseram. Assim farão eles também padecer o Filho do Homem.
13 Kaŋ mihiŋiyedi Jon Imeyout Tububihitdok yolak unduŋ nadigiŋ.
13 Então, entenderam os discípulos que lhes falara de João Batista.
14 Kweboboe bikabuŋa metam bop wapum hakiŋneŋ fosuwaune me niŋdi buŋa Jesu hebeŋ gineŋ mulelem timiŋa yoguk,
14 E, quando chegaram à multidão, aproximou-se-lhe um homem, pondo-se de joelhos diante dele e dizendo:
15 “Wapum, du mihinedok bulaniŋgoŋ nadiweŋ. Adi helemahelemaŋ kumuŋkaika kisaŋ tiŋa kudup foloŋ eŋ ime gineŋ maaŋ folak.
15 Senhor, tem misericórdia de meu filho, que é lunático e sofre muito; pois muitas vezes cai no fogo e, muitas vezes, na água;
16 Unduŋ doktiŋa mihigeye’walaŋ nagila bene tubukedebanim yo tiŋit iŋgoŋ mu tubukedebaŋit.”
16 e trouxe-o aos teus discípulos e não puderam curá-lo.
17 Unduŋ yobune Jesudi indiŋ yenintoguk, “Gweheye bilakenehi hidi, detiŋa nadisukilitihik kuyaniŋ-kabe! Nai dedigoŋ hidut hatiŋa hanimbe nadisukilitineeŋ? Mihi u nagila iŋgoŋ but!”
17 E Jesus, respondendo, disse: Ó geração incrédula e perversa! Até quando estarei eu convosco e até quando vos sofrerei? Trazei-mo aqui.
18 Unduŋ yenimbune nagila bugiŋ kaŋ Jesudi yabap hogoli u niŋkulune mihi u bikabuŋa labuŋa uguk, kaŋ nai uŋaniŋgoŋ mihi u utumbaguk.
18 E repreendeu Jesus o demônio, que saiu dele; e, desde aquela hora, o menino sarou.
19 Kaŋ mihiŋiye adi nehi hogok hinek wooŋ Jesu indiŋ ninadigiŋ, “Indi dediŋ doktiŋa yabap hogoli u niŋkelekutdok kwanaimiŋ tumun?”
19 Então, os discípulos, aproximando-se de Jesus em particular, disseram: Porque não pudemos nós expulsá-lo?
20 Unduŋ ninadigiŋ kaŋ yeniŋguk, “Hidi nadisukilitihik gilaŋgilaŋ. Nu biyagoŋ hinek hanilat. Nadisukilitihik-kabe mastat kilik undiniŋ halune kweboboe i kedem nineŋ, ‘Du kwet i tabaaŋ wooŋ gwaŋ yat.’ Unduŋ nimbune kedem wek. Hidi nemek niŋ titiŋdok tuwot mu tubumalabudaneŋ.
20 E Jesus lhes disse: Por causa da vossa pequena fé; porque em verdade vos digo que, se tiverdes fé como um grão de mostarda, direis a este monte: Passa daqui para acolá — e há de passar; e nada vos será impossível.
21 Yabap undihi yehikelekutdok talik noli nemoŋ. Talik kubugoŋ adi nanaŋe kameheŋa ninadi kwanai tiŋa kedem yehikelekutdok.”
21 Mas esta casta
22 Hatigene Galili kwetneŋ uŋoŋ Jesu mihiŋiye buŋa bopnegiŋ kaŋ indiŋ yeniŋguk, “Me Kobumuŋ adi kwetfoloŋ me’walaŋ kohohik foloŋ kameune
22 Ora, achando-se eles na Galileia, disse-lhes Jesus: O Filho do Homem será entregue nas mãos dos homens,
23 ulukumuneeŋ kaŋ helebufa lufomkulitniŋ dapmaune kotigoŋ pilalaak.” Unduŋ yobune mihiŋiye adi welebulaniŋgoŋ tigiŋ.
23 e matá-lo-ão, e, ao terceiro dia, ressuscitará. E eles se entristeceram muito.
24 Hatigene Jesu tiŋa mihiŋiye kotigoŋ udaneeŋ Kafanaum yokwetneŋ bulune me Siloŋyot diniŋ takis muneeŋ moŋgomoŋgot tagiŋ hekidi buŋa Pita indiŋ ninadigiŋ, “Du henalege Siloŋyotdok takis muneeŋ maaŋbe kamelak?”
24 E, chegando eles a Cafarnaum, aproximaram-se de Pedro os que cobravam as didracmas e disseram: O vosso mestre não paga as didracmas?
25 Kaŋ Pitadibo yeniŋguk, “Eeŋ, uŋgoŋ kamelak.”
25 Disse ele: Sim. E, entrando em casa, Jesus se lhe antecipou, dizendo: Que te parece, Simão? De quem cobram os reis da terra os tributos ou os impostos? Dos seus filhos ou dos alheios?
26 Unduŋ ninadiguk kaŋ Pitadi niŋguk, “Niŋkadehi’walaŋ.”
26 Disse-lhe Pedro: Dos alheios. Disse-lhe Jesus: Logo, estão livres os filhos.
27 Iŋgoŋ tiyaugene inditok tiŋa nadikadakanimneeneŋ doktiŋa du weŋ wooŋ imeŋgwaŋ magineŋ yali tawa kupmakupma tibeŋ, tiŋa pisi timeŋ hamaneweŋ u tiŋa maŋiŋ taŋakiyeeŋ maaneŋ muneeŋ niŋ halek kaŋ uŋakoŋ tiŋa wooŋ inditok takis kameweŋ.”
27 Mas, para que os não escandalizemos, vai ao mar, lança o anzol, tira o primeiro peixe que subir e, abrindo-lhe a boca, encontrarás um estáter; toma-o e dá-o por mim e por ti.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 17, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.