Lucas 18

Bepaŋ'Walaŋ Folofolok Kobuli (NOP) vs ARIB

Sair da comparação
ARIB Almeida Revisada Imprensa Bíblica
1 Unduŋ yoŋa Jesu adi mihiŋiye ninadi kwanai fafaŋe tiŋa titiŋdok yoŋa yoyout mede foloŋ indiŋ yeniŋguk,
1 Contou-lhes também uma parábola sobre o dever de orar sempre, e nunca desfalecer.
2 “Yokwet wapum niŋ gineŋ mede yodapmandapmaŋ me niŋ hatiluguk, adi Bepaŋ be kwetfoloŋ me yabuhaŋinda tuluguk.
2 dizendo: Havia em certa cidade um juiz que não temia a Deus, nem respeitava os homens.
3 Ala adi hatilugukneŋ uŋoŋ tam kahat niŋ hatiluguk adi helemahelemaŋ wooŋ mede nadiŋa yodapmandapmaŋ me wendi tubulodadok yoŋa indiŋ niluguk, ‘Nehitubu-lodaaŋ me toboniŋ dut mede didimeŋgoŋ hinek yodapmaweŋ.’
3 Havia também naquela mesma cidade uma viúva que ia ter com ele, dizendo: Faze-me justiça contra o meu adversário.
4 “Nai fee hinek niluguk iŋgoŋ me mede nadiŋa yodapmaŋ me adi kibida tuluguk. Iŋgoŋ mindaŋkade indiŋ yoguk, ‘Nu Bepaŋdok munta mu tilat eŋ metamdok nadibedi mu tilat,
4 E por algum tempo não quis atendê-la; mas depois disse consigo: Ainda que não temo a Deus, nem respeito os homens,
5 iŋgoŋ tam kahat i helehele buŋa nanimbaba tilak ale fiit tubulodaaŋ mede didimeŋgoŋ hinek yodapmawene bomboŋŋiŋ moŋgolek. Nu kwanai u mu tibit adi uŋambuŋat tiŋa nanilu nanilu lakata tibaatneŋ.’”
5 todavia, como esta viúva me incomoda, hei de fazer-lhe justiça, para que ela não continue a vir molestar-me.
6 Unduŋ yoŋa Wapum adi tomboyoula indiŋ yoguk, “Me mede nadiŋa yodapmaŋ me hogolidi mede yolak u nadineŋ.
6 Prosseguiu o Senhor: Ouvi o que diz esse juiz injusto.
7 Bepaŋ adi metamŋiye netok yehikahilelak adi haniŋ tebele nimbulabulaye hati tiiŋ u yehitubu-lodaaŋ mede didimeŋgoŋ hinek yodapmalak.
7 E não fará Deus justiça aos seus escolhidos, que dia e noite clamam a ele, já que é longânimo para com eles?
8 Tiŋa undugoŋ baigoŋ mu tilak, adi pilap hinek yehitubu-lodalak. Iŋgoŋ Me Kobumuŋ baakneŋ metam nadisukilitihinit neeŋbe yehitubu-mintawaak be, be mokoŋ?”
8 Digo-vos que depressa lhes fará justiça. Contudo quando vier o Filho do homem, porventura achará fé na terra?
9 Unduŋ yeniŋa me indihidok mede yoguk. Me nolidi nehitok nadiune utumba tilak kaŋ metam nolidok kadakaniŋ titiŋ nadiyemiiŋ. Aditok yoyout mede indiŋ yoguk.
9 Propôs também esta parábola a uns que confiavam em si mesmos, crendo que eram justos, e desprezavam os outros:
10 “Heleniŋ meyat lufom Siloŋyotneŋ ninadi kwanai tide fogumuk, noli Falisi, agaŋ noli takis muneeŋ moŋgomoŋgot me.
10 Dois homens subiram ao templo para orar; um fariseu, e o outro publicano.
11 “Ala Siloŋyotneŋ fooŋ Falisi adi tabaŋ yaliŋa netok indiŋ ninadiguk, ‘O Bepaŋ, metam hogohogok adi kadakaniŋ tiiŋ. Eŋ nu adi nemenemek natok hogok mu moŋgotat, be yalaŋ mu yolat, be me noli’walaŋ tam dut kefifile mu tilat wondoktiŋa welemomooŋ nadigamulat. Tiŋa undugoŋ nu muneeŋ moŋgomoŋgot me gu yatak adi undiniŋ moŋ,
11 O fariseu, de pé, assim orava consigo mesmo: ó Deus, graças te dou que não sou como os demais homens, roubadores, injustos, adúlteros, nem ainda com este publicano.
12 eŋ Sonda kubugoŋ maaneŋ kadehati lufom nanaŋe kamehep tiŋa map hali ganinadi tiŋa muneeŋne faki utawaaŋ dutok gamulat doktiŋa welemomooŋ nadigamulat.’
12 Jejuo duas vezes na semana, e dou o dízimo de tudo quanto ganho.
13 “Falisi adi unduŋ ninadiguk kaŋ takis moŋgomoŋgot me adi kadakaniŋŋiŋdok nadiŋa meka tiŋa tuneŋ duwokene yali indiŋ ninadiguk, ‘O Bepaŋ, du me kadakaniŋ titiŋ nutok bulaniŋgoŋ nadiweŋ.’”
13 Mas o publicano, estando em pé de longe, nem ainda queria levantar os olhos ao céu, mas batia no peito, dizendo: ó Deus, sê propício a mim, o pecador!
14 “Hanimbe nadineŋ. Takis moŋgomoŋgot me adi ninadi kwanai tiŋa yolide udaneguk nai uŋaniŋgoŋ hinek Bepaŋdi ninadiŋiŋ u nadiŋa kadakaniŋŋiŋ tumolokulimimbune me u walanda hinek tuguk. Bepaŋ ne unduŋ timimbune me didimeniŋ tuguk. Iŋgoŋ me noli adi ninadiŋiŋ u indiŋ doktiŋa mu nadimiŋguk. Meeniŋ nediyeŋ netok nadiune loloŋnit tilak adi yadi niŋa tifofoŋ titiŋdok, eŋ meeniŋ nediyeŋ netok nadiune fofoŋnit tilak adi yadi niŋa tiloloŋ titiŋdok.”
14 Digo-vos que este desceu justificado para sua casa, e não aquele; porque todo o que a si mesmo se exaltar será humilhado; mas o que a si mesmo se humilhar será exaltado.
15 Metam noli adi wapmihihiye Jesudi kohoŋ kihik foloŋ kamewek yoŋa yanagila bugiŋ, kaŋ Jesu mihiŋiye adi yenihep tigiŋ.
15 Traziam-lhe também as crianças, para que as tocasse; mas os discípulos, vendo isso, os repreendiam.
16 Kaŋ Jesudi katiyenimbu buune yeniŋguk, “Wapmihi biyabune nu’walaŋkade buneŋ. Kamehep mu tiyemineŋ. Bepaŋ’walaŋ hebeŋ foloŋ Hatihati Uŋgoniŋ hatak uyadi wapmihi undihidegoŋ.
16 Jesus, porém, chamando-as para si, disse: Deixai vir a mim as crianças, e não as impeçais, porque de tais é o reino de Deus.
17 Nu biyagoŋ hinek hanilat. Nebek niŋ adi Bepaŋ’walaŋ Hatihati Uŋgoniŋ u wapmihi-kabedi kahileiŋ unduŋ mu kahilewaak adi yadi maaneŋ uŋoŋ mu fowaak.”
17 Em verdade vos digo que, qualquer que não receber o reino de Deus como criança, de modo algum entrará nele.
18 Unduŋ yobune Judame heki’walaŋ talitimeŋ niŋdi yoguk, “Hinale momooŋ, nu maŋgoŋ tiŋa hatihati dapmandapmaŋnit mokit kahilewaat?”
18 E perguntou-lhe um dos principais: Bom Mestre, que hei de fazer para herdar a vida eterna?
19 Unduŋ ninadiguk kaŋ Jesudibo niŋguk, “Maŋgoŋde nu momooŋ nanilaŋ? Nebek niŋdi momooŋ nemu hatilak, Bepaŋdi hogok.
19 Respondeu-lhe Jesus: Por que me chamas bom? Ninguém é bom, senão um, que é Deus.
20 Du Yodoko Mede indiŋ agaŋ nadilaŋ. ‘Hekimalam hidi kefifile mu taneeŋ, du me widihikumuŋ mu tuluwaaŋ, du kubo mu tuluwaaŋ, du menolidok yalaŋ mu yeniluwaaŋ, du maŋge baha’walaŋ mede tiloloŋ tuluwaaŋ.’”
20 Sabes os mandamentos: Não adulterarás; não matarás; não furtarás; não dirás falso testemunho; honra a teu pai e a tua mãe.
21 Unduŋ yobune me wondi niŋguk, “Nu koom kuyanineŋgoŋ Yodoko Mede hogohogok u agaŋ tagimneeŋ tugutdi titabulat.”
21 Replicou o homem: Tudo isso tenho guardado desde a minha juventude.
22 Jesudi mede u nadiŋa niŋguk, “U kedem tilaŋ iŋgoŋ nemek kubugoŋ nimaaŋ titiŋdok hatak woŋ adi indiŋ. Bomboŋge hogohogok tuwadok boiune tuwaune muneeŋ fiyewakahidok yembeŋ. Unduŋ tibeŋ kaŋ nemenemek momohi kunum gineŋ uŋgoŋ boigambu itneeŋ. Ale unduŋ tiŋa buŋa nu nehikeleweŋ.”
22 Quando Jesus ouviu isso, disse-lhe: Ainda te falta uma coisa; vende tudo quanto tens e reparte-o pelos pobres, e terás um tesouro no céu; e vem, segue-me.
23 Me u muneeŋ bomboŋ wapum hinek halimiŋguk doktiŋa mede u nadiŋa welemulap kisaŋ hinek tuguk.
23 Mas, ouvindo ele isso, encheu-se de tristeza; porque era muito rico.
24 Unduŋ tubu Jesudi u kaŋ yoguk, “Metam muneeŋ bomboŋhinit adi Bepaŋ’walaŋ hebeŋ gineŋ Hatihati Uŋgoniŋ u kahiledok kwanaimiŋ hinek tiiŋ.
24 E Jesus, vendo-o assim, disse: Quão dificilmente entrarão no reino de Deus os que têm riquezas!
25 Kale kamel adi buŋi ginaneŋ fofoŋdok kwanaimiŋ hinek mu tibek, iŋgoŋ me muneeŋ bomboŋhinit adi Hatihati Uŋgoniŋ kahiledok kwanaimiŋ wapumgoŋ hinek tineeŋ.”
25 Pois é mais fácil um camelo passar pelo fundo duma agulha, do que entrar um rico no reino de Deus.
26 Unduŋ yobune metamdi nadiŋa yogiŋ, “Kei, unduŋ doktiŋa nediyeŋ kahilewaak?”
26 Então os que ouviram isso disseram: Quem pode, então, ser salvo?
27 Kaŋ Jesudi yeniŋguk, “U meeniŋdi titiŋdok tuwot moŋ, iŋgoŋ Bepaŋ’walaŋkade adi nemek u be u titiŋdok kwanaimiŋ mu tilak.”
27 Respondeu-lhes: As coisas que são impossíveis aos homens são possíveis a Deus.
28 Unduŋ yenimbune Pitadibo niŋguk, “I kaweŋ, indi nemenemek hogohogok biyabudapmaaŋ du gehikeleyam.”
28 Disse-lhe Pedro: Eis que nós deixamos tudo, e te seguimos.
29 Yoguk kaŋ Jesudibo yeniŋguk, “Biyagoŋ hinek hanimbit. Nebek niŋ adi Bepaŋ’walaŋ Hatihati Fafaŋeniŋ doktiŋa wapmihi tam be yolikweli, be miŋbeu, be dali kwayaŋiye biyabulak adi
29 Respondeu-lhes Jesus: Em verdade vos digo que ninguém há que tenha deixado casa, ou mulher, ou irmãos, ou pais, ou filhos, por amor do reino de Deus,
30 nai indidegoŋ duhuduhu tubumintamilak, eŋ kougoŋ adi hatihati dapmandapmaŋnit mokit mimbaak.”
30 que não haja de receber no presente muito mais, e no mundo vindouro a vida eterna.
31 Jesu mihiŋiye yanagi wooŋ nehi hogok yehibopneeŋ yeniŋguk, “I nadineŋ, ya agaŋ Jelusalemde loyam kaŋ uŋoŋ polofet hekidi Me Kobumuŋdok maŋgoŋ mintamindok yoŋa youkiŋ hogohogok u folooŋ mintawaak.
31 Tomando Jesus consigo os doze, disse-lhes: Eis que subimos a Jerusalém e se cumprirá no filho do homem tudo o que pelos profetas foi escrito;
32 Me Kobumuŋ adi Loma me heki’walaŋ kohohik foloŋ kameneeŋ kaŋ nimpekit tiŋa nihaŋindaaŋ maluluk suwambali
32 pois será entregue aos gentios, e escarnecido, injuriado e cuspido;
33 kiyegelepdi utubukadakaaŋ ulukumuneeŋ, kaŋ helebufa lufomkulitniŋ hali kotigoŋ kaikaaŋ pilalaak.”
33 e depois de o açoitarem, o matarão; e ao terceiro dia ressurgirá.
34 Unduŋ yenimbu mede u mu nadidakalegiŋ. Maŋgoŋde, mede mebidi hebihat tuguk doktiŋa mihiŋiyedi nadidakaledok kwanaimiŋ tigiŋ.
34 Mas eles não entenderam nada disso; essas palavras lhes eram obscuras, e não percebiam o que lhes dizia.
35 Jesu Jeliko tubudulalune me dausipmik niŋ talipmeŋ ila nayo tuluguk.
35 Ora, quando ele ia chegando a Jericó, estava um cego sentado junto do caminho, mendigando.
36 Ala unduŋ ila tulune metam feedi buŋa kalakapmelu nadiŋa yeniŋguk, “I maŋgoŋ tiiŋ?”
36 Este, pois, ouvindo passar a multidão, perguntou que era aquilo.
37 “Jesu Nasaletniŋ buŋa ulak.”
37 Disseram-lhe que Jesus, o nazareno, ia passando.
38 Unduŋ yobune nadiŋa indiŋ kutiguk, “Jesu, Dewit’walaŋ yalaki, nutok bulaniŋgoŋ nadiweŋ.”
38 Então ele se pôs a clamar, dizendo: Jesus, Filho de Davi, tem compaixão de mim!
39 Unduŋ kutibune metamdi nintoŋa kabup ilek yoŋa nihep tigiŋ iŋgoŋ me yadi toboniŋ gigine tiŋa wapumgoŋ hinek kutiguk, “O Dewit’walaŋ yalaki, nutok bulaniŋgoŋ nadiweŋ.”
39 E os que iam à frente repreendiam-no, para que se calasse; ele, porém, clamava ainda mais: Filho de Davi, tem compaixão de mim!
40 Kutibune Jesu uŋgoŋ yali yenimbune me dausipmik u nagila bugiŋ kaŋ Jesudi ninadiguk,
40 Parou, pois, Jesus, e mandou que lho trouxessem. Tendo ele chegado, perguntou-lhe:
41 “Nu maŋgoŋ tigambit yoŋa kutinanilaŋ?”
41 Que queres que te faça? Respondeu ele: Senhor, que eu veja.
42 Unduŋ yobune Jesudi niŋguk, “Dauge kedem diiweweŋ! Nadisukilitigedi gehitubu-kedebalak.”
42 Disse-lhe Jesus: Vê; a tua fé te salvou.
43 Unduŋ nimbune nai uŋaniŋgoŋ dawi diwedakaleeŋ Jesu keleeŋ Bepaŋ niutumbaguk. Kaŋ metamdi kudi u kaŋ adi maaŋ Bepaŋ niutumbagiŋ.
43 Imediatamente recuperou a vista, e o foi seguindo, gloficando a Deus. E todo o povo, vendo isso, dava louvores a Deus.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 18, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.