Lucas 11

Bepaŋ'Walaŋ Folofolok Kobuli (NOP) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Heleniŋ Jesu adi kwet niŋkade wooŋ Bepaŋ ninadi hatuguk. Tiŋa tubudapmaune mihiŋiŋ niŋdi indiŋ niŋguk, “Wapum, du Jondi mihiŋiye yenindidimeguk unduŋ dubo indi ninadi titiŋdok ninindidimeweŋ.”
1 Um dia Jesus estava orando num certo lugar. Quando acabou de orar, um dos seus discípulos pediu: — Senhor, nos ensine a orar, como João ensinou os discípulos dele.
2 Unduŋ yobune Jesudi yeniŋguk, “Ninadi tine kaŋ indiŋ yoyaneeŋ,
2 Jesus respondeu:
3 Melenai tuwolit nanaŋenik nimiluwaaŋ.
3 Dá-nos cada dia o alimento
4 Indi me nolidi kadakaniŋ tinimbune yomhik biyemne nibuŋa dubo indi’walaŋ yomnik tumolokut-nimiluwaaŋ.
4 Perdoa os nossos pecados,
5 Unduŋ yoŋa indiŋ yeniŋguk, “Nebek hidi’walaaniŋ niŋdi noliŋiŋ’walaŋ yolineŋ timiŋ lekiŋgoŋ wooŋ indiŋ nimbek, ‘Kedem be belet yawe lufomkulitniŋ nambeŋ ala kibibo tuwaaŋ gambaat.
5 Então Jesus disse aos seus discípulos:
6 Me notne niŋ timiŋ busuwalak, kaŋ nu nanaŋene moŋ doktiŋa buŋa ganilat.’
6 É que um amigo meu acaba de chegar de viagem, e eu não tenho nada para lhe oferecer.”
7 Unduŋ yobeŋ kaŋ noke wondi yot maaneŋ uŋgoŋ hali indiŋ tuwot mu yobek, ‘Talik agaŋ tehekilitiŋa wapmihineye indi agaŋ deikam doktiŋa mu pilali gambit ale mede wapum mu tobeŋ.’
7 — E imaginem que o amigo responda lá de dentro: “Não me amole! A porta já está trancada, e eu e os meus filhos estamos deitados. Não posso me levantar para lhe dar os pães.”
8 I nadineŋ, noliŋiŋ doktiŋa mu pilali gamdok nadiwek iŋgoŋ fiit yogigine ha-tibaakneŋ yoŋa kedem pilali nemenemekdok yobeŋ u gambek.
8 Jesus disse:
9 — ausente —
9 Por isso eu digo: peçam e vocês receberão; procurem e vocês acharão; batam, e a porta será aberta para vocês.
10 — ausente —
10 Porque todos aqueles que pedem recebem; aqueles que procuram acham; e a porta será aberta para quem bate.
11 “Nebek me wapmihihinit hidi mihihikdi pisidok hanimbu miŋgembet kedem be mineŋ?
11 Por acaso algum de vocês será capaz de dar uma cobra ao seu filho, quando ele pede um peixe?
12 Be pupup kilikdok hanimbu maŋgitalita kedembe mineŋ?
12 Ou, se o filho pedir um ovo, vai lhe dar um escorpião?
13 Hidi kadakaniŋ titiŋdi wapmihihiye nanaŋe fofohi yemiiŋ iŋgoŋ oŋ, Kunum Behik adi halakapme-dapmalakdi Uŋgoniŋ Munabulidok ninadi tubune kedem hamuluwaak.”
13 Vocês, mesmo sendo maus, sabem dar coisas boas aos seus filhos. Quanto mais o Pai, que está no céu, dará o Espírito Santo aos que lhe pedirem!
14 Me niŋ adi yabapdi fomimbune mede mu yoluguk ala Jesudi yabap u keleune me u mede yoguk. Kaŋ metam adi kaŋ boho tigiŋ.
14 Jesus estava expulsando de certo homem um demônio que não o deixava falar. Quando o demônio saiu, o homem começou a falar. A multidão ficou admirada,
15 Iŋgoŋ nolidi yogiŋ, “Me i yabap heki’walaŋ wapumhik, Belisibudi tubulodaune yabap yeniŋkelekuyaulak.”
15 mas alguns disseram: — É
16 Unduŋ yogiŋ kaŋ metam noliyeŋ indiŋ niŋgiŋ, “Du Bepaŋ’walaaniŋ biyagoŋ nobu foweŋ kaŋ kudi neeŋ tubune saŋiniŋge kanim.”
16 Outros, querendo conseguir alguma prova contra Jesus, pediam que ele fizesse um milagre para mostrar que o seu poder vinha de Deus.
17 Iŋgoŋ Jesu adi nadinadihik u kanadiŋa indiŋ yeniŋguk, “Kwet wapum niŋ adi utawaaŋ bop molomolom tiŋa mindobuneŋ kaŋ kwet u pilap kadakawek. Be hekinolit niŋ adi daneeŋ molomolom hatiŋa mindobu tubune lekiŋgoŋhik foloŋ utawa utawa hali kadakawek.
17 Mas Jesus, conhecendo os pensamentos deles, disse:
18 “Hidi nu Belisibudi saŋiniŋ nambune yabap yehikelelat yoiŋ, iŋgoŋ Sadaŋ’walaŋ mebopdi utawaaŋ bop lufom tiŋa mindobu tubune adi’walaŋ kwanai deti saŋiniŋnit halek?
18 Se o reino de Satanás tem grupos que lutam entre si, como continuará a existir? Vocês dizem que é Belzebu que me dá poder para expulsar demônios.
19 Ale nu undugoŋ nobu tilit kaŋ me hidut hatiiŋ adi dediŋ tiŋa yehikeleiŋ? Me hidut hatiiŋdi hidi yalaŋ yoiŋ u tubudakalelak.
19 Mas, se é assim, quem dá aos seguidores de vocês o poder para expulsar demônios? Assim, os seus próprios seguidores provam que vocês estão completamente enganados.
20 Nu Bepaŋ’walaŋ saŋiniŋŋiŋ gineŋ nobu yabap heki yehikelelit kaŋ hidi Bepaŋ’walaŋ hebeŋ foloŋ Hatihati Kobulidi agaŋ hehitubu-dulalak u agaŋ mintadakalelak.
20 Na verdade é pelo poder de Deus que eu expulso demônios, e isso prova que o
21 “Me fafaŋeniŋ niŋdi mik diniŋ bomboŋ tiulidokooŋ yoli kadoko fafaŋeŋ tilakneŋ u bomboŋŋiŋ kedem ilimiiŋ,
21 — Quando um homem forte e bem-armado guarda a sua própria casa, tudo o que ele tem está seguro.
22 iŋgoŋ me niŋ fafaŋeŋ hinek wondi bulakneŋ me u ulaŋa mik bomboŋŋiŋ moŋgola nemek noli kubonelak u daneeŋ me noliŋiye yemulak.
22 Mas, quando um homem mais forte o ataca e vence, leva todas as armas em que o outro confiava e reparte tudo o que tomou dele.
23 “Nebek niŋ nu menot mu tinamulak adi yadi mik tinamulak, be nebek niŋ nu mu nehitubu-lodaaŋ kwanaine kadokolak adi yadi yehitubu-pupuhene tilak.”
23 — Quem não é a meu favor é contra mim; e quem não me ajuda a ajuntar está espalhando.
24 Unduŋ yoŋa tomboyoula indiŋ yeniŋguk, “Yabap adi me niŋ weleŋ gineniŋ labuŋa wooŋ kwet ime moŋ gineŋ kwet fiileŋ hakula titiŋdok kwet lohitaulak. Lohitawooŋ moŋ lohikaaŋ indiŋ yolak, ‘Kotigoŋ udaneeŋ yotnede wit.’
24 Jesus continuou:
25 “Unduŋ yoŋa kotigoŋ udaneeŋ wooŋ kalune yot yohomuŋ tiŋa tutumbanit u kalak.
25 Aí volta e encontra a casa varrida e arrumada.
26 Tiŋa kotigoŋ wooŋ yabap kadakahi hinek 7 nimaaŋ yanagila buŋa uŋgoŋ noŋgoŋ itowiiŋ. Unduŋ tubune me u koom yabap kubugoŋdi fomimbu hatiguk undiniŋ u wabiŋa agaŋ kisaŋ hinek kadakalak.”
26 Depois sai e vai buscar outros sete espíritos piores ainda, e todos ficam morando ali. Assim a situação daquela pessoa fica pior do que antes.
27 Jesudi mede unduŋ yobune tam niŋ metam bop gineŋ uŋgoŋ pilali indiŋ yoguk, “Tam gehitubu-mintaaŋ gabudokooŋ nom gamguk adi Bepaŋdi kaune utumba tilak.”
27 Quando Jesus acabou de dizer isso, uma mulher que estava no meio da multidão gritou para ele: — Como é feliz a mulher que pôs o senhor no mundo e o amamentou!
28 Unduŋ yoguk kaŋ Jesudibo indiŋ yoguk, “U kedem yolaŋ ala niŋ indiŋ, metam Bepaŋ medeŋiŋ nadiŋa tagimneiŋ adi Bepaŋdi yabunadiune utumba hinek tilak.”
28 Mas Jesus respondeu:
29 Metam feedi bopnegiŋ kaŋ tomboyoula indiŋ yeniŋguk, “Metam kobuhi hidi kadakaniŋ titiŋdigoŋ kunum gineniŋ kudi titiŋdok naniiŋ. Iŋgoŋ kudi gitipmuŋ nemoŋ.
29 Quando a multidão se ajuntou em volta de Jesus, ele começou a falar e disse o seguinte:
30 Jonadi Niniwehidok kudi tiyemguk unduŋ Me Kobumuŋ adi metam kobuhi kudi tiyembaak kaŋ kaneeŋ.
30 Assim como o
31 “Sebahi’walaŋ Tam Wapme loloŋnit adi yolikweli biŋa pilali Mapme Solomondi mede nadisuŋa nadidakalenit yoguk u nadiwene uguk. Ale indiŋ hanimbe nadineŋ. Kobuk hebehik foloŋ yatak adi Solomon kalakapme tilak doktiŋa Bepaŋ’walaŋ nai wapum foloŋ Sebahi’walaŋ Tam Wapme adi pilali metam kobuhi hidi’walaŋ mebihik yobihilune kadakaniŋhik diniŋ kibikoŋ beneeŋ.
31 No Dia do Juízo a rainha de Sabá vai se levantar e acusar vocês, pois ela veio de muito longe para ouvir os sábios ensinamentos de Salomão. E eu afirmo que o que está aqui é mais importante do que Salomão.
32 “Niniwehi adi Jonadi yenimbune kadakaniŋhik sigilulum timiŋgiŋ. Eŋ kobuk yuku hidut yatak yoŋ adi Jonadok tuwot moŋ, ala nai wapum foloŋ metam kobuhi hidi mede gineŋ hapmeneeŋ.
32 No Dia do Juízo o povo de Nínive vai se levantar e acusar vocês porque, quando ouviram a mensagem de Jonas, eles se arrependeram dos seus pecados. E eu afirmo que o que está aqui é mais importante do que Jonas.
33 “Nebek niŋdi kamaŋ galiŋa kamehebi mu tilak, tobo galiŋa foloniŋgoŋ kameu ila hautaune metamdi hauta u kaŋ yopmaŋ foiŋ.
33 Jesus continuou:
34 Dauhik adi foloohik diniŋ hauta, ala dauhikdi kedem halune foloohikdi hauta gineŋ hatibetik eŋ dauhikdi sipmakaune foloohik adi mambip gineŋ hatibetik.
34 Os olhos são como uma luz para o corpo: quando os olhos de você são bons, todo o seu corpo fica cheio de luz. Porém, se os seus olhos forem maus, o seu corpo ficará cheio de escuridão.
35 Unduŋ doktiŋa hautahik welehik gineŋ hatak u mambip tibaakneŋ doktiŋa nadinadiŋale hatiyaneeŋ.
35 Portanto, tenha cuidado para que a luz que está em você não seja escuridão.
36 Tiŋa welehik be sigihik gineŋ mambip nemu haletik adi foloohik wanaŋ hogok hautadapmawetik. U kamaŋdi galiu hautagamulak undiniŋ hautawetik.”
36 Pois, se o seu corpo estiver completamente luminoso, e nenhuma parte estiver escura, então ele ficará todo cheio de luz como acontece quando você é iluminado pelo brilho de uma lamparina.
37 Jesu adi mede yodapmaune Falisi niŋdi nanaŋe noŋgoŋ nanaŋdok yoŋa niŋa nagila ugumuk. Wooŋ nanaŋe nanaŋdok ikumuk,
37 Quando Jesus acabou de falar, um fariseu o convidou para jantar na casa dele. Jesus foi e sentou-se à mesa.
38 ilaŋa Jesudi kohoŋ mu youtela ikuk kaŋ Falisidi kaŋ boho tubune niŋguk,
38 O fariseu ficou admirado quando viu que Jesus não tinha se lavado antes de comer.
39 “Falisi heki hidi adi maliŋ be ime utnaŋdok tout u sigihineŋ hogok youtewalandaiŋ, kaŋ maaneŋkade adi kadakaniŋ titiŋhikdi fotokooŋ hatak.
39 Então o Senhor disse a ele:
40 Kaulehi hidi, Bepaŋ nemek sigiŋ tuguk-digoŋ maaneŋ mube tuguk?
40 Seus tolos! Quem fez o lado de fora não é o mesmo que fez o lado de dentro?
41 Unduŋ doktiŋa nanaŋe ime maliŋhik gineŋ ikiiŋ u fiyewakahidok yembune welehik walandawek.
41 Portanto, deem aos pobres o que está dentro dos seus copos e pratos, e assim tudo ficará limpo para vocês.
42 “Hidige! Falisi heki, habunadiwe tuwot mu tilak! Hidi adi nemenemek-kabe diniyetiiŋ u faki Bepaŋdok kedem miiŋ, iŋgoŋ hidi welehikdi Bepaŋ mu kahileiŋ, tiŋa metam fiyewakahi’walaŋ malabumuŋ mintalak u mu yehitubu-lodaaŋ tubudidimeiŋ. Yodoko Mede yoŋ adi biyabu mu titiŋdok. Tiŋa noli dibek feŋ yehikeleiŋ u maaŋ kedem yehikeleeŋ titiŋdok, iŋgoŋ niŋ takaliŋa tiŋa niŋ mu bibiŋdok.
42 — Ai de vocês, fariseus! Pois dão para Deus a décima parte até mesmo da hortelã, da arruda e de todas as verduras, mas não são justos com os outros e não amam a Deus. E são exatamente essas coisas que vocês devem fazer sem deixar de lado as outras.
43 “Hidige! Falisi heki, habunadiwe tuwot mu tilak! Hidi adi bopyotneŋ me wohiyenit’walaŋ pop foloŋ iitdok hogok nadiiŋ tiŋa yowawaliweŋ haniutumbaaŋ habugikiŋgoŋ tihamdok nadiiŋ.
43 — Ai de vocês, fariseus! Pois gostam demais dos lugares de honra nas
44 Hidi adi bom kumuhi yehiweneeŋ fek mu tiiŋ kaŋ metamdi sithik foloŋ uŋgoŋ yaliŋa yawiiŋ undihi. Unduŋ doktiŋa Bepaŋ namanda foloŋ nemek undihi wa geŋgeŋhinit.”
44 — Ai de vocês! Pois são como sepulturas que não se veem, sepulturas que as pessoas pisam sem perceber.
45 Unduŋ yobune me Yodoko Mede hinale niŋdi niŋguk, “Hinale, du unduŋ yoŋa indi maaŋ niniŋtifo tilaŋ.”
45 Então um mestre da Lei disse a Jesus: — Mestre, falando assim, o senhor está nos ofendendo também.
46 Unduŋ niŋguk kaŋ Jesudibo yoguk, “Hidige! Yodoko Mede hinale heki, habunadiwe tuwot mu tilak! Hidi adi metam Yodoko Mede malabumuŋ hinek yembune adi kwanaimiŋ tiiŋ kaŋ hidi yehitubu-lodadok kohohik mu kihiwakiiŋ.
46 Jesus respondeu:
47 Hidi papahiyedi polofet hogohogok widihikumuŋgiŋ kaŋ hidi agaŋ yabukiyondaaŋ sithik momooŋgoŋ tutumbaiŋ.
47 Ai de vocês! Pois fazem túmulos bonitos para os
48 Unduŋ tiŋa papahiye’walaŋ kadakaniŋ u kaune utumba tilak. Adi widihikumuŋ tigiŋ kaŋ hidi sithik yabu-utumba tiiŋ.
48 Com isso vocês mostram que concordam com o que os seus antepassados fizeram, pois eles mataram os profetas, e vocês fazem túmulos para eles.
49 “Bepaŋdi u agaŋ nadidakaleeŋ indiŋ yoguk, ‘Nu polofet be aposel aditok yeniŋkule uune noli widihikumuneeŋ eŋ noli widihi yehikele tineeŋ.’
49 Por isso a Sabedoria de Deus disse: “Mandarei para eles profetas e mensageiros, e eles matarão alguns e perseguirão outros.”
50 Unduŋ doktiŋa polofet hogohogok kwet tububihikukneniŋgoŋ widihikumuŋgiŋ wondok kibikoŋ metam kobuhi hidi hekineeŋ.
50 Por causa disso esta gente de hoje será castigada pela morte de todos os profetas assassinados desde a criação do mundo,
51 Tububihila Abel’walaaniŋ labugelabuge Sakaliya Siloŋyot maaneŋ alta eŋ Yotmaaŋ Uŋgoniŋ lekiŋgoŋhik foloŋ ulukumuŋgiŋ. Biyagoŋ hinek hanilat. Metam kobuhi hidi, polofet kumuŋgiŋ hogohogok adi’walaŋ naŋgathik diniŋ kibikoŋ hekineeŋ.
51 começando pela morte de Abel até a morte de Zacarias, que foi assassinado entre o altar e o
52 “Hidige! Yodoko Mede hinale heki, habunadiwe tuwot mu tilak! Hidi metamdi Yodoko Mede nadidakaledok talik u yolomti tiiŋ. Unduŋ tiŋa hidi hide mu foiŋ tiŋa metam nolidi fone nadiiŋ iŋgoŋ hidi kamehep tiyemiiŋ.”
52 — Ai de vocês, mestres da Lei! Pois guardam a chave que abre a porta da casa da Sabedoria. E assim nem vocês mesmos entram, nem deixam os outros entrarem.
53 Jesu adi unduŋ yoŋa yot u bikabuŋa ulune nai uŋaniŋgoŋ Yodoko Mede hinale tiŋa Falisi heki adi tububihila mik timiŋa yonadi fee timimbune
53 Quando Jesus saiu dali, os mestres da Lei e os fariseus começaram a criticá-lo com raiva e a lhe fazer perguntas sobre muitos assuntos.
54 maŋgoŋ mede fai niŋ yobune nadiŋa nagila mede gineŋ kameŋdok yoŋa kakuwali keleyawagiŋ.
54 Eles queriam levá-lo a dizer alguma coisa que pudesse lhes servir de motivo para acusá-lo.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 11, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.