Mateus 6
Ẽwandam Iek (NOAE) vs NTLH
1 ’Sĩi pãach ö wajaug phëmkhĩirpai chan oob chikham dakhĩir nem waumiet ajim anʉm. Bigaaum khʉʉnag magamkhĩirpaita pãrau mag nem wau nʉm paar chan, maach Aai ʉ̈gthar simua pãar wajapha ig iyʉ̈ʉ abaju, ya mʉig eegarwe õrau pãar wajapha ig iyʉ̈ʉ nʉmua ya amau pãrag phag nʉmjöta naawai.
1 — Tenham o cuidado de não praticarem os seus deveres religiosos em público a fim de serem vistos pelos outros. Se vocês agirem assim, não receberão nenhuma recompensa do Pai de vocês, que está no céu.
2 ’Magam uguata, dau aphʉʉm khʉʉndamag nemdam deewaijã oob thumaam khʉʉnag khakhapdö apimiet, sĩi jãg amach ëugar wajapha ig iyʉ̈ʉ amkhĩirpai culto ee wa kaaijã ee khãijã õor khapanag dakhĩir aajem khʉʉn dënjö. Ar jãg amach ëugar wajapha ig iyʉ̈ʉ amkhĩirta aphʉʉm khʉʉndam dʉ̈i ö wajapha aajem khʉʉnan, ya õrau amag phagbarmjöta nʉmgui ajim anʉm, am ëugar wajapha iekha nʉmua. Jãgʉm khʉʉnag khanii Ẽwandamau tag phagbarju.
2 — Quando você der alguma coisa a uma pessoa necessitada, não fique contando o que fez, como os hipócritas fazem nas
3 Dau aphʉʉm khʉʉndamag nem inagdam deewai oob pãach khapeen pãach dʉ̈i chi wajapcharam khʉʉnagjã jaaumiet.
3 Mas você, quando ajudar alguma pessoa necessitada, faça isso de tal modo que nem mesmo o seu amigo mais íntimo fique sabendo do que você fez.
4 Magju khãai warag pãach khaugpimaphamjö meraata deebat ajim anʉm. Pãrau mag meraa deewiajã, pãar Aai ʉ̈gtharmua pãar oo sim aawai, ichdëujã pãar eeg oob khaba eeg ooju a jaaujim anaabá.
4 Isso deve ficar em segredo; e o seu Pai, que vê o que você faz em segredo, lhe dará a recompensa.
5 Mag nem jajawagmamua ich Jesuu magjim anʉm: ’Pãach Ẽwandamag jëeuwai, oob jãg sĩi chadcha magba nʉmta Ẽwandamag jëeu nʉm amkhĩir jãg õor dakhĩirpai jëeujem khʉʉnjö amiet ajim anʉm. Jãkhʉʉnan sĩi õrag amach oomkhĩirpaita culto ee maimua sĩi kaaijã eejã agjö Ẽwandamag jëeu nʉm anʉmua bʉ̈jãaupaita ijẽjẽb aajerramgui ajim anaabá. Jãg amach ëugar wajapha ig iyʉ̈ʉ amkhĩirta jãg nʉm khʉʉnan, ya õrau amag phagbarmjöta nʉmgui ajim anʉm, am ëugar wajapha iekha nʉmua.
5 — Quando vocês orarem, não sejam como os hipócritas. Eles gostam de orar de pé nas
6 Pari pãrag mua jaaukhim: Ẽwandamag jëeuwai, am dënjö khaba, pãach khãaijem thuur wai nʉm khai, aar dubnaata pãach appai irig jëeubat. Mag pãach appai nʉmjö naab mamʉ, maig pãar dʉ̈i sim pãar Aai. Mag pãar Ayau pãrau pãach appai ichig jëeu nʉm oobaawai pãrag irua pãachdëu nem jëeu nʉmjã deeb khaba deejugui ajim anʉm.
6 Mas você, quando orar, vá para o seu quarto, feche a porta e ore ao seu Pai, que não pode ser visto. E o seu Pai, que vê o que você faz em segredo, lhe dará a recompensa.
7 ’Mag irig jëeuwaijã oob jãg par iiupai Ẽwandam iek ʉ̈kha nʉm anʉm khʉʉn dënjö parhoobam iek maadëu igbaju ayaampata iekha nʉʉ amiet ajim anaabá. Amachigan jãg jëeubaadëm pʉa chʉuu aawaita Ẽwandamau ʉ̈rcha amach iek ũurjempii aajerram ajim anʉm.
7 — Nas suas orações, não fiquem repetindo o que vocês já disseram, como fazem os pagãos. Eles pensam que Deus os ouvirá porque fazem orações compridas.
8 Pãrau ichig jëeuju nawe pãar Ayau ya pãrau nem ig nʉmjã khaphʉ sim aawai, oob am dënjö atcha iekha nʉʉ amiet.
8 Não sejam como eles, pois, antes de vocês pedirem, o Pai de vocês já sabe o que vocês precisam.
9 Magju khãai pãachdëu irig jëeuwai mʉgta jëeubat ajim anʉm:
9 Portanto, orem assim:
10 Pʉrʉgta marau maach dʉ̈i pʉchdëu ampierr apinaa pʉchta thumaam khʉʉn Pörkhapim khõsi nʉm.
10 Venha o teu
11 Ed ëepierr pua marag ich jãg khöjudam deebarju.
11 Dá-nos hoje o alimento que precisamos.
12 Ẽwandam, maar pekau thum chugpaabapʉ̈i,
12 Perdoa as nossas ofensas
13 Oob pua ʉdʉraa chan maar pekau ee burrpi chiram.
13 E não deixes que sejamos tentados,
14 Magnaa ĩchab, Chikhamnau pãach dʉ̈i khaigba aawai, pãrau am dʉ̈i magʉm iekjã igba sĩi khĩir okhoopʉ̈imʉn, magan maach Aai ʉ̈gthar chiraajemuajã ĩchab pãar pekau chugpaapʉ̈iwia tag magʉm iek igba ich mag khĩir okhoopʉ̈ijugui ajim anʉm.
14 — Porque, se vocês perdoarem as pessoas que ofenderem vocês, o Pai de vocês, que está no céu, também perdoará vocês.
15 Mamʉ pãrauta pãach khapeen wir aig perdonaabam chan, maach Aai Ẽwandamaujã pãar pekau chugpaabamgui a jaaumajim aajem.
15 Mas, se não perdoarem essas pessoas, o Pai de vocês também não perdoará as ofensas de vocês.
16 ’Pãach Ẽwandamag jëeu khëwaag thach khöba sʉrkhaawai, oob jãg sĩi amach ëugar wajapha ig iyʉ̈ʉ amkhĩirpai nem waaujem khʉʉnjö jãsogau ökhĩirjuumjö amiet ajim anʉm, mag oowi bigaaum khʉʉnau “Jãan Ẽwandamag jëeu nʉmua sʉrkha naawaita jãg nʉm” am ugua. Jãg amach sʉrkha nʉm khap amkhĩirpaita ökhĩirjuumjö aajem khʉʉnan, ya õrau amag chi phagamjöta nʉmgui ajim anaabá, am igwi chadcha sʉrkhaajem khʉʉnau anʉm gaaimua.
16 — Quando vocês jejuarem, não façam uma cara triste como fazem os hipócritas, pois eles fazem isso para todos saberem que eles estão jejuando. Eu afirmo a vocês que isto é verdade: eles já receberam a sua recompensa.
17 Magju khãai Ẽwandamag jëwaag sʉrkhaawai, warag wajapha pãach khĩir sũgpʉ̈inaa pör megbapʉ̈it,
17 Mas você, quando jejuar, lave o rosto e penteie o cabelo
18 bigaaum khʉʉnau mag pãach sʉrkha nʉm ni ãbmuajã khap am ugua. Pãrau magta amʉn, ãba maach Aai pãar dʉ̈i simuapaita khap aju; maagwai ichdëuta ĩchab pãar eeg oojugui ajim anaabá.
18 para os outros não saberem que você está jejuando. E somente o seu Pai, que não pode ser visto, saberá que você está jejuando. E o seu Pai, que vê o que você faz em segredo, lhe dará a recompensa.
19 ’Mʉig eegarwe chan oob phatkhon wa nem inag pöm khãijã paarpaju ẽkhamiet. Mʉiguin nem thum polieu ãrnaa khukhungaujã jẽeumaajem; mag nʉm dʉ̈i nem jĩgmienaujã sĩi dubwia jĩgkhamaajemgui a jaaumajim anʉm.
19 — Não ajuntem riquezas aqui na terra, onde as traças e a ferrugem destroem, e onde os ladrões arrombam e roubam.
20 Magju khãai nem wajapha wau nʉmuata phatkhon ãkha phiemam dʉ̈i nem inag pöm paarpamamjö abat, ʉ̈gthar paimaawaijã chadcha paraa naaimaag. Pãach jam paaukhaimaawaim atheeta pãrau phatkhon phie nʉmjö nem wajaphamta wau nʉmʉn ʉ̈u simgui ajim anʉm. Jam chan polieujã ãrba, khukhungaujã jẽeuba, ni nem jĩgmienaujã pöd jĩgkhabam.
20 Pelo contrário, ajuntem riquezas no céu, onde as traças e a ferrugem não podem destruí-las, e os ladrões não podem arrombar e roubá-las.
21 Mʉig jẽb gaai nʉweta nem thum paraa aju khĩirjuju khãyau ʉ̈gthar paawaita nem thum paarpaju khĩirju wënʉrrʉmʉn, magan chadcha pãar khĩirjug ãba Ẽwandam gaaita sim ajim anʉm.
21 Pois onde estiverem as suas riquezas, aí estará o coração de vocês.
22 ’Maach daun õtdaujöta sim maach mor gaai. Maach daujãata wajapha sim aiguin, nem thum dawaata oojem. Ich agjöta sim maach thãarjã. Ẽwandam iek ʉ̈khanaa maach thãarta wajapha sim aiguin, nem thum Ẽwandamau khõsimjöta waaujem. Mag nʉm aiguin ararag ee nʉmjöta nʉmgui ajim anʉm.
22 — Os olhos são como uma luz para o corpo: quando os olhos de vocês são bons, todo o seu corpo fica cheio de luz.
23 Mamʉ magba agtha pãach pekau ee nʉmʉn, magan pãran sĩi agtha khĩchag ee jʉrkha jʉrkha nʉmjöta nʉm. Mag nʉm aig pöd Ẽwandam dʉ̈i naaju khaba nʉmgui ajim anaabá, pekau eeta naawai.
23 Porém, se os seus olhos forem maus, o seu corpo ficará cheio de escuridão. Assim, se a luz que está em você virar escuridão, como será terrível essa escuridão!
24 ’Ni ãbmuajã pöd patronnaan numiim khʉʉn chogkhaju khaba simgui ajim anʉm. Patronnaan numí akhiin, iwiir ãbpaita ʉ̈rcha kha khõsi aju. Ich agjöta sim ĩchab Ẽwandam dʉ̈ijã. Pöd pãrau Ẽwandam khĩrag wʉrpanaa, phatkhonag khãijã wʉrpaju khaba nʉm. Pãar magta nʉm chan Ẽwandam ipierraa khaba nʉmgui ajim anaabá.
24 — Um escravo não pode servir a dois donos ao mesmo tempo, pois vai rejeitar um e preferir o outro; ou será fiel a um e desprezará o outro. Vocês não podem servir a Deus e também servir ao dinheiro.
25 Mag nem khĩir pogkhe jajawagmamua magjim anʉm ich Jesuu: ’Oob pãrau “¿khani khöju wa khanta döjuuta maach mʉg nʉma?” a khĩirjumiet. Wa magbam khai, ya khajũa chukhu nʉm “¿Khani jũajuuta mʉg nʉmua?” a khãijã khĩirjumiet ajim anʉm. Pãarta nem khoojem nem khãaijã wajapchanaa khajũa khãyaujã Ẽwandam dau na ʉ̈rʉʉcha balee sĩsid aawai, irua pãrag oobamjöo abajugui ajim anaabá.
25 — Por isso eu digo a vocês: não se preocupem com a comida e com a bebida que precisam para viver nem com a roupa que precisam para se vestir. Afinal, será que a vida não é mais importante do que a comida? E será que o corpo não é mais importante do que as roupas?
26 Pãadë ar nemchaaindam edjã ee ũrr phophog aajem khʉʉn oobat. Am phidkhajã phidkhaba aajeewai amach phathaudam ãkhaagjã di chukhu nʉm. Mag phidkhaba sĩi naajeeb mamʉ, maach Aai ʉ̈gthar chiraajemuata amag phathaudam daumeraa dee wai simua am khee wai sĩejemgui ajim anʉm. Magʉm pãar chará nemchaain jãg thʉnʉm khãaijã ʉ̈rcha balee naawai, ¿jãga irua bʉ̈ʉrjã pãrag ooba abarju? a jaaumajim anaabá.
26 Vejam os passarinhos que voam pelo céu: eles não semeiam, não colhem, nem guardam comida em depósitos. No entanto, o Pai de vocês, que está no céu, dá de comer a eles. Será que vocês não valem muito mais do que os passarinhos?
27 Oob atcha pãachdëu nem ig nʉmta khĩirju nʉʉ amiet. Mag pãrau pãachdëu khõsimta ig nʉʉ akhiinjã, ¿khaíuta mʉg nʉm aig mag ichdëu khĩirju sim gaaimuapai ich meeju arr ʉ̈r oradam ãbpai khãijã ich iiupiju aai sĩ? ajim anʉm.
27 E nenhum de vocês pode encompridar a sua vida, por mais que se preocupe com isso.
28 ’Mag nʉmta khajũa chukhu aawaijã ¿khanthee atcha khĩirju nʉʉ aajẽ? Pãadë ar pamaardam ooihmʉ thʉnaajem khĩirjubat. Amjã ĩchab bʉ̈ʉrjã phidkhajã phidkhaba, ni amach khajũa jũaju khĩirjuwia ẽkhakha nʉʉjã aba aajem.
28 — E por que vocês se preocupam com roupas? Vejam como crescem as flores do campo: elas não trabalham, nem fazem roupas para si mesmas.
29 Mag naab mamʉ õor ãbmuajã am dʉ̈i barba aajem, ooimʉg athee. Warrgar rey Salomón khararraujã phatkhon pöm paraanaa nem wajapham pöm paraa aajerraujã pamaardam ooimʉgjö chan pöd khajũa jũaba aajeejimgui ajim anʉm.
29 Mas eu afirmo a vocês que nem mesmo Salomão, sendo tão rico, usava roupas tão bonitas como essas flores.
30 Pamaar jãg ooihmʉ thʉnʉm edau wʉʉbaadëmuapai khiugphëbaadeewai sĩi khʉʉijemjã Ẽwandamau jãg ooihmʉ wai sĩejemta, ¿jãgwi pãar pamaar khãai ʉ̈rcha balee nʉmua nem jëeu nʉmta irua deeba abarju? ¿Wa pãachdëu jëeu nʉmjã pöd deebajupii aajẽwa? ajim anʉm.
30 É Deus quem veste a erva do campo, que hoje dá flor e amanhã desaparece, queimada no forno. Então é claro que ele vestirá também vocês, que têm uma fé tão pequena!
31 Oob atcha “¿khanta khoogáwa?” wa “¿khanta doogáwa?”, wa magbam khai, “¿khandamta jũabaraag khai?” amiet ajim anaabá.
31 Portanto, não fiquem preocupados, perguntando: “Onde é que vamos arranjar comida?” ou “Onde é que vamos arranjar bebida?” ou “Onde é que vamos arranjar roupas?”
32 Pãrau khaphʉ nʉmgui ajim anʉm, õor Ẽwandam iek ʉ̈khabam khʉʉnta magʉm nem thum khĩirju phöbaadëmjã pʉaba sĩerrjëem. Mamʉ pãar Aai ʉ̈gthar chiraajemua pãrau nem ig nʉmjã thum khaphʉ sim aawai pãar chan warm khʉʉnjö magbaju aai nʉmgui ajim anʉm.
32 Pois os pagãos é que estão sempre procurando essas coisas. O Pai de vocês, que está no céu, sabe que vocês precisam de tudo isso.
33 Ãba Ẽwandamau nem waupi jaau simpaita waunaa irigpaita pãach dʉ̈i ichdëu ampierr apibat. Pãrau chadcha magta amʉn, tagam nem pãachdëu igbarmjã irua deeb khaba deejugui ajim anʉm.
33 Portanto, ponham em primeiro lugar na sua vida o
34 Oob atcha “¿Khanta nan khöbarju wa khanta jũabarju?” a khĩirjumiet. Ag nawe khĩirjuwiajã par khabahab ajim anʉm. Phithurgan ãspapakhampierr oojem. Magua maadëu ag nawe khĩirjuba awiajã, ichiita maadëu nem ig nʉm chan chuk khabajugui ajim anaabá, magʉm khĩirjuju aag.
34 Por isso, não fiquem preocupados com o dia de amanhã, pois o dia de amanhã trará as suas próprias preocupações. Para cada dia bastam as suas próprias dificuldades.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 6, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.