Mateus 22

Ẽwandam Iek (NOAE) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Maimua deeu nem ĩgkhamamua õrag nem jaaumamua magjim:
1 De novo Jesus usou parábolas para falar ao povo. Ele disse:
2 —Ẽwandamagta amach thãar ee ichta chi Pörkhapi nʉm khʉʉnan, rey ãb simua ich iewaa jua pʉrmkhĩir phiesta wautarr ee õor bëetarr khʉʉnjöta nʉmgui ajim.
2 — O
3 Mag phiesta ee bëemkhĩir ya õrag jaaukha thʉnarr aawai ag ed pabaadee chi reíu deeu ich chognaan pʉ̈ijim aajem, mag bëeju arr khʉʉn aar jaaubathuurwai bëemkhĩir. Pari mag jaaubathurmjã bëebajierram aajem.
3 Depois mandou os empregados chamarem os convidados, mas eles não quiseram vir.
4 Magbaawai jũrr deeum khʉʉn pʉ̈iwia amag, “ ‘Thachin ya sĩi khöjupaita sim, mʉch nemchaain õtpaa wai chirarr khëch auwi aata wau thʉnʉm; jua pʉr nʉm phiesta ee wëttarrau’ a jaaubat” a jaaupʉ̈imajim aajem amag.
4 Então mandou outros empregados com o seguinte recado: “Digam aos convidados que tudo está preparado para a festa. Já matei os bezerros e os bois gordos, e tudo está pronto. Que venham à festa!”
5 Pari par mag deeu iek jaaupʉ̈itarrjã bëebajierram anaabá. Mag chi bëeju arr khʉʉn eem ãaur khʉʉn warag amach nemjĩir oon ërëubaadee tagam khʉʉn pogkha amach phidag ee wëtjierram aajem.
5 — Mas os convidados não se importaram com o convite e foram tratar dos seus negócios: um foi para a sua fazenda, e outro, para o seu armazém.
6 Maimua ãaur khʉʉnau warag mag chi rey iek jaau wënʉrrarr khʉʉn pʉr aunaa parhooba am gaai mas waunaa warag khëchpʉ̈ijierram anaabá.
6 Outros agarraram os empregados, bateram neles e os mataram.
7 Magbaawai chi reíu khĩir machgau ich soldaaunag mag ich chognaan khëchtarr khʉʉnjã agjö khëchpi jaaunaa am phöbörjã warre örpi jaaujim aajem.
7 O rei ficou com tanta raiva, que mandou matar aqueles assassinos e queimar a cidade deles.
8 Maimuan chadau deeu ich chognaanag, “Nemen thum khĩir khaug thʉnʉm, jua pʉrju phiesta athee; pari chi thʉ̈rpʉ̈itarr khʉʉn chadcha chi bëeju khʉʉn khaba arr aawai am bëebajierramgui” ajim.
8 Depois chamou os seus empregados e disse: “A minha festa de casamento está pronta, mas os convidados não a mereciam.
9 “Jãgan jãgbarpí kaaijã ee wëtwi mʉ chaai jua pʉr nʉm phiesta ee bëemkhĩir, thum pãachdëu oomam khʉʉnag jaaupetat” ajim anʉm amag.
9 Agora vão pelas ruas e convidem todas as pessoas que vocês encontrarem.”
10 Magbaa chadcha chi chognaan wëtwi kaaijã ee amachdëu oomam khʉʉn thumaa aibëejierram anaabá, õor wäjäaun dʉ̈i chi khaigbam khʉʉnpa. Deg pachënaa oowai sĩi dijã pöm simta õrau phẽu wëjoojim anʉm.
10 — Então os empregados saíram pelas ruas e reuniram todos os que puderam encontrar, tanto bons como maus. E o salão de festas ficou cheio de gente.
11 Maimua mag õor thumaa deg paaukhapinaa chi reíu oon maawaijã, bëe nʉm khʉʉnag jũamkhĩir awia irua khajũa phëderrjã jũaba, woun ãb ag ee sĩerrau sĩi parhoobam khajũata jũa sim ooimajim anʉm.
11 Quando o rei entrou para ver os convidados, notou um homem que não estava usando roupas de festa
12 Magbaawai chi reíu irig, “¿Pʉ jãga jãg warm khʉʉnjö phiesta eem khajũa jũaba simta mʉig dubjĩ?” ajim anʉm irig. Pari magʉmjã bʉ̈ʉrjã i iek jʉ̈ʉ aba, ichig khabamjö sĩsijim anʉm.
12 e perguntou: “Amigo, como é que você entrou aqui sem roupas de festa?”
13 Mag par jëeu ahaukhamjã ich iek ʉ̈khaba abaawai mes gaai thëp paa narr khʉʉnagta, “I bʉ̈ dʉ̈i juapa bʉʉrnaa daaugajãr khĩchag ee barbapʉ̈it” ajim anʉm chi reíu, “i gaai wajaugau icharaucha bĩenaa ich mag agäa agäa sĩerramkhĩir.”
13 Então o rei disse aos empregados: “Amarrem os pés e as mãos deste homem e o joguem fora, na escuridão. Ali ele vai chorar e ranger os dentes de desespero.”
14 Mag nem ĩgkhaadam jaauwia ich Jesuupai, ’Ʉ̈gthar öbërjujã mag phiesta ee õor pöm thʉ̈rkhʉʉiwia khapan khaba bëetarrjöta sim ajim. Ẽwandamaun ich aar õor pömta wëtpim khõsi sim, mamʉ chi chadcha öbërju khʉʉn chan khapan khabata durrumgui ajim.
14 E Jesus terminou, dizendo:
15 Pari mag irua nem ĩgkha sim amach jʉ̈gaagaa khaba aawai fariseonaan amach ap iekhawi ibëpjierram aajem, jãga Jesús ich iekha sim gaaimuapai imeraa pʉr awaag awi irig jëeucheeg.
15 Os fariseus saíram e fizeram um plano para conseguir alguma prova contra Jesus.
16 Mag ya ibëpwi narr aawai amach ee amach igar narr khʉʉn eem pʉ̈ijierram, deeum khʉʉn agjö chi rey Erodes igar narr khʉʉn dʉ̈i. Mag amach pʉ̈ibaawai bëewi magchëjierram:
16 Então mandaram que alguns dos seus seguidores e alguns membros do partido de Herodes fossem dizer a Jesus: — Mestre, sabemos que o senhor é honesto, ensina a verdade sobre a maneira de viver que Deus exige e não se importa com a opinião dos outros, nem julga pela aparência.
17 Magua marau pʉrʉg jëeum ig nʉm: ¿Pua oowai chadcha maach meeun judionaanaujã durrpierram khʉʉn rey Roma sĩejemʉgta impuesto phagju aai nʉ, wa phagju khaba nʉ? aichëjierram irig. |src="HK00166B.TIF" size="col" copy="Orace Knowles revised by Louise Bass © The British & Foreign Bible Society, 1994." ref="MAT 22.17"
17 Então o que o senhor acha: é ou não é contra a nossa Lei pagar impostos ao Imperador romano?
18 Pari Jesuu ya mag am ibëpwi khĩirju nʉmjã khaphʉ sĩerr aawai jũrr ich garmua amag, —Pãraun pãach khaugbampii naabma, ¿khanthee pãrau jãg mʉ imeraa pʉr auju ẽkha nʉma? ajim.
18 Mas Jesus percebeu a malícia deles e respondeu:
19 Magnaa, Mʉrʉg oopibat ajim, khaniuta pãrau dëbpaar phaagjẽ.
19 Tragam a moeda com que se paga o imposto! Trouxeram a moeda,
20 Mag ichig denario ãb oopibaawai, —Pãrau oowai, ¿khai khĩirta khai thʉ̈r dʉ̈i ag gaai sĩ? ajim.
20 e ele perguntou:
21 Magbaa amachdëu, —Romaam rey César khĩir khabahab ajierram, ich thʉ̈r dʉ̈i.
21 Eles responderam: — São do Imperador. Então Jesus disse:
22 Amachig mag iekhabapäaiwai sĩi jʉ̈gderraa nʉm iekhau warag amachta khĩu ërëubaadëjim.
22 Eles ficaram admirados quando ouviram isso. Então deixaram Jesus e foram embora.
23 Ich mag edcha ĩchab saduceonaan eem khʉʉnjã agjö Jesús aig bëejierram. Mag saduceonaanau jaauwai, maach meebaadëm chan maach akhaar tag iiuba aajem aajem. Amach mag nem jaau sĩerrjëem gaaimua, iyʉ̈ʉmamua juau ogthom irig magjierram:
23 Naquele mesmo dia chegaram perto de Jesus alguns saduceus , afirmando que ninguém ressuscita.
24 —Maestro, jöoi Moisés khararrau Ẽwandam iek phã pʉarr gaai jaauwai, woun ãb ʉʉi wai simta chaaijã chukhu meemʉn, magan mag chi meetarr khod ãbam wai sim khai, magua ich khojaau auju aai sim a sim, ag dʉ̈i ich naamʉu chaain ooba arr aawai jũrr i athee oo deeg, mag oo deebarm i chaainkha nʉisimkhĩir ajierram irig.
24 Eles disseram a Jesus: — Mestre, Moisés ensinou assim: “Se um homem morrer e deixar a esposa sem filhos, o irmão dele deve casar com a viúva, para terem filhos, que serão considerados filhos do irmão que morreu.”
25 Maimua amachdëupai warag irig nem ĩgkhamamua magjierram: ’Biek ãb mʉig maach meeun ee emkhooin siete naajim aajem, ãbam khod appai. Am naam chi nacharamua ʉʉi auwia chaaijã chukhu meejim aajem. Magbaawai ag ẽudeemua ich khojaaupai wir aig aujim aajem, ich naam thʉ̈r okhoopimaaugau awi.
25 Acontece que havia entre nós sete irmãos. O mais velho casou e morreu sem deixar filhos. Assim, ele deixou a viúva para o segundo irmão.
26 Pari majã pöd ag dʉ̈i chaai ooba meejim aajem. Ich mag ewagam khʉʉnjã ãbam ʉʉiraupai warm meemam ẽudee theg ahaugmamua mag siete narr thum thegdʉpʉ̈ijim anaabá.
26 A mesma coisa aconteceu com este, e também com o terceiro, e, finalmente, com todos os sete.
27 Maimua ya ãbmiecha paawai chi ʉʉijã meejim aajem.
27 Depois de todos eles, a mulher também morreu.
28 Mag ãbam ʉʉiraupai ãbam khod appai siete phëpʉ̈itarr aawai mʉg atag thumaam khʉʉn iiu phiidʉtkhabarm edjã, ¿mag ʉʉi chijãg dënkha sĩsijuma, chi nacha autarr dën wa ẽudeegam khʉʉn dën? a jëeujierram irig, juau ogthom.
28 Portanto, no dia da ressurreição, de qual dos sete a mulher vai ser esposa? Pois todos eles casaram com ela!
29 Magbaata ũr nʉm jʉ̈g eyaa Jesuu amag, —Pãran okhoota iekha nʉmgui ajim, Ẽwandam iek phã sĩsidʉm gaai jaau simta i jua theegjã khaugbata iekha naawai.
29 Jesus respondeu:
30 Meetarr khʉʉndam thumaa iiu phiidʉtkha phöbaadëm chan bʉ̈ʉrjã jua pʉpʉr abajugui ajim, ya am ʉ̈gtharm Ẽwandam chognaan thʉnʉm khʉʉnjö nʉisiju aawai.
30 Pois, quando os mortos ressuscitarem, serão como os anjos do céu, e ninguém casará.
31 ¿Pãrau ooba aajẽ, Ẽwandamau ich iek phãpitarr gaai mag õor ötarr khʉʉn deeu iiu phiidʉtkhaju igwi,
31 E, quanto à ressurreição dos mortos, será que vocês nunca leram o que Deus disse? Ele afirmou:
32 “Ichta jöoingar jöoi Abrán khararr Ẽwandam anaa ĩchab jöoi Isá khararr ag Ẽwandamau maimua Jacob khararr dënjã agjö” a sim? Irua mag makhʉʉn jöoin agtha meeba nʉmjö iekhatarr aawai Ẽwandam chan oob mag chi khëcham khʉʉn Ẽwandam khabam. Ẽwandaman chi iwam khʉʉn Ẽwandamaugui ajim. Irigan nawe khëchtarr khʉʉn awiajã agtha iiu nʉmgui ajim.
32 “Eu sou o Deus de Abraão, o Deus de Isaque e o Deus de Jacó.” E Deus não é Deus dos mortos e sim dos vivos.
33 Mag nem jaaumam ũrwia, chadcha thum chi ũrmam khʉʉn jʉ̈gderraa naajim.
33 Quando a multidão ouviu isso, ficou admirada com o ensinamento dele.
34 Jesuu mag saduceonaan warre khĩupaa sĩubarm fariseonaanau oobaawai, jũrr amaun chadau i phithurg chukhu pʉr auju awi,
34 Os fariseus se reuniram quando souberam que Jesus tinha feito os saduceus calarem a boca.
35 ãb am eem Moiseeu ley phã pʉatarr jawaag chi mach ich Jesús aig bëewi irig,
35 E um deles, que era mestre da Lei , querendo conseguir alguma prova contra Jesus, perguntou:
36 —Maestro, Moiseeu ley phã pʉatarr gaai, ¿chijãg iekta tagam khʉʉn khãaijã chi wajapcharamʉ́wa? ¿Khanta ʉ̈rʉʉcha Ẽwandamau maachig waupim khõsi sĩ? ajim irig.
36 — Mestre, qual é o mais importante de todos os mandamentos da Lei ?
37 Magbaawai Jesuu irig, —Chi wajapcharamʉn, “Maach Ẽwandam sĩi par iiupai khaba, pʉch thãrauchata khõsi abá” a phã simʉu ajim irig.
37 Jesus respondeu:
38 Tagam ley ʉʉrkhapi jaau nʉm khãaijã maata chi wajapcharamʉugui ajim.
38 Este é o maior mandamento e o mais importante.
39 Magnaa deeu ichdëupai, Ãb agjö ich agjöpaimʉʉ simgui ajim. Ma sĩi “Pʉch khapeenjã wir aig pʉchjö daupii abá” a sim.
39 E o segundo mais importante é parecido com o primeiro: “Ame os outros como você ama a você mesmo.”
40 Moiseeu ley phã pʉarr thum tagam khʉʉn agjö Ẽwandam i jaaumienau jaaujerrpa mʉkhʉʉn dau numiim gaaimuata öbërdʉtkha nʉm. Mʉkhʉʉn numiita wajapha ʉʉrkha simʉn magan tagam khʉʉn ʉʉrkhapi jaau simjã thum ʉʉrkha simgui ajim ich Jesuu.
40 Toda a Lei de Moisés e os ensinamentos dos
41 Mag chi fariseonaan agtha ãba biirdʉ thʉnʉm ee,
41 Quando os fariseus estavam reunidos, Jesus perguntou a eles:
42 Jesuu amag, —Pãrau mag õor peerdʉ awaag Mesías anʉm bëeju ig iyʉ̈ʉ aawai, ¿khai chaai aju khai a khĩirjuba aajẽ? a jëeujim.
42 — O que vocês pensam sobre o — De Davi! — responderam eles.
43 Magbaata ich Jesuu amag, —¿Pari jãga mag David chaain ewagam khʉʉn dën abarju, ich Daviiujã mag ich Ẽwandamau pʉ̈iju aajerr igwi i Pör a iekhatarrta? Irua mag iekhaawai, ¿ich Ẽwandam Akharauta mag iekhapibajĩ? ajim.
43 Jesus tornou a perguntar:
44 ¿Pãrau khaugba nʉ, ich Ẽwandamaucha iekhatarr Daviiu phãtarr? Mag irua phãtarr gaai mag sim:
44 “O Senhor Deus disse ao meu Senhor:
45 Mag ich David khararrauchajã Ẽwandamau pʉ̈iju aajerr igwi “maach Pör” a iekhatarrta, ¿jãga pãar iek mag í David chaain ewagam khʉʉn dënpai aju anʉ́? Mag sĩi i chaaipai aju akhiin, ich paarmua mag “maach Pör” abakhamgui ajim Jesuu amag.
45 Portanto, se Davi chama o Messias de Senhor, como é que o Messias pode ser descendente de Davi?
46 Mamʉ par irua mamagkhamjã ãbmuajã bʉ̈dam ãbjã jʉ̈ʉ aba aajeejim. Magtarr aigmua atag ni ãbmuajã tag irig iek chigaapaijã jëeuba aajeejim.
46 Ninguém podia responder mais nada, e daquele dia em diante não tiveram coragem de lhe fazer mais perguntas.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 22, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.