Mateus 21
Ɩbwaarɛ Katɔwɛ Kyula Pʋpwɛ (NAW) vs NTLH
1 Yesu maa mʋ abɩɩlapʋ ba maa tiri Gyerusalem tɔ, nɩɩ ba fʋʋ Betifage kadɛ tɔ mʋ nɩɩ kɩ bʋ Olifu kɩbɩɩ‐bi mʋ asɛ mʋ, Yesu sun mʋ abɩɩlapʋ anyɔ,
1 Quando Jesus e os discípulos estavam chegando a Jerusalém, pararam no povoado de Betfagé, que fica perto do monte das Oliveiras. Dali Jesus enviou dois discípulos na frente,
2 nɩɩ ɔ tɔwɛ bamʋ yɛ, “Fen kpee kadɛ‐bi mʋ nɩɩ kɩ bʋ fanɛ ansi tɔ mʋ, fen biti fen wu kuruma kʋ maa kyaa tʋtɔ maa mu‐bii. Fan saŋɛ bamʋ bɩya mɛ.
2 com a seguinte ordem:
3 Nɩɩ ɔkʋ kan taasɛ fanɛ kʋtɔ kʋ mʋ, fan tɔwɛ mʋ yɛ, ‘Ɔnyɩrɩpɛ Yesu ii biti bamʋ.’ Nɩɩ ee biti ɔ yɛgɛ fan taa bamʋ bɩya mɛ.”
3 Se alguém falar alguma coisa, digam que o Mestre precisa deles. Assim deixarão vocês trazerem logo os animais.
4 Ɩnɩmʋ ɩ waa kanɩn nɩn kɛ asɩn mʋ nɩɩ Ɩbwaarɛ bɔla mʋ ɔtɔwɛpʋ sʋ tɔwɛ yɩla mʋ ɩ ba tɔ. Asɩn mʋ ɩ gyɛ yɛ,
4 Isso aconteceu para se cumprir o que o profeta tinha dito:
5 “Tɔwɛ Siyon abii mʋ yɛ,
5 “Digam ao povo de Jerusalém: Agora o seu rei está chegando. Ele é humilde e está montado num jumento e num jumentinho, filho de jumenta.”
6 Mʋ abɩɩlapʋ mʋ ba naa waa fɛɛ kanan mʋ nɩɩ Yesu sa bamʋ kɔnɔ yɛ ba waa mʋ.
6 Então os discípulos foram e fizeram o que Jesus havia mandado.
7 Ba taa kuruma yɛ mu‐bii mʋ ba, nɩɩ ba taa bamʋ atɔ bunsa gyaga bamʋ sʋ, nɩɩ Yesu dii kyɩna kadanba mʋ sʋ.
7 Levaram a jumenta e o jumentinho, jogaram as suas capas sobre eles, e Jesus montou.
8 Asa damantɛ ba taa bamʋ atɔ bunsa tʋʋ kigbenbi sʋ, nɩɩ akʋ mɔɔ ba kyatɛ iyu n‐yaabi wʋrɩgɛ kigbenbi mʋ sʋ.
8 Da grande multidão que ia com eles, alguns estendiam as suas capas no chão, e outros espalhavam no chão ramos que tinham cortado das árvores.
9 Asa damantɛ mʋ nɩɩ ba bʋ mu ansi tɔ mʋ, yɛ bamʋ nɩɩ ba buu mʋ mʋ bee kuusi bɛɛ tɔwɛ yɛ,
9 Tanto os que iam na frente como os que vinham atrás começaram a gritar: — Que Deus abençoe aquele que vem em nome do Senhor! Hosana a Deus nas alturas do céu!
10 Yesu maa loo Gyerusalem kadɛ mʋ tɔ mʋ, kadɛ mʋ kpini kɔɔlɛ ɔlanba, nɩɩ asa bɛɛ taasɛ yɛ, “Anɩmʋ nɩn?”
10 Quando Jesus entrou em Jerusalém, toda a cidade ficou agitada, e o povo perguntava: — Quem é ele?
11 Nɩɩ sakyɔ mʋ ba lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Ɔnɩmʋ ɩ gyɛ Yesu, Ɩbwaarɛ ɔtɔwɛpʋ mʋ nɩɩ ɔ lɩɩ Nasareti kadɛ tɔ nɩɩ kɩ bʋ Galile kɩbaafʋn mʋ.”
11 A multidão respondia: — Este é o
12 Yesu loo kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ mʋ opula, nɩɩ ɔ gya asa mʋ nɩɩ bɛɛ fɛ, yɛ bamʋ nɩɩ bɛɛ sɔɔ mʋ kpini lɩɩ tʋtɔ. Ɔ bala afulee akyɛrɛpʋ mʋ iteeburu yɛ alɔpɔ afɛpʋ mʋ ibenkyii bun.
12 Jesus entrou no pátio do Templo e expulsou todos os que compravam e vendiam naquele lugar. Derrubou as mesas dos que trocavam dinheiro e as cadeiras dos que vendiam pombas.
13 Nɩɩ ɔ tɔwɛ bamʋ yɛ, “Ba kyʋrɔɔ waa Asɩnkyan yɩlasa mʋ tɔ yɛ Ɩbwaarɛ yɛ, ‘Bee biti ba tɩɩ mɛ kɩkpaara yɛ kabwaarɛ kʋlɛkpa’, amaa fan taa tʋtɔ biliŋi bamʋ nɩɩ bee yuuri ɔlʋn sʋ ɔbaalakpa.”
13 Ele lhes disse:
14 Agyaatanapʋ yɛ ayaa yɛ abaa wusa wuya ana ba ba mʋ asɛ kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ mʋ tɔ, nɩɩ ɔ kyɛ bamʋ alɔ.
14 Cegos e coxos iam encontrar Jesus no pátio do Templo, e ele os curava.
15 Amaa Ɩbwaarɛ aseepu abɩlɩsa yɛ nbara akaapʋpʋ ba maa wu atɔ kyinkyinsa mʋ nɩɩ ɔ waa, yɛ nbii mʋ kikuusi kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ bɛɛ tɔwɛ yɛ, “Hosana ɩ gyɛ sa Dawidi mʋ kanaana‐bii mʋ”, nɩɩ ba nyɛ agbʋ.
15 Os chefes dos sacerdotes e os mestres da Lei ficaram zangados quando viram as coisas maravilhosas que ele fazia e ouviram as crianças gritando no pátio do Templo: —
16 Nɩɩ ba taasɛ mʋ yɛ, “Fu nu asɩn mʋ nɩɩ nbii mʋ bɛɛ tɔwɛ mʋ?”
16 E eles disseram a Jesus: — Você está ouvindo o que estão dizendo? Jesus respondeu:
17 Nɩɩ ɔ lɩɩ tʋtɔ kpee Betani kadɛ tɔ nɩɩ ɔ dɛ tʋtɔ.
17 Então Jesus os deixou, saiu da cidade e foi para o povoado de Betânia. E passou a noite ali.
18 Lɩɩ kaakɛ nyenyenfuu Yesu maa bwii ee kpee Gyerusalem mʋ, akʋn ɩɩ mɔɔ mʋ.
18 No dia seguinte, quando estava voltando para a cidade, Jesus teve fome.
19 Maa wu figi oyu maa yɩlɛ ɔkpa kaa mʋ o kpee kɩmʋ asɛ, amaa ɔ man wu sɛhn kɩmʋ sʋ amɔɔ afatɛɛ nkʋn. Nɩɩ ɔ tɔwɛ kɩmʋ yɛ, “Fʋ man bɩla yɛ fʋ sɔyɩ abi kpini‐kpini!” Opula tɔ nɩɩ oyu mʋ wʋlɛ.
19 Ele viu uma figueira na beira da estrada e foi até lá, mas não encontrou nada; só folhas. Aí disse para a figueira: E na mesma hora a figueira secou.
20 Abɩɩlapʋ mʋ ba maa wu kanɩn mʋ, i kyinkyin bamʋ. Nɩɩ ba taasɛ yɛ, “Nɛnɛ sʋ nɩɩ figi oyu mʋ wʋlɛ bilen kanɩn?”
20 Os discípulos viram isso, ficaram muito admirados e disseram: — Como a figueira secou depressa!
21 Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “N tɔwɛ fanɛ kesintin yɛ, nɩɩ fan kan kɔɔlɛ mɛ gyii, nɩɩ fan man gyii ɩmɔɔrɛ mʋ, man gyɛ yɛ fen biti fan taalɛ waa kʋtɔ mʋ nɩɩ kɩ waa figi oyu nɩmʋ nkʋn. Amaa fɛn taalɛ tɔwɛ kɩbɩɩ nɩmʋ yɛ, ‘Kʋsʋ lɩɩ nfɩɩ naa tɩyɛ ɔpʋ tɔ,’ kɛ ɩ waa kanɩn.
21 Então Jesus disse:
22 Nɩɩ fan kan kɔɔlɛ mɛ gyii mʋ, fen biti fan nyɛ kʋtɔ kʋmaa mʋ nɩɩ fan kʋlɛ kabwaarɛ‐kʋlɛ tɔ mʋ.”
22 Se crerem, receberão tudo o que pedirem em oração.
23 Yesu loo kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ mʋ. Maa bʋ tʋtɔ ɛɛ kaapʋ mʋ, Ɩbwaarɛ aseepu abɩlɩsa yɛ kadɛ mʋ abɩlɩsa ba ba mʋ asɛ, nɩɩ ba taasɛ mʋ yɛ, “Mɩnɛ ɔlʋn nɩɩ fʋ sʋ fɩɩ waa atɔ nɩmʋ? Nɩɩ anɩmʋ ɩ sa fʋ falɛ ɔlʋn.”
23 Jesus chegou ao Templo, e, quando já estava ensinando, alguns chefes dos sacerdotes e alguns líderes judeus chegaram perto dele e perguntaram: — Com que autoridade você faz essas coisas? Quem lhe deu essa autoridade?
24 Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Ngbaa mɛ n biti n taasɛ fanɛ asɩn kʋ, nɩɩ fan kan lɛɛ mɛ kɔnɔ mʋ, n biti n tɔwɛ fanɛ ɔlʋn mʋ nɩɩ n sʋ n waa ɩnɩmʋ.
24 Jesus respondeu:
25 Gyɔn kekyugyee mʋ, fɩnɛ nɩɩ kɩ lɩɩ? Ɩ kyɩna lɩɩ sʋsʋ nɩn abɛɛ ɩ lɩɩ asa asɛ nɩn?” Ba tɔwɛ bamʋ wʋlɛ‐wʋlɛ tɔ yɛ, “Nɩɩ an kan tɔwɛ yɛ, ‘Kɩ lɩɩ sʋsʋ nɩn’, ee biti ɔ taasɛ anɛ yɛ, ‘Nɩɩ mɩnɛ ɩ waa nɩɩ fan man kɔɔlɛ mʋ gyii?’
25 Respondam: quem deu autoridade a João para batizar? Foi Deus ou foram pessoas? Aí eles começaram a dizer uns aos outros: — Se dissermos que foi Deus, ele vai perguntar: “Então por que vocês não creram em João?”
26 Amaa an kan tɔwɛ yɛ, ‘Kɩ lɩɩ asa asɛ mʋ’, an sɩlɛ asa mʋ kufuu, lɩɩ fɛɛ bamʋ kpini ba kɔɔlɛ gyii fɛɛ Gyɔn kyɩna ɔ gyɛ Ɩbwaarɛ ɔtɔwɛpʋ nɩn.”
26 Mas, se dissermos que foram pessoas, temos medo do que o povo pode fazer, pois todos acham que João era profeta .
27 Ɩmʋ sʋ ba lɛɛ Yesu kɔnɔ yɛ, “A man nyi.”
27 Por isso responderam: — Não sabemos.
28 Nɩɩ Yesu taasɛ bamʋ yɛ, “Ɩmʋ nɩɩ n biti n tɔwɛ falɛ, nɛnɛ ɩ gyɛ fanɛ nfɛɛrɛ? Ɔnyɩn kʋ ɩ kyɩna ɔ bʋ tɔ nɩɩ ɔ sʋ nbii‐nyɩnsa anyɔ. O kpee ɔgyankpaapʋ mʋ asɛ naa tɔwɛ mʋ yɛ, ‘Mi‐bii, ndaga kpee mɛ kadɔɔ mʋ tɔ naa sun kusun.’
28 Jesus continuou:
29 “Nɩɩ ɔ lɛɛ kɔnɔ yɛ, ‘N mɛɛ yɛ n kpee.’ Amaa kamaa tɔ mʋ ɔ kyɛɛgɛ mʋ nfɛɛrɛ nɩɩ o kpee.
29 — Ele respondeu: “Eu não quero ir.” Mas depois mudou de ideia e foi.
30 “Nɩɩ ɔsɛ mʋ kpee mu‐bii banban mʋ asɛ naa tɔwɛ mʋ kanɩn asɩn kʋlʋn maŋa. Nɩɩ ɔ lɛɛ kɔnɔ yɛ, ‘Nsɛ, n biti n kpee.’ Amaa ɔ man kpee.
30 — O pai foi e deu ao outro filho a mesma ordem. E este disse: “Sim, senhor.” Mas depois não foi.
31 “Bamʋ anyɔ maŋa, anɩmʋ ɩ waa kʋtɔ mʋ nɩɩ mʋ‐sɛ ii biti?”
31 — Qual deles fez o que o pai queria? — perguntou Jesus. E eles responderam: — O filho mais velho. Então Jesus disse a eles:
32 Lɩɩ fɛɛ Gyɔn ba fanɛ asɛ nɩn yɛ ɔ ba kaapʋ fanɛ ɩkpa kyiigisa ɔkpa, nɩɩ fan man kɔɔlɛ mʋ gyii, amaa lenpoo akɔɔlɛpʋ yɛ agyamilo‐kyɩɩ ba kɔɔlɛ mʋ gyii. Nɩɩ halɩɩ fan maa wu ɩnɩmʋ kamaa tɔ mʋ, fan man yɛgɛ alibi kɩwaa kɛ fan kɔɔlɛ mʋ gyii.”
32 Pois João Batista veio para mostrar a vocês o caminho certo, e vocês não creram nele; mas os cobradores de impostos e as prostitutas creram. Porém, mesmo tendo visto isso, vocês não se arrependeram e não creram nele.
33 Nɩɩ Yesu tɔwɛ bamʋ yɛ, “Fan bɩla nu kɩŋasan kʋ. Ɔnyɩn kʋ kyɩna dɔɔ oyu sɔyɩ abisa. Nɩɩ o ŋmina iyu kyaabɔɔ kɩmʋ, nɩɩ o kuu wayɩn ɔnyɩyɛkpa ɔbɔ kʋdɔɔ mʋ tɔ, nɩɩ ɔ pɔyɩ opula mʋ nɩɩ akɩɩsʋpʋ bee dii bɛɛ kɩɩ kʋdɔɔ mʋ sʋ. Nɩɩ ɔ taa kʋdɔɔ mʋ waa paa agyipu kʋ abaa tɔ, nɩɩ o kpee ɔsʋwʋlɛ kʋ sʋ.
33 Jesus disse:
34 Kɩtɩŋɛ saŋa maa fʋʋ mʋ, nɩɩ o sun mʋ ayaafɔlɛ yɛ ba kpee paa agyipu mʋ asɛ naa kɔɔlɛ mu ogyikpa mʋ nɩɩ ee biti ɔ nyɛ mʋ bɩya mʋ.
34 Quando chegou o tempo da colheita, o dono mandou alguns empregados a fim de receber a parte dele.
35 “Nɩɩ paa agyipu mʋ ba kɩtaa mʋ ayaafɔlɛ mʋ, nɩɩ ba dayɩ ɔkʋ, nɩɩ ba mɔɔ ɔkʋ, nɩɩ ba twɩɩ ɔsasapʋ mʋ abuu.
35 Mas os lavradores agarraram os empregados, bateram num, assassinaram outro e mataram ainda outro a pedradas.
36 Nɩɩ o bwii sun mʋ ayaafɔlɛ akʋ nɩɩ ba kyɔ bamʋ nɩɩ ɔ gyankpaa sun mʋ, nɩɩ paa agyipu mʋ ba waa bamʋ fɛɛ kanan mʋ nɩɩ ba waa abanban mʋ.
36 Aí o dono mandou mais empregados do que da primeira vez. E os lavradores fizeram a mesma coisa.
37 Laalaalʋwɛ mʋ, o sun mu‐bii‐nyɩnsa bamʋ asɛ tɔwɛ yɛ ‘Bee biti ba taa bɛɛrɛɛ sa mi‐bii.’
37 Depois de tudo isso, ele mandou o seu próprio filho, pensando: “O meu filho eles vão respeitar.”
38 “Amaa paa agyipu mʋ ba maa wu mu‐bii maa ba mʋ, ba tɔwɛ abaa yɛ, ‘Ɔnɩmʋ ɩ gyɛ kapatɩyɛ ogyipu mʋ’. Fan ba kɛ a mɔɔ mʋ kɛ a taa mʋ kapatɩyɛ mʋ.
38 Mas, quando os lavradores viram o filho, disseram uns aos outros: “Este é o filho do dono; ele vai herdar a plantação. Vamos matá-lo, e a plantação será nossa.”
39 Ɩmʋ sʋ ba kɩtaa kebii mʋ, bɩɩtɛ mʋ lɩɩ kadɔɔ mʋ tɔ, nɩɩ ba mɔɔ mʋ.
39 — Então agarraram o filho, e o jogaram para fora da plantação, e o mataram.
40 “Ɩmʋ sʋ, nɩɩ kadɔɔ wuya mʋ kan ba mʋ, mɩnɛ nɩɩ ee biti ɔ waa paa agyipu mʋ?”
40 Aí Jesus perguntou:
41 Nɩɩ ba lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Ɩ waa kanan kʋmaa ee biti ɔ mɔɔ kanɩn asa libi maŋa, kɛ ɔ taa kadɔɔ mʋ sa paa agyipu pʋpwɛ kʋ, mʋ nɩɩ bee biti ba baa bɛɛ sa mʋ mʋ ogyikpa lɩɩ adɔɔ‐gyitɔ mʋ tɔ kɩtɩŋɛ saŋa.”
41 Eles responderam: — Com certeza ele vai matar aqueles lavradores maus e vai arrendar a plantação a outros. E estes lhe darão a parte da colheita no tempo certo.
42 Nɩɩ Yesu taasɛ bamʋ yɛ, “Fan man pɩɩta kalɛ Asɩnkyan yɩlasa mʋ tɔ yɛ,
42 Jesus então perguntou:
43 “Ɩmʋ sʋ n tɔwɛ fanɛ yɛ, Ɩbwaarɛ ii biti ɔ taa mu kuwura‐gyii mʋ lɩɩ fanɛ asɛ, kɛ ɔ taa sa asa mʋ nɩɩ bee biti ba waa mu kebiti mʋ.
43 E Jesus terminou:
44 Ɔkʋmaa mʋ nɩɩ ɔ tɩyɛ kubuu nɩmʋ sʋ mʋ, ii biti o boyi tɔ buriburi, amaa ɔmʋ nɩɩ kɩ lɩɩ tɩyɛ mʋ sʋ mʋ, ii biti ɔ patɩyɛ tɔ.”
44 Quem cair em cima dessa pedra ficará em pedaços. E, se a pedra cair sobre alguém, essa pessoa vai virar pó.
45 Ɩbwaarɛ aseepu abɩlɩsa yɛ Farasii abi ba maa nu Yesu aŋasan mʋ, ba bɩɩ fɛɛ bamʋ asɩn nɩɩ ɛɛ tɔwɛ.
45 Os chefes dos sacerdotes e os fariseus ouviram as parábolas que Jesus contou e sabiam que ele estava falando a respeito deles.
46 Ba biti ɔkpa mʋ nɩɩ ba taa kɩtaa mʋ, amaa ba sɩlɛ sakyɔ mʋ, lɩɩ fɛɛ asa mʋ be nyi maa gyɛ Ɩbwaarɛ ɔtɔwɛpʋ nɩn.
46 Por isso queriam prendê-lo, mas tinham medo da multidão porque o povo achava que Jesus era profeta .
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 21, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.