Mateus 21

Ɩbwaarɛ Katɔwɛ Kyula Pʋpwɛ (NAW) vs NAA

Sair da comparação
NAA Nova Almeida Atualizada 2017
1 Yesu maa mʋ abɩɩlapʋ ba maa tiri Gyerusalem tɔ, nɩɩ ba fʋʋ Betifage kadɛ tɔ mʋ nɩɩ kɩ bʋ Olifu kɩbɩɩ‐bi mʋ asɛ mʋ, Yesu sun mʋ abɩɩlapʋ anyɔ,
1 Quando se aproximaram de Jerusalém e chegaram a Betfagé, ao monte das Oliveiras, Jesus enviou dois discípulos,
2 nɩɩ ɔ tɔwɛ bamʋ yɛ, “Fen kpee kadɛ‐bi mʋ nɩɩ kɩ bʋ fanɛ ansi tɔ mʋ, fen biti fen wu kuruma kʋ maa kyaa tʋtɔ maa mu‐bii. Fan saŋɛ bamʋ bɩya mɛ.
2 dizendo-lhes:
3 Nɩɩ ɔkʋ kan taasɛ fanɛ kʋtɔ kʋ mʋ, fan tɔwɛ mʋ yɛ, ‘Ɔnyɩrɩpɛ Yesu ii biti bamʋ.’ Nɩɩ ee biti ɔ yɛgɛ fan taa bamʋ bɩya mɛ.”
3 E, se alguém disser alguma coisa, respondam: “O Senhor precisa deles.” E logo ele deixará que vocês tragam os animais.
4 Ɩnɩmʋ ɩ waa kanɩn nɩn kɛ asɩn mʋ nɩɩ Ɩbwaarɛ bɔla mʋ ɔtɔwɛpʋ sʋ tɔwɛ yɩla mʋ ɩ ba tɔ. Asɩn mʋ ɩ gyɛ yɛ,
4 Ora, isto aconteceu para se cumprir o que foi dito por meio do profeta:
5 “Tɔwɛ Siyon abii mʋ yɛ,
5 “Digam à filha de Sião: Eis que o seu Rei vem até você, humilde, montado em jumenta, e num jumentinho, cria de animal de carga.”
6 Mʋ abɩɩlapʋ mʋ ba naa waa fɛɛ kanan mʋ nɩɩ Yesu sa bamʋ kɔnɔ yɛ ba waa mʋ.
6 Indo os discípulos e tendo feito como Jesus lhes havia ordenado,
7 Ba taa kuruma yɛ mu‐bii mʋ ba, nɩɩ ba taa bamʋ atɔ bunsa gyaga bamʋ sʋ, nɩɩ Yesu dii kyɩna kadanba mʋ sʋ.
7 trouxeram a jumenta e o jumentinho. Então puseram em cima deles as suas capas, e sobre elas Jesus montou.
8 Asa damantɛ ba taa bamʋ atɔ bunsa tʋʋ kigbenbi sʋ, nɩɩ akʋ mɔɔ ba kyatɛ iyu n‐yaabi wʋrɩgɛ kigbenbi mʋ sʋ.
8 E a maior parte da multidão estendeu as suas capas no caminho, e outros cortavam ramos de árvores, espalhando-os pelo caminho.
9 Asa damantɛ mʋ nɩɩ ba bʋ mu ansi tɔ mʋ, yɛ bamʋ nɩɩ ba buu mʋ mʋ bee kuusi bɛɛ tɔwɛ yɛ,
9 E as multidões, tanto as que iam adiante dele como as que o seguiam, clamavam: “Hosana ao Filho de Davi! Bendito o que vem em nome do Senhor! Hosana nas maiores alturas!”
10 Yesu maa loo Gyerusalem kadɛ mʋ tɔ mʋ, kadɛ mʋ kpini kɔɔlɛ ɔlanba, nɩɩ asa bɛɛ taasɛ yɛ, “Anɩmʋ nɩn?”
10 E, quando Jesus entrou em Jerusalém, toda a cidade se alvoroçou. E perguntavam: — Quem é este?
11 Nɩɩ sakyɔ mʋ ba lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Ɔnɩmʋ ɩ gyɛ Yesu, Ɩbwaarɛ ɔtɔwɛpʋ mʋ nɩɩ ɔ lɩɩ Nasareti kadɛ tɔ nɩɩ kɩ bʋ Galile kɩbaafʋn mʋ.”
11 E as multidões respondiam: — Este é o profeta Jesus, de Nazaré da Galileia!
12 Yesu loo kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ mʋ opula, nɩɩ ɔ gya asa mʋ nɩɩ bɛɛ fɛ, yɛ bamʋ nɩɩ bɛɛ sɔɔ mʋ kpini lɩɩ tʋtɔ. Ɔ bala afulee akyɛrɛpʋ mʋ iteeburu yɛ alɔpɔ afɛpʋ mʋ ibenkyii bun.
12 Jesus entrou no templo e expulsou todos os que ali vendiam e compravam. Derrubou as mesas dos cambistas e as cadeiras dos que vendiam pombas.
13 Nɩɩ ɔ tɔwɛ bamʋ yɛ, “Ba kyʋrɔɔ waa Asɩnkyan yɩlasa mʋ tɔ yɛ Ɩbwaarɛ yɛ, ‘Bee biti ba tɩɩ mɛ kɩkpaara yɛ kabwaarɛ kʋlɛkpa’, amaa fan taa tʋtɔ biliŋi bamʋ nɩɩ bee yuuri ɔlʋn sʋ ɔbaalakpa.”
13 E disse-lhes:
14 Agyaatanapʋ yɛ ayaa yɛ abaa wusa wuya ana ba ba mʋ asɛ kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ mʋ tɔ, nɩɩ ɔ kyɛ bamʋ alɔ.
14 Cegos e coxos se aproximaram de Jesus, no templo, e ele os curou.
15 Amaa Ɩbwaarɛ aseepu abɩlɩsa yɛ nbara akaapʋpʋ ba maa wu atɔ kyinkyinsa mʋ nɩɩ ɔ waa, yɛ nbii mʋ kikuusi kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ bɛɛ tɔwɛ yɛ, “Hosana ɩ gyɛ sa Dawidi mʋ kanaana‐bii mʋ”, nɩɩ ba nyɛ agbʋ.
15 Mas, quando os principais sacerdotes e os escribas viram as maravilhas que Jesus fazia e as crianças que gritavam no templo: “Hosana ao Filho de Davi!”, ficaram indignados e perguntaram a Jesus:
16 Nɩɩ ba taasɛ mʋ yɛ, “Fu nu asɩn mʋ nɩɩ nbii mʋ bɛɛ tɔwɛ mʋ?”
16 — Você está ouvindo o que estão dizendo? Jesus respondeu:
17 Nɩɩ ɔ lɩɩ tʋtɔ kpee Betani kadɛ tɔ nɩɩ ɔ dɛ tʋtɔ.
17 E, deixando-os, saiu da cidade e foi para Betânia, onde passou a noite.
18 Lɩɩ kaakɛ nyenyenfuu Yesu maa bwii ee kpee Gyerusalem mʋ, akʋn ɩɩ mɔɔ mʋ.
18 Cedo de manhã, ao voltar para a cidade, Jesus teve fome.
19 Maa wu figi oyu maa yɩlɛ ɔkpa kaa mʋ o kpee kɩmʋ asɛ, amaa ɔ man wu sɛhn kɩmʋ sʋ amɔɔ afatɛɛ nkʋn. Nɩɩ ɔ tɔwɛ kɩmʋ yɛ, “Fʋ man bɩla yɛ fʋ sɔyɩ abi kpini‐kpini!” Opula tɔ nɩɩ oyu mʋ wʋlɛ.
19 E, vendo uma figueira à beira do caminho, aproximou-se dela, mas não encontrou nada, a não ser folhas. Então Jesus disse à figueira: E a figueira secou imediatamente.
20 Abɩɩlapʋ mʋ ba maa wu kanɩn mʋ, i kyinkyin bamʋ. Nɩɩ ba taasɛ yɛ, “Nɛnɛ sʋ nɩɩ figi oyu mʋ wʋlɛ bilen kanɩn?”
20 Quando os discípulos viram isso, ficaram admirados e disseram: — Como a figueira secou depressa!
21 Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “N tɔwɛ fanɛ kesintin yɛ, nɩɩ fan kan kɔɔlɛ mɛ gyii, nɩɩ fan man gyii ɩmɔɔrɛ mʋ, man gyɛ yɛ fen biti fan taalɛ waa kʋtɔ mʋ nɩɩ kɩ waa figi oyu nɩmʋ nkʋn. Amaa fɛn taalɛ tɔwɛ kɩbɩɩ nɩmʋ yɛ, ‘Kʋsʋ lɩɩ nfɩɩ naa tɩyɛ ɔpʋ tɔ,’ kɛ ɩ waa kanɩn.
21 Ao que Jesus lhes disse:
22 Nɩɩ fan kan kɔɔlɛ mɛ gyii mʋ, fen biti fan nyɛ kʋtɔ kʋmaa mʋ nɩɩ fan kʋlɛ kabwaarɛ‐kʋlɛ tɔ mʋ.”
22 E tudo o que pedirem em oração, crendo, vocês receberão.
23 Yesu loo kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ mʋ. Maa bʋ tʋtɔ ɛɛ kaapʋ mʋ, Ɩbwaarɛ aseepu abɩlɩsa yɛ kadɛ mʋ abɩlɩsa ba ba mʋ asɛ, nɩɩ ba taasɛ mʋ yɛ, “Mɩnɛ ɔlʋn nɩɩ fʋ sʋ fɩɩ waa atɔ nɩmʋ? Nɩɩ anɩmʋ ɩ sa fʋ falɛ ɔlʋn.”
23 Jesus entrou no templo e, quando já estava ensinando, os principais sacerdotes e os anciãos do povo se aproximaram dele e perguntaram: — Com que autoridade você faz estas coisas? E quem lhe deu esta autoridade?
24 Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Ngbaa mɛ n biti n taasɛ fanɛ asɩn kʋ, nɩɩ fan kan lɛɛ mɛ kɔnɔ mʋ, n biti n tɔwɛ fanɛ ɔlʋn mʋ nɩɩ n sʋ n waa ɩnɩmʋ.
24 Jesus respondeu:
25 Gyɔn kekyugyee mʋ, fɩnɛ nɩɩ kɩ lɩɩ? Ɩ kyɩna lɩɩ sʋsʋ nɩn abɛɛ ɩ lɩɩ asa asɛ nɩn?” Ba tɔwɛ bamʋ wʋlɛ‐wʋlɛ tɔ yɛ, “Nɩɩ an kan tɔwɛ yɛ, ‘Kɩ lɩɩ sʋsʋ nɩn’, ee biti ɔ taasɛ anɛ yɛ, ‘Nɩɩ mɩnɛ ɩ waa nɩɩ fan man kɔɔlɛ mʋ gyii?’
25 De onde era o batismo de João: do céu ou dos homens? E eles discutiam entre si: — Se dissermos: “Do céu”, ele nos dirá: “Então por que não acreditaram nele?”
26 Amaa an kan tɔwɛ yɛ, ‘Kɩ lɩɩ asa asɛ mʋ’, an sɩlɛ asa mʋ kufuu, lɩɩ fɛɛ bamʋ kpini ba kɔɔlɛ gyii fɛɛ Gyɔn kyɩna ɔ gyɛ Ɩbwaarɛ ɔtɔwɛpʋ nɩn.”
26 Mas, se dissermos: “Dos homens”, é de temer o povo. Porque todos consideram João um profeta.
27 Ɩmʋ sʋ ba lɛɛ Yesu kɔnɔ yɛ, “A man nyi.”
27 Então responderam a Jesus: — Não sabemos. E ele, por sua vez, lhes disse:
28 Nɩɩ Yesu taasɛ bamʋ yɛ, “Ɩmʋ nɩɩ n biti n tɔwɛ falɛ, nɛnɛ ɩ gyɛ fanɛ nfɛɛrɛ? Ɔnyɩn kʋ ɩ kyɩna ɔ bʋ tɔ nɩɩ ɔ sʋ nbii‐nyɩnsa anyɔ. O kpee ɔgyankpaapʋ mʋ asɛ naa tɔwɛ mʋ yɛ, ‘Mi‐bii, ndaga kpee mɛ kadɔɔ mʋ tɔ naa sun kusun.’
28 — O que vocês acham? Um homem tinha dois filhos. Chegando-se ao primeiro, disse: “Filho, vá hoje trabalhar na vinha.”
29 “Nɩɩ ɔ lɛɛ kɔnɔ yɛ, ‘N mɛɛ yɛ n kpee.’ Amaa kamaa tɔ mʋ ɔ kyɛɛgɛ mʋ nfɛɛrɛ nɩɩ o kpee.
29 Ele respondeu: “Não quero ir.” Mas depois, arrependido, foi.
30 “Nɩɩ ɔsɛ mʋ kpee mu‐bii banban mʋ asɛ naa tɔwɛ mʋ kanɩn asɩn kʋlʋn maŋa. Nɩɩ ɔ lɛɛ kɔnɔ yɛ, ‘Nsɛ, n biti n kpee.’ Amaa ɔ man kpee.
30 Dirigindo-se ao outro filho, o pai disse a mesma coisa. Ele respondeu: “Sim, senhor.” Mas não foi.
31 “Bamʋ anyɔ maŋa, anɩmʋ ɩ waa kʋtɔ mʋ nɩɩ mʋ‐sɛ ii biti?”
31 Qual dos dois fez a vontade do pai? Eles responderam: — O primeiro. Então Jesus disse:
32 Lɩɩ fɛɛ Gyɔn ba fanɛ asɛ nɩn yɛ ɔ ba kaapʋ fanɛ ɩkpa kyiigisa ɔkpa, nɩɩ fan man kɔɔlɛ mʋ gyii, amaa lenpoo akɔɔlɛpʋ yɛ agyamilo‐kyɩɩ ba kɔɔlɛ mʋ gyii. Nɩɩ halɩɩ fan maa wu ɩnɩmʋ kamaa tɔ mʋ, fan man yɛgɛ alibi kɩwaa kɛ fan kɔɔlɛ mʋ gyii.”
32 Porque João veio até vocês no caminho da justiça, e vocês não acreditaram nele; no entanto, os publicanos e as prostitutas acreditaram. Vocês, porém, mesmo vendo isso, não se arrependeram depois para acreditar nele.
33 Nɩɩ Yesu tɔwɛ bamʋ yɛ, “Fan bɩla nu kɩŋasan kʋ. Ɔnyɩn kʋ kyɩna dɔɔ oyu sɔyɩ abisa. Nɩɩ o ŋmina iyu kyaabɔɔ kɩmʋ, nɩɩ o kuu wayɩn ɔnyɩyɛkpa ɔbɔ kʋdɔɔ mʋ tɔ, nɩɩ ɔ pɔyɩ opula mʋ nɩɩ akɩɩsʋpʋ bee dii bɛɛ kɩɩ kʋdɔɔ mʋ sʋ. Nɩɩ ɔ taa kʋdɔɔ mʋ waa paa agyipu kʋ abaa tɔ, nɩɩ o kpee ɔsʋwʋlɛ kʋ sʋ.
33 — Escutem outra parábola. Havia um homem, dono de terras, que plantou uma vinha. Pôs uma cerca em volta dela, construiu nela um lagar, edificou uma torre e arrendou a vinha a uns lavradores. Depois, ausentou-se do país.
34 Kɩtɩŋɛ saŋa maa fʋʋ mʋ, nɩɩ o sun mʋ ayaafɔlɛ yɛ ba kpee paa agyipu mʋ asɛ naa kɔɔlɛ mu ogyikpa mʋ nɩɩ ee biti ɔ nyɛ mʋ bɩya mʋ.
34 Quando chegou o tempo da colheita, o dono da vinha mandou os seus servos aos lavradores, para receber os frutos que cabiam a ele.
35 “Nɩɩ paa agyipu mʋ ba kɩtaa mʋ ayaafɔlɛ mʋ, nɩɩ ba dayɩ ɔkʋ, nɩɩ ba mɔɔ ɔkʋ, nɩɩ ba twɩɩ ɔsasapʋ mʋ abuu.
35 Mas os lavradores, agarrando os servos, espancaram um, mataram outro e apedrejaram ainda outro.
36 Nɩɩ o bwii sun mʋ ayaafɔlɛ akʋ nɩɩ ba kyɔ bamʋ nɩɩ ɔ gyankpaa sun mʋ, nɩɩ paa agyipu mʋ ba waa bamʋ fɛɛ kanan mʋ nɩɩ ba waa abanban mʋ.
36 O dono enviou ainda outros servos em maior número; e os lavradores fizeram a mesma coisa com eles.
37 Laalaalʋwɛ mʋ, o sun mu‐bii‐nyɩnsa bamʋ asɛ tɔwɛ yɛ ‘Bee biti ba taa bɛɛrɛɛ sa mi‐bii.’
37 Por último, o dono da vinha enviou-lhes o seu próprio filho, pensando: “O meu filho eles respeitarão.”
38 “Amaa paa agyipu mʋ ba maa wu mu‐bii maa ba mʋ, ba tɔwɛ abaa yɛ, ‘Ɔnɩmʋ ɩ gyɛ kapatɩyɛ ogyipu mʋ’. Fan ba kɛ a mɔɔ mʋ kɛ a taa mʋ kapatɩyɛ mʋ.
38 Mas os lavradores, vendo o filho, disseram uns aos outros: “Este é o herdeiro; venham, vamos matá-lo e ficar com a herança dele para nós.”
39 Ɩmʋ sʋ ba kɩtaa kebii mʋ, bɩɩtɛ mʋ lɩɩ kadɔɔ mʋ tɔ, nɩɩ ba mɔɔ mʋ.
39 E, agarrando-o, lançaram-no fora da vinha e o mataram.
40 “Ɩmʋ sʋ, nɩɩ kadɔɔ wuya mʋ kan ba mʋ, mɩnɛ nɩɩ ee biti ɔ waa paa agyipu mʋ?”
40 Quando, pois, vier o dono da vinha, que fará àqueles lavradores?
41 Nɩɩ ba lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Ɩ waa kanan kʋmaa ee biti ɔ mɔɔ kanɩn asa libi maŋa, kɛ ɔ taa kadɔɔ mʋ sa paa agyipu pʋpwɛ kʋ, mʋ nɩɩ bee biti ba baa bɛɛ sa mʋ mʋ ogyikpa lɩɩ adɔɔ‐gyitɔ mʋ tɔ kɩtɩŋɛ saŋa.”
41 Eles responderam: — Fará perecer horrivelmente aqueles malvados e arrendará a vinha a outros lavradores que lhe entregarão os frutos no tempo certo.
42 Nɩɩ Yesu taasɛ bamʋ yɛ, “Fan man pɩɩta kalɛ Asɩnkyan yɩlasa mʋ tɔ yɛ,
42 Então Jesus perguntou:
43 “Ɩmʋ sʋ n tɔwɛ fanɛ yɛ, Ɩbwaarɛ ii biti ɔ taa mu kuwura‐gyii mʋ lɩɩ fanɛ asɛ, kɛ ɔ taa sa asa mʋ nɩɩ bee biti ba waa mu kebiti mʋ.
43 — Portanto, eu lhes digo que o Reino de Deus será tirado de vocês e entregue a um povo que lhe produza os respectivos frutos.
44 Ɔkʋmaa mʋ nɩɩ ɔ tɩyɛ kubuu nɩmʋ sʋ mʋ, ii biti o boyi tɔ buriburi, amaa ɔmʋ nɩɩ kɩ lɩɩ tɩyɛ mʋ sʋ mʋ, ii biti ɔ patɩyɛ tɔ.”
44 Todo o que cair sobre esta pedra ficará em pedaços; e aquele sobre quem ela cair ficará reduzido a pó.
45 Ɩbwaarɛ aseepu abɩlɩsa yɛ Farasii abi ba maa nu Yesu aŋasan mʋ, ba bɩɩ fɛɛ bamʋ asɩn nɩɩ ɛɛ tɔwɛ.
45 Os principais sacerdotes e os fariseus, ouvindo estas parábolas, entenderam que Jesus falava a respeito deles;
46 Ba biti ɔkpa mʋ nɩɩ ba taa kɩtaa mʋ, amaa ba sɩlɛ sakyɔ mʋ, lɩɩ fɛɛ asa mʋ be nyi maa gyɛ Ɩbwaarɛ ɔtɔwɛpʋ nɩn.
46 e, embora quisessem prendê-lo, tinham medo das multidões, porque estas o consideravam como profeta.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 21, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.