Lucas 18

Ɩbwaarɛ Katɔwɛ Kyula Pʋpwɛ (NAW) vs ARIB

Sair da comparação
ARIB Almeida Revisada Imprensa Bíblica
1 Nɩɩ Yesu bɔ mʋ abɩɩlapʋ kɩŋasan mʋ nɩɩ kɩɩ kaapʋ bamʋ fɛɛ, ba ba bɛɛ kʋlɛ kabwaarɛ kʋlɛ saŋa kʋmaa, kɛ ba man yɛgɛ bamʋ n‐yɩɩ nnyɔ bamʋ.
1 Contou-lhes também uma parábola sobre o dever de orar sempre, e nunca desfalecer.
2 Nɩɩ ɔ tɔwɛ bamʋ yɛ, “Asɩn ogyipu kʋ ɩ bʋ kadɛ kʋkʋ sʋ, nɩɩ ɔ man sɩlɛ Ɩbwaarɛ nɩɩ ɔ man taa nyɩmɩsa tɩɩ sɛhn.
2 dizendo: Havia em certa cidade um juiz que não temia a Deus, nem respeitava os homens.
3 Nɩɩ okulapu‐kyɩɩ kʋ gbaa bʋ kadɛ maŋa tɔ, ɔ maa sʋ ɛɛ ba asɩn ogyipu mʋ asɛ ɛɛ kʋlɛ mʋ yɛ, ‘Kyɛ mɛ tɔ kɛ n gyii biri mɛ dʋn ana.’
3 Havia também naquela mesma cidade uma viúva que ia ter com ele, dizendo: Faze-me justiça contra o meu adversário.
4 Ɩ kyɛɛrɛɛ gaa nɩɩ ɔ mɛɛ waa sɛhn ɛɛ sa mʋ. Amaa kamaa tɔ mʋ, asɩn ogyipu mʋ tɔwɛ waa mʋ n‐yɩɩ yɛ, ‘Ɩ gyɛ kesintin fɛɛ man sɩlɛ Ɩbwaarɛ nɩɩ man taa nyɩmɩsa tɩɩ sɛhn.
4 E por algum tempo não quis atendê-la; mas depois disse consigo: Ainda que não temo a Deus, nem respeito os homens,
5 Amaa lɩɩ kitintin mʋ nɩɩ okulapu‐kyɩɩ nɩmʋ i tintin mɛ falɛ sʋ mʋ, n biti n kɩɩ kɛ n taa mu kesintin sa mʋ. Man gyɛ kanɩn mʋ kɩba mʋ nɩɩ ɛɛ ba nfɩɩ falɛ, ii biti ɩ kan sa mɛ kʋlɔ.’ ”
5 todavia, como esta viúva me incomoda, hei de fazer-lhe justiça, para que ela não continue a vir molestar-me.
6 Nɩɩ Ɔnyɩrɩpɛ Yesu tɔwɛ yɛ, “Fan nu kʋtɔ mʋ nɩɩ asɩn ogyipu mʋ nɩɩ o mee gyii kesintin mʋ gbaa tɔwɛ?
6 Prosseguiu o Senhor: Ouvi o que diz esse juiz injusto.
7 Nɩɩ ɩ gyɛ kanɩn bɩrɛ mʋ, mɩnɛ ɩ waa nɩɩ Ɩbwaarɛ mɛɛ yɛ o gyii kesintin sa bamʋ nɩɩ ba gyɛ mʋ lɛɛ mʋ, nɩɩ bee su bɛɛ tɩɩ mʋ kakyʋwapɛ yɛ kagyanbwɛ? Abɛɛ ee biti ɔ kyaga sʋ ee kina?
7 E não fará Deus justiça aos seus escolhidos, que dia e noite clamam a ele, já que é longânimo para com eles?
8 N tɔwɛ fanɛ kesintin yɛ, Ɩbwaarɛ ii biti ɔ kɩɩ sʋ bilen‐bilen fɛɛ ɔ taa bamʋ kesintin sa bamʋ. Amaa saŋa mʋ nɩɩ mɛ, Daadimaadi Obii‐nyɩnsa n kan ba mʋ, n biti n nyɛ bamʋ nɩɩ ba kɔɔlɛ mɛ gyii kasɛ sʋ?”
8 Digo-vos que depressa lhes fará justiça. Contudo quando vier o Filho do homem, porventura achará fé na terra?
9 Nɩɩ Yesu bɩla bɔ kɩŋasan nɩmʋ sa asa mʋ nɩɩ bɛɛ kɩɩ fɛɛ bamʋ ɩkpa i kyiigi, yɛgɛ bɛɛ kɩɩ ɔkʋmaa nɩmʋ kɩyan. Ɔ tɔwɛ yɛ,
9 Propôs também esta parábola a uns que confiavam em si mesmos, crendo que eram justos, e desprezavam os outros:
10 “Asa anyɔ akʋ ba kpee kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ ba naa kʋlɛ Ɩbwaarɛ. Bamʋ tɔ ɔkʋ gyɛ Kafarasii nɩn, nɩɩ ɔkʋ mɔɔ gyɛ lenpoo ɔkɔɔlɛpʋ.
10 Dois homens subiram ao templo para orar; um fariseu, e o outro publicano.
11 Nɩɩ Kafarasii‐nyɩn mʋ yɩlɛ mʋ kʋkwɩɩ kʋlɛ Ɩbwaarɛ ɛɛ yɩn mʋ n‐yɩɩ yɛ, ‘Ɩbwaarɛ, n fwaala fʋ gaa fɛɛ maa n man du fɛɛ asa mʋ nɩɩ ba san mʋ, n mee yuuri, abɛɛ n mee puni asa abɛɛ n man gyɛ ɔsa mʋ nɩɩ n nyita kekili abɛɛ n man du fɛɛ lenpoo ɔkɔɔlɛpʋ mʋ nɩɩ ɔ yɩlɛ nfɩɩ falɛ.
11 O fariseu, de pé, assim orava consigo mesmo: ó Deus, graças te dou que não sou como os demais homens, roubadores, injustos, adúlteros, nem ainda com este publicano.
12 N ŋmina kɔnɔ nkɛ nnyɔ, nkɛ nsunɔ kʋmaa tɔ, nɩɩ n barɩgɛ mɛ atɔ tɔ ntun kudu, nɩɩ n taa ketun kʋlʋn n sa fʋ.’
12 Jejuo duas vezes na semana, e dou o dízimo de tudo quanto ganho.
13 “Amaa lenpoo ɔkɔɔlɛpʋ mʋ bɩrɛ yɩlɛ kata yɛ mʋ. Nɩɩ ɔ man diyaa mu ansi kɩɩ sʋsʋ, amaa ɔ taa mʋ kɩbaa gyaga mʋ kɔkɔlɔ sʋ tɔwɛ yɛ, ‘Ɩbwaarɛ, alibi ɔwaapʋ ɩ gyɛ mɛ, wu mɛ kʋwɛɛ.’
13 Mas o publicano, estando em pé de longe, nem ainda queria levantar os olhos ao céu, mas batia no peito, dizendo: ó Deus, sê propício a mim, o pecador!
14 Ba bwii kpewu. Amaa n tɔwɛ fanɛ kesintin fɛɛ, lenpoo ɔkɔɔlɛpʋ mʋ i gyii asʋ Ɩbwaarɛ asɛ, man gyɛ Kafarasii‐nyɩn mʋ. Ɩmʋ sʋ fanɛ ɔkʋmaa mʋ nɩɩ ɔ kʋsaa mʋ n‐yɩɩ sʋsʋ mʋ, Ɩbwaarɛ ɩ bɩya mʋ kasɛ, nɩɩ fanɛ ɔkʋmaa mʋ nɩɩ ɔ bɩya mʋ n‐yɩɩ kasɛ mʋ, Ɩbwaarɛ ɩ kʋsaa mʋ sʋsʋ.”
14 Digo-vos que este desceu justificado para sua casa, e não aquele; porque todo o que a si mesmo se exaltar será humilhado; mas o que a si mesmo se humilhar será exaltado.
15 Tʋtɔ nɩɩ asa akʋ gbaa ba sʋ bamʋ nbii wuribi bɛɛ ba Yesu asɛ, kɛ ɔ taa mʋ abaa gyaga bamʋ sʋ. Mʋ abɩɩlapʋ mʋ ba maa wu kanɩn mʋ, ba gya bamʋ.
15 Traziam-lhe também as crianças, para que as tocasse; mas os discípulos, vendo isso, os repreendiam.
16 Amaa Yesu tɩɩ nbii mʋ ba mʋ asɛ nɩɩ ɔ tɔwɛ yɛ, “Fan yɛgɛ nbii mʋ ba ba mɛ asɛ, kɛ fan man tii bamʋ ɔkpa. Lɩɩ fɛɛ banɩmʋ falɛ daa kudubi nɩɩ Ɩbwaarɛ kuwura‐gyii mʋ gyɛ bamʋ lɛɛ.
16 Jesus, porém, chamando-as para si, disse: Deixai vir a mim as crianças, e não as impeçais, porque de tais é o reino de Deus.
17 N tɔwɛ fanɛ kesintin yɛ, ɔkʋmaa mʋ nɩɩ ɔ mɛɛ yɛ ɔ kɔɔlɛ Ɩbwaarɛ kuwura‐gyii fɛɛ kebii mʋ, ɔ mɛɛ yɛ o loo kɩmʋ tɔ.”
17 Em verdade vos digo que, qualquer que não receber o reino de Deus como criança, de modo algum entrará nele.
18 Nɩɩ Gyiwu abi ɔgyankpaapʋ kʋ taasɛ Yesu yɛ, “Ɔkaapʋpʋ danbɩrasa, mɩnɛ nɩɩ n biti n waa kɛ n nyɛ nkpa kakpaa?”
18 E perguntou-lhe um dos principais: Bom Mestre, que hei de fazer para herdar a vida eterna?
19 Nɩɩ Yesu taasɛ mʋ yɛ, “Mɩnɛ sʋ nɩɩ fɩɩ tɩɩ mɛ yɛ ɔdanbɩrasa? Ɔkʋ man gyɛ ɔdanbɩrasa, amɔɔ Ɩbwaarɛ nkʋn.
19 Respondeu-lhe Jesus: Por que me chamas bom? Ninguém é bom, senão um, que é Deus.
20 Fu nyi Ɩbwaarɛ nbara asɩn mʋ nɩɩ kaapʋ yɛ, ‘Man nyita kekili, man mɔɔ nyɩmɩsa, man kan yuuri, man waa nyama yɩlɛpʋ antɩŋɛsa wuya, kɛ fʋ taa bɛɛrɛɛ sa fʋ‐sɛ yɛ fu‐nyi?’ ”
20 Sabes os mandamentos: Não adulterarás; não matarás; não furtarás; não dirás falso testemunho; honra a teu pai e a tua mãe.
21 Nɩɩ ɔnyɩn mʋ lɛɛ kɔnɔ yɛ, “N buu nbara ɩnɩmʋ kpini lɩɩ mi kibii tɔ.”
21 Replicou o homem: Tudo isso tenho guardado desde a minha juventude.
22 Yesu maa nu kanɩn mʋ, ɔ tɔwɛ mʋ yɛ, “Ɩ san fʋ kʋtɔ kʋlʋn. Naa fɛ kʋtɔ kʋmaa mʋ nɩɩ fʋ sʋ kɛ fʋ taa afulee mʋ sa atiripu, ii biti ɩ yɛgɛ fu biliŋi atɔ wuya sʋsʋ. Kɛ fʋ ba buu mɛ.”
22 Quando Jesus ouviu isso, disse-lhe: Ainda te falta uma coisa; vende tudo quanto tens e reparte-o pelos pobres, e terás um tesouro no céu; e vem, segue-me.
23 Amaa maa nu falɛ mʋ, ɩ kɔ mʋ. Lɩɩ fɛɛ ɔ gyɛ atɔ wuya gaa.
23 Mas, ouvindo ele isso, encheu-se de tristeza; porque era muito rico.
24 Nɩɩ Yesu kɩɩ mʋ kyiim, tɔwɛ yɛ, “I biti ɩ baa ɩ bʋlʋn sa atɔ wuya ana fɛɛ ba yɛgɛ bamʋ n‐yɩɩ kɛ ba buu Ɩbwaarɛ kuwura‐gyii mʋ kɩkaapʋ.
24 E Jesus, vendo-o assim, disse: Quão dificilmente entrarão no reino de Deus os que têm riquezas!
25 Kesintin ii biti ɩ baa ɩ bʋpɔɔ sa nyɔɔma fɛɛ ɔ taalɛ loo baasa ɔbɔ tɔ bʋlɛ, ɩ kyɔ fɛɛ atɔ wuya maa yɛgɛ mʋ n‐yɩɩ kɛ o buu Ɩbwaarɛ kuwura‐gyii mʋ kɩkaapʋ.”
25 Pois é mais fácil um camelo passar pelo fundo duma agulha, do que entrar um rico no reino de Deus.
26 Nɩɩ bamʋ nɩɩ ba nu mʋ ba taasɛ yɛ, “Kanɩn bɩrɛ anɩmʋ ɩɩ taalɛ nyɛ kamɔlɩgɛ?”
26 Então os que ouviram isso disseram: Quem pode, então, ser salvo?
27 Nɩɩ Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Kʋtɔ mʋ nɩɩ nyɩmɩsa mɛɛ taalɛ waa mʋ, Ɩbwaarɛ bɩrɛ ɛɛ taalɛ waa.”
27 Respondeu-lhes: As coisas que são impossíveis aos homens são possíveis a Deus.
28 Nɩɩ Pita tɔwɛ mʋ yɛ, “Kɩɩ! An yɛgɛ kʋtɔ kʋmaa nɩɩ an baa an buu fʋ falɛ!”
28 Disse-lhe Pedro: Eis que nós deixamos tudo, e te seguimos.
29 Nɩɩ Yesu tɔwɛ bamʋ yɛ, “N tɔwɛ fanɛ kesintin fɛɛ, ɔkʋmaa mʋ nɩɩ ɔ kʋsʋ yɛgɛ kewu abɛɛ mʋ‐ka abɛɛ mʋ‐daa ana yɛ asupu abɛɛ akʋʋgɛpʋ abɛɛ mu‐bii ana lɩɩ Ɩbwaarɛ kuwura‐gyii kɩkaapʋ mʋ sʋ mʋ,
29 Respondeu-lhes Jesus: Em verdade vos digo que ninguém há que tenha deixado casa, ou mulher, ou irmãos, ou pais, ou filhos, por amor do reino de Deus,
30 ee biti ɔ nyɛ falɛ atɔ gaa, nbɩɩnbɩɩ kakyɩna nɩmʋ tɔ yɛ nkpa kakpaa mʋ nɩɩ ii biti ɩ ba kamaa tɔ mʋ?”
30 que não haja de receber no presente muito mais, e no mundo vindouro a vida eterna.
31 Saŋa kʋ Yesu taa abɩɩlapʋ kudu anyɔ mʋ lɩɩ ɩkaa sʋ, nɩɩ ɔ tɔwɛ bamʋ yɛ, “An kpee Gyerusalem kɛ kʋtɔ kʋmaa mʋ nɩɩ Ɩbwaarɛ atɔwɛpʋ mʋ ba kyʋrɔɔ yɩla lɩɩ mɛ, Daadimaadi Obii‐nyɩnsa sʋ mʋ ɩ ba tɔ.
31 Tomando Jesus consigo os doze, disse-lhes: Eis que subimos a Jerusalém e se cumprirá no filho do homem tudo o que pelos profetas foi escrito;
32 Bee biti ba lɛɛ mɛ sa bamʋ nɩɩ ba man gyɛ Gyiwu abi mʋ kɛ ba waa mɛ yɛrɛyɛrɛ, kɛ ba saalɛ mɛ, kɛ ba tʋʋ nkyɔlɛ wʋrɩgɛ mɛ sʋ, kɛ ba taa awulibi tɩŋɛ mɛ kɛ ba mɔɔ mɛ.
32 pois será entregue aos gentios, e escarnecido, injuriado e cuspido;
33 Kɛ ɩmʋ kakɛ sasapʋ mʋ kɛ n bwii kyiŋi ba nkpa tɔ.”
33 e depois de o açoitarem, o matarão; e ao terceiro dia ressurgirá.
34 Amaa abɩɩlapʋ mʋ ba man nu ɩnɩmʋ kasɛ. Lɩɩ fɛɛ asɩn mʋ kasɛ baala bamʋ sʋ, nɩɩ ba man nyi kʋtɔ mʋ nɩɩ ɛɛ tɔwɛ mʋ.
34 Mas eles não entenderam nada disso; essas palavras lhes eram obscuras, e não percebiam o que lhes dizia.
35 Yesu maa tiri Gyeriko tɔ mʋ, yɛgɛ gyaatanapʋ kʋ tɛ ɔkpa asɛ ɛɛ kʋlɛ atɔ.
35 Ora, quando ele ia chegando a Jericó, estava um cego sentado junto do caminho, mendigando.
36 Maa nu asa damantɛ ba maa kyʋn mʋ, ɔ taasɛ yɛ, “Mɩnɛ ɩɩ waa?”
36 Este, pois, ouvindo passar a multidão, perguntou que era aquilo.
37 Nɩɩ ba tɔwɛ mʋ yɛ, “Yesu Kanasareti‐nyɩn mʋ ɩ kyʋn kanɩn maŋa.”
37 Disseram-lhe que Jesus, o nazareno, ia passando.
38 Nɩɩ o kuusi tɩɩ yɛ, “Yesu, Owura Dawidi kanaana‐bii, wu mɛ kʋwɛɛ!”
38 Então ele se pôs a clamar, dizendo: Jesus, Filho de Davi, tem compaixão de mim!
39 Nɩɩ asa mʋ nɩɩ ba bʋ Yesu ansi tɔ mʋ, ba gya mʋ yɛ o bun mʋ kɔnɔ sʋ, amaa ɔ dan san ɔ maa sʋ ee kuusi kenken yɛ, “Owura Dawidi kanaana‐bii, wu mɛ kʋwɛɛ!”
39 E os que iam à frente repreendiam-no, para que se calasse; ele, porém, clamava ainda mais: Filho de Davi, tem compaixão de mim!
40 Nɩɩ Yesu yɩlɛ nɩɩ ɔ sa kɔnɔ yɛ ba taa mʋ bɩya mʋ. Maa tiri mʋ tɔ mʋ, Yesu taasɛ mʋ yɛ,
40 Parou, pois, Jesus, e mandou que lho trouxessem. Tendo ele chegado, perguntou-lhe:
41 “Mɩnɛ nɩɩ fii biti fɛɛ n waa sa fʋ?”
41 Que queres que te faça? Respondeu ele: Senhor, que eu veja.
42 Nɩɩ Yesu tɔwɛ mʋ yɛ, “Fu ansi i bugi! Fʋ kɩkɔɔlɛ‐gyii kɩ yɛgɛ nɩɩ fʋ nyɛ alanfɩya.”
42 Disse-lhe Jesus: Vê; a tua fé te salvou.
43 Opula maŋa tɔ mu ansi ɩ bɩla bugi nɩɩ o buu Yesu, yɛgɛ ɛɛ yɩn Ɩbwaarɛ. Nɩɩ asa mʋ kpini ba maa wu kanɩn mʋ, ngbaa bamʋ ba yɩn Ɩbwaarɛ.
43 Imediatamente recuperou a vista, e o foi seguindo, gloficando a Deus. E todo o povo, vendo isso, dava louvores a Deus.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 18, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.