Romanos 8

Wakità Zəzagəla Wakità Aŋa Makəs Vok Slawda Mawga (Cameroun) (MFH) vs NVT

Sair da comparação
NVT Nova Versão Transformadora
1 Lagwa kà Zəzagəla adàdukw seriya à azladza uwana à gel, tahama gay à vok la Yesu Kristu aya aw.
1 Agora, portanto, já não há nenhuma condenação para os que estão em Cristo Jesus.
2 Kà uwana ndzəɗa aŋa Masasəɗok Zəzagəla uwana avà à anu sifa la ahàl aŋa Yesu Kristu, adapəl gi ala la ndzəɗa aŋa tsakana la abà la mamətsay.
2 Pois em Cristo Jesus a lei do Espírito que dá vida os libertou da lei do pecado, que leva à morte.
3 Mapəhay aŋa wakità seriya asla mav sifa à azladza aw, kà uwana anu azladza asik məslala vok aŋa maɗàh uwana asa à mapəhay aw. Ama uwana mapəhay aslala vok aw kà, Zəzagəla kà ahənàŋ ala. Zəzagəla aɗahàŋ uwaga la masləl Kona aŋha à waŋ à gudəŋ à vok, la sləɓ vok kiya aŋa aŋami azlaməna tsakana. Masla asà à waŋ aŋa mazəɓ anu tsakana lakəl ala. Kiya uwaga Zəzagəla adukwà seriya aŋa tsakana aŋa azladza à gəl aŋha.
3 A lei não era capaz de nos salvar por causa da fraqueza de nossa natureza humana, por isso Deus fez o que a lei era incapaz de fazer ao enviar seu Filho na semelhança de nossa natureza humana pecaminosa e apresentá-lo como sacrifício por nosso pecado. Com isso, declarou o fim do domínio do pecado sobre nós,
4 Zəzagəla aɗahà uwaga, kà anu aŋa maslala vok, kà maɗàh delga uwana mapəhay ayahay kà uwana məkəsa gəl à ahəŋ la tsəh aŋa uwana asa à Masasəɗok Zəzagəla, awkà uwana asa à sləɓ vok gami aw.
4 de modo que nós, que agora não seguimos mais nossa natureza humana, mas sim o Espírito, possamos cumprir as justas exigências da lei.
5 Azla­uwana tadzadzar vok bokuba uwana asa à gəl aŋatà kà, tatuway kà à uwaga à tsəh koksi­koksi. Ama azla­uwana tadzadzar vok bokuba uwana asa à Masasəɗok kà, atà bay tatuway kà à uwana à tsəh, asa à Masasəɗok uwaga bay.
5 Aqueles que são dominados pela natureza humana pensam em coisas da natureza humana, mas os que são controlados pelo Espírito pensam em coisas que agradam o Espírito.
6 Baŋa anu mətuw à uwana à tsəh asa à sləɓ vok gami kà, abiyan mamətsay à gəl, ama baŋa mətuway kà à uwana à tsəh asa à Masasəɗok kà, mədàɓəza sifa la lapiya.
6 Portanto, permitir que a natureza humana controle a mente resulta em morte, mas permitir que o Espírito controle a mente resulta em vida e paz.
7 Azla­uwana tatuway kà à uwana à tsəh, asa à vok aŋatà kà azlaməna məzam aŋa Zəzagəla. Atà tanəfa mapəhay aŋa Zəzagəla ɗiki­ɗiki aw. Ndzer kà, taslala vok aŋa makəsay aw.
7 Pois a mentalidade da natureza humana é sempre inimiga de Deus. Nunca obedeceu às leis de Deus, e nunca obedecerá.
8 Azla­uwana tadzadzar vok bokuba uwana asa à gəl aŋatà kà, taslala vok aŋa mahəɗ à Zəzagəla à adi aw.
8 Por isso aqueles que ainda estão sob o domínio de sua natureza humana não podem agradar a Deus.
9 Ama akul kà kadza­dzaraw vok kà la makəs gəl à ahəŋ la tsəh aŋa Masasəɗok Zəzagəla, kà uwana Masasəɗok uwaga aga la ahəŋ la ləv aŋkul la tsəh. Dza uwana la Masasəɗok uwaga aw kà, masla kà dza aŋa Yesu Kristu aw.
9 Vocês, porém, não são controlados pela natureza humana, mas pelo Espírito, se de fato o Espírito de Deus habita em vocês. E, se alguém não tem o Espírito de Cristo, a ele não pertence.
10 Baŋa Yesu Kristu la akul la abà kà, baməraka kamətsaw kà made­golay tsakana babay kà, bà Masasəɗok aŋha uwana avà à akul adzadzar akul, kà uwana Zəzagəla adapakakulla dziriga la huma aŋha.
10 Uma vez que Cristo habita em vocês, embora o corpo morra por causa do pecado, o Espírito lhes dá vida porque vocês foram declarados justos diante de Deus.
11 Baŋa Masasəɗok aŋa Zəzagəla uwana awùlla ala Yesu Kristu à uda la mamətsay la akul la abà, la kità bay ndzer kà, Zəzagəla uwaga adà­wulla ala akul à uda la mamətsay babay. Adàɗah uwaga kà la ndzəɗa aŋa Masasəɗok aŋha, uwana la akul la abà.
11 E, se o Espírito de Deus que ressuscitou Jesus dos mortos habita em vocês, o Deus que ressuscitou Cristo Jesus dos mortos dará vida a seu corpo mortal, por meio desse mesmo Espírito que habita em vocês.
12 Azla­deda, tsa kiya uwanay kà, goder aga anu lakəl, kà aŋa madzadzar vok, bokuba uwana Masasəɗok Zəzagəla ayahay, awkà bokuba uwana asa à sləɓ vok gami aw.
12 Portanto, irmãos, vocês não têm de fazer o que sua natureza humana lhes pede,
13 Baŋa kanəfaw kà tetəvi uwana asa à vok aŋkul kà, kadàmətsaw. Ama baŋa kavàw tetəvi à Masasəɗok Zəzagəla, kasaw à uda la azla­tatak mawi­siga uwaga la abà kaɗa­hawwaŋ kà, kadàɓəzaw sifa.
13 porque, se viverem de acordo com as exigências dela, morrerão. Se, contudo, pelo poder do Espírito, fizerem morrer as obras do corpo, viverão,
14 Azla­uwana takəsà gəl à ahəŋ la tsəh aŋa Masasəɗok Zəzagəla, gesina kà azlabəza aŋa Zəzagəla.
14 porque todos que são guiados pelo Espírito de Deus são filhos de Deus.
15 Masasəɗok uwana Zəzagəla avà à akul kà, apà­ka­kulla kà azla­mayà, ŋgaha avà à akul guba aya aw. Ama apà­ka­kulla kà azlabəza aŋha. Avà à anu gay kà magoɗay à Zəzagəla: “Baba, kak tsuŋulo!”
15 Pois vocês não receberam um espírito que os torne, de novo, escravos medrosos, mas sim o Espírito de Deus, que os adotou como seus próprios filhos. Agora nós o chamamos “ Aba , Pai”,
16 Kiya uwaga Masasəɗok uwaga aɓa­ɗa­numà la ləv la tsəh: Ndzer, anu azlabəza aŋa Zəzagəla.
16 pois o seu Espírito confirma a nosso espírito que somos filhos de Deus.
17 Tsa bà uwana anu azlabəza aŋa Zəzagəla adagay kà, mədàɓəza azla­tatak dzəɓa aŋha səla aw gà, uwana adafa à anu à ahəŋ. Ama kà Yesu Kristu la uwana mədàɓəza azla­tatak uwaga, kità mədàɓəza mazləɓay uwaga, kà uwana məs ŋgərpa anina la slaka gà bay.
17 Se somos seus filhos, então somos seus herdeiros e, portanto, co-herdeiros com Cristo. Se de fato participamos de seu sofrimento, participaremos também de sua glória.
18 Aganay gəgoɗ à akul kà, ŋgərpa uwana məsay la abanay la vəɗah la sa uwanay kà, uwaga kà apaka kà bokuba tatak deyday. Tetuwa adà­tsizlla à mazləɓay aŋa Zəzagəla, uwana à huma adavà à anu aw.
18 Considero que nosso sofrimento de agora não é nada comparado com a glória que ele nos revelará mais tarde.
19 Tatak gesina uwana Zəzagəla aɗahàŋ, takuday la tsetsi dadàŋ à mavakay uwana Zəzagəla adàpəhla à azlabəza aŋha ala la dazu­waya, kà masla aŋa mapəhla mazləɓay aŋatà ala.
19 Pois toda a criação aguarda com grande expectativa o dia em que os filhos de Deus serão revelados.
20 Azla­tatak uwana Zəzagəla aɗahà à atà kà, tagahay kà bokuba azla­tatak deyday. Atà la gəl aŋatà kà, tawoyàŋ kiya uwanay aw. Zəzagəla la gəl aŋha la uwana asakàtàla à ahàl la tsəh ala, ama atà tafà manəwəŋ aŋatà à azla­tatak anik à tsəh gotənaŋ.
20 Toda a criação, não por vontade própria, foi submetida por Deus a uma existência fútil,
21 Kà uwana vərdi anik kà, Zəzagəla adàtəf azla­tatak uwana aɗahà à atà, ŋgaha tadàgay kiya azla­mayà aya aw. Tadà­zinla aya aw. Atà babay tadàkor gəl, tadàɓəza mazləɓay bokuba uwana azlabəza aŋa Zəzagəla tadàɓəzal bay suwaŋ.
21 na esperança de que, com os filhos de Deus, a criação seja gloriosamente liberta da decadência que a escraviza.
22 Məsəl kà dagay madzəka tsəràh à lakana kà, kəla tatak uwana Zəzagəla aɗahàŋ kà, tabàs vok bokuba mis uwana huɗ bəzi azəŋ ay ŋuwaɗaw?
22 Pois sabemos que, até agora, toda a criação geme, como em dores de parto.
23 Atà kokuɗa gəl aŋatà pəra tabasay aw, baməraka anu, uwana Zəzagəla avà à anu Masasəɗok aŋha bokuba tatak matapiŋ aŋa diŋa kà, məbas vok la ləv gami la tsəh bay. Məkuday la iyaw tugwi la adi, kà Zəzagəla aŋa madàpaka anu ala, kà anu azlabəza aŋha, adàsəlla anu à uda la mabas vok gami la abà aŋa tetuwa.
23 E nós, os que cremos, também gememos, embora tenhamos o Espírito em nós como antecipação da glória futura, pois aguardamos ansiosos pelo dia em que desfrutaremos nossos direitos de adoção, incluindo a redenção de nosso corpo.
24 Ndzer mədàɓəlay lagwa, ama mədànəŋ azla­tatak gesina dadàŋ aw, anu la manəwəŋ lakəl aŋha aŋa manəŋəŋ. Ama mok uwana mədànəŋ azla­tatak uwaga mənawàŋ la yewdi gami kà, mədà­ne­wəŋ aya aw. Uwa à uwana anaw tatak uwana ada­nəŋəŋ la yewdi aŋha zlà ma uwa?
24 Recebemos essa esperança quando fomos salvos. (Se já temos alguma coisa, não há necessidade de esperar por ela,
25 Haɗay gà, mənaw tatak uwana mədanəŋiŋ dadàŋ aw. Kità məkuday la tsetsi dadàŋ kiya uwanay.
25 mas, se esperamos por algo que ainda não temos, devemos fazê-lo com paciência e confiança.)
26 Kiya uwaga bay Masasəɗok Zəzagəla atsà à waŋ kà mazlak anu, anu uwana anu azla­guɓguɓ la tetəvi aŋa Zəzagəla la tsəh, kà uwana məsəl madəv kuɗa, bokuba uwana naka akəs vok aw. Masasəɗok la gəl aŋha aɓəɗ à huma kà aŋami, adəv kuɗa à Zəzagəla la makəs aŋuf la adi ala. Ɗaɗuwa à gay madəv kuɗa la gay.
26 E o Espírito nos ajuda em nossa fraqueza, pois não sabemos orar segundo a vontade de Deus, mas o próprio Espírito intercede por nós com gemidos que não podem ser expressos em palavras.
27 La paraka kà, Zəzagəla asəl uwana la tsəh ləv aŋa azladza, ŋgaha babay asəl uwana Masasəɗok aŋha adzugway, kà uwana Masasəɗok aɓəɗ à huma kà aŋa azladza aŋha, adəv kuɗa à Zəzagəla bokuba uwana akəsal à gəl.
27 E o Pai, que conhece cada coração, sabe quais são as intenções do Espírito, pois o Espírito intercede por nós, o povo santo, segundo a vontade de Deus.
28 Azladza uwana tawoya Zəzagəla kà, azla­uwana masla azala atà kà atà maɗa­halla tatak uwana ahəɗal à adi, məsəl kà dèwdèw tatak uwana aɓəza atà, kà Zəzagəla aɗàh tatak uwaga à ahəŋ, kà makəɗ gəl à ahəŋ aŋha aŋa magay delga.
28 E sabemos que Deus faz todas as coisas cooperarem para o bem daqueles que o amam e que são chamados de acordo com seu propósito.
29 Azla­uwana Zəzagəla ada­tsa­tsa­mani atà dagay uwarà kà, adaɓək atà, afà atà awtày kà magay bokuba azlabəza aŋha, kà bəzi gay ləv aŋha aŋa magay malkwoy la tataka aŋa azlabəza dəŋ la abà.
29 Pois Deus conheceu de antemão os seus e os predestinou para se tornarem semelhantes à imagem de seu Filho, a fim de que ele fosse o primeiro entre muitos irmãos.
30 Aɓə̀k atà, afà atà à awtày pəra aw, azalà atà pəra aw, apakà atà ala kà azla­dzi­riga la huma aŋha. Babay kà, atà aŋa magay azladza aŋha. Azalà atà pəra aw, apakà atà ala kà azla­dzi­riga la huma aŋha, ŋgaha avà à atà mazləɓay aya.
30 Depois de predestiná-los ele os chamou, e depois de chamá-los, os declarou justos, e depois de declará-los justos, lhes deu sua glória.
31 Tsa aŋa kiya uwanay ma, mana à uwana atəm kà anu à ahəŋ aŋa mapəhay ma? Tsa Zəzagəla kà awùl kà à anu ma, uwa à uwana adàvədzah anu gəl aya uwi?
31 Que podemos dizer diante de coisas tão maravilhosas? Se Deus é por nós, quem será contra nós?
32 Zəzagəla kà akweslà bəzi aŋha aw, aslə̀l à waŋ kà masla aŋa mamətsay kà, kà aŋami gesina. Tsa Zəzagəla avà à anu Kona aŋha ma, sako­raka azla­tatak anik la uwana avà à anu aw takay?
32 Se ele não poupou nem mesmo seu próprio Filho, mas o entregou por todos nós, acaso não nos dará todas as outras coisas?
33 Uwa à uwana aslala vok kà mat kaf à azladza uwana à gəl, Zəzagəla ada­tsa­tsa­mani atà uwa? Kà uwana Zəzagəla adapaka atà ala kà azladza dziriga la huma aŋha.
33 Quem se atreve a acusar os escolhidos de Deus? Ninguém, pois o próprio Deus nos declara justos diante dele.
34 Uwa à uwana aslala vok aŋa madukw à atà seriya à gəl uwa? Yesu Kristu la gəl aŋha amə̀ts kà aŋami, Zəzagəla awùlla à uda la mamətsay, adzaŋà madzay la ahàl kaf aŋha lakəl, ŋgaha masla la uwana aɓəɗa à humù gami, la huma Zəzagəla.
34 Quem nos condenará, então? Ninguém, pois Cristo Jesus morreu e ressuscitou e está sentado no lugar de honra, à direita de Deus, intercedendo por nós.
35 Uwa à uwana adàvah anu ala la Yesu Kristu kà masla aŋa mawoy anu aya aw uwa? Matərəɓay à uwana adàvah anu ala ay, awma mabas vok ay? Awma azla­uwana tasa à anu zlaɗa la uwana adàvah anu ala ay? Awma may la uwana adàtugw anu ala ay? Awma kuɗa ay? Baməraka anu la zlamtsa la abà, amiyaka katsakar, awma mamətsay la uwana adàvahanula la Yesu Kristu ay? Awaŋ, tatak la ahəŋ, à uwana aɗəɗ gay à masal aŋha ahəŋ, kà aŋa makweska anu aw.
35 O que nos separará do amor de Cristo? Serão aflições ou calamidades, perseguições ou fome, miséria, perigo ou ameaças de morte?
36 Uwaga kà bokuba uwana tatsetsèr à wakità Zəzagəla à abà kà:
36 Como dizem as Escrituras: “Por causa de ti, enfrentamos a morte todos os dias; somos como ovelhas levadas para o matadouro”.
37 Ama mədaf asik à azla­matərəɓay uwaga à gəl gesina, məɗaɗuw atà la ndzəɗa aŋa dza uwana awoya anu.
37 Mas, apesar de tudo isso, somos mais que vencedores por meio daquele que nos amou.
38 Ndzer, gəsəl kà tatak la ahəŋ à uwana avàhanula la masla, kà masla aŋa mawoy anu aw, aw. Amiyaka baŋa məmətsay, amiyaka anu la adi taslala vok aŋa maɗəɗ à anu gay à ahəŋ aw. Azla­ma­lika la azla­tatak uwana takor ndzəɗa la zagəla gesina bay kà, taslala vok, kà maɗàh tatak kà masla aŋa mawoy anu aw, aw. Azla­tatak uwana aɓəza anu lagonay, la azla­tatak uwana adàɓəza anu la huma la gay bay kà, taslala vok maɗəɗ à anu gay à ahəŋ aw.
38 E estou convencido de que nem morte nem vida, nem anjos nem demônios, nem o que existe hoje nem o que virá no futuro, nem poderes,
39 Azla­uwana, la ləv zagəla la abà, ŋgaha azla­uwana la tsəh iyaw bay kà, taslala vok aŋa maɗàh tatak aw. Dèwdèw tatak uwana Zəzagəla aɗahàŋ taslala vok aŋa madeɗ gay à Zəzagəla à ahəŋ kà aŋa mawoy anu aw. Mawoy dza uwaga kà apəhanula kà la ahàl aŋa Sufəl gami Yesu Kristu.
39 nem altura nem profundidade, nada, em toda a criação, jamais poderá nos separar do amor de Deus revelado em Cristo Jesus, nosso Senhor.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Romanos 8, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.