Romanos 1
Wakità Zəzagəla Wakità Aŋa Makəs Vok Slawda Mawga (Cameroun) (MFH) vs NVT
1 Gi Pol, la uwana gətsetser wakità uwanay, gi uwana gi mayà aŋa Yesu Kristu. Zəzagəla akə̀sànì gi, kà gi aŋa magay masla matapla aŋha, kà gi aŋa maz gay marabəŋ à azladza.
1 Eu, Paulo, escravo de Cristo Jesus, chamado para ser apóstolo e enviado para anunciar as boas-novas de Deus, escrevo esta carta.
2 Gay marabəŋ uwanay kà, Zəzagəla apəh à anu à ahəŋ, kà masləl à anu à waŋ la paŋaw aŋa azlaməna mapəh à atà gay ahàl la awtày dagay uwarà, bokuba uwana matsetserayga la wakità Zəzagəla la abà.
2 Deus prometeu as boas-novas muito tempo atrás nas Escrituras Sagradas, por meio de seus profetas.
3 Apəhay lakəl aŋa Kona aŋha, Sufəl gami Yesu Kristu, la kaslà uwana asà à gudəŋ à vok, agà mayyi à tsəh ala aŋa David.
3 Elas se referem a seu Filho, que, como homem, nasceu da linhagem do rei Davi,
4 Ama la kaslà uwana Zəzagəla awùlla à uda la mamətsay agəɗàŋ à afik kà Kona aŋha, la ndzəɗa ŋgaha ahənàŋ ala la ndzəɗa aŋa Masasəɗok aŋha.
4 e, quando o poder do Espírito Santo o ressuscitou dos mortos, foi demonstrado que ele era o Filho de Deus. Ele é Jesus Cristo, nosso Senhor.
5 Kà madegolay masla aya à uwana Zəzagəla apakà gi ala kà masləlay aŋha, kà gi aŋa mad maz gay aŋha à azladza tsəhay gesina, kà atà aŋa madiŋal gəl à vok, ŋgaha kà atà makəs masla gay aŋha, kà atà aŋa masləkaw Yesu Kristu.
5 Por meio dele recebemos a graça e a autoridade, como apóstolos, de chamar os gentios em toda parte a crer nele e lhe obedecer, em honra de seu nome.
6 Akul, azla Rom babay akul la abà, à uwana Zəzagəla azalà à akul, kà akul aŋa magay azlaaŋa Yesu Kristu.
6 E vocês estão entre esses gentios chamados para pertencer a Jesus Cristo.
7 Gay gà la uwaga, gətsetser à akul, akul gesina uwana la Rom: “Zəzagəla awoya akul, Zəzagəla azalà à akul, kà akul aŋa magay azlaaŋha. Zəzagəla Baba, la Sufəl gami Yesu Kristu, kà vok ahamà atà kà akul, ŋgaha tavà à akul lapiya.”
7 Escrevo a todos vocês que estão em Roma, amados por Deus e chamados para ser seu povo santo. Que Deus, nosso Pai, e o Senhor Jesus Cristo lhes deem graça e paz.
8 A dadàŋ kà, kikay gəgoɗ à Zəzagəla gulo kà aŋkul gesina, kà uwana azladza la gudəŋ la vok gesina kà, tapəhay lakəl aŋa madiŋ gəl à Yesu Kristu à vok aŋkul. Kikay gəgoɗ à Zəzagəla kà Yesu Kristu.
8 Antes de tudo, quero dizer que, por meio de Jesus Cristo, agradeço a meu Deus por todos vocês, pois sua fé nele é comentada em todo o mundo.
9 Baməraka mbaw, uwana gədəv kuɗa à Zəzagəla kà, gədəv kuɗa kà aŋkul, gi la madəv kuɗa la abà. Uwanay gəpəhay kà, Zəzagəla kà asəl kà dziriga, gəɗehəŋ sləray aŋha ndzer la ləv tekula, ŋgaha gəz gay marabəŋ lakəl aŋa Kona aŋha.
9 O Deus a quem sirvo em meu espírito, anunciando as boas-novas a respeito de seu Filho, sabe como nunca deixo de me lembrar de vocês
10 Gədəv kuɗa koksikoksi kà masla aŋa mav à gi tetəvi lagonay, à baŋa asal kà gi aŋa mad à awtày à slaka aŋkul.
10 em minhas orações, sempre pedindo, se for da vontade de Deus, uma oportunidade de ir vê-los.
11 Asa à gi, kà gi aŋa maduw à awtày à slaka aŋkul ndzer, kà anu aŋa makal tatak, uwana Masasəɗok Zəzagəla av à gi, ŋgaha kà madzərəɗàh akul ala aya.
11 Desejo muito visitá-los, a fim de compartilhar com vocês alguma dádiva espiritual que os ajude a se fortalecerem.
12 Gədagoɗay, gəgoɗ kà anu gesina mədzərəɗàh vok ala. Kadzərəɗawgəla kà uwana kadiŋaw gəl à Kristu à vok, ŋgaha gədzərəɗàhakulla kà uwana gədiŋ à masla à vok babay.
12 Quando nos encontrarmos, quero encorajá-los na fé, e também quero ser encorajado por sua fé.
13 Azladeda, sə̀làw kà, gədzagàh mad à awtày manəŋ akul à gay, ama gəɓəzà à tetəvi aw. Asà à gi mad à awtày kà maɗàh sləray la tataka aŋkul la abà bokuba uwana gəɗahàŋ la azlatsəhay dza anik la abà babay.
13 Quero que saibam, irmãos, que muitas vezes planejei visitá-los, mas até agora fui impedido. Meu desejo é trabalhar entre vocês e ver frutos espirituais como tenho visto entre outros gentios,
14 Zəzagəla afà à gi sləray uwanay à gəl. La kità leri gulo gəz gay marabəŋ à azladza uwana tawur gəl, la azladza uwana tasəl tatak aw, gəzəŋ à azlauwana tadzeŋay la azlauwana tadzeŋay aw gesina.
14 pois sinto grande obrigação tanto para com os gregos como os bárbaros, tanto para com os instruídos como os não instruídos.
15 Gay gà la uwaga, gəyàh tetəvi la iyaw tugwi kà mazakullaŋ gay marabəŋ à akul azladza la Rom babay.
15 Por isso, aguardo com expectativa para visitá-los, a fim de anunciar as boas-novas também a vocês, em Roma.
16 Ziruwi aza à gi kà maz gay marabəŋ aw. Gəɗəɗ gay ləv kà mazaŋ gay marabəŋ, kà uwana ndzəɗa aŋa Zəzagəla la gay uwaga la abà, kà maɓəl azlauwana tadiŋ gəl à Yesu à vok gesina. Teraŋa azla Yahudiya dadàŋ, ŋgaha azlauwana azla Yahudiya aw.
16 Pois não me envergonho das boas-novas a respeito de Cristo, que são o poder de Deus em ação para salvar todos os que creem, primeiro os judeus, e também os gentios.
17 Gay marabəŋ uwaga la uwana apəhla ala kà, kakay Zəzagəla apaka kəla azladza ala dziriga la huma aŋha mi. Tetəvi uwaga adzəka vok kà la madiŋ gəl à masla à vok pəra. Bokuba uwana tatsetsèr à wakità Zəzagəla à abà kà: Dza uwana Zəzagəla apakəŋ ala dziriga la huma aŋha, kà uwana adiŋ gəl à Yesu à vok, kà masla la uwana la sifa dziriga.
17 As boas-novas revelam como Deus nos declara justos diante dele, o que, do começo ao fim, é algo que se dá pela fé. Como dizem as Escrituras: “O justo viverá pela fé”.
18 Ndzer, Zəzagəla apəh à anu la paraka kà masla la mapak ləv gà dagay la zagəla kà tsakana gesina uwana azladza taɗehəŋ, ŋgaha kà uwana tasləkaway Zəzagəla aw. Adàɗaha à atà seriya à gəl, kà uwana la tatak mawisiga uwaga taɗehəŋ kà aɗəɗ gay à azladza à ahəŋ kà masəl dziriga.
18 Assim, Deus mostra do céu sua ira contra todos que são pecadores e perversos, que por sua maldade impedem que a verdade seja conhecida.
19 Zəzagəla adàdukw à atà seriya à gəl, kà uwana tetəvi uwana à naka tasəla masla kà dazuwaya, kà uwana Zəzagəla la gəl aŋha kà, adapəhatàla, ama tanəfà aw.
19 Sabem a verdade a respeito de Deus, pois ele a tornou evidente.
20 Dza adanəŋ masla ɗikiɗiki aw. Ama la maŋal gudəŋ à vok tsəràh à lakana la uwana, azladza taslala vok aŋa masəlay lakəl aŋa tatak uwana aɗahàŋ. Uwaga paraka, masla la ndzəɗa uwana atetuway ɗikiɗiki aw. Ŋgaha adzaɗa ala babay, kà masla kokuɗa gəl aŋha la uwana Zəzagəla. Kà uwaga à uwana Zəzagəla adàbasataŋ aw, tetuwa.
20 Por meio de tudo que ele fez desde a criação do mundo, podem perceber claramente seus atributos invisíveis: seu poder eterno e sua natureza divina. Portanto, não têm desculpa alguma.
21 Tekeɗika tasəl, kà Zəzagəla la ahəŋ nəma, ama tasləkaw masla, bokuba uwana azlayla kà vok aw, kikay tagoɗal aw. Madzugway aŋatà kà deydayga pəra, tasəl uwana taɗehəŋ aw, tadza à ahəŋ kà la mələs la abà.
21 Sim, eles conheciam algo sobre Deus, mas não o adoraram nem lhe agradeceram. Em vez disso, começaram a inventar ideias tolas e, com isso, sua mente ficou obscurecida e confusa.
22 Madzugway aŋatà kà: ‘Anu azlamatsihila gà’, tagoɗ, ama tsa tatsaha ala aw,
22 Dizendo-se sábios, tornaram-se tolos.
23 kà aŋa masləkaw Zəzagəla uwana la mazləɓay, ŋgaha uwana amətsay ɗikiɗiki aw. Kà atà kà, tasak à uwaga, tasləkaw kà azlamazlazlay. Taɗahàŋ kà azlatatak uwana la maftsa vok aŋa azladza uwana tamatsay, azlaanik bokuba azlatatak uwana taday la huɗ la vəɗah, ŋgaha azlaanik bokuba azlatatak mahoyay la zagəla, kà tasləkaw kà azlauwaga pəra.
23 Trocaram a grandeza do Deus imortal por imagens de seres humanos mortais, bem como de aves, animais e répteis.
24 Kà maɗehəŋ aŋatà uwaga à uwana Zəzagəla askàtàla à ahàl la tsəh ala, kà atà aŋa maɗàh azlatatak mawisiga, uwana asa à ləv aŋatà, la kità taɗaha azlatatak ziruwi gà, kà atà à atà.
24 Por isso, Deus os entregou aos desejos pecaminosos de seu coração. Como resultado, praticaram entre si coisas desprezíveis e degradantes com o próprio corpo.
25 Dziriga aŋa Zəzagəla kà tasàkal, tanəfa fida. Tasləkaw kà azlatatak uwana Zəzagəla aŋalàh la ahàl aŋha, ama tasləkaw masla uwana aŋàl tatak gesina aw. A naka tasləkaway kà masla aŋa koksikoksi la uwana. Amen.
25 Trocaram a verdade sobre Deus pela mentira. Desse modo, adoraram e serviram coisas que Deus criou, em lugar do Criador, que é digno de louvor eterno! Amém.
26 Gay gà la uwaga à uwana, Zəzagəla asakàtàla à ahàl la tsəh ala, kà atà aŋa maɗehəŋ azlatatak uwana asa à ləv aŋatà. Azlamis tasàk azlazil, ŋgaha tatsatsəlàh vok kà atà kà atà mis mis, uwana naka azlayla kà vok aw.
26 Por isso, Deus os entregou a desejos vergonhosos. Até as mulheres trocaram sua forma natural de ter relações sexuais por práticas não naturais.
27 Azlazil babay taɗahaŋ kalkal la uwaga, tasak azlamis la tsəh ala kà matsatsəlàh vok kà atà kà atà zil zil. Azlazil taɗaha tatak ziruwi gà kà atà, tabiya seriya à gəl aŋatà, la tsakana aŋatà uwana taɗahaŋ.
27 E os homens, em vez de ter relações sexuais normais com mulheres, arderam de desejo uns pelos outros. Homens praticaram atos indecentes com outros homens e, em decorrência desse pecado, sofreram em si mesmos o castigo que mereciam.
28 Uwana azladza uwanay takweska masəl Zəzagəla kà, Zəzagəla asakàtàla la ahàl la tsəh ala, ŋgaha kà madzugway aŋatà aŋa magay mawisiga kaykay, kà atà maɗàh azlatatak uwana azlayla kà vok kà maɗehəŋ aw.
28 Uma vez que consideraram que conhecer a Deus era algo inútil, o próprio Deus os entregou a um inútil modo de pensar, deixando que fizessem coisas que jamais deveriam ser feitas.
29 Azlatatak mawisiga gesina adahən ləv aŋatà ala, takàɗ yewdi à tatak aŋa azladza anik à vok, azlamaksafər, taɗàh maŋor, azlaadi, takaɗ dza, tabay vok gay, azlaɗemɗem bokuba azlahayyaŋ, tadala dza la gay.
29 A vida deles se encheu de toda espécie de perversidade, pecado, ganância, ódio, inveja, homicídio, discórdia, engano, malícia e fofocas.
30 Takal dza ala, atà azlaməna məzam aŋa Zəzagəla, tatsak magoɗahay à azladza anik à gəl, azlazlapay takəslay, bà gotənaŋ tayyi à tsəh azlatsakana anik anik aya, takəs gay aŋa azlababa aŋatà ɗikiɗiki aw.
30 Espalham calúnias, odeiam a Deus, são insolentes, orgulhosos e arrogantes. Inventam novas maneiras de pecar e desobedecem a seus pais.
31 Tasəl gəl aya aw, tagəɗəŋ gay aŋatà à afik aw, tasəl mawoy dza aya aw, vok ahamaà atà kà azladza anik aw.
31 Não têm entendimento, quebram suas promessas, não mostram afeição nem misericórdia.
32 La paraka azladza uwaga tasəl kà mapəhay aŋa Zəzagəla la ahəŋ, ŋgaha kəla dza uwana aɗàh tsəhay sləray mawisiga uwanay kà, mamətsay atəɗal à gəl, ŋgaha bà uwaga tada à huma à gay la maɗàh mawisiga, ŋgaha tazləɓa azladza uwana taɗàh mawisiga uwaga babay.
32 Sabem que, de acordo com a justiça de Deus, quem pratica essas coisas merece morrer, mas ainda assim continuam a praticá-las. E, o que é pior, incentivam outros a também fazê-lo.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Romanos 1, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.