Marcos 15
Wakità Zəzagəla Wakità Aŋa Makəs Vok Slawda Mawga (Cameroun) (MFH) vs NVI
1 Bəŋ la zay la tsəh, azlaməŋga aŋa azlaməna mav tatak takə̀s sawaray la azlamadzahaga aŋa wakità seriya aŋa Zəzagəla gesina, tatsurkà Yesu, tadàlla, tavà à Pilatus à ahàl à afik.
1 De manhã bem cedo, os chefes dos sacerdotes com os líderes religiosos, os mestres da lei e todo o Sinédrio chegaram a uma decisão. Amarrando Jesus, levaram-no e o entregaram a Pilatos.
2 Pilatus anavà Yesu la gay ala: “Kak Sufəl aŋa azla Yahudiya ay?” Yesu awulàlla: “Iyay, bokuba uwana kagòɗ.”
2 "Você é o rei dos judeus? ", perguntou Pilatos. "Tu o dizes", respondeu Jesus.
3 Azlaməŋga aŋa azlaməna mav tatak, takàl gay à Yesu à vok aŋuvaw.
3 Os chefes dos sacerdotes o acusavam de muitas coisas.
4 Pilatus anavà Yesu aya: “Kawulla à gay à uda aw uwà? Tsənà makəl à ka gay à vok aŋatà tsi.”
4 Então Pilatos lhe perguntou novamente: "Você não vai responder? Veja de quantas coisas o estão acusando".
5 Ama Yesu awùlla à gay à uda aw. Ləv avàl à Pilatus à gay kà uwaga.
5 Mas Jesus não respondeu nada, e Pilatos ficou impressionado.
6 Kəla madəvaday Paska, Pilatus adùwatàla gəl à masla daŋay tekula, uwana maham à ahəŋ awoyàŋ.
6 Por ocasião da festa, era costume soltar um prisioneiro que o povo pedisse.
7 La mok uwatà, dza tekula la ahəŋ la daŋay la aku, sləm aŋha Barabas. Masla tekula aŋa azlaməna mazləl guvəl à gumna à adi, takàɗ dza la magazlay la abà.
7 Um homem chamado Barrabás estava na prisão com os rebeldes que haviam cometido assassinato durante uma rebelião.
8 Maham à ahəŋ dza ahàd à mtəga Pilatus kà aŋa manav uwana Pilatus aɗahàhàtàŋ viya viya.
8 A multidão chegou e pediu a Pilatos que lhe fizesse o que costumava fazer.
9 Pilatus anavà atà à gay ala: “Asa à akul kà gəduwakulla gəl Sufəl aŋa azla Yahudiya ay?”
9 "Vocês querem que eu lhes solte o rei dos judeus? ", perguntou Pilatos,
10 Kà uwana asə̀l kà azlaməŋga aŋa azlaməna mav tatak tadàla Yesu à slaka aŋha kà maŋor pəra.
10 sabendo que fora por inveja que os chefes dos sacerdotes lhe haviam entregado Jesus.
11 Ama azlaməŋga aŋa azlaməna mav tatak tavədzàhà à tsəh azladza à afik kà Pilatus aduwatàla gəl kà Barabas.
11 Mas os chefes dos sacerdotes incitaram a multidão a pedir que Pilatos, ao contrário, soltasse Barrabás.
12 Pilatus agòɗ à maham à ahəŋ dza aya: “Mana asa à akul gəɗehəŋ à dza uwanay à vok kazalawla ala Sufəl aŋa azla Yahudiya ma?”
12 "Então, que farei com aquele a quem vocês chamam rei dos judeus? ", perguntou-lhes Pilatos.
13 Tawulàlla la mawiyay: “Zlə̀l masla à ahàf à adi!”
13 "Crucifica-o", gritaram eles.
14 Pilatus anavà atà: “Mana mawisiga aŋha uwana aɗahàŋ ma?” Ama tazàla mawiyay à gəl aya: “Zlə̀l masla à ahàf à adi!”
14 "Por quê? Que crime ele cometeu? ", perguntou Pilatos. Mas eles gritavam ainda mais: "Crucifica-o! "
15 Pilatus awoyà marab ləv aŋa azladza. Kà uwaga à uwana aduwà à atà gəl à Barabas. Ŋgaha agòɗ à azlaslodzi kà taslàh Yesu ala la kurpi, avà à atà masla à ahàl kà mazləliya à ahàf à adi.
15 Desejando agradar a multidão, Pilatos soltou-lhes Barrabás, mandou açoitar Jesus e o entregou para ser crucificado.
16 Azlaslodzi tadàla Yesu à gəl akàl aŋa Pilatus, tazàlàhà azlaslodzi gesina.
16 Os soldados levaram Jesus para dentro do palácio, isto é, ao Pretório e reuniram toda a tropa.
17 Tadùwal dawara mativga à vok, taslàslàp atàk, tatsefàɗal à gəl magabaga gabaga aŋa sufəl kà makədaslal.
17 Vestiram-no com um manto de púrpura, depois fizeram uma coroa de espinhos e a colocaram nele.
18 Ŋgaha tasukwà masla: “Ayyi, Sufəl aŋa azla Yahudiya!”
18 E começaram a saudá-lo: "Salve, rei dos judeus! "
19 Taɗə̀ɗ à gəl la kavak, tatàfal slesliɓ à vok, takədèɗ à ahəŋ la huma aŋha bokuba sufəl kà madzedzinay.
19 Batiam-lhe na cabeça com uma vara e cuspiam nele. Ajoelhavam-se e lhe prestavam adoração.
20 Uwana tadə̀v makəɗaslal à gay, tasərə̀tal dawara mativga uwatà la vok ala, tawùllal lukut aŋha à vok, ŋgaha tadàla à uda kà aŋa mazləl à ahàf à adi.
20 Depois de terem zombado dele, tiraram-lhe o manto de púrpura e vestiram-lhe suas próprias roupas. Então o levaram para fora, a fim de crucificá-lo.
21 La tetəvi la ama, tagagàm la dza, uwana zil gudəŋ Səren, sləm aŋha Səmon baba aŋa Alekəsander atà la Rufus. Masla atsà à waŋ la guf aŋha la abà. Azlaslodzi tafàl ndzəɗa à gəl aŋa mazəɓ ahàf aŋa Yesu.
21 Certo homem de Cirene, chamado Simão, pai de Alexandre e de Rufo, passava por ali, chegando do campo. Eles o forçaram a carregar a cruz.
22 Tadàla Yesu à slaka uwana sləm aŋha Golgota. (Bokuba magoɗay: slaka aslasl takasa à gəl)
22 Levaram Jesus ao lugar chamado Gólgota, que quer dizer Lugar da Caveira.
23 La abatà asà à atà aŋa maval iyaw hamhamga uwana tatèɗalla mir à tsəh, kà mataslala maziŋ ala, ama Yesu akweskà kà masay.
23 Então lhe deram vinho misturado com mirra, mas ele não o bebeu.
24 Ŋgaha tatatàsl Yesu à ahàf à adi. Tavàhà lukut aŋha la tataka aŋatà la abà, tatsàl tsatsa lakəl, kà uwana asà à atà masəl tatak uwana uwabeyuwi aŋatà aɓə̀zal.
24 E o crucificaram. Dividindo as roupas dele, tiraram sortes para saber com o que cada um iria ficar.
25 Mok uwana tatàsl Yesu à ahàf à adi kà zil gosela.
25 Eram nove horas da manhã quando o crucificaram.
26 Tatsetsèr à gəl aŋha gay seriya tapə̀hla ala la magoɗay gay uwana takə̀ɗ ala: SUFƏL AŊA AZLA
26 E assim estava escrito na acusação contra ele: O REI DOS JUDEUS.
27 Tatatàsl azlaməna nabəra səla à ahàf à adi la Yesu, tekula la ahàl kaf aŋha, tekula bay la ahàl gudzay aŋha. ((
27 Com ele crucificaram dois ladrões, um à sua direita e outro à sua esquerda,
28 Kiya uwaga agay bokuba uwana tatsetsèr à wakità Zəzagəla à abà:
28 e cumpriu-se a Escritura que diz: "Ele foi contado entre os transgressores".
29 Azladza uwana taguwàhà à awtày la abatà takəɗàslal, takokòtàhà gəl, tagòɗal: “Nə̀ŋàŋ zla! Kak uwana kagòɗ kà, asa à ka makal magol gày Zəzagəla à ahəŋ, aŋa maŋalay anik la mavakay makər, kagòɗ.
29 Os que passavam lançavam-lhe insultos, balançando a cabeça e dizendo: "Ora, você que destrói o templo e o reedifica em três dias,
30 Sà à ahəŋ la ahàf la adi, ɓə̀lla gəl aŋak tak zla!”
30 desça da cruz e salve-se a si mesmo! "
31 Kiya uwaga babay azlaməŋga aŋa azlaməna mav tatak takəɗàslal la azlamadzahaga aŋa wakità seriya aŋa Zəzagəla la slaka gà, tagòɗ kà atà kà atà: “Aɓəlà azladza anik, ama aslala vok aŋa maɓəl gəl aŋha aw uwà?
31 Da mesma forma, os chefes dos sacerdotes e os mestres da lei zombavam dele entre si, dizendo: "Salvou os outros, mas não é capaz de salvar a si mesmo.
32 Say mənəŋəŋ Mesi, Sufəl aŋa Isərayel atsa à ahəŋ la ahàf la adi dadàŋ, ŋgaha mədiŋal gəl à vok.” Azladza uwana tatatàsl à ahàf à adi tatsə̀kal magoɗahay à gəl babay.
32 O Cristo, o Rei de Israel... Desça da cruz, para que o vejamos e creiamos! " Os que foram crucificados com ele também o insultavam.
33 La tataka afats, mələs apakà vok la kutso la abà gesina, tsəràh afats dat mogova gova gərewni delga.
33 E houve trevas sobre toda a terra, do meio dia às três horas da tarde.
34 La afats dat magova gova gərewni delga uwatà, Yesu awiyà la ndzəɗa, agòɗ: “Eloyyi, Eloyyi, lema sabachthani?”. (Bokuba magoɗay: Zəzagəla gulo, Zəzagəla gulo, kà mana kasak gi ma?)
34 Por volta das três horas da tarde, Jesus bradou em alta voz: "Eloí, Eloí, lamá sabactâni? " que significa: "Meu Deus! Meu Deus! Por que me abandonaste? "
35 Azlaanik uwana tadzà à ahəŋ la abatà tatsənà uwaga, tagòɗ kà: “Aganay azalay à dza uwana Zəzagəla apəhal gay à ahàl à uwana sləm aŋha Eliya.”
35 Quando alguns dos que estavam presentes ouviram isso, disseram: "Ouçam! Ele está chamando Elias".
36 Dza tekula ahòy à awtày la abatà, ahənà sawsaw ala la iyaw hamhamga, afà sawsaw à gay kavak, avàl kà makokuzay, agòɗ: “Tsetsi mədzà à ahəŋ titi, mənərə̀z à baŋa Eliya atsa à waŋ kà aŋa mazəɓ à ahəŋ la ahàf la adi!”
36 Um deles correu, embebeu uma esponja em vinagre, colocou-a na ponta de uma vara e deu-a a Jesus para beber. E disse: "Deixem-no. Vejamos se Elias vem tirá-lo daí".
37 Ama Yesu awiyà la ndzəɗa, ŋgaha amə̀ts.
37 Mas Jesus, com um alto brado, expirou.
38 Ama bafta məŋga uwana la gày Zəzagəla la aku, akohàla tsəràɗ, tsəràh à afik, tsəràh à vəɗah.
38 E o véu do santuário rasgou-se em duas partes, de alto a baixo.
39 Məŋga aŋa azlaslodzi dzim, uwana atsìzl à huma aŋa Yesu, anəŋà mamətsay aŋha, à uwana adawiyay, agòɗ: “Haɗay, dza uwanay kà Kona aŋa Zəzagəla!”
39 Quando o centurião que estava em frente de Jesus ouviu o seu brado e viu como ele morreu, disse: "Realmente este homem era o Filho de Deus! "
40 Azlamis uwana tanəŋà à awtày kərkər la ahəŋ, la abatà la tataka aŋatà la abà, Mariyama dəg zla Magdala, la Mariyama iyà aŋa Yakuba uwana bəziga la Yosəs, la Salome.
40 Algumas mulheres estavam observando de longe. Entre elas estavam Maria Madalena, Salomé e Maria, mãe de Tiago, o mais jovem, e de José.
41 Tauguzàhàh la azla Yesu, à mok uwana agà la gudəŋ Galili. La abatà bay azlamis anik aŋuvaw tahàɗ la azla Yesu la slaka gà à Urusalima à afik.
41 Na Galiléia elas tinham seguido e servido a Jesus. Muitas outras mulheres que tinham subido com ele para Jerusalém também estavam ali.
42 Lagwa kà mokokhu adagay, uwaga mavakay maɗàh vok à ahəŋ bokuba magoɗay vuɗ maɗàh vok aŋa vuɗ maduw ləv.
42 Era o Dia da Preparação, isto é, a véspera do sábado. Ao cair da tarde,
43 La gay mokokhu, Yusufu zil Arimate asà à waŋ, masla tekula la tataka aŋa azlamasiga la abà. Masla kà akùd makoray Zəzagəla babay. Kurit yewdi agòɗal kà madiya à slaka Pilatus aw. Anàv vok aŋa Yesu.
43 José de Arimatéia, membro de destaque do Sinédrio, que também esperava o Reino de Deus, dirigiu-se corajosamente a Pilatos e pediu o corpo de Jesus.
44 Ama ləv avàl à Pilatus à gay, kà uwana atsənàŋ kà Yesu adamətsay katskats. Azàla məŋga aŋa azlaslodzi dzim, anàv la slaka aŋha: “Amə̀ts ma uwarà ay?”
44 Pilatos ficou surpreso ao ouvir que ele já tinha morrido. Chamando o centurião, perguntou-lhe se Jesus já tinha morrido.
45 Uwana adatsən dziriga la slaka məŋga aŋa azlaslodzi dzim, avà tetəvi à Yusufu kà mazəɓ vok aŋa Yesu.
45 Sendo informado pelo centurião, entregou o corpo a José.
46 Yusufu asùkw bafta, azə̀ɓ vok aŋa Yesu à ahəŋ la ahàf la adi, afafàɗ à bafta uwatà à abà, afà à zəvay à agu, zəvay kà tàlla kà à tsakur à abà. Ŋgaha atakòslal məŋ abəlam à ama.
46 Então José comprou um lençol de linho, baixou o corpo da cruz, envolveu-o no lençol e o colocou num sepulcro cavado na rocha. Depois, fez rolar uma pedra sobre a entrada do sepulcro.
47 Mariyama dəg zla Magdala, la Mariyama iyà aŋa Yosəs tanəŋà zəvay uwana tafà Yesu à agu
47 Maria Madalena e Maria, mãe de José, viram onde ele fora colocado.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 15, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.