1 Coríntios 1
Wakità Zəzagəla Wakità Aŋa Makəs Vok Slawda Mawga (Cameroun) (MFH) vs NTLH
1 Gi Pol uwana Zəzagəla akə̀sànì gi, la mawoyəŋ aŋha, kà gi aŋa magay masləlay aŋa Yesu Kristu, gətsetser wakità uwanay la ahàl gulo la slaka gà, anu la Sostenus, deda gami.
1 — ausente —
2 Mətsetseray kà akul azlaməna masla gay Zəzagəla, uwana la Korintiya, azlauwana matsatsamani atà gà, kà atà aŋa madz à ahəŋ kà ahàl aŋa Zəzagəla Baba, ŋgaha uwana azlaaŋa la Yesu Kristu la abà, ŋgaha azlauwana tatsàl sləm aŋa Sufəl gami Yesu Kristu à gay gesina, uwana Sufəl gami babay suwaŋ.
2 — ausente —
3 Zəzagəla Baba gami, la Sufəl Yesu Kristu tapis à akul à gay à vok la mav à akul lapiya.
3 Que a graça e a paz de Deus, o nosso Pai, e do Senhor Jesus Cristo estejam com vocês!
4 Kikay gəgoɗ à Zəzagəla gulo koksikoksi lakəl aŋkul, kà vok mahamay uwana avà à akul la Yesu Kristu la abà.
4 Eu sempre agradeço ao meu Deus por causa da graça que ele tem dado a vocês por meio de Cristo Jesus.
5 Ama la maham gay à vok aŋkul la abà la Yesu Kristu, kaɓəzàw à gəl la azlatatak delga delga gà uwana la abà, tavà à akul gesina, haɗay, la azlamavày aŋa tatak, aŋa gay aŋha, ŋgaha la masəlay aŋha gesina.
5 Por estarem unidos com Cristo Jesus, vocês foram enriquecidos em tudo, tanto no dom de anunciar o evangelho como no dom da sabedoria espiritual.
6 Ndzer, gay lakəl aŋa Kristu uwana tazàŋ kà, adàla slilih la akul la abà.
6 A mensagem a respeito de Cristo está tão firme em vocês,
7 Kà uwaga mavày aŋa Zəzagəla gesina kaɓəzàwwal, akul uwana kakudaw kaslà mas à waŋ aŋa Sufəl gami Yesu Kristu.
7 que vocês não têm deixado de receber nenhum dom espiritual enquanto esperam a vinda do nosso Senhor Jesus Cristo.
8 Masla kà aga la ahəŋ azlaka akul, kà akul magay matsizl à ahəŋ gà tsəràh à mavakay uwatà, kà dza aŋa maɓəz tetəvi aŋa masləh akul à vok, la vuɗ seriya aŋha aw.
8 Cristo vai conservá-los firmes até o fim para que no dia da volta do nosso Senhor Jesus Cristo vocês não tenham culpa de nada.
9 Zəzagəla la gəl aŋha, la uwana azalà akul, kà akul magay tekula la Kona aŋha la abà, Yesu Kristu, Sufəl gami. Zəzagəla la uwana dziriga.
9 Deus é fiel e chamou vocês para que vivam em união com o seu Filho Jesus Cristo, o nosso Senhor.
10 Azladeda gulo, gədəv à akul kuɗa la sləm aŋa Sufəl gami Yesu Kristu: Dzàw à ahəŋ la matsən vok gay la abà, mavàhla apaka vok la tataka aŋkul la abà aw, gàw la maham gay à vok la abà, la madzugway tekula la abà ŋgaha la paŋaw tekula.
10 Irmãos, peço, pela autoridade do nosso Senhor Jesus Cristo, que vocês estejam de acordo no que dizem e que não haja divisões entre vocês. Sejam completamente unidos num só pensamento e numa só intenção.
11 Azladeda gulo, gəpəh à akul kiya uwanay kà, kà uwana azlaməna huɗ gày aŋa Kəlowe, misga, tasà à waŋ kà mapəh à gi kà magazlay la ahəŋ la tataka aŋkul la abà, tagòɗ à gi.
11 Pois, meus irmãos, algumas pessoas da família de Cloé me contaram que há brigas entre vocês.
12 Uwana gəpəh à akul uwanay kà, kà uwana kəla uwabeyuwi aŋkul kà, apəhay kà paŋaw gərgər. Anik agoɗ: ‘Gi aŋa Pol’, anik: ‘Gi aŋa Apolos’, anik aya: ‘Gi aŋa Piyer’, ŋgaha anik aya: ‘Gi aŋa Kristu’.
12 O que eu quero dizer é isto: cada um de vocês diz uma coisa diferente. Um diz: “Eu sou de Paulo”; outro, “Eu sou de Apolo”; outro, “Eu sou de Pedro”; e ainda outro, “Eu sou de Cristo”.
13 Ŋgaha ma, kadzugwaw ma, vok aŋa Kristu ma aslaha vok ala gərgər dəŋ, kagoɗaw takay? Awma Pol la uwana amə̀ts à ahàf à adi kà aŋkul takay? Awma taɗahàkulla batem la sləm aŋa Pol kəla ay?
13 Por acaso Cristo foi dividido em várias partes? Será que Paulo morreu crucificado em favor de vocês? Ou será que vocês foram batizados em nome de Paulo?
14 Kay, kikay gəgoɗay à Zəzagəla, kà uwana gəɗahà batem à dza aw, say Kirəspus atà la Gayyus pəra.
14 Graças a Deus que eu não batizei nenhum de vocês, a não ser Crispo e Gaio.
15 Ŋgaha à dza agəɗiŋ à afik kà aɗahà batem la sləm gulo aw.
15 Assim ninguém pode dizer que vocês foram batizados em meu nome.
16 Iyay, haɗay təga, avikà gi, gəɗahà batem à huɗ gày aŋa Estefanas təga, ama gəɗahàŋ à dza anik aya, gəl agoɗ à gi aw.
16 (Ah! Sim. Batizei também Estéfanas e a família dele, mas não lembro de ter batizado mais ninguém.)
17 Ama gi kà, Zəzagəla aslə̀l gi à waŋ kà maɗàh batem aw, aslə̀l gi à waŋ kà maz gay marabəŋ, ŋgaha gəzəŋ kà la kokuɗa haŋkəli aŋa sləɓ vok, ŋgaha gi aŋa mapəsew mamətsay aŋa Kristu la ahàf à adi aw.
17 Pois Cristo não me enviou para batizar, mas para anunciar o evangelho e anunciá-lo sem usar a linguagem da sabedoria humana, para não tirar o poder da morte de Cristo na cruz.
18 Gay lakəl aŋa maməts à ahàf à adi aŋa Kristu apakà bokuba tatak deyday la huma yewdi aŋa azladza, uwana takə̀s tetəvi aŋa gày akàl. Ama kà aŋami uwana Zəzagəla aɓə̀l anu kà, məsəl kà gay uwaga kà la ndzəɗa aŋa Zəzagəla.
18 De fato, a mensagem da morte de Cristo na cruz é loucura para os que estão se perdendo; mas para nós, que estamos sendo salvos, é o poder de Deus.
19 Bokuba uwana tatsetsèr à wakità Zəzagəla à abà, agòɗ kà: “Gədakalàh haŋkəli aŋa azlaməna masəl tatak à ahəŋ, gədawits masəlay aŋa azlaməna matsihila ala.”
19 Pois as Escrituras Sagradas dizem: “Destruirei a sabedoria dos sábios e acabarei com o conhecimento dos instruídos.”
20 Tsa kiya uwaga ma, mana azlaməna haŋkəli tapəhay aya zlà ma? Baŋaw azladza mawur gəl gà, la azlaməna mats gay la gudəŋ uwanay la vok ma? Zəzagəla apəhla ala kà, masəlay aŋa gudəŋ à vok uwanay kà magay kusoŋu.
20 Então, o que poderão dizer os sábios e os instruídos? O que vão dizer os grandes oradores deste mundo? Deus tem mostrado que a sabedoria deste mundo é loucura.
21 Azladza gudəŋ à vok la haŋkəli, tanəŋa tatak uwana Zəzagəla aɗahàŋ la matsihila aŋha, ama tasəl masla aw. Gay gà la uwaga à uwana, Zəzagəla aɗàhla sləray la azlagay uwana məpəhay, kà uwana atà tagoɗ kà: “Uwanay kà azlatatak kusoŋu gà pəra.” Zəzagəla akəs kà uwaga kà, maɓəl azlauwana tadiŋ gəl à masla à vok.
21 Pois Deus, na sua sabedoria, não deixou que os seres humanos o conhecessem por meio da sabedoria deles. Pelo contrário, resolveu salvar aqueles que creem e fez isso por meio da mensagem que anunciamos, a qual é chamada de “louca”.
22 Azla Yahudiya kà, asa à atà manəŋ azlanadzipo, ŋgaha kà atà aŋa masəlay kà sayda gami kà dziriga. Azla Gərək kà, tayàh kà atà masəl Zəzagəla la aslasl gəl aŋatà.
22 Os judeus pedem milagres como prova, e os não judeus procuram a sabedoria.
23 Kà aŋami kà, məziŋ kà lakəl aŋa Yesu Kristu uwana tazlə̀l à ahàf à adi. Baŋa azla Yahudiya tatsən uwaga kà, azin à atà à gəl, ŋgaha azladza anik kà tagoɗ: “Kà gay kusoŋu!”
23 Mas nós anunciamos o Cristo crucificado — uma mensagem que para os judeus é ofensa e para os não judeus é loucura.
24 Ama azladza uwana Zəzagəla atsatsàmànì atà, kà atà aŋa magay azlaaŋha kà, amiyaka tadagay azla Yahudiya, amiyaka tadagay azlatsəhay azla Yahudiya aw bay, kà aŋatà kà, gay uwanay kà gay deyday aw, kà uwana tasəl kà Yesu Kristu kà apə̀hla ndzəɗa aŋa Zəzagəla la matsihila aŋha ala babay.
24 Mas para aqueles que Deus tem chamado, tanto judeus como não judeus, Cristo é o poder de Deus e a sabedoria de Deus.
25 Azlaanik tagoɗ kà, uwana Zəzagəla aɗahàŋ kà kusoŋu, ama tasəl kà kusoŋu uwaga aɗuwa haŋkəli aŋa dza la kaykay aw. Tadzugw kà guɓguɓ uwaga aɗuwa ndzəɗa aŋatà la kaykay gesina aw.
25 Pois aquilo que parece ser a loucura de Deus é mais sábio do que a sabedoria humana, e aquilo que parece ser a fraqueza de Deus é mais forte do que a força humana.
26 Azladeda, nərə̀zàw gəl aŋkul, akul uwana Zəzagəla azalà akul tsi. La yewdi aŋa azladza kà akul məna makor haŋkəli, la maslay, la masləkaway la ahəŋ məŋga aw.
26 Agora, meus irmãos, lembrem do que vocês eram quando Deus os chamou. Do ponto de vista humano poucos de vocês eram sábios ou poderosos ou de famílias importantes.
27 Ama Zəzagəla atsatsàmànì azlauwana azladza tazalà à atà ala azlakusoŋu, kà atà aŋa makəl ziruwi à azlamatsihila gà à gəl. Atsatsàmànì azlaguɓguɓga, kà makəl ziruwi à azlandzəɗa-ndzəɗaga aŋa gudəŋ à vok uwanay à gəl.
27 Para envergonhar os sábios, Deus escolheu aquilo que o mundo acha que é loucura; e, para envergonhar os poderosos, ele escolheu o que o mundo acha fraco.
28 Atsatsàmànì aya azlauwana, azladza gudəŋ à vok tanəŋà atà bokuba azlatatak mapəsew atà gà, kà atà makəl ziruwi à azlaməŋga à gəl.
28 Para destruir o que o mundo pensa que é importante, Deus escolheu aquilo que o mundo despreza, acha humilde e diz que não tem valor.
29 Kiya uwaga kà dza la ahəŋ: ‘Gi’, agoɗay la huma Zəzagəla kà mats zlapay aw.
29 Isso quer dizer que ninguém pode ficar orgulhoso, pois sabe que está sendo visto por Deus.
30 Ama akul kà, Zəzagəla azalà akul, kà maham gay à vok la Yesu Kristu la abà. Kà uwana Kristu la uwana aga matsihila gami, uwana asà à ahəŋ la zagəla la afik, mədapaka azladza aŋa Zəzagəla, sà sətaka adagay, mədapəlla la ndzəɗa aŋa mamətsay la abà babay.
30 Porém Deus uniu vocês com Cristo Jesus e fez com que Cristo seja a nossa sabedoria. E é por meio de Cristo que somos aceitos por Deus, nos tornamos o povo de Deus e somos salvos.
31 Asa à Zəzagəla kà uwaga apakà vok bokuba uwana tatsetsèr à wakità aŋha à abà:
31 Portanto, como as Escrituras Sagradas dizem: “Quem quiser se orgulhar, que se orgulhe daquilo que o Senhor faz.”
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar 1 Coríntios 1, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.