1 Coríntios 1

Wakità Zəzagəla Wakità Aŋa Makəs Vok Slawda Mawga (Cameroun) (MFH) vs NAA

Sair da comparação
NAA Nova Almeida Atualizada 2017
1 Gi Pol uwana Zəzagəla akə̀sànì gi, la mawoyəŋ aŋha, kà gi aŋa magay masləlay aŋa Yesu Kristu, gətsetser wakità uwanay la ahàl gulo la slaka gà, anu la Sostenus, deda gami.
1 Paulo, chamado pela vontade de Deus para ser apóstolo de Cristo Jesus, e o irmão Sóstenes,
2 Mətse­tseray kà akul azlaməna masla gay Zəzagəla, uwana la Korin­tiya, azla­uwana matsa­tsa­mani atà gà, kà atà aŋa madz à ahəŋ kà ahàl aŋa Zəzagəla Baba, ŋgaha uwana azlaaŋa la Yesu Kristu la abà, ŋgaha azla­uwana tatsàl sləm aŋa Sufəl gami Yesu Kristu à gay gesina, uwana Sufəl gami babay suwaŋ.
2 à igreja de Deus que está em Corinto, aos santificados em Cristo Jesus, chamados para ser santos, com todos os que em todos os lugares invocam o nome de nosso Senhor Jesus Cristo, Senhor deles e nosso.
3 Zəzagəla Baba gami, la Sufəl Yesu Kristu tapis à akul à gay à vok la mav à akul lapiya.
3 Que a graça e a paz de Deus, nosso Pai, e do Senhor Jesus Cristo estejam com vocês.
4 Kikay gəgoɗ à Zəzagəla gulo koksi­koksi lakəl aŋkul, kà vok mahamay uwana avà à akul la Yesu Kristu la abà.
4 Sempre dou graças ao meu Deus por vocês, por causa da graça de Deus que foi dada a vocês em Cristo Jesus.
5 Ama la maham gay à vok aŋkul la abà la Yesu Kristu, kaɓəzàw à gəl la azla­tatak delga delga gà uwana la abà, tavà à akul gesina, haɗay, la azla­mavày aŋa tatak, aŋa gay aŋha, ŋgaha la masəlay aŋha gesina.
5 Porque em tudo vocês foram enriquecidos nele, em toda a palavra e em todo o conhecimento,
6 Ndzer, gay lakəl aŋa Kristu uwana tazàŋ kà, adàla slilih la akul la abà.
6 assim como o testemunho de Cristo tem sido confirmado em vocês,
7 Kà uwaga mavày aŋa Zəzagəla gesina kaɓəzàwwal, akul uwana kakudaw kaslà mas à waŋ aŋa Sufəl gami Yesu Kristu.
7 de maneira que não lhes falta nenhum dom, enquanto aguardam a revelação de nosso Senhor Jesus Cristo.
8 Masla kà aga la ahəŋ azlaka akul, kà akul magay matsizl à ahəŋ gà tsəràh à mavakay uwatà, kà dza aŋa maɓəz tetəvi aŋa masləh akul à vok, la vuɗ seriya aŋha aw.
8 Ele também os confirmará até o fim, para que vocês sejam irrepreensíveis no Dia de nosso Senhor Jesus Cristo.
9 Zəzagəla la gəl aŋha, la uwana azalà akul, kà akul magay tekula la Kona aŋha la abà, Yesu Kristu, Sufəl gami. Zəzagəla la uwana dziriga.
9 Fiel é Deus, pelo qual vocês foram chamados à comunhão de seu Filho Jesus Cristo, nosso Senhor.
10 Azla­deda gulo, gədəv à akul kuɗa la sləm aŋa Sufəl gami Yesu Kristu: Dzàw à ahəŋ la matsən vok gay la abà, mavàhla apaka vok la tataka aŋkul la abà aw, gàw la maham gay à vok la abà, la madzugway tekula la abà ŋgaha la paŋaw tekula.
10 Irmãos, pelo nome de nosso Senhor Jesus Cristo, peço-lhes que todos estejam de acordo naquilo que falam e que não haja divisões entre vocês; pelo contrário, que vocês sejam unidos no mesmo modo de pensar e num mesmo propósito.
11 Azla­deda gulo, gəpəh à akul kiya uwanay kà, kà uwana azlaməna huɗ gày aŋa Kəlowe, misga, tasà à waŋ kà mapəh à gi kà magazlay la ahəŋ la tataka aŋkul la abà, tagòɗ à gi.
11 Pois, meus irmãos, fui informado a respeito de vocês por alguns membros da casa de Cloe de que há brigas entre vocês.
12 Uwana gəpəh à akul uwanay kà, kà uwana kəla uwa­be­yuwi aŋkul kà, apəhay kà paŋaw gərgər. Anik agoɗ: ‘Gi aŋa Pol’, anik: ‘Gi aŋa Apolos’, anik aya: ‘Gi aŋa Piyer’, ŋgaha anik aya: ‘Gi aŋa Kristu’.
12 Refiro-me ao fato de cada um de vocês dizer: “Eu sou de Paulo”, “Eu sou de Apolo”, “Eu sou de Cefas”, “Eu sou de Cristo”.
13 Ŋgaha ma, kadzugwaw ma, vok aŋa Kristu ma aslaha vok ala gərgər dəŋ, kagoɗaw takay? Awma Pol la uwana amə̀ts à ahàf à adi kà aŋkul takay? Awma taɗa­hà­kulla batem la sləm aŋa Pol kəla ay?
13 Será que Cristo está dividido? Será que Paulo foi crucificado por vocês ou será que vocês foram batizados em nome de Paulo?
14 Kay, kikay gəgoɗay à Zəzagəla, kà uwana gəɗahà batem à dza aw, say Kirəspus atà la Gayyus pəra.
14 Dou graças a Deus por não ter batizado nenhum de vocês, exceto Crispo e Gaio,
15 Ŋgaha à dza agəɗiŋ à afik kà aɗahà batem la sləm gulo aw.
15 para que ninguém diga que vocês foram batizados em meu nome.
16 Iyay, haɗay təga, avikà gi, gəɗahà batem à huɗ gày aŋa Este­fanas təga, ama gəɗahàŋ à dza anik aya, gəl agoɗ à gi aw.
16 Batizei também a casa de Estéfanas. Além destes, não me lembro se batizei algum outro.
17 Ama gi kà, Zəzagəla aslə̀l gi à waŋ kà maɗàh batem aw, aslə̀l gi à waŋ kà maz gay marabəŋ, ŋgaha gəzəŋ kà la kokuɗa haŋkəli aŋa sləɓ vok, ŋgaha gi aŋa mapəsew mamətsay aŋa Kristu la ahàf à adi aw.
17 Afinal, Cristo não me enviou para batizar, mas para pregar o evangelho, não com sabedoria de palavra, para que não se anule a cruz de Cristo.
18 Gay lakəl aŋa maməts à ahàf à adi aŋa Kristu apakà bokuba tatak deyday la huma yewdi aŋa azladza, uwana takə̀s tetəvi aŋa gày akàl. Ama kà aŋami uwana Zəzagəla aɓə̀l anu kà, məsəl kà gay uwaga kà la ndzəɗa aŋa Zəzagəla.
18 Certamente a palavra da cruz é loucura para os que se perdem, mas para nós, que somos salvos, ela é poder de Deus.
19 Bokuba uwana tatsetsèr à wakità Zəzagəla à abà, agòɗ kà: “Gəda­kalàh haŋkəli aŋa azlaməna masəl tatak à ahəŋ, gəda­wits masəlay aŋa azlaməna matsi­hila ala.”
19 Pois está escrito: “Destruirei a sabedoria dos sábios e aniquilarei a inteligência dos inteligentes.”
20 Tsa kiya uwaga ma, mana azlaməna haŋkəli tapəhay aya zlà ma? Baŋaw azladza mawur gəl gà, la azlaməna mats gay la gudəŋ uwanay la vok ma? Zəzagəla apəhla ala kà, masəlay aŋa gudəŋ à vok uwanay kà magay kusoŋu.
20 Onde está o sábio? Onde está o escriba? Onde está o questionador deste mundo? Não é fato que Deus tornou louca a sabedoria deste mundo?
21 Azladza gudəŋ à vok la haŋkəli, tanəŋa tatak uwana Zəzagəla aɗahàŋ la matsi­hila aŋha, ama tasəl masla aw. Gay gà la uwaga à uwana, Zəzagəla aɗàhla sləray la azlagay uwana məpəhay, kà uwana atà tagoɗ kà: “Uwanay kà azla­tatak kusoŋu gà pəra.” Zəzagəla akəs kà uwaga kà, maɓəl azla­uwana tadiŋ gəl à masla à vok.
21 Visto que, na sabedoria de Deus, o mundo não o conheceu por sua própria sabedoria, Deus achou por bem salvar os que creem por meio da loucura da pregação.
22 Azla Yahu­diya kà, asa à atà manəŋ azla­na­dzipo, ŋgaha kà atà aŋa masəlay kà sayda gami kà dziriga. Azla Gərək kà, tayàh kà atà masəl Zəzagəla la aslasl gəl aŋatà.
22 Porque os judeus pedem sinais e os gregos buscam sabedoria,
23 Kà aŋami kà, məziŋ kà lakəl aŋa Yesu Kristu uwana tazlə̀l à ahàf à adi. Baŋa azla Yahu­diya tatsən uwaga kà, azin à atà à gəl, ŋgaha azladza anik kà tagoɗ: “Kà gay kusoŋu!”
23 mas nós pregamos o Cristo crucificado, escândalo para os judeus, loucura para os gentios.
24 Ama azladza uwana Zəzagəla atsa­tsà­mànì atà, kà atà aŋa magay azlaaŋha kà, amiyaka tadagay azla Yahu­diya, amiyaka tadagay azlatsəhay azla Yahu­diya aw bay, kà aŋatà kà, gay uwanay kà gay deyday aw, kà uwana tasəl kà Yesu Kristu kà apə̀hla ndzəɗa aŋa Zəzagəla la matsi­hila aŋha ala babay.
24 Mas, para os que foram chamados, tanto judeus como gregos, Cristo é o poder de Deus e a sabedoria de Deus.
25 Azlaanik tagoɗ kà, uwana Zəzagəla aɗahàŋ kà kusoŋu, ama tasəl kà kusoŋu uwaga aɗuwa haŋkəli aŋa dza la kaykay aw. Tadzugw kà guɓguɓ uwaga aɗuwa ndzəɗa aŋatà la kaykay gesina aw.
25 Porque a loucura de Deus é mais sábia do que a sabedoria humana, e a fraqueza de Deus é mais forte do que a força humana.
26 Azla­deda, nərə̀zàw gəl aŋkul, akul uwana Zəzagəla azalà akul tsi. La yewdi aŋa azladza kà akul məna makor haŋkəli, la maslay, la masləkaway la ahəŋ məŋga aw.
26 Irmãos, considerem a vocação de vocês. Não foram chamados muitos sábios segundo a carne, nem muitos poderosos, nem muitos de nobre nascimento.
27 Ama Zəzagəla atsa­tsà­mànì azla­uwana azladza tazalà à atà ala azla­ku­soŋu, kà atà aŋa makəl ziruwi à azla­ma­tsi­hila gà à gəl. Atsa­tsà­mànì azla­guɓ­guɓga, kà makəl ziruwi à azlan­d­zəɗa-ndzəɗaga aŋa gudəŋ à vok uwanay à gəl.
27 Pelo contrário, Deus escolheu as coisas loucas do mundo para envergonhar os sábios e escolheu as coisas fracas do mundo para envergonhar as fortes.
28 Atsa­tsà­mànì aya azla­uwana, azladza gudəŋ à vok tanəŋà atà bokuba azla­tatak mapəsew atà gà, kà atà makəl ziruwi à azlaməŋga à gəl.
28 E Deus escolheu as coisas humildes do mundo, e as desprezadas, e aquelas que não são, para reduzir a nada as que são,
29 Kiya uwaga kà dza la ahəŋ: ‘Gi’, agoɗay la huma Zəzagəla kà mats zlapay aw.
29 a fim de que ninguém se glorie na presença de Deus.
30 Ama akul kà, Zəzagəla azalà akul, kà maham gay à vok la Yesu Kristu la abà. Kà uwana Kristu la uwana aga matsi­hila gami, uwana asà à ahəŋ la zagəla la afik, mədapaka azladza aŋa Zəzagəla, sà sətaka adagay, mədapəlla la ndzəɗa aŋa mamətsay la abà babay.
30 Mas vocês são dele, em Cristo Jesus, o qual se tornou para nós, da parte de Deus, sabedoria, justiça, santificação e redenção,
31 Asa à Zəzagəla kà uwaga apakà vok bokuba uwana tatsetsèr à wakità aŋha à abà:
31 para que, como está escrito, “aquele que se gloria, glorie-se no Senhor”.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar 1 Coríntios 1, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.