Provérbios 11

Buki Pilabumaboma Kabutubogwa Deli Kabutuvau (KIJ) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Guyau ikagagi tomota matausina isisasopasi visaikola. Mitaga imwamwasila nanola paila kaivisaikola mokwita.
1 O Senhor Deus detesta quem usa balanças desonestas, mas gosta de quem usa pesos justos.
2 Tomota matausina tokaluvalova makateki wala biyomsili. Mitaga ibodi wala bitakabitam paila bitayamataida titouleda.
2 O orgulhoso será logo humilhado; mas com os humildes está a sabedoria.
3 Kidamwa yoku tobwaila, e kamokwita wala bivakadaim. Tomota matausina gala isim kasi dubumi bikaligasi wala metoya osi sopa titoulesi.
3 As pessoas direitas são guiadas pela honestidade. A perversidade dos falsos é a sua própria desgraça.
4 Guguwa bidubadu gala wala bukubani avaka kala bwaina oyamla m kwaliga, mitaga kamokwita ibodi wala bikoli m momova.
4 No Dia do Julgamento, as riquezas não adiantam nada, mas a honestidade livra da morte.
5 Kamokwita iyogigibali tobwaila la kaisisu, mitaga tomitugaga bivakapusii wala titoulela.
5 A honestidade torna mais fácil a vida dos bons, porém os maus causarão a sua própria desgraça.
6 E mitukwaibwaila bikoli tokamokwita, mitaga matauna gala isim kala dubumi bogwa biwai okala sikula titoulela metoya ola tabilibili.
6 A honestidade livra o homem correto, mas o desonesto é apanhado na armadilha da sua própria ganância.
7 Avai tuta tomitugaga bikaliga e la pikwaku deli wala bikaligi bilau. Ninalela mituguguwa bikaloubusi nanota wala.
7 Quando o perverso morre, a sua esperança morre com ele; a esperança dos maus dá em nada.
8 E tomitukwaibwaila bogwa bikwalasi metoya otutala mwau; mitaga kaimapusi bimakaia tomitugaga.
8 O homem honesto escapa da angústia, porém o mau a recebe em lugar dele.
9 Yoku bogwa biyogagaim metoya osi bigatona matausina gala inikolaisi Yaubada, mitaga ibodi wala tomitukwaibwaila si kabitam bikolaim.
9 As palavras dos maus destroem os outros, mas a sabedoria livra do perigo os homens corretos.
10 Valu tomotela bimwamwasila ninasi avai tuta tokamokwita bibanaisi kasi yubwaila, mitaga uliyuwa bitokaia avai tuta tomitugaga bikaligasi.
10 A cidade fica contente com o sucesso das pessoas honestas, e há gritos de alegria quando morre um homem mau.
11 Valu yagala bikaigalaisi kidamwa avai tuta tomitukwaibwaila bikabwailisi makwaina, mitaga metoya tomitugaga osi biga valu makwaina igau bidadaimi.
11 Quando as pessoas honestas abençoam uma cidade, ela se torna importante, mas as palavras dos maus a destroem.
12 Baisa nagowa bitayosokani tomota ituwoli. Kidamwaga yoku isim m nanamsa ibodi wala bukukwapatu.
12 É tolice tratar os outros com desprezo; o homem prudente prefere ficar calado.
13 Gala ibodi bitadubumi availa matauna iyebwaili kasilam paila biyamati avai kiwola, mitaga ibodi wala bukudubumi availa matauna isim kala dubumi.
13 O mexeriqueiro espalha segredos, mas a pessoa séria é discreta.
14 Kidamwa kwaitala boda gala isim kala toyamata igau bikapusi. Bidubadu katuloluta kala nikoli kabokwala.
14 O país que não tem um bom governo cairá; com muitos conselheiros, há segurança.
15 Kidamwa bukukwatotila bukumapu taitala tomitawasi kala wasi, yoku bukukwayoyu m guguwa. Mitaga yoku toyubwaila wala kidamwa gala bukukwatotila makawala.
15 Quem ficar como fiador de qualquer um acabará chorando. Será melhor não se comprometer.
16 Vivila namitakwai isim kala kamaiaba, mitaga vivila minana gala isim la mitakwai baisa kabommosila.
16 A mulher bondosa é estimada, mas a imoral é uma vergonha. O preguiçoso nunca terá dinheiro, mas quem tem iniciativa acaba ficando rico.
17 Avai tuta bukuninabwaila baisa bivigaki m kwalubaila, mitaga kidamwa bukudubakasala, baisa kuyomiyuyaim wala titoulem.
17 Quem age com bondade faz bem a si mesmo, e quem pratica a maldade acaba se prejudicando.
18 E matausina tomitugaga gala mokwita bikulaisi avai vavagi, mitaga kidamwa wala bukuvagi avaka kala duwosisia, e yoku eimati wala bukubani kam mapu.
18 Os maus não ganham nada com a sua maldade, mas quem faz o que é direito na certa será recompensado.
19 Availa ininatotila bipaisewa duwosisia, ibodi wala bimova, mitaga availa bikaliyeiya biuvagi sula ibodi wala bikaliga.
19 Quem está resolvido a agir direito viverá, e quem insiste em fazer o mal morrerá.
20 Guyau ikoulovi availa matausina ininanamsasi mitugaga wala, mitaga iyebwaili availa matausina iuvagaisi duwosisia.
20 O Senhor Deus detesta quem tem coração perverso, mas se alegra com as pessoas corretas.
21 Ka, mokwita, tomitugaga bogwa bibodasi kasi mipuki, mitaga tomitukwaibwaila bibwainasi.
21 Os maus certamente serão castigados por Deus, mas os bons escaparão do castigo.
22 Natana vivila naminabwaita bitagwalamakava e gala deli la nanamsa, minana makawala kaitala gosa goulawokuva wala okabulula bunukwa.
22 A beleza na mulher sem juízo é como uma joia de ouro no focinho de um porco.
23 Avaka tobubwaila binagaisi mesinaku wala bwaina, mitaga avai tuta tomitugaga iyosisi avaka si pikwaku, komwaidosi goli igibuluwasi.
23 Os planos dos bons trazem felicidade; o que os maus planejam produz ódio.
24 Mimilisi tomota ililasimakavaisi wala si guguwa, mitaga si guguwa ikatumkulovi wala kala bidubadu. Mimilisi topiki, e si guguwa ikatuyumalaisi kala bidubadu.
24 Algumas pessoas gastam com generosidade e ficam cada vez mais ricas; outras são econômicas demais e acabam ficando cada vez mais pobres.
25 Bukuvigakaim tolilalasi, e bukuyubwaila. Kupilasi samwa e oluvi bipilasaimsi.
25 Quem é generoso progride na vida; quem ajuda será ajudado.
26 Tomota bibulotaisi availa matauna ikatuyumali la kawailuwa, e itulotula paila biligaiyaisi mapula, mitaga biyakawolaisi matauna availa bigigimwala wala.
26 O comerciante que armazena mantimento, esperando preço mais alto, é amaldiçoado pelo povo; mas o que põe à venda o que tem é estimado por todos.
27 Kidamwa m nanamsa bwaina, e bukubani kam taimamila, kidamwaga bukusisavali paila bukuyomituli pakula, e bogwa goli bukubani makawala.
27 Quem procura o bem é respeitado, mas quem busca o mal será vítima do mal.
28 Availa availa matausina ikikanasi metoya osi guguwa, bikapusisi makawala yekwesi bikikapusisi otutala tula, mitaga tomitukwaibwaila biyubwailasi makawala yekwesi bikatulalasi otutala yuviyavi.
28 Aquele que confia nas suas riquezas cairá, porém os honestos prosperarão como as folhagens.
29 E availa matauna biyomituli pikolela la kaukweda, tovana valu binanota wala.
29 Quem dirige mal a sua casa acaba sem nada. Quem não tem juízo será sempre escravo de quem é sábio.
30 Mitukwaibwaila kaiuwala momova, mitaga m gasisi bikau m momova.
30 Uma pessoa correta traz bênçãos para a vida dos outros; quem aumenta o número de amigos é sábio.
31 E availa availa matausina tobubuwaila, bogwa bibanaisi kasi mapu baisa odabala pwaipwaia. Mapaila yoku ibodi bukunikoli mokwita, tomitugaga deli tosulosula bogwa bibanaisi kasi mipuki goli.
31 Assim como os bons são recompensados aqui na terra, também os pecadores e os maus são castigados.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Provérbios 11, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.