1 Coríntios 11

U ak' Testamento tu kuyob'al (IXLNNT) vs AAI

Sair da comparação
AAI TUR GEWASIN O BAIBASIT BOUBUN
1 As eteesataj etexhlabꞌal tiꞌ uveꞌ nunbꞌaneꞌ, tan aꞌ ni veesakat vexhlabꞌal tiꞌ u Cristo.
1 Ayu Keriso abi’u’ur na’atube kwa ayu kwani’u’uru.
2 Vitzꞌin vatzik, ni voksa eqꞌii, tan bꞌenameen netulsa in sekꞌuꞌl. As nenima unqꞌa chusbꞌaleꞌ uveꞌ kat unchus sete. As yeꞌxhkam nejalpu isuuchil.
2 Ayu sawar ta ta’amaim mar etei kwanunuhu isan naatu bai’obaiyen abit kwabukikin kwama’am isan, a merar ayi abobora’ara’ahi.
3 U Tiixheꞌ aꞌeꞌ ibꞌooqꞌol u Cristoeꞌ, as u Cristoeꞌ aꞌeꞌ ibꞌooqꞌol u najeꞌ, as u najeꞌ aꞌeꞌ ibꞌooqꞌol u ixojeꞌ.
3 Baise boun ayu akokok kwa etei kwanaso’ob gewas. Keriso i orot ana ukwarin, Babin ana ukwarin i orot naatu Keriso ana ukwarin i God.
4 Asoj la ibꞌaju umaj naj iviꞌ tul uvaꞌ ninach naj Tiixh tu u atinbꞌaleꞌ tetz nachbꞌal Tiixh moj la tal naj umaj yol uveꞌ aꞌ tzaanajkat xeꞌ u Tiixheꞌ, as la teesa najeꞌ iqꞌii u Cristo.
4 Orot yait aribun sumasum auman eyoyoyoban, o tur God biyanane baib eo’orereb Keriso biya’ohow ebitin.
5 Pet ech koj u ixojeꞌ tan asoj yeꞌl iviꞌ ixoj la ibꞌaju tul uvaꞌ ninach ixoj Tiixh pet moj tul la tal ixoj umaj yol uvaꞌ aꞌ tzaanajkat xeꞌ u Tiixheꞌ, as la teesa ixoj iqꞌii vitzumeleꞌ, tan eela kuxh stukꞌ uvaꞌ kat tzokꞌpik el u xiꞌl iviꞌ ixojeꞌ.
5 Naatu babin yait aribun ana sumasum bosair eyoyoyoban, o tur God biyanane bai eo’orereb, aawan biya’ohow ebitin, ana itinin i babin aribun himafuribe.
6 Tan asoj yeꞌ la ibꞌaju ixoj viviꞌeꞌ, as aal bꞌaꞌneꞌ uvaꞌ la tzokꞌpik el u xiꞌl iviꞌ ixojeꞌ. Pet asoj chꞌixubꞌal te ixoj uvaꞌ la tzokꞌpu veꞌt u xiꞌl iviꞌ ixojeꞌ, as ibꞌaju ixoj viviꞌeꞌ.
6 Babin yait aribun men nasumisum, gewasin aribun hina’afuw. Baise babin aribun afuwin o mafurin isan biyan nao’ohow na’at gewasin aribun nasum.
7 As yeꞌ la ibꞌaneꞌ uvaꞌ la ibꞌaju u najeꞌ viviꞌeꞌ tan ivatzibꞌal u Tiixheꞌ u najeꞌ. Tan ni toksa naj iqꞌii u Tiixheꞌ. Pet ech koj u ixojeꞌ, tan aꞌ vitzumel ixojeꞌ la toksa iqꞌii.
7 Orot aribun men nasum, anayabin orot i God ana itinin naatu ana fair, baise babin i orot ana fair.
8 Tan tul uvaꞌ kat icheesa veꞌt u Tiixheꞌ u bꞌaxa najeꞌ tukꞌ u bꞌaxa ixojeꞌ, as yeꞌle uvaꞌ aꞌ koj kat elkat chꞌuꞌl u najeꞌ kꞌatz u ixojeꞌ. Pet aꞌ kat elkat chꞌuꞌl u ixojeꞌ kꞌatz u najeꞌ.
8 Anayabin orot i men babinane namih, baise babin i orotone na.
9 As yeꞌ kat icheesa u Tiixheꞌ u najeꞌ tiꞌ ilochat u ixojeꞌ. Pet kat icheesa Aak u ixojeꞌ tiꞌ ilochat u najeꞌ.
9 Na’atube orot i men babin isan God eo matar, baise babin i orot isan matar.
10 Estiꞌeꞌ techal chit la ibꞌaju u ixojeꞌ viviꞌeꞌ texhlal tetz uvaꞌ ninima veꞌt ixoj vitzumeleꞌ, tan aꞌeꞌ bꞌaꞌn vatz unqꞌa ángel.
10 Ana’anaban iti isan, tounamatar matahimaim babin aribun nasum, saise nati sumasumamaim ebi’obaiyit, babin i orot ana fair babanamaim ema’am.
11 Pet sukuvatz, jankꞌal oꞌ uvaꞌ at veꞌt ok oꞌ kꞌatz u Kubꞌaal Jesúseꞌ, as yeꞌl koj u najeꞌ, as yeꞌle u ixojeꞌ ati. As yeꞌl koj u ixojeꞌ, as yeꞌle u najeꞌ ati,
11 Regah ana yawasamaim tama’am babin men orot nihamiy akisin nabin ana fairamaim nama, na’atube orot men babin nihamiy akisin nabin ana fairamaim nama.
12 Echeꞌ taꞌ u ixojeꞌ tan u Tiixheꞌ taꞌ kat cheesan ixoj taꞌn vimelekꞌ u najeꞌ. As u najeꞌ aꞌ ni titzꞌebꞌ kat naj kꞌatz u ixojeꞌ. As kajayil kuxheꞌ taꞌ tzaanaj xeꞌ u Tiixheꞌ.
12 Anayabin babin orotone na, na’atube babin biyanane taub orot yai. Baise sawar etei i Godane hina.
13 As qitzꞌataj setukꞌ, ¿ma bꞌaꞌn kuxhtuꞌ uvaꞌ la inach veꞌt unqꞌa ixojeꞌ Tiixh tu u atinbꞌaleꞌ tetz nachbꞌal Tiixh, as tul yeꞌl viviꞌ chaꞌmaeꞌ bꞌajumal?
13 Taiyuw kwanibatiy kwana’itin, babin aribun ana sumasum nabosair, bebeyanamaim nayoyoyoban i gewasin ai en?
14 As chiannal veꞌt sqe uvaꞌ nitzokꞌpik el u xiꞌl iviꞌ unqꞌa najeꞌ, tan chꞌixubꞌaleꞌ uvaꞌ yeꞌ la tzokꞌpik el u xiꞌl iviꞌ u najeꞌ.
14 It ata so’ob i sawar biyatamaim temamatar imaim ebi’obaiyit, orot aribun ituw manin ere’er i boro biyan na’ohow.
15 Pet ech koj u ixojeꞌ, tan tetz chit ixojeꞌ uvaꞌ la ichꞌiisa ixoj u xiꞌl iviꞌeꞌ. Tan aꞌ u Tiixheꞌ kat aqꞌon te ixoj uvaꞌ nim u xiꞌl iviꞌ ixojeꞌ, tan aꞌ u xiꞌl iviꞌ ixojeꞌ ni bꞌajun viviꞌ ixojeꞌ.
15 Baise babin aribun ituw manin ere’ere i ana itinin ebigewasin. Anayabin aribun manin re’ere i yumatan ana sumasum na’atube.
16 Asoj abꞌil yeꞌ la niman u yoleꞌ uveꞌ ni valeꞌ, as la val sete uvaꞌ chiannal sqe uvaꞌ ech chit nu kubꞌaneꞌ. As echat nibꞌan unqꞌa qitzꞌin qatzikeꞌ tulaj unjoltu unqꞌa tenameꞌ.
16 Baise orot yait ayu ao isan inagamigam, anao inanowar. Kwafiren isan ata ef men ta ema’am boro imaim tani’ufunun o God ana ekaleisia wanawanan kwafiren ana ef men ta ema’am boro i tani’a’ait.
17 As tuk untzꞌibꞌa bꞌen kaꞌt unqꞌa yoleꞌ sete, vitzꞌin vatzik. Pet yeꞌ la uch valataꞌ uvaꞌ bꞌaꞌn nebꞌaneꞌ, tan jit u bꞌaꞌneꞌ nebꞌaneꞌ tul uvaꞌ nemol etibꞌ. Pet aꞌ u vaꞌlexheꞌ nebꞌaneꞌ,
17 Roube’aten tur iti anao kwananowar. Ayu kwa boro men merarayow anitimih. Anayabin kwaru’ay a kou’ay kwabaib wanawanan kakafin i erara’at naatu ana gewasin i en.
18 tan kat vabꞌi yol setiꞌ tiꞌ uvaꞌ tul nemol etibꞌ sekajayil tiꞌ enachat Tiixh, as jit eela etxumbꞌal. Pet jalel tibꞌ vetxumbꞌaleꞌ. As nunnima unbꞌiil uvaꞌ an chit u yoleꞌ uveꞌ ni vabꞌi,
18 Ayu tur anowar kwa ekaleisia tutufin etei kwana kwabita’imon akwafiren wanawan i kouseb ema’am, naatu ayu abitumatum iti i tur anababatun.
19 tan ni vitzꞌa uvaꞌ techal chit la ibꞌaneꞌ uvaꞌ jit eela vetxumbꞌaleꞌ tiꞌ uvaꞌ la ootzili uvaꞌ abꞌiste ex uveꞌ ex tetz u Tiixheꞌ.
19 Men kwanakasiy, wanawananamaim kouseb iti na’atube emamatar, saise orot iyab sinaf gewasin tisisinaf boro bebeyan hinatit kwana’itih.
20 Tan tul uvaꞌ nemol etibꞌ as echeꞌ tetzkoj u Jesús u txꞌaꞌoꞌmeꞌ uveꞌ nebꞌaneꞌ.
20 Kwaruru’ay ana veya kwa i men Regah ana Bay Aafufun kwa’aau’umih.
21 Tan tul uvaꞌ netxꞌaꞌneꞌ, as at ex uvaꞌ bꞌaxel netechbꞌu vetetzeꞌ vatz vemooleꞌ. Estiꞌeꞌ uvaꞌ at ex uveꞌ nu kuxh ekuy veꞌt evaꞌy. As tul at kaꞌt ex uveꞌ qꞌabꞌaꞌm nebꞌan veꞌteꞌ.
21 Anayabin bay aa ana veya orot afa timatkabikabiy te’aa harew fokarih tetom tibikoko’aw, naatu sabuw afa i tibi’aamoromorob.
22 ¿As yeꞌl kol ekabꞌal qꞌa ati uvaꞌ la txꞌaꞌnkat ex as la ukꞌaꞌkat ex? ¿As ma yeꞌ nibꞌen sete uvaꞌ ni teesa tibꞌ eqꞌii sevatzaj tiꞌ echꞌixvisat unqꞌa qitzꞌin qatzikeꞌ uveꞌ yeꞌl tetz ati? As tul molomal ex sekajayil taꞌn u Tiixheꞌ. ¿Kam la val qꞌi tiꞌ uveꞌ nebꞌaneꞌ? ¿Ma netaleꞌ uvaꞌ la voksa eqꞌii stiꞌ? ¡Yeꞌle taꞌ!
22 Kwa a bar tema’am boro imaim kwataa kwatatom ai en? Aisim iti na’atube kwasinaf God ana ekaleisia kwabi’afiy, naatu yababan wairafih biya’ohow kwabitih. Kwanotanot boro abisa anao kwananowar, a merar anay nati kwasisinaf isan? Boro men kafa’imo a merar anayimih.
23 As u chusbꞌaleꞌ uveꞌ kat unkꞌul taꞌn u Kubꞌaal Jesús, as aꞌeꞌ kat unchus sete. As ech ni tal ileꞌ: Tan tu u aqꞌbꞌaleꞌ uvaꞌ kat aqꞌax ok u Kubꞌaal Jesús tiqꞌabꞌ unqꞌa iqꞌesal unqꞌa tenameꞌ as tul yeꞌxnik itxey chajnaj Aak, as itxey veꞌt Aak u paaneꞌ.
23 Anayabin ayu Regah biyanane abisa abaib i kwa ai’obaiyi. Ata Regah gugumin hiyayanuw ana maramaim rafiy bai
24 As tul maꞌt taqꞌat Aak taꞌntiixh stiꞌ, as ijatx veꞌt Aak u paaneꞌ. As ech tal veꞌt Aak ileꞌ: «Etxeytaj; as etxꞌaꞌtaj, tan aꞌeꞌ vunchiꞌoleꞌ uveꞌ tuk vaqꞌ kꞌaxbꞌisaloj setiꞌ. As chajpaj chit etxꞌaꞌat u paaneꞌ echeꞌ uvaꞌ nu kubꞌan cheel, as la etulsa in sekꞌuꞌl,» tiꞌk Aak.
24 God ana merar yi imasib itih eo, “Iti i ayu biyau kwa abit, kwanab kwana’ani’aan ana maramaim ayu kwananuhu.”
25 As echat chit ibꞌan Aak tukꞌ u koopa tan tul uvaꞌ kat tzojpu veꞌt itxꞌaꞌn chajnaj, as itxey veꞌt Aak u koopa. As ech tal Aak ileꞌ: «As u aꞌeꞌ uvaꞌ at kuꞌ tu u koopa, as aꞌeꞌ u akꞌ tzaqꞌiteꞌ uveꞌ la kꞌujebꞌ kan taꞌn vunkajaleꞌ. As chajpaj chit etukꞌat u vino tu u koopa echeꞌ uvaꞌ nu kubꞌan cheel, as la etulsa in sekꞌuꞌl,» tiꞌk Aak.
25 Ef ta’imon kerowas isan na’atube sinaf, bay hi’aa ufunamaim kerowas wine hisuwai batabat bai, God ana merar yi, iuwih eo, “Iti kerowas i God ana Obaibasit Boubun ayu au rara’amaim ebubusuruf. Imih mar etei iti na’atube kwanasinaf, kwanatomatom ana maramaim ayu kwanuhu.”
26 Estiꞌeꞌ ni val sete, tan chajpaj chit etxꞌaꞌat u paaneꞌ as chajpaj chit etukꞌat u vino uveꞌ at tu u koopa, as aꞌ vikamebꞌal u Kubꞌaal Jesús la etulsa sekꞌuꞌl sevatzaj techal la ul Aak tikaꞌpa.
26 Mar etei iti rafiy kwana’aan, kerowasamaim wine kwanatom, naatu Regah momorob isan kwanabinan kwananan i namatabir maiye nan natit.
27 Estiꞌeꞌ ni val sete, abꞌil ex uvaꞌ la txꞌaꞌon u paaneꞌ as la etukꞌa u vino tu u koopa as tul yeꞌ bꞌaꞌn etatineꞌ sevatzaj, as ech exeꞌ echeꞌ unqꞌa uxhchileꞌ uvaꞌ kat eesan iqꞌii u Kubꞌaaleꞌ. Tul kat kꞌaxbꞌu vichiꞌol Aakeꞌ, as kat el vikajal Aakeꞌ vatz u kuruseꞌ.
27 Isan imih orot yait erebosa rafiy nab na’aan naatu Regah ana kerowasamaim natomatom, nati orot i bowabow kakafin maiyow Regah biyan naatu ana rara isan esisinaf kakaf.
28 Estiꞌeꞌ ni val sete, etitzꞌataj jeꞌ etibꞌ sejununila. As aꞌn la etxꞌaꞌ u paaneꞌ. As la etukꞌa u vino uvaꞌ at tu u koopa.
28 Imih wantoro’ot orot taiyuwin ana yawas nanutitiy na’itin gewas, imaibo rafiy nab na’aan naatu kerowas nab natom.
29 Tan asoj la etxꞌaꞌ u paaneꞌ. As la etukꞌa u vino uvaꞌ at tu u koopa as tul yeꞌ kat etitzꞌa jeꞌ etibꞌ sevatzaj, as aꞌ u kꞌaxkꞌoeꞌ la eteqꞌo tzan setiꞌ.
29 Anayabin orot yait Regah biyan naatu ana rara hai buriburih men naso’ob gewas, rafiy nab na’aan naatu kerowasamaim wine natomatom, i taiyuwin ana baibatiyen bai enan.
30 As nimal unqꞌa qitzꞌin qatzik at sexoꞌl uvaꞌ aachꞌoꞌm. As ati uvaꞌ yaabꞌ kuxh vichiꞌoleꞌ. As ati uvaꞌ kamnalu veꞌteꞌ.
30 Ana’an iti isan kwa moumur na’in biyah hiririm naatu kwabisasawuw naatu afa i himoroboka.
31 As kat koj qitzꞌa jeꞌ qibꞌ, as yeꞌ la bꞌanchu kusuuchil taꞌn u Kubꞌaaleꞌ.
31 Baise it taiyuwit anababatun tanabibatiyit gewas, boro men tanan God nibatiyitamih.
32 Pet tul nibꞌan u Kubꞌaaleꞌ kusuuchil, as nu kupalebꞌe u kꞌaxkꞌoeꞌ taꞌn Aak, aqꞌal uvaꞌ yeꞌ la bꞌen oꞌ tu u choobꞌal paaveꞌ tukꞌ unqꞌa tenameꞌ uveꞌ yeꞌ ni niman Aak.
32 Baise Regah nabibatiyit ana veya baikwatutunen boro nitit, naatu God tafaram baimakiy nabitin it boro men auman nititamih.
33 Estiꞌeꞌ ni val veꞌt sete, vitzꞌin vatzik, tul uvaꞌ la emol etibꞌ tiꞌ u txꞌaꞌoꞌmeꞌ, as etxꞌebꞌtaj etibꞌ sekajayil tiꞌ etxꞌaꞌneꞌ.
33 Isan imih taituwau, Regah ana Bay Aafufun isan kwanaruru’ay taituwa kwanakaifih.
34 Asoj at ex uvaꞌ vaꞌy ni bꞌanon ex, as txꞌaꞌnoj ex tekabꞌal, aqꞌal uvaꞌ yeꞌ la ul u kꞌaxkꞌoeꞌ setiꞌ tiꞌ u vaꞌlexheꞌ uveꞌ nebꞌaneꞌ tul nemol etibꞌ sevatzaj.
34 Naatu orot yait aa momorob gewasin ana baremaim bay naa, saise a kou’ay kwanabaib ana maramaim boro men God ana baibatiyen wanawanan narun. Naatu sawar afa i boro ayu anan anatitabo anayabuna.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar 1 Coríntios 11, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.