Mateus 13

Viakʼla txumbʼal u tioxh (IXLCNT) vs NAA

Sair da comparação
NAA Nova Almeida Atualizada 2017
1 Uncheeꞌ aatz iꞌan u Jesuus tu u qꞌii tziꞌ, elkꞌasuꞌl tu u atibꞌal. Utz ex kꞌujeꞌoj tziꞌ choo.
1 Naquele mesmo dia, Jesus saiu de casa e se assentou à beira-mar.
2 Mam tenam chit imol tibꞌ kꞌatza. Ech jeꞌtekꞌop u Jesuus tu maꞌl u jukubꞌ. Kꞌujeꞌ tuul utz, xeꞌt ichusuneꞌ, tuul aatz qꞌu aanima tan, atich koꞌn tziꞌ aꞌ.
2 E grandes multidões se reuniram em volta dele, de modo que entrou num barco e se assentou. E toda a multidão estava em pé na praia.
3 Ech sibꞌ koꞌxh yol tal u Jesuus. Nichikꞌam tiꞌ kam ech tzaꞌ:
3 E de muitas coisas lhes falou por parábolas, dizendo:
4 Utz tuul nichimakꞌ paal u ia, atia aꞌ kuꞌk tu bꞌey. Utz motx koꞌn ex tzotiloj tu qꞌu tzꞌichin.
4 E, ao semear, uma parte caiu à beira do caminho, e, vindo as aves, a comeram.
5 Atia aꞌ kuꞌk viꞌaj sivan aas bꞌiil koꞌxh txꞌavaꞌ atil siiꞌ. Utz oora itzꞌpu u ia tan, xax koꞌn u txꞌavaꞌ.
5 Outra parte caiu em solo rochoso, onde a terra era pouca, e logo nasceu, visto não ser profunda a terra.
6 Pek tzꞌaꞌbꞌ u qꞌii. Lumin tu vitzꞌaꞌl utz, tzaji. Tan bꞌiil koꞌn bꞌennaj u taqꞌil.
6 Saindo, porém, o sol, a queimou; e, porque não tinha raiz, secou-se.
7 Utz at u ia, aꞌ kuꞌk xoꞌl chꞌiꞌx. Pek chꞌii qꞌu chꞌiꞌx utz, isotzsa.
7 Outra parte caiu entre os espinhos; e os espinhos cresceram e a sufocaram.
8 Pek aatz untante, aꞌ kuꞌk tu bꞌaꞌnla txꞌavaꞌ. Utz ech vatzini. Atia 100 ivatz taqꞌ tiꞌ junun tajan. Atia 60 ivatz taqꞌa. Utz atia 30 ivatz taqꞌ majte.
8 Outra, enfim, caiu em boa terra e deu fruto: a cem, a sessenta e a trinta por um.
9 Abꞌiste ex niabꞌin qꞌu yol tzaꞌ, nimataj.— Texhtuꞌ.
9 Quem tem ouvidos para ouvir, ouça.
10 Uncheeꞌ xaan tek opon qꞌu chusulibꞌ kꞌatz u Jesuus utz, tal tek te ech tzaꞌ: —¿Kam tokeꞌ aꞌ nakꞌam tiꞌ kam aas nayolon tu qꞌu aanima tziꞌ?— Texh te.
10 Então os discípulos se aproximaram de Jesus e lhe perguntaram: — Por que o senhor fala com eles por meio de parábolas?
11 Ech itzaqꞌbꞌe utz, tal te ech tzaꞌ:
11 Ao que Jesus respondeu:
12 Tan abꞌiste vaꞌl atil nal itxumbꞌal tiꞌ qꞌu kam qꞌuꞌl yeꞌ ootzajimal tokebꞌal, aal saꞌaqꞌax tereꞌn tetz. Ech sibꞌal tek itxumbꞌal saꞌatini. Pek abꞌiste vaꞌl yeꞌk maas itxumbꞌal tiꞌ, aal samaaleꞌl te jankꞌal vatz tetz aqꞌel.
12 Pois ao que tem, mais será dado, e terá em abundância; mas, ao que não tem, até o que tem lhe será tirado.
13 Tu kꞌamich kam nunyolonku te tan, nisajineꞌ tiloneꞌ, loqꞌ yeꞌxhat niꞌenku te. Kꞌuxh nitabꞌineꞌ, nikojikan tabꞌil tokebꞌal qꞌu kam. Utz nikojipaal itxumbꞌal tuul.
13 Por isso, falo com eles por meio de parábolas: porque, vendo, não veem; e, ouvindo, não ouvem, nem entendem.
14 Tan ech chit itzojpu vaꞌl bꞌaxabꞌsamal talax tu u Isaias aas tal ech tzaꞌ:
14 Assim, neles se cumpre a profecia de Isaías:
15 Tan tiibꞌinaj taanima qꞌu tenam tziꞌ.
15 Porque o coração deste povo
16 Pek aatz ex, chiꞌbꞌebꞌal etetz tan, netil inujul qꞌu kam tuchꞌ bꞌaqꞌ evatz. Utz nekan tabꞌil tokebꞌal tuchꞌ exichin.
16 — Bem-aventurados, porém, são os olhos de vocês, porque veem; e bem-aventurados são os ouvidos de vocês, porque ouvem.
17 Tan niꞌxhtekꞌval sete, sibꞌal koꞌxh qꞌu alol tetz u yolbꞌal Tioxh motx tachva tilaxeꞌ kam vaꞌl netil cheel. Pek yeꞌt tila. Utz motx tachva tabꞌileꞌ kam vaꞌl netabꞌi cheel. Pek yeꞌt motx tabꞌi. Echat qꞌu jikomla chaj aanima majte.
17 Pois em verdade lhes digo que muitos profetas e justos desejaram ver o que vocês estão vendo, mas não viram; e quiseram ouvir o que vocês estão ouvindo, mas não ouviram.
18 Pek abꞌitaj uncheeꞌ kam u tokebꞌal u yol tiꞌ u chikol.
18 — Ouçam, portanto, o que significa a parábola do semeador.
19 Aatz u aanima vaꞌl niabꞌin qꞌu yol tiꞌ viQꞌesalail u Tioxh utz, yeꞌ nipaal itxumbꞌal tuul, aꞌ nikꞌam tiꞌ u ia vaꞌl aꞌ kuꞌk tu bꞌey. Tan nikoꞌnulsotzsaloj u yolbꞌal Tioxh tu taanima tu u txꞌiꞌliꞌinaj.
19 A todos os que ouvem a palavra do Reino e não a compreendem, vem o Maligno e arrebata o que lhes foi semeado no coração. Este é o que foi semeado à beira do caminho.
20 Atil aanima nitabꞌi u yolbꞌal Tioxh utz, kaana itxuqꞌtxun tiꞌ bꞌaxa aas nikꞌuleꞌ. Ech aꞌ nikꞌam tiꞌ u ia vaꞌl aꞌ kuꞌk viꞌaj sivan, aas bꞌiil koꞌxh txꞌavaꞌ siiꞌ.
20 O que foi semeado em solo rochoso, esse é o que ouve a palavra e logo a recebe com alegria.
21 Pek yeꞌ bꞌennaj taqꞌil. Bꞌiil koꞌn niꞌanoꞌk. Tan echaꞌ tziꞌ, nitul maꞌj tzaꞌlla kam tiꞌ utz, nixeꞌkꞌulal tiꞌ u yolbꞌal Tioxh majte, sibꞌ niꞌenku te. Utz yeꞌ koꞌxh tiil ikuꞌeꞌ.
21 Mas ele não tem raiz em si mesmo, sendo de pouca duração. Quando chega a angústia ou a perseguição por causa da palavra, logo se escandaliza.
22 Pek atil aanima nitabꞌi u yolbꞌal Tioxh, loqꞌ nikoꞌnisotz bꞌen sikꞌuꞌl tu qꞌu elaꞌokchil tiꞌ vimeꞌbꞌiꞌl tu u vatz amlika txꞌavaꞌ tzaꞌ. Aꞌ nikꞌam tiꞌ u ia vaꞌl aꞌ kuꞌk xoꞌl chꞌiꞌx. Ech yeꞌxhkam nivatzin taqꞌo. Utz nisotz bꞌen sikꞌuꞌl tiꞌ tachvaloꞌk qꞌu txꞌiibꞌal qꞌii.
22 O que foi semeado entre os espinhos é o que ouve a palavra, porém as preocupações deste mundo e a fascinação das riquezas sufocam a palavra, e ela fica infrutífera.
23 Pek ech koj vaꞌl aꞌ kuꞌk tu bꞌaꞌnla txꞌavaꞌ, aꞌ nikꞌam tiꞌ u aanima vaꞌl niabꞌin u yolbꞌal Tioxh utz, nipaal itxumbꞌal tuul. Echaꞌ u ia aas nivatzineꞌ. Atia 100 ivatz nitaqꞌeꞌ. Atia 60 ivatz nitaqꞌeꞌ. Utz 30 ivatz nitaqꞌ majte.— Texhtuꞌ.
23 Mas o que foi semeado em boa terra é o que ouve a palavra e a compreende; este frutifica e produz a cem, a sessenta e a trinta por um.
24 Tal paj chit vaꞌt kꞌamich kam u Jesuus tu qꞌu aanima ech tzaꞌ:
24 Jesus lhes propôs outra parábola, dizendo:
25 Pek aatz tu aqꞌbꞌal, tuul vatchel qꞌu aanima, ul vikoontra, ul ichikka yeꞌxtxojla ia xoꞌl u triigo. Utz bꞌeni.
25 Mas, enquanto todos estavam dormindo, veio o inimigo dele, semeou o joio no meio do trigo e foi embora.
26 Ech jeꞌul u triigo, chꞌii. Utz vatzini. Loqꞌ chee u yeꞌxtxojla xajtzeꞌ tixoꞌl majte.
26 E, quando as plantas cresceram e produziram fruto, apareceu também o joio.
27 Ech aatz qꞌu aqꞌonom tan, motx tek ex tal tu u bꞌaal chikobꞌeꞌm ech tzaꞌ: «Bꞌaal nitxaꞌ, tiira bꞌaꞌnla ia vaꞌl vetachik tu vatxꞌavaꞌ. Pek ¿til chaj unjalkꞌik u yeꞌxtxojla xajtzeꞌ tziꞌ?» Texh te.
27 Então os servos do dono da casa chegaram e disseram: “Patrão, o senhor não semeou boa semente no seu campo? De onde, então, vem o joio?”
28 Tzaqꞌbꞌu u bꞌaal chikobꞌeꞌm ech tzaꞌ: «Maꞌl u koontra vetexchikonka atziꞌ.» Texhtuꞌ.
28 Ele, porém, lhes respondeu: “Um inimigo fez isso.” Mas os servos lhe perguntaram: “O senhor quer que a gente vá e arranque o joio?”
29 Tal u bꞌaal chikobꞌeꞌm ech tzaꞌ: «Yeꞌka. Tan bꞌaꞌn siꞌaneꞌ aas tuul nebꞌuqꞌeꞌl u yeꞌxtxojla xajtzeꞌ, sabꞌuqꞌxu kꞌasuꞌl triigo tiꞌ.
29 O dono da casa respondeu: “Não! Porque, ao separar o joio, vocês poderão arrancar também com ele o trigo.
30 Pek aꞌ liꞌilon, chꞌiiojna sijununil utz, qꞌanbꞌunale. Ech saval tu qꞌu chokol tetz tu u tiempo tziꞌ: Moltaj qꞌu yeꞌxtxojla chaj xajtzeꞌ bꞌaxal tziꞌ. Utz tiꞌ bꞌoꞌkꞌol iqitzax sebꞌaneꞌ. Ech satzꞌeꞌi. Pek ech koj u triigo tan, aꞌ semolvu tu kolbꞌal tetz. Chajin te.» Chu u bꞌaal chikobꞌeꞌm tu qꞌu taqꞌonom.— Texh u Jesuus.
30 Deixem que cresçam juntos até a colheita. E, no tempo da colheita, direi aos ceifeiros: ‘Ajuntem primeiro o joio e amarrem-no em feixes para ser queimado; mas recolham o trigo no meu celeiro.’”
31 Aatz u Jesuus, ikꞌam paj tiꞌ vaꞌt kam utz, tal ech tzaꞌ:
31 Jesus lhes propôs outra parábola, dizendo:
32 Tan aꞌ u ia vaꞌl nojchit tiira tal chꞌoo vatz tereꞌn qꞌu tiil itza. Pek paalchu ichꞌii viꞌ tereꞌn qꞌu itza niꞌaneꞌ. Aatz nichꞌiieꞌ utz, nibꞌens nimla tzeꞌ. Aal nitekꞌuliꞌan isok qꞌu tzꞌichin viꞌaj qꞌul iqꞌabꞌ.— Texh u Jesuus.
32 Esse grão é, na verdade, a menor de todas as sementes, mas, quando cresce, é maior do que as hortaliças, e chega a ser uma árvore, de modo que as aves do céu vêm se aninhar nos seus ramos.
33 Aatz u Jesuus, ikꞌam paj tiꞌ vaꞌt kam ech tzaꞌ: —Aatz viQꞌesalail u Tioxh tu Amlika, ela tuchꞌ u txꞌamil kaxhlaan txꞌix vaꞌl taqꞌ bꞌen maꞌl u ixoj xoꞌl oxvaꞌl paabꞌal ariina. Utz ech itxꞌamtu kajay viqꞌotiil u kaxhlaan txꞌix taqꞌo.— Texh u Jesuus.
33 Jesus lhes contou ainda outra parábola:
34 Aatz kajay qꞌu yol tal u Jesuus tu qꞌu aanima, aꞌ ikꞌam tiꞌ kam. Utz yeꞌxhkam nichiyoloneꞌ untzꞌoj yeꞌ nichikꞌam tiꞌ kam.
34 Jesus disse todas estas coisas às multidões por parábolas e sem parábolas nada lhes dizia.
35 Ech chit itzojpu u yol alichnalka tu u alol tetz u yolbꞌal Tioxh aas tal ech tzaꞌ:
35 Isso aconteceu para se cumprir o que foi dito por meio do profeta: “Abrirei a minha boca em parábolas; publicarei coisas ocultas desde a criação do mundo.”
36 Uncheeꞌ ijatx tek tibꞌ u Jesuus tuchꞌ qꞌu aanima. Ech bꞌenoꞌk u Jesuus tu atibꞌal. Utz xaan opon qꞌu chusulibꞌ kꞌatza, tal te ech tzaꞌ: —Bꞌan talax qe bꞌaꞌnil kam tokebꞌal u yeꞌxtxojla xajtzeꞌ vetakꞌam tiꞌ aas chee xoꞌl u chikobꞌeꞌm.— Texh te.
36 Então, despedindo as multidões, Jesus foi para casa. E, aproximando-se dele os seus discípulos, disseram: — Explique-nos a parábola do joio do campo.
37 Tzaqꞌbꞌel tu u Jesuus ech tzaꞌ:
37 E Jesus respondeu:
38 Aatz u txꞌavaꞌ, ayaꞌ u vatz amlika txꞌavaꞌ. Aatz u bꞌaꞌnla ia, ayaꞌ qꞌuꞌl oknaj tek tu viQꞌesalail u Tioxh. Utz aatz u yeꞌxtxojla ia, ayaꞌ qꞌu aanima qꞌu niman tetz u txꞌiꞌliꞌinaj.
38 O campo é o mundo. A boa semente são os filhos do Reino; o joio são os filhos do Maligno.
39 Aatz u koontra vaꞌl chikon, ayaꞌ u txꞌiꞌliꞌinaj. Aatz u tiempo tzokꞌbꞌal tetz utz, ayaꞌ u motxebꞌal qꞌii saj siꞌaneꞌ. Utz aatz qꞌu molol tetz, ayaꞌ qꞌu aanjel.
39 O inimigo que o semeou é o diabo. A colheita é o fim dos tempos, e os ceifeiros são os anjos.
40 Kam chit ech vitzokꞌax el qꞌu yeꞌxtxojla xajtzeꞌ tziꞌ utz, nikꞌachax ok tu xamal, ech sabꞌanax tu qꞌu aanima tu u motxebꞌal qꞌii saj siꞌaneꞌ.
40 Pois, assim como o joio é colhido e jogado no fogo, assim será no fim dos tempos.
41 Tan aatz u Kꞌaola vaꞌl bꞌennaj koꞌn aanima, sichaj kꞌasuꞌl qꞌul iaanjel utz, suꞌlteesa tu u vatz txꞌavaꞌ tzaꞌ jankꞌal qꞌu aanima oknaj tu viQꞌesalail qꞌuꞌl nitaqꞌ bꞌen imol tu paav utz, tuchꞌ qꞌu bꞌanol tetz onkonil.
41 O Filho do Homem mandará os seus anjos, que ajuntarão do seu Reino todos os que servem de pedra de tropeço e os que praticam o mal
42 Ech sikꞌon bꞌen tu u mam xamal. Ayaꞌ u choobꞌal paav, paalchu viꞌ oorno. Ech latziꞌ samotxoqꞌka utz, aꞌ sajarachꞌunku tee tziꞌ.
42 e os lançarão na fornalha acesa; ali haverá choro e ranger de dentes.
43 Pek aatz qꞌu jikomla aanima, qꞌu niman tetz u Tioxh tan, samotxribꞌuni. Echaꞌ iribꞌun qꞌii siꞌan tu viQꞌesalail u kuTat. Ech nimanoj, abꞌil nikanon tabꞌil tokebꞌal qꞌu kam tzaꞌ.— Texh u Jesuus.
43 Então os justos resplandecerão como o sol, no Reino de seu Pai. Quem tem ouvidos para ouvir, ouça.
44 Tal paj u Jesuus ech tzaꞌ: —Aatz viQꞌesalail u Tioxh tu Amlika, ela tuchꞌ maꞌl sivan sibꞌ ijaꞌmel aas mujel tatin tu maꞌj txꞌavaꞌ. Utz aatz nichabꞌal tu maꞌl u aanima, nikoꞌnpajqꞌaavimujka. Utz kaana itxuqꞌtxun tiꞌ. Ech tek neꞌnikꞌayika kajay qꞌu tetz. Utz niloqꞌ u txꞌavaꞌ tziꞌ. Ech satetzi u txꞌiibꞌal qꞌii vaꞌl mujel tuul.
44 — O Reino dos Céus é semelhante a um tesouro escondido no campo, que um homem achou e escondeu. Então, transbordante de alegria, vai, vende tudo o que tem e compra aquele campo.
45 Aatz paj viQꞌesalail u Tioxh tu Amlika, echaꞌ maꞌl lakol. Aꞌ nichok bꞌaꞌnla chaj perla.
45 — O Reino dos Céus é também semelhante a um homem que negocia e procura boas pérolas.
46 Utz aatz nichabꞌa maꞌl u techalla perla sibꞌ ijaꞌmel, nitekenikꞌayika kajay qꞌu tetz atile utz, niloqꞌeꞌ.
46 Quando encontrou uma pérola de grande valor, ele foi, vendeu tudo o que tinha e comprou a pérola.
47 Aatz paj viQꞌesalail u Tioxh tu Amlika majte echaꞌ maꞌl mam kꞌach, eesabꞌ txay, aas nikꞌonax okoꞌp tu choo. Jatvatzul koꞌn iatz txay nitok tuul.
47 — O Reino dos Céus é ainda semelhante a uma rede que foi lançada ao mar e apanhou peixes de toda espécie.
48 Utz aatz maꞌt inoo u kꞌach tziꞌ, nitektiqꞌol eluꞌl tu eesan tetz tziꞌ aꞌ. Ech nitxaa qꞌu bꞌaꞌnla chaj txay utz, nitaqꞌ kuꞌ tu txakatx. Pek aatz qꞌuꞌl yeꞌxtxoj, nikꞌoneꞌl.
48 E, quando já estava cheia, os pescadores a arrastaram para a praia e, assentados, escolheram os bons para os cestos e jogaram fora os ruins.
49 Echat chit vaꞌl suꞌuch majte aas luꞌul u motxebꞌal qꞌii saj. Saul qꞌu aanjel, sateesa qꞌu aa paavla chaj aanima xoꞌl qꞌu jikomla chaj aanima.
49 Assim será no fim dos tempos: os anjos sairão, separarão os maus dentre os justos
50 Ech sikꞌon bꞌen tu u mam xamal. Ayaꞌ u choobꞌal paav paalchu viꞌ xamal tu oorno. Utz latziꞌ samotxoqꞌka utz, aꞌ sajarachꞌunku tee tziꞌ.— Texh u Jesuus.
50 e os lançarão na fornalha acesa; ali haverá choro e ranger de dentes.
51 Tal paj u Jesuus ech tzaꞌ: —¿Matz paal etxumbꞌal tu qꞌu kam nivaleꞌ tzaꞌ?— Texhtuꞌ.
51 Então Jesus perguntou: Eles responderam: — Sim!
52 Tal paj u Jesuus: —Aatz kajay qꞌu aa txumbꞌal tetz u oꞌtla mantaar qꞌuꞌl oknaj tiꞌ u bꞌaꞌnla chusbꞌal utz, chusel tibꞌ tiꞌ, tootzaj u oꞌtla mantaar tuchꞌ u akꞌ bꞌaꞌnla chusbꞌal. Ela tuchꞌ maꞌl u tata atziꞌ vaꞌl nitiqꞌo jeꞌul akꞌ kam utz, oꞌtla kam tu kolbꞌal txꞌiibꞌal iqꞌii.— Texh u Jesuus.
52 Então Jesus lhes disse:
53 Uncheeꞌ taꞌxh veet iyolon u Jesuus tiꞌ qꞌu kam ikꞌam tiꞌ, eltekbꞌen tu vaꞌl atichka.
53 Quando Jesus acabou de contar essas parábolas, retirou-se dali.
54 Ech ul tu vitenam. Xeꞌt ichus qꞌu aanima tu atibꞌal chusbꞌal tetz u oꞌtla mantaar. Utz nichitzꞌejx ikꞌuꞌl qꞌu aanima taqꞌo. Nichmotxtal ech tzaꞌ: —¿Til tek nicheek u mam itxumbꞌal atziꞌ? Utz ¿kam tek ech iveet qꞌu mamaj txaichil niꞌaneꞌ atziꞌ?
54 E, chegando à sua terra, ensinava-os na sinagoga, de modo que se maravilhavam e diziam: — De onde lhe vêm esta sabedoria e estes poderes miraculosos?
55 ¿Yitꞌ tzik aꞌ vikꞌaol u kꞌoxol tziꞌ? ¿Yitꞌ tzik Liꞌ ibꞌii vinan? Tan aꞌ vitzaꞌqꞌ u Jacobo atziꞌ, u Xhep, u Xhim tuchꞌ u Judas.
55 Não é este o filho do carpinteiro? A sua mãe não se chama Maria, e seus irmãos não são Tiago, José, Simão e Judas?
56 Utz aal jejlel qꞌu tanabꞌ tzaꞌ atziꞌ. Pek ¿til tek nicheek kajay qꞌu kam sikꞌuꞌl atziꞌ?— Texhtuꞌ.
56 Todas as suas irmãs não vivem entre nós? Então, de onde lhe vem tudo isto?
57 Ech nichtekmotxteesa iqꞌii tiꞌ.
57 E escandalizavam-se por causa dele. Jesus, porém, lhes disse:
58 Ech bꞌiil koꞌxh txaichil iꞌan u Jesuus tziꞌ tan, yeꞌt nimal tu qꞌu aanima.
58 E não fez ali muitos milagres, por causa da incredulidade deles.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 13, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.