Lucas 20
Viakʼla txumbʼal u tioxh (IXLCNT) vs NTLH
1 Aatz iꞌan tu maꞌl u qꞌii, nichichus qꞌu aanima u Jesuus tu viqꞌanalil u totztioxh. Nichipaxsa itziiul u bꞌaꞌnla chusbꞌal. Tuul opon qꞌu qꞌesal oksan yol vatz Tioxh, tuchꞌ qꞌu aa txumbꞌal tiꞌ u oꞌtla mantaar utz, tuchꞌ qꞌu qꞌesal qꞌatol tzii.
1 Certo dia, Jesus estava no pátio do Templo ensinando o povo e anunciando o evangelho . Então chegaram ali alguns chefes dos sacerdotes e alguns mestres da Lei, junto com alguns líderes do povo,
2 Utz motx tal te ech tzaꞌ: —Al qe, ¿kam iijleꞌm aas naꞌan qꞌu kam tziꞌ? Utz ¿abꞌil vetaqꞌon val iijleꞌm tiꞌ ibꞌanaxeꞌ?— Texh te.
2 e perguntaram: — Diga para nós: com que autoridade você faz essas coisas? Quem lhe deu essa autoridade?
3 Tzaqꞌbꞌu u Jesuus ech tzaꞌ: —Sunchꞌoti maꞌl kam sete majte. Utz tzaqꞌbꞌetajin.
3 Jesus respondeu:
4 ¿U Tioxh tzik chajon u Xhan aas ul iꞌan vautisaar aanima, oj itxumbꞌal koꞌn aanima toksa?— Texhtuꞌ.
4 Quem deu autoridade a João para batizar? Foi Deus ou foram pessoas?
5 Ech nichmotxtal sivatzaj ech tzaꞌ: —«Tioxh chajon.» Oj chajoꞌ: «¿Kantuꞌ yeꞌt enima?» Chaj qe atziꞌ.
5 Aí eles começaram a dizer uns aos outros: — O que é que vamos dizer? Se dissermos que foi Deus, ele vai perguntar: “Então por que vocês não creram em João?”
6 Utz oj: «Itxumbꞌal koꞌn aanima.» Chajoꞌ, kajay qꞌu aanima sapaqꞌon sivan oꞌ atziꞌ. Tan nimotxtaleꞌ aas nojchit alol yolbꞌal Tioxh u Xhan.— Chia.
6 Mas, se dissermos que foram pessoas, esta multidão vai nos apedrejar, pois eles acham que João era profeta .
7 Ech motx tzaqꞌbꞌi utz, tala: —Yeꞌ qootzaj abꞌil chajon.— Texh kuꞌen.
7 Por isso responderam: — Nós não sabemos quem deu autoridade a João para batizar.
8 Ech tek tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Uncheeꞌ yitꞌ saꞌkojval sete majte abꞌil aqꞌon vijleꞌm tiꞌ qꞌu kam nunbꞌaneꞌ tzaꞌ.— Texhtuꞌ.
8 Jesus disse:
9 Ech ikꞌam tiꞌ maꞌl kam u Jesuus, xeꞌt tal tu qꞌu aanima ech tzaꞌ: —Aatz iꞌan maꞌl u vinaj, ichik untanul iuuva. Utz taqꞌka kꞌam tunjolol aqꞌonom. Ech bꞌeni. Sibꞌal tiempo ulka.
9 Depois Jesus contou esta parábola para o povo:
10 Utz aatz opon u tiempo qꞌanbꞌebꞌal uuva, ichaj opon maꞌl taqꞌonom xeꞌ qꞌu kꞌamol, tiꞌ ul tiqꞌol u kꞌambꞌal. Ayaꞌ untanul vivatz u chikobꞌeꞌm.
10 Quando chegou o tempo da colheita, ele mandou um empregado para receber a sua parte. Mas os lavradores bateram nele e o mandaram de volta sem nada.
11 Ichaj paj chit bꞌen vaꞌt taqꞌonom u bꞌaal chikobꞌeꞌm tziꞌ. Utz motx koꞌn paj iqꞌosa. Iyoqꞌa. Ech iqꞌaavixsa kuꞌen. Yeꞌxhkam maꞌj taqꞌ kꞌasuꞌl tiꞌ.
11 O dono mandou outro empregado, mas eles também bateram nele, depois o trataram de modo vergonhoso e o mandaram de volta sem nada.
12 Ichaj paj chit vaꞌte, u toxvaꞌ tekuꞌen. Pek motx koꞌn ipaaseꞌluꞌl vaꞌt vaꞌl tziꞌ. Takꞌonsa kꞌasuꞌl.
12 Então ele enviou um terceiro empregado, mas os lavradores também bateram nele e o expulsaram.
13 Uncheeꞌ aatz u bꞌaal chikobꞌeꞌm, tal tek ech tzaꞌ: «¿Kam sunbꞌaneꞌ? Aꞌ tek sunchaj bꞌen vunkꞌaol vaꞌl tiira tiiꞌin tiꞌ. Kamal atil tek bꞌoj tatin siatz liꞌana.» Texhtuꞌ.
13 Aí o dono da plantação pensou: “O que vou fazer? Já sei: vou mandar o meu filho querido. Tenho certeza de que vão respeitá-lo.”
14 Pek taꞌxh motx til qꞌu kꞌamol, xeꞌt motx iyol sivatzaj ech tzaꞌ: «Aꞌ vaꞌl saokka tu vimeꞌbꞌiꞌl vitat atziꞌ. Pek niꞌextaj, kuyatzꞌtaj. Ech oꞌ tek saokkaꞌoꞌ tu u tetz.» Texhtuꞌ.
14 — Mas, quando os lavradores viram o filho, disseram: “Este é o filho do dono; ele vai herdar a plantação. Vamos matá-lo, e a plantação será nossa.”
15 Ech motx ipaasat eluꞌl tiꞌ u chikobꞌeꞌm tziꞌ utz, iyatzꞌa.
15 — Então eles jogaram o filho para fora da plantação e o mataram. Aí Jesus perguntou:
16 Aatz siꞌaneꞌ tan, suꞌlisotzsa qꞌu kꞌamol. Ech sataqꞌ u chikobꞌeꞌm tunjot aanima.— Texh u Jesuus.
16 Ele virá, matará aqueles homens e dará a plantação a outros lavradores. Então as pessoas que estavam ouvindo disseram: — Que Deus não permita que isso aconteça!
17 Pek sajil tu u Jesuus utz, tal te ech tzaꞌ: —¿Kam tok u yol nenacheꞌ vaꞌl tzꞌibꞌamalka nital ech tzaꞌ?:
17 Mas Jesus olhou bem para eles e disse:
18 Ech abꞌil qꞌuꞌl sakuꞌ viꞌ u Sivan tziꞌ, sakꞌaxbꞌi. Pek abꞌil qꞌuꞌl lakuꞌ u Sivan tiꞌ tziꞌ, bꞌaꞌntan sajuyajti.— Texhtuꞌ.
18 Quem cair em cima dessa pedra ficará em pedaços. E, se a pedra cair sobre alguém, essa pessoa vai virar pó.
19 Ech aatz qꞌu qꞌesal oksan yol vatz Tioxh tuchꞌ qꞌu aa txumbꞌal tiꞌ u oꞌtla mantaar, siꞌchtekitxay u Jesuus tu u muꞌkꞌul tziꞌ. Tan el itxumbꞌal tuul aas aꞌ qꞌuꞌl nichtalax tu u kam ikꞌam tiꞌ. Pek motx ixoꞌva qꞌu tenam.
19 Os mestres da Lei e os chefes dos sacerdotes sabiam que era contra eles que Jesus havia contado essa parábola e queriam prendê-lo ali mesmo, porém tinham medo do povo.
20 Ech motx ichajtu bꞌen unjolol eesan yol qꞌu fariseo aas vet sikꞌuꞌl taqꞌ bꞌen tibꞌ jikomla aanima. Aꞌ isaꞌ tabꞌit iyolpu u Jesuus tiꞌ maꞌj yol. Ech samotxixoch tu u governadoor. Utz satoksa tiqꞌabꞌ.
20 Então começaram a vigiar Jesus. Pagaram alguns homens para fazerem perguntas a ele. Eles deviam fingir que eram sinceros e procurar conseguir alguma prova contra Jesus. Assim os mestres da Lei e os chefes dos sacerdotes teriam uma desculpa para o prender e entregar nas mãos do Governador romano.
21 Ech vet sikꞌuꞌl motx ichꞌoti te ech tzaꞌ: —Chusul, qootzale aas tinujul nachusuneꞌ, nayoloneꞌ. Yeꞌk tel aanima saatz. Pek tuchꞌ chit inujul nichusunkꞌaxh tiꞌ u bꞌenchil xeꞌ Tioxh.
21 Esses homens perguntaram: — Mestre, sabemos que aquilo que o senhor diz e ensina é certo. Sabemos também que o senhor não julga pela aparência e ensina a verdade sobre a maneira de viver que Deus exige.
22 Pek al qe ¿bꞌaꞌn tzik aas nikuchoo jaꞌmel alkavaar tu u ijlenal Cesar, pek oj yeꞌka?— Texhtuꞌ.
22 Diga: é ou não é contra a nossa Lei pagar impostos ao Imperador romano?
23 Aatz u Jesuus, paal itxumbꞌal tuul aas eesa yol niꞌan qꞌu vinaj tziꞌ; jolol subꞌul. Utz tal te ech tzaꞌ: —¿Kam tokeꞌ aas vet sekꞌuꞌl nechꞌoti kam ve?
23 Mas Jesus percebeu a má intenção deles e disse:
24 Kꞌuchtaj u puaj ve. ¿Abꞌil etz u vatzibꞌal atoꞌk siatz tziꞌ utz, abꞌil etz u bꞌii tzꞌibꞌamal ok siatz majte tziꞌ?— Texhtuꞌ.
24 — Tragam aqui uma moeda. De quem são o nome e a cara que estão gravados nela? — São do Imperador! — responderam eles.
25 Tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —Aqꞌtaj tu u Cesar kam tiꞌ vaꞌl nichoonkꞌex te. Utz aqꞌtaj tu u Tioxh abꞌiste u tetz u Tioxh.— Texhtuꞌ.
25 Então Jesus disse:
26 Ech yeꞌt yolpu u Jesuus tiꞌ maꞌj yol vatz qꞌu tenam kam tiꞌ sitxayva. Pek aal motx texh sotz ikꞌuꞌl tu vitzaqꞌbꞌu u Jesuus. Utz motx texh jutzeꞌi.
26 Eles não puderam conseguir nenhuma prova contra Jesus diante do povo. Por isso ficaram calados, admirados com a resposta dele.
27 Uncheeꞌ aꞌ tek opon unjolol qꞌu saduceo. Ayaꞌ qꞌuꞌl yeꞌxhkam nimotxinima u qꞌaavtitzꞌpu qꞌu kamnaj.
27 Alguns saduceus , os quais afirmam que ninguém ressuscita, chegaram perto de Jesus
28 Utz ichꞌoti te ech tzaꞌ: —Chusul, aatz u Moisees, itzꞌibꞌaka aas: «Oj sakam maꞌj vinaj utz, sakaa tixoj, loqꞌ yeꞌk initxaꞌa sakaai, sikꞌulka tibꞌ u tzaꞌqꞌa tuchꞌ u tixoj tziꞌ. Ech sachee ichꞌexel u tatzik tziꞌ.» Texh u Moisees.
28 e disseram: — Mestre, Moisés escreveu para nós a seguinte
29 Pek atich jujvaꞌl qꞌu vinaj itzaꞌqꞌ tibꞌ. Aatz iꞌan u bꞌaxa, tzumeꞌi. Pek kam kuꞌen, yeꞌk initxaꞌa kaai.
29 Acontece que havia sete irmãos. O mais velho casou e morreu sem deixar filhos.
30 Ech iqꞌol u ixoj tu u kaꞌbꞌ vinaj tziꞌ. Utz kam koꞌn pajeꞌ, yeꞌk initxaꞌa kaai.
30 Então o segundo casou com a viúva,
31 Ech iqꞌol u ixoj tu u toxvaꞌ vinaj tziꞌ. Pek kam koꞌn pajeꞌ. Utz ech koꞌxh iꞌan jujvaꞌl. Yeꞌk initxaꞌa kaai.
31 e depois, o terceiro. E assim a mesma coisa aconteceu com os sete irmãos, isto é, todos morreram sem deixar filhos.
32 Utz tiyaꞌtebꞌal, aꞌ tek kam u ixoj.
32 Depois a mulher também morreu.
33 Pek aatz tu u qꞌaavitzꞌpichil, ¿abꞌil tek etz ixoj u ixoj liꞌana tziꞌ? Tan tixojich jujvaꞌl qꞌu vinaj.— Texhtuꞌ.
33 Portanto, no dia da ressurreição, de qual dos sete a mulher vai ser esposa? Pois todos eles casaram com ela!
34 Ech tek itzaqꞌbꞌu u Jesuus utz, tal te ech tzaꞌ: —Aatz qꞌu aanima tu u tiempo tzaꞌ tan, nimotxtok tiꞌ ixoj utz, nitzumeꞌaꞌ.
34 Jesus respondeu:
35 Pek aatz siꞌan tu u bꞌenqꞌii bꞌensaj, yeꞌkan satzumeꞌ qꞌu aanima qꞌuꞌl likꞌuloꞌk tiꞌ soꞌok tu vaꞌt u atinchil tziꞌ, aas laqꞌaavitzꞌpu xoꞌl qꞌu kamnaj.
35 Mas as pessoas que merecem alcançar a ressurreição e a vida futura não vão casar lá,
36 Saꞌtereꞌnkojveeti sakami. Tan ech tekuꞌen aꞌ qꞌu aanjel siꞌaneꞌ aas maꞌt iqꞌaavtitzꞌpeꞌ tan, ikꞌaol imeꞌal Tioxh.
36 pois serão como os anjos e não poderão morrer. Serão filhos de Deus porque ressuscitaram.
37 Pek aatz tiꞌ u qꞌaavtitzꞌpu qꞌu kamnaj netaleꞌ tziꞌ, chusun u Moisees tu u yol tiꞌ u chꞌiꞌx aas tal tu u kuBꞌaal ech tzaꞌ: «ITioxh u Abrahaam, iTioxh u Isaac utz, iTioxh u Jacob.» Texhtuꞌ.
37 E Moisés mostra claramente que os mortos serão ressuscitados. Quando fala do espinheiro que estava em fogo, ele escreve que o Senhor é “o Deus de Abraão, o Deus de Isaque e o Deus de Jacó.”
38 Tan aatz u Tioxh, yitꞌ iTioxh koj kamnaj, pek iTioxh itzꞌlich. Utz yeꞌxhkam nisotz qꞌu aanima siatz qꞌuꞌl nikameꞌ.— Texh u Jesuus.
38 Isso mostra que Deus é Deus dos vivos e não dos mortos, pois para ele todos estão vivos.
39 Ech tzaqꞌbꞌel tu unjolol qꞌu aa txumbꞌal tiꞌ u oꞌtla mantaar ech tzaꞌ: —Chusul, bꞌaꞌn vaꞌl naaleꞌ tziꞌ.— Texhtuꞌ.
39 Aí alguns mestres da Lei disseram: — Boa resposta, Mestre!
40 Ech yeꞌxhabꞌil veꞌt nichqꞌiꞌon ichꞌotil kam tu u Jesuus.
40 E não tinham coragem de lhe fazer mais perguntas.
41 Uncheeꞌ tal u Jesuus te ech tzaꞌ: —¿Kan chaj tok netaleꞌ aas ituꞌxh ixalam Daviid viTxaaom u Tioxh?
41 Em seguida Jesus perguntou a eles:
42 Tan u Daviid atkoꞌxh tzꞌibꞌanka tu u Salmos ech tzaꞌ:
42 Pois o próprio Davi diz assim no livro de Salmos:
43 Tan saꞌnalvoksa qꞌul akoontra satzeqꞌlebꞌal. Chia.»
43 até que eu ponha os seus inimigos
44 Ech oj “unBꞌaal” chu u Daviid tiꞌ, ¿kam tek tokeꞌ untzꞌoj ituꞌxh ixalam kuꞌen?— Texhtuꞌ.
44 Se Davi chama o Messias de Senhor, como é que o Messias pode ser descendente de Davi?
45 Tuul nichtabꞌil tu kajay qꞌu aanima, tal tu qꞌul ichusulibꞌ ech tzaꞌ:
45 O povo todo estava escutando, e Jesus disse aos discípulos:
46 —Kuentaꞌex tiꞌ qꞌu aa txumbꞌal tiꞌ u oꞌtla mantaar. Tan vatz chit ikꞌuꞌl paalchil tuchꞌ chelkin oksaꞌm. Utz aꞌ chit isaꞌ vaꞌl kalaman taqꞌax ichajlichil tu qꞌu kꞌayibꞌal. Utz vatz chit ikꞌuꞌl kuꞌchil tu qꞌu bꞌaxa chaj kꞌujlebꞌal tu qꞌu atibꞌal chusbꞌal tetz u oꞌtla mantaar, tuchꞌ tu qꞌu bꞌaxa chaj kꞌujlebꞌal til niꞌuchku txꞌaꞌom.
46 — Cuidado com os
47 Utz nimotxisubꞌ tzaj txakay ixoj. Nimotximaa tzaj tetz. Ech vet chit sikꞌuꞌl niꞌaneꞌ, sibꞌ chit tuul qꞌul iqꞌilat isikꞌlet Tioxh. Pek loqꞌ sibꞌ u choobꞌal paav saꞌalax ikuꞌ tiꞌ tu qꞌuꞌl niꞌaneꞌ.— Texhtuꞌ.
47 Exploram as viúvas e roubam os seus bens; e, para disfarçar, fazem orações compridas. Portanto, o castigo que eles vão sofrer será pior ainda!
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 20, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.