Lucas 7

ikz (IKZ) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Hanʉ Yɨɨsu aamarirɨ kʉbhʉʉrɨra abhaatʉ amangʼana gayo gʉʉsi, akasikɨra mʉrʉbhɨri rwa Kapɨrinaumu.
1 Quando Jesus acabou de dizer essas coisas ao povo, foi para a cidade de Cafarnaum.
2 Mʉrʉbhɨri ruyo, aareho ʉmʉkʉrʉ wa abhasirikarɨ bhi Ikiruumi. Ʉmʉkʉrʉ wuyo, aarɨ na mbʉʉsa wʉnʉ aarɨ amʉsɨɨgirɨ bhʉkʉngʼu. Nawe mbʉʉsa wuyo aarɨ murwɨrɨ, haguhɨ kutinʼya.
2 Havia ali um oficial romano que tinha um empregado a quem estimava muito. O empregado estava gravemente doente, quase morto.
3 Nangʉ, ʉmʉkʉrʉ wuyo, aaza kwigwa ɨngʼana igʉrʉ wa Yɨɨsu, akatʉma abhakaruka abhandɨ bha Abhayaahudi kwa Yɨɨsu, bhamʉsabhɨ aazɨ komohorya mbʉʉsa waazɨ.
3 Quando o oficial ouviu falar de Jesus, enviou alguns líderes judeus para pedirem a ele que viesse curar o seu empregado.
4 Abhakaruka bhayo, bhaaza kuhika kwa Yɨɨsu, bhakamwisasaama bhʉkʉngʼu, bharabhuga, “Ʉmʉʉtʉ wuyo, areenderwa omokorere ringʼana yɨnʉ,
4 Eles foram falar com Jesus e lhe pediram com insistência: — Esse homem merece, de fato, a sua ajuda,
5 kʉ kʉbha asɨɨgirɨ icharʉ chɨtʉ, na newe atwʉmbakiirɨ rirwazɨrʉ.”
5 pois estima muito o nosso povo e até construiu uma sinagoga para nós.
6 Neho Yɨɨsu akarweho hamwɨmwɨ na abhakaruka bhayo, kuja yɨɨka wʉ ʉmʉkʉrʉ wuyo.
6 Então Jesus foi com eles. Porém, quando já estava perto da casa, o oficial romano mandou alguns amigos dizerem a Jesus: — Senhor, não se incomode, pois eu não mereço que entre na minha casa.
7 Necho naarɨ niriirora nɨtakwenderwa kuuza kwa naawɨ. Nawe, gamba ingʼana rɨmwɨbhu, omohocha waanɨ arahora.
7 E acho também que não mereço a honra de falar pessoalmente com o senhor. Dê somente uma ordem, e o meu empregado ficará bom.
8 “Nɨrabhugabhu kʉ kʉbha, inyʉʉsi niri iyaasɨ wʉ ʉbhʉnaja bhwa abhandɨ, na nɨna abhasirikarɨ bhanʉ bhari iyaasɨ waanɨ. Nɨraabhʉʉrɨrɨ wʉmwɨ, ‘Nuujɨ,’ ahaaja. Nɨraabhʉʉrɨrɨ ʉwʉndɨ, ‘Nauzɨ,’ ahaaza. Na nɨraabhʉʉrɨrɨ mbʉʉsa waanɨ, ‘Kora omoremo gʉnʉ,’ ahaakora.”
8 Eu também estou debaixo da autoridade de oficiais superiores e tenho soldados que obedecem às minhas ordens. Digo para um: “Vá lá”, e ele vai. Digo para outro: “Venha cá”, e ele vem. E digo também para o meu empregado: “Faça isto”, e ele faz.
9 Hanʉ Yɨɨsu iigwirɨ gayo, akarʉgʉʉra bhʉkʉngʼu. Akiichʉrɨra riribhita rya abhaatʉ, bhanʉ bhaarɨ bharamutuna, akabhuga, “Nɨrabhabhʉʉrɨra, nʉʉrʉ gatɨ wa Abhiiziraɨri bhʉʉsi, nɨkɨɨrɨ korora ʉmʉʉtʉ wʉwʉʉsi wu ubhwisirirya ʉbhʉkʉrʉ ncha bhʉnʉ!”
9 Jesus ficou muito admirado quando ouviu isso. Então virou-se e disse para a multidão que o seguia:
10 Na abhaatʉ bhanʉ bhaatumirwɨ bhakagarʉka munyumba yʉ ʉmʉkʉrʉ wuyo, bhakabhona mbʉʉsa amarirɨ kohora.
10 Aí os amigos do oficial voltaram para a casa dele e encontraram o empregado curado.
11 Akʉmara, Yɨɨsu akaja mʉrʉbhɨri rwa Naini, na abhɨɨga bhaazɨ na abhaatʉ abhandɨ bhaaru, bhakamutuna.
11 Pouco tempo depois Jesus foi para uma cidade chamada Naim. Os seus discípulos e uma grande multidão foram com ele.
12 Na hanʉ iisɨmɨɨrɨ ikishoko chʉ ʉrʉbhɨri, akarumana na abhaatʉ, bhanʉ bhaarɨ bhagɨgirɨ ɨkɨtʉndʉ chu umumura, bharahʉrʉka igʉtʉ wʉ ʉrʉbhɨri. Umumura wuyo, aarɨ umwana umumwɨmwɨ, na unina aarɨ umukwirwa. Unina wuyo, akahirana na abhaatʉ bhaaru bhʉ ʉrʉbhɨri ruyo.
12 Quando ele estava chegando perto do portão da cidade, ia saindo um enterro. O defunto era filho único de uma viúva, e muita gente da cidade ia com ela.
13 Hanʉ Ʉmʉkʉrʉ aarʉʉzɨ umukwirwa wuyo, akamororera ɨbhɨgʉngi, akamʉbhʉʉrɨra, “Ʉtarɨra.”
13 Quando o Senhor a viu, ficou com muita pena dela e disse:
14 Akiisuka kʉkɨragʉ kɨnʉ ɨkɨtʉndʉ charɨ, akakikunʼya. Na abhaatʉ bhanʉ bhaakɨgɨgirɨ, bhakiimɨɨrɨra. Yɨɨsu akabhuga, “Mura, nɨrakʉbhʉʉrɨra, bhʉʉka!”
14 Então ele chegou mais perto e tocou no caixão. E os que o estavam carregando pararam. Então Jesus disse:
15 Umumura wʉnʉ aarɨ akuurɨ, rogendo rʉmwɨ akabhʉʉka, akiikara, akatanga kʉgamba. Neho Yɨɨsu akamugwatya unina.
15 O moço sentou-se no caixão e começou a falar, e Jesus o entregou à mãe.
16 Abhaatʉ bhayo bhʉʉsi, bhakagwatwa nu ubhwʉbha, bhakatanga kukumya Mungu, bharabhuga, “Ʉmʉrʉʉtɨrɨri ʉmʉkʉrʉ, ahurukiirɨ gatɨ wɨɨtʉ!” Na, “Mungu, iizirɨ kʉsakirya abhaatʉ bhaazɨ!”
16 Todos ficaram com muito medo e louvavam a Deus, dizendo: — Que grande
17 Amangʼana gayo, gakanyaragana bhʉkʉngʼu Yudeya yʉʉsi, na mucharʉ ɨkɨndɨ cha mʉrʉbhɨri.
17 Essas notícias a respeito de Jesus se espalharam por todo o país e pelas regiões vizinhas.
18 Hanʉ Yɨɨsu aarɨ arakora gʉʉsi gayo, Yoohana akareeterwa ɨngʼana ya Yɨɨsu na abhɨɨga bhaazɨ.
18 Os discípulos de João Batista contaram tudo isso a ele. Aí João chamou dois deles
19 Yoohana akabhabhɨrɨkɨra abhɨɨga bhabhɨrɨ, akabhatʉma bhajɨ kubhuurya Ʉmʉkʉrʉ, “Awɨ naawɨ Kiriisitʉ wʉnʉ akuuza, kisha tʉrɨndɨ ʉwʉndɨ?”
19 e os enviou ao Senhor Jesus para perguntarem: “O senhor é aquele que ia chegar ou devemos esperar outro?”
20 Bhaaza kuhika bhakamʉbhʉʉrɨra, “Yoohana Ʉmʉbhatiizi atutumirɨ kwa nawe, tukubhuuryɨ, ‘Awɨ naawɨ Kiriisitʉ wʉnʉ akuuza, kisha tʉrɨndɨ ʉwʉndɨ?’ ”
20 Então eles foram até o lugar onde Jesus estava e disseram: — João Batista nos mandou perguntar o seguinte: o senhor é aquele que ia chegar ou devemos esperar outro?
21 Kwibhaga riyoriyo, Yɨɨsu aarɨ arahorya abhaatʉ bhaaru amarwɨrɨ gaabhʉ. Aarɨ arasakirya bhanʉ bhakʉnyaakibhwa na amasambwa na abhahʉku bhaaru bhatʉrɨ korora.
21 Naquele momento Jesus curou muitas pessoas das suas doenças e dos seus sofrimentos, expulsou espíritos maus e também curou muitos cegos.
22 Neho Yɨɨsu akabhagarukirya, “Mujɨ mʉbhʉʉrɨrɨ Yoohana gʉʉsi ganʉ mʉrʉʉzɨ, na gʉʉsi ganʉ mwigwirɨ. Abhahʉku bhararora, abharema bharagenda, abhagenge bharahora, abharibhi bha amatwɨ bhariigwa, abhaku bhararyʉka, na abhahabhɨ bhararwazirwa Ɨngʼana Ɨnzʉmu.
22 Depois respondeu aos discípulos de João:
23 Hakɨrɨku ʉmʉʉtʉ wʉnʉ ataana makɨbhwɨ igʉrʉ waanɨ.”
23 E felizes são as pessoas que não duvidam de mim!
24 Hanʉ bhabhɨrɨ bhayo bhaagiirɨ, Yɨɨsu akatanga kʉgamba na riribhita rya abhaatʉ igʉrʉ wa Yoohana, “Mʉkaja mwitɨrɨgʉ kororakɨ? Korora ʉmʉʉtʉ wʉnʉ akwisirirya amangʼana gʉʉsi ncha rikʉrɨ rɨnʉ rɨhaasingishwa nʉ ʉmʉkama?
24 Quando os discípulos de João foram embora, Jesus começou a dizer ao povo o seguinte a respeito de João:
25 Mʉkaja kororakɨ? Mʉkaja korora ʉmʉʉtʉ wʉnʉ iibhʉhirɨ zengebho zɨnzʉmu za riguri? Zɨyi! Abhaatʉ bhanʉ bhahiibhoha amiibhoho amazʉmu bhʉkʉngʼu nu ukwizomya igʉrʉ wu ubhuniibhi bhwe ebhegero bhɨnʉ bhaanabhyʉ, bhahiikara muzinyumba za abhatɨmi!
25 O que foram ver? Um homem bem-vestido? Ora, os que se vestem bem e vivem no luxo moram nos palácios!
26 Nawe mʉkaja kororakɨ? Ʉmʉrʉʉtɨrɨri? Hee, nɨrabhabhʉʉrɨra, Yoohana nɨ‑mʉkʉrʉ kʉkɨra ʉmʉrʉʉtɨrɨri.
26 Então me digam: o que foram ver? Um
27 Wuyo newe wʉnʉ Amaandɨkʉ Amarɨndu gaagambirɨ igʉrʉ waazɨ, ‘Rora, nɨratʉma umutumwa waanɨ mʉbhʉtangɨ bhwazʉ, wʉnʉ araakokonzere ɨnzɨra.’ ”
27 Porque João é aquele a respeito de quem as
28 Yɨɨsu akabhuga naatu, “Nɨrabhabhʉʉrɨra, mʉbhaatʉ bhʉʉsi bhanʉ bhiibhwirɨ kʉʉsɨ, atareeho ʉmʉkʉrʉ kʉkɨra Yoohana. Nawe, ʉmʉʉtʉ umusuuhu kʉkɨra bhʉʉsi mʉbhʉtɨmi bhwa Mungu, newe ʉmʉkʉrʉ kʉkɨra Yoohana.”
28 — Eu digo a vocês que de todos os homens que já nasceram João é o maior. Porém quem é o menor no
29 Abhaatʉ bhʉʉsi, hamwɨmwɨ na abharihya bha rigʉʉti, hanʉ bhiigwirɨ amangʼana ga Yɨɨsu gayo, bhakiisirirya kʉbha ɨsɨɨmi ya Mungu yaarɨ nzʉmu, kʉ kʉbha abhaatʉ bhayo nebho bharya Yoohana amarirɨ kʉbhatiiza.
29 Os cobradores de impostos e todo o povo ouviram isso. Eles eram aqueles que haviam obedecido às ordens justas de Deus e tinham sido batizados por João.
30 Nawe, Abhafarisaayo na abhiija bhi imigirʉ bhataabhatiizirwɨ na Yoohana, kʉ kʉbha bhakaanga amiisɨɨgi ga Mungu.
30 Mas os fariseus e os mestres da Lei não quiseram ser batizados por João e assim rejeitaram o plano de Deus para eles.
31 Yɨɨsu akabhuga naatu, “Abhaatʉ bhu urwibhʉrʉ rʉnʉ, nɨbhatuubhanʼyɨ nakɨ? Nɨ‑bha teemwakɨ?
31 E Jesus terminou, dizendo:
32 Bhatuubhɨɨnɨ na abhaana bhanʉ bhiikɨɨrɨ momoteera, bhakwibhɨrɨkɨra abheene kobheene bharabhuga, ‘Tʉkabhatemera ekereere, nawe mʉtaabhinirɨ! Tʉkɨɨmba amɨɨmbʉ gu ukwarama, nawe mʉtaaririrɨ!’
32 Elas são como crianças sentadas na praça. Um grupo grita para o outro:
33 “Nɨmbu na niimwɨ mʉrɨ, kʉ kʉbha hanʉ Yoohana Ʉmʉbhatiizi iizirɨ, ataarɨ ararya mɨkaatɨ na kunywa idivaayi, na niimwɨ mʉkabhuga ‘Wʉnʉ ana amasambwa!’
33 João Batista jejua e não bebe vinho, e vocês dizem: “Ele está dominado por um demônio.”
34 Umwana wʉ Ʉmʉʉtʉ akaaza, ararya ibhyakurya bhya amanarʉ na kunywa idivaayi, bhakabhuga, ‘Rora! Nɨ‑mʉsʉʉhʉ munywi, mʉsaani wa abharihya bha rigʉʉti, na bhʉ ʉbhʉbhɨ!’
34 O
35 Nawe nʉʉrʉbhu ubhwʉbhʉʉri bhwa Mungu bhʉhaamenyeekererya kʉbha nɨ‑maheene kʉbhaatʉ bhaazɨ.”
35 Mas aqueles que aceitam a sabedoria de Deus mostram que ela é verdadeira.
36 Aarɨ areho Ʉmʉfarisaayo wʉmwɨ mʉrʉbhɨri ororebhe. Rusikʉ rʉmwɨ akaraarɨka Yɨɨsu kurya ɨwaazɨ. Neho Yɨɨsu akasikɨra munyumba yʉ Ʉmʉfarisaayo wuyo, akiikara kwigari.
36 Um fariseu convidou Jesus para jantar. Jesus foi até a casa dele e sentou-se para comer.
37 Na mʉrʉbhɨri ruyo, kwarɨ nʉ ʉmʉkari wʉmwɨ, wʉnʉ aamɨnyɨkɨɨnɨ wʉ ʉbhʉbhɨ. Hanʉ ʉmʉkari wuyo, iigwirɨ kʉbha Yɨɨsu ararya wʉ Ʉmʉfarisaayo, akasikɨra muyo ani ichupa ɨnzʉmu ya amaguta ganʉ gakoreetya bhwaheene.
37 Naquela cidade morava uma mulher de má fama. Ela soube que Jesus estava jantando na casa do fariseu. Então pegou um frasco feito de alabastro , cheio de perfume,
38 Akahigama haguhɨ na amagʉrʉ ga Yɨɨsu, akatanga kʉrɨra. Zingusuri zaazɨ zɨragerera kʉmagʉrʉ ga Yɨɨsu, aarɨ arazihuta na zinzwɨrɨ zaazɨ, akahumbata amagʉrʉ ga Yɨɨsu, na kʉgahaka amaguta gayo.
38 e ficou aos pés de Jesus, por trás. Ela chorava e as suas lágrimas molhavam os pés dele. Então ela os enxugou com os seus próprios cabelos. Ela beijava os pés de Jesus e derramava o perfume neles.
39 Hanʉ Ʉmʉfarisaayo aarʉʉzɨ gayo, akiiseega mumwʉyʉ gwazɨ, “Ʉmʉʉtʉ wʉnʉ, angabhɨɨrɨ ʉmʉrʉʉtɨrɨri, aarɨ aramenya, ʉmʉkari wʉnʉ akumukunʼyaku, nɨ‑mʉʉtʉ wa teemwakɨ. Aarɨ aramenya, ewe ariikara ubhwikari bhʉ ʉbhʉbhɨ!”
39 Quando o fariseu viu isso, pensou assim: “Se este homem fosse, de fato, um profeta , saberia quem é esta mulher que está tocando nele e a vida de pecado que ela leva.”
40 Yɨɨsu akamʉbhʉʉrɨra, “Simʉʉni, nɨnɨ ɨngʼana yʉ ʉkʉkʉbhʉʉrɨra.”
40 Jesus então disse ao fariseu: — Fale, Mestre! — respondeu Simão.
41 “Haareho na abhaatʉ bhabhɨrɨ, bhani isiirɨ yʉ ʉmʉʉtʉ wʉmwɨ. Ʉwʉmwɨ, aarɨ ani isiirɨ ya zidinaari magana ataanʉ. Ʉmʉkɨndichazɨ, aarɨ ani isiirɨ ya zidinaari merongo ɨtaanʉ.
41 Jesus disse:
42 Bhʉʉsi bhakabhurwa zimpirya zʉ ʉkʉrɨha zisiirɨ zaabhʉ, wʉnʉ abhahɨɨrɨ isiirɨ akabhabheerera, bhatarɨha. Nangʉ, gatɨ wa bhabhɨrɨ bhayo, nɨ‑wahɨ wʉnʉ akʉmʉsɨɨga bhʉkʉngʼu?”
42 mas nenhum dos dois podia pagar ao homem que havia emprestado. Então ele perdoou a dívida de cada um. Qual deles vai estimá-lo mais?
43 Simʉʉni akamʉgarukirya, “Nɨrakina nɨ‑wʉnʉ aabhɨɨrɨɨrwɨ isiirɨ ɨkʉrʉ.”
43 — Eu acho que é aquele que foi mais perdoado! — respondeu Simão.
44 Hayo, Yɨɨsu akiichʉrɨra ʉmʉkari wuyo, akabhʉʉrɨra Simʉʉni, “Ʉrarora ʉmʉkari wʉnʉ? Nisikiirɨ munyumba yaazʉ, nawe ʉtansʉngʼaanirɨ kwa kongʼa amanzi gu ukwoja amagʉrʉ gaanɨ. Nawe ewe, azaziryɨ amagʉrʉ gaanɨ na zingusuri zaazɨ, na kʉgataricha na zinzwɨrɨ zaazɨ.
44 Então virou-se para a mulher e disse a Simão:
45 Awɨ ʉtankɨɨriryɨ kwa kunhumbata, nawe, kwɨma ribhaga nasikiirɨ mʉnʉ, akɨɨrɨ kuniha kunhumbata amagʉrʉ gaanɨ.
45 Você não me beijou quando cheguei; ela, porém, não para de beijar os meus pés desde que entrei.
46 Ʉtansuukirɨ kwa kʉhaka amaguta mumutwɨ gwanɨ. Nawe ewe, ahakirɨ amagʉrʉ gaanɨ amaguta go okoreetya!
46 Você não pôs azeite perfumado na minha cabeça , porém ela derramou perfume nos meus pés.
47 Kʉgayo nɨrakʉbhʉʉrɨra, kʉ kʉbha ʉbhʉbhɨ bhwazɨ bhwaru bhʉmarirɨ kobheererwa, akeerecha ʉbhʉsɨɨgi bhwaru. Nɨmbu wʉwʉʉsi wʉnʉ abhɨɨrɨɨrwɨ ʉbhʉbhɨ hasuuhu, areerekenʼya ʉbhʉsɨɨgi bhusuuhu.”
47 Eu afirmo a você, então, que o grande amor que ela mostrou prova que os seus muitos pecados já foram perdoados. Mas onde pouco é perdoado, pouco amor é mostrado.
48 Yɨɨsu akabhʉʉrɨra ʉmʉkari wuyo, “Ʉbhʉbhɨ bhwazʉ, bhʉbhɨɨrɨɨrwɨ.”
48 Então Jesus disse à mulher:
49 Bhaareho abhagini abhandɨ kwigari, bhakatanga kwibhuurya, “Nɨ‑wɨɨwɨ wʉnʉ, akʉtʉra kobheerera ʉbhʉbhɨ?”
49 Os que estavam sentados à mesa começaram a perguntar: — Que homem é esse que até perdoa pecados?
50 Yɨɨsu akabhʉʉrɨra ʉmʉkari wuyo, “Ubhwisirirya bhwazʉ bhʉkʉhʉriryɨ! Ujɨ no omorembe.”
50 Mas Jesus disse à mulher:

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 7, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.