Lucas 20
ikz (IKZ) vs ARIB
1 Rusikʉ rʉmwɨ Yɨɨsu aarɨ mwihekaaru ariija abhaatʉ igʉrʉ wɨ Ɨngʼana Ɨnzʉmu ya Mungu. Neho abhakʉrʉ bha abhakuhaani, abhiija bhi imigirʉ, na abhakaruka bha Abhayaahudi bhakamwizɨra,
1 Num desses dias, quando Jesus ensinava o povo no templo, e anunciava o evangelho, sobrevieram os principais sacerdotes e os escribas, com os anciãos.
2 bhakamubhuurya, “Ganʉ okokora, ʉrakora kwa bhʉnajakɨ? Nɨ‑wɨɨwɨ akʉhɨɨrɨ ʉbhʉnaja bhʉnʉ?”
2 e falaram-lhe deste modo: Dize-nos, com que autoridade fazes tu estas coisas? Ou, quem é o que te deu esta autoridade?
3 Akabhabhʉʉrɨra, “Na niinyɨ nɨrabhabhuurya ringʼana rɨmwɨ. Mʉmbʉʉrɨrɨ,
3 Respondeu-lhes ele: Eu também vos farei uma pergunta; dizei-me, pois:
4 ʉbhʉnaja bhwa Yoohana bhwʉ ʉkʉbhatiiza bhʉkarwa kwa Mungu kisha kʉbhaatʉ?”
4 O batismo de João era do céu ou dos homens?
5 Bhakiibhuurya abheene kobheene bharabhuga, “Tʉraabhugɨ, ‘Bhʉkarwa mwisaarʉ,’ aratubhuurya, ‘Ndora mʉtamwisiriiryɨ?’
5 Ao que eles arrazoavam entre si: Se dissermos: do céu, ele dirá: Por que não crestes?
6 Na tʉraabhugɨ, ‘Bhʉkarwa kʉbhaatʉ,’ abhaatʉ bhʉʉsi bharatotema amabhwɨ, kʉ kʉbha bhʉʉsi bhariisirirya kʉbha Yoohana aarɨ ʉmʉrʉʉtɨrɨri.”
6 Mas, se dissermos: Dos homens, todo o povo nos apedrejará; pois está convencido de que João era profeta.
7 Akʉmara, bhakamʉgarukirya, “Tʉtɨɨzɨ ʉbhʉnaja bhwazɨ bhʉkarwa hayi.”
7 Responderam, pois, que não sabiam donde era.
8 Yɨɨsu akabhabhʉʉrɨra, “Na niinyɨ nɨtakʉbhabhʉʉrɨra nɨrakora amangʼana ganʉ kwa bhʉnajakɨ.”
8 Replicou-lhes Jesus: Nem eu vos digo com que autoridade faço estas coisas.
9 Yɨɨsu akangʼeha kʉbhʉʉrɨra abhaatʉ ekerenjo. Akabhuga, “Kwarɨ nʉ ʉmʉʉtʉ wʉmwɨ, wʉnʉ aahambirɨ ɨmɨzabhiibhu mʉmʉgʉndʉ gwazɨ, akakʉʉdishirya abharimi. Ewe akaja icharʉ ɨkɨndɨ, akamara iyo sikʉ nzaru.
9 Começou então a dizer ao povo esta parábola: Um homem plantou uma vinha, arrendou-a a uns lavradores, e ausentou-se do país por muito tempo.
10 Na hanʉ zisikʉ zo okogesa zaahikirɨ, akatʉma mbʉʉsa waazɨ kʉbharimi bhayo, korereke bhamohe ribhaara ryazɨ ryi ibhyakurya, agarʉkɨ naryʉ kʉmʉkʉrʉ waazɨ. Nawe, hanʉ mbʉʉsa aahikirɨ, abharimi bhayo bhakamotema na bhakamoheebha mabhoko bhʉʉha.
10 No tempo próprio mandou um servo aos lavradores, para que lhe dessem dos frutos da vinha; mas os lavradores, espancando-o, mandaram-no embora de mãos vazias.
11 “Wʉ ʉmʉgʉndʉ, akatʉma mbʉʉsa ʉwʉndɨ. Nawe wʉʉsi bhakamotema na komokora kɨbhɨ bhʉkʉngʼu, akʉmara bhakamoheebha mabhoko bhʉʉha.
11 Tornou a mandar outro servo; mas eles espancaram também a este e, afrontando-o, mandaram-no embora de mãos vazias.
12 Akatʉma mbʉʉsa wa katatʉ. Wuyo wʉʉsi bhakamʉnyahaara, bhakamoheebha.
12 E mandou ainda um terceiro; mas feriram também a este e lançaram-no fora.
13 “Ɨtɨnɨrʉ, wʉ ʉmʉgʉndʉ akabhuga, ‘Nangʉ, nekorebhwɨ? Orogendo rʉnʉ, nɨratʉma umwana waanɨ ʉmʉsɨɨgwa, hamwɨ ewe bharamʉsʉʉka.’
13 Disse então o senhor da vinha: Que farei? Mandarei o meu filho amado; a ele talvez respeitarão.
14 “Nawe, hanʉ abharimi bharya bhaamʉrʉʉzɨ, bhakarwaza abheene kobheene bharabhuga, ‘Wʉnʉ newe ʉmʉgabhi wʉ ʉmʉgʉndʉ gʉnʉ. Tumwitɨ, korereke ɨgabhʉ yaazɨ ɨbhɨ iyɨɨtʉ.’
14 Mas quando os lavradores o viram, arrazoaram entre si, dizendo: Este é o herdeiro; matemo-lo, para que a herança seja nossa.
15 Bhakamuhurucha igʉtʉ wʉ ʉmʉgʉndʉ, bhakamwita.”
15 E lançando-o fora da vinha, o mataram. Que lhes fará, pois, o senhor da vinha?
16 Araaza na kubhiita abharimi bhayo, na kʉbhaha abharimi abhandɨ ʉmʉgʉndʉ guyo!”
16 Virá e destruirá esses lavradores, e dará a vinha a outros. Ouvindo eles isso, disseram: Tal não aconteça!
17 Yɨɨsu akabhakandikija amɨɨsʉ, akabhabhuurya, “Nangʉ! Amaandɨkʉ ganʉ gana nzobhoorokɨ?
17 Mas Jesus, olhando para eles, disse: Pois, que quer dizer isto que está escrito: A pedra que os edificadores rejeitaram, essa foi posta como pedra angular?
18 Ʉmʉʉtʉ wʉwʉʉsi wʉnʉ akʉbha agwiriirɨ riibhwɨ riyo, arabhunɨkabhunɨka. Na wʉwʉʉsi wʉnʉ riibhwɨ riyo rɨraamugwɨrɨ, rɨramusha bhoseeseka.”
18 Todo o que cair sobre esta pedra será despedaçado; mas aquele sobre quem ela cair será reduzido a pó.
19 Abhiija bhi imigirʉ bhayo na abhakʉrʉ bha abhakuhaani, bhakamenya kʉbha, ekerenjo kiyo nebho kɨkʉgambɨra. Bhakeenda kumugwata hayohayo, nawe bhakʉʉbhaha riribhita rya abhaatʉ.
19 Ainda na mesma hora os escribas e os principais sacerdotes, percebendo que contra eles proferira essa parábola, procuraram deitar-lhe as mãos, mas temeram o povo.
20 Kʉgayo, abhakʉrʉ bha Abhayaahudi, bhakabha bharabhuuririrya Yɨɨsu. Bhakatʉma abhaatʉ bhanʉ bhiikʉriryɨ nɨ‑bha amaheene korereke bhagwatyɨ Yɨɨsu kʉmangʼana ganʉ akʉgamba, na kumuhira kumwanangwa wi Ikiruumi.
20 E, aguardando oportunidade, mandaram espias, os quais se fingiam justos, para o apanharem em alguma palavra, e o entregarem à jurisdição e à autoridade do governador.
21 Nangʉ, abhaatʉ bhayo bhakamubhuurya, “Umwija, tʉmɨnyirɨ ʉragamba na kutwija amaragɨrɨra ga amaheene. Ʉtakʉdɨɨrɨɨra ʉbhʉnaja bhwʉ ʉmʉʉtʉ, nawe uriija kwa bhʉʉsi, ɨnzɨra ya Mungu ku kutuna eheene.
21 Estes, pois, o interrogaram, dizendo: Mestre, sabemos que falas e ensinas retamente, e que não consideras a aparência da pessoa, mas ensinas segundo a verdade o caminho de Deus;
22 Kʉrɨngʼaana ni imigirʉ ja Musa, toreenderwa kʉrɨha rigʉʉti kwa Kaisaari, kisha zɨyi?”
22 é-nos lícito dar tributo a César, ou não?
23 Nawe Yɨɨsu akamenya omotego gwabhʉ, akabhabhʉʉrɨra,
23 Mas Jesus, percebendo a astúcia deles, disse-lhes:
24 “Monyeereche rizenzere. Ipicha yɨnʉ ni iriina rɨnʉ, ni‑bhya wɨɨwɨ?”
24 Mostrai-me um denário. De quem é a imagem e a inscrição que ele tem? Responderam: De César.
25 Yɨɨsu akabhabhʉʉrɨra, “Nangʉ, bhya Kaisaari, mohe Kaisaari, na bhya Mungu, mohe Mungu.”
25 Disse-lhes então: Dai, pois, a César o que é de César, e a Deus o que é de Deus.
26 Rigarukirya riyo, rɨkabharuguurya bhʉkʉngʼu, rɨkagirya bhakirɨ. Bhakatamwa kʉmʉhaatya kʉmangʼana ganʉ aagambirɨ mʉbhʉtangɨ bhwa abhaatʉ.
26 E não puderam apanhá-lo em palavra alguma diante do povo; e admirados da sua resposta, calaram-se.
27 Akʉmara Abhasadukaayo bhanʉ bhahaabhuga abhaku bhatakuryʉka, bhakaaza kwa Yɨɨsu. Bhakabhuga,
27 Chegaram então alguns dos saduceus, que dizem não haver ressurreição, e perguntaram-lhe:
28 “Umwija, mumigirʉ Musa akatwandɨkɨra kʉbha, arɨɨbhɨ ʉmʉʉtʉ akuurɨ, na atigirɨ ʉmʉkari waazɨ ataana umwana, umuhiiri waazɨ agabhɨ umukwirwa wuyo, amwibhʉrɨrɨ abhaana umwabhʉ wʉnʉ akuurɨ.
28 Mestre, Moisés nos deixou escrito que se morrer alguém, tendo mulher mas não tendo filhos, o irmão dele case com a viúva, e suscite descendência ao irmão.
29 Mmbe, bhaareho abhahiiri muhungatɨ bhanʉ bhiibhwirwɨ ɨnda yɨmwɨ. Umwana we embere akakwɨra ʉmʉkari, akakwa aarɨ akɨɨrɨ kwibhʉra mwana.
29 Havia, pois, sete irmãos. O primeiro casou-se e morreu sem filhos;
30 Umunyi waazɨ wa kabhɨrɨ, [akagabha umukwirwa wuyo, akʉmara akakwa, atamwibhwiryɨ umwana].
30 então o segundo, e depois o terceiro, casaram com a viúva;
31 Wa katatʉ wʉʉsi akamʉgabha, akakwa. Ɨkabhabhu kwa bhʉʉsi muhungatɨ, bhakakwɨra ʉmʉkari wuyo, bhakakwa bhakɨɨrɨ kumwibhurya abhaana.
31 e assim todos os sete, e morreram, sem deixar filhos.
32 Ɨtɨnɨrʉ, ʉmʉkari wuyo wʉʉsi akakwa.
32 Depois morreu também a mulher.
33 Mmbe tʉbhʉʉrɨrɨ, urusikʉ rʉnʉ rʉkʉgambwa kʉbha abhaatʉ bhʉʉsi bhararyʉka, umukwirwa wuyo arabha mʉka wɨɨwɨ? Muhungatɨ bhayo bhʉʉsi bhaarɨ bhamukwɨrirɨ!”
33 Portanto, na ressurreição, de qual deles será ela esposa, pois os sete por esposa a tiveram?
34 Yɨɨsu akabhabhʉʉrɨra, “Abhaatʉ bha ribhaga rɨnʉ bharakwɨra na kukwɨrwa.
34 Respondeu-lhes Jesus: Os filhos deste mundo casaram-se e dão-se em casamento;
35 Nawe, bhanʉ Mungu arʉʉzɨ bhareenderwa kuryukurwa mʉbhaku na kwikara kʉʉsɨ iihya, bhayo bhatakukwɨra naabha kukwɨrwa.
35 mas os que são julgados dignos de alcançar o mundo vindouro, e a ressurreição dentre os mortos, nem se casam nem se dão em casamento;
36 Na bhatakʉtʉra kukwa naatu, kʉ kʉbha bharabha chɨmbu bhamaraika. Bharabha abhaana bha Mungu, kʉ kʉbha bharyukwirwɨ mʉbhaku.
36 porque já não podem mais morrer; pois são iguais aos anjos, e são filhos de Deus, sendo filhos da ressurreição.
37 “Nʉʉrʉ Musa akahiitya abhaatʉ kʉbha abhaku bhararyʉka mʉmaandɨkʉ ganʉ aandikirɨ igʉrʉ wi ikitutuuna kɨnʉ chakirɨ omorero, akabhuga kʉbha Ʉmʉkʉrʉ Mungu ‘Newe Mungu wa Abhurahaamu, Iisaka na Yaakobho.’
37 Mas que os mortos hão de ressurgir, o próprio Moisés o mostrou, na passagem a respeito da sarça, quando chama ao Senhor; Deus de Abraão, e Deus de Isaque, e Deus de Jacó.
38 Kʉgayo, nʉʉrʉ bhatatʉ bhayo bhaarɨ bhakuurɨ sikʉ nzaru, Mungu akabhuga ebho nɨ‑bhahʉru kwewe! Abhaku na abhahʉru, bhʉʉsi nɨ‑bhahʉru mʉmɨɨsʉ gaazɨ.”
38 Ora, ele não é Deus de mortos, mas de vivos; porque para ele todos vivem.
39 Abhiija abhandɨ bhi imigirʉ bhakabhuga, “Umwija, ʉgambirɨ bhwaheene!”
39 Responderam alguns dos escribas: Mestre, disseste bem.
40 Kwɨma ribhaga riyo, bhakʉʉbhaha kubhuurya Yɨɨsu amabhuurya agandɨ.
40 Não ousavam, pois, perguntar-lhe mais coisa alguma.
41 Nawe, Yɨɨsu akabhabhuurya abhiija bhayo, “Kwakɨ abhaatʉ bhahaabhuga, Kiriisitʉ ni‑mwana wʉ ʉmʉtɨmi Daudi?
41 Jesus, porém, lhes perguntou: Como dizem que o Cristo é filho de Davi?
42 Daudi umwene, mʉkɨtabhʉ cha Zabhuri, akabhuga,
42 Pois o próprio Davi diz no livro dos Salmos: Disse o Senhor ao meu Senhor: Assenta-te à minha direita,
43 kuhika hanʉ nɨkʉtʉʉra abhabhisa bhaazʉ iyaasɨ wa amagʉrʉ gaazʉ.” ’
43 até que eu ponha os teus inimigos por escabelo dos teus pés.
44 Arɨɨbhɨ Daudi arabhɨrɨkɨra Kiriisitʉ, ‘Ʉmʉkʉrʉ,’ nangʉ Kiriisitʉ aratʉrabhwɨ kʉbha umwana waazɨ naatu?”
44 Logo Davi lhe chama Senhor como, pois, é ele seu filho?
45 Hanʉ abhaatʉ bha riribhita bhaarɨ bhariitegeerera, Yɨɨsu akabhabhʉʉrɨra abhɨɨga bhaazɨ,
45 Enquanto todo o povo o ouvia, disse Jesus aos seus discípulos:
46 “Mwiyangarɨrɨ na abhiija bhi imigirʉ ja Musa. Bhanʉ bhasɨɨgirɨ kogenda kʉnzɨra bhiibhʉhirɨ zɨkanzʉ zaabhʉ na kʉkɨɨribhwa kubhusuuku mometeera. Na mʉmarwazɨrʉ, bhahaasɨɨga kwikara kubhitumbɨ bhye embere. Na arɨɨbhɨ bharaarikirwɨ kʉzɨnyangi, bhahaasɨɨga kwikara hanʉ abhakangati bhiikɨɨrɨ.
46 Guardai-vos dos escribas, que querem andar com vestes compridas, e gostam das saudações nas praças, dos primeiros assentos nas sinagogas, e dos primeiros lugares nos banquetes;
47 Bhahaaruusha abhakwirwa ebhegero bhyabhʉ. Na bhariikorya nɨ‑bhaatʉ bhagʉrʉrʉku kʉ kʉsabha amasabhi marɨɨhu bhʉkʉngʼu korereke bhiiyeerekenʼye kwa abhaatʉ. Kurusikʉ rwɨ ɨtɨnɨrʉ, abhaatʉ bhayo bharahaabhwa ɨtɨnɨrʉ kʉrʉ bhʉkʉngʼu.”
47 que devoram as casas das viúvas, fazendo, por pretexto, longas orações; estes hão de receber maior condenação.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 20, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.