João 13

'WUN SË ‑NAƆ 'SËËDHƐ (DNJ) vs NVT

Sair da comparação
NVT Nova Versão Transformadora
1 ꞊Dhɛ 'kwa dɔ 'töng bhë ‑a 'ka, kö Paakö 'wlaan‑ ꞊ya 'to ꞊nɛ ꞊dhia 'dhö, kö Yesu ꞊yaa‑ ꞊tɛi' dɔ ꞊nɛ ö 'go ‑sü ‑mü 'kpongtaa zö ‑yaan 'dho ö Dë 'piö. ‑A ‑bha mɛ 'wo 'kpongtaa zö bhë ‑an ‑dhɔ ‑yö ‑kë ‑a ‑bha ‑kplawo; 'ö‑ ‑de ‑yö ‑kë ‑a ‑gɔ 'dhö 'ö ꞊toë' 'dhö 'ö yöë ‑a ‑bha ‑tosiadhe 'dhiötoyi ‑bha zö.
1 Antes da festa da Páscoa, Jesus sabia que havia chegado sua hora de deixar este mundo e voltar para o Pai. Ele tinha amado seus discípulos durante seu ministério na terra, e os amou até o fim.
2 Waa‑ ö ‑bha ꞊guë' ‑nu ‑wo ‑kë 'yinia 'piö ‑pë ‑bhö ꞊dhia, 'kɛɛ kö ‑a ‑bha ꞊guë' ‑nu 'wo bhë ‑a mɛ 'wo‑ ‑dhɛ Zuda 'ö ‑kë Simɔ Ikaliɔtö gbö 'ka bhë, kö dü ꞊yaa‑ 'sü ö ‑bha 'ka kö ‑yaan Yesu 'dhɔɔ dɔ ö yaagümɛ ‑nu ‑gɔ.
2 Estava na hora do jantar, e o diabo já havia instigado Judas, filho de Simão Iscariotes, a trair Jesus.
3 'Kɛɛ kë‑ wo 'dhö bhë, Yesu ‑de gia‑ ‑ya ꞊tɛi' dɔ ꞊nɛ ö ‑go ‑Zlan 'piö; ꞊ya 'go mü, ‑yö ‑dho yɛ ö 'zü 'ö dho ‑Zlan 'piö, 'ö bhii ‑ya dɔ ꞊nɛ ‑Zlan ‑ya pë 'plɛ ‑lo ö kwɛɛ.
3 Jesus sabia que o Pai lhe dera autoridade sobre todas as coisas e que viera de Deus e voltaria para Deus.
4 ꞊Dhɛ ꞊ya kë 'dhö, 'ö ꞊luu 'ö ö ‑bha sɔ ‑ta ‑sɔ bho ö ‑bha, 'ö 'zlu ‑sɔ do sü ö‑ ‑klu ö vɛɛdhö.
4 Assim, levantou-se da mesa, tirou a capa e enrolou uma toalha na cintura.
5 'Yö 'yi sü 'ö‑ ‑lo 'tia‑ 'gbɛa do 'gü, 'ö yö ö ‑bha ꞊guë' ‑nu ‑gɛn 'zlu ‑sü ‑bha. 'Ö‑ mɛ 'ö ꞊ya yën ‑a ‑gɛn 'zlu ‑sü ‑bha, 'ö 'zlu ‑sɔ 'ö‑ vɛɛdhö ꞊sia bhë, 'ö‑ sü 'ö‑ ‑ziö ‑a ‑gɛn ‑nu ‑bha.
5 Depois, derramou água numa bacia e começou a lavar os pés de seus discípulos, enxugando-os com a toalha que estava em sua cintura.
6 'Ö ꞊dhɛ ꞊ya yö Simɔ Piɛɛ ‑bha, 'ö Simɔ ‑ya pö ‑a ‑dhë: «N Dëmɛ, bhi ꞊nɛ 'ü dho n ‑gɛn ‑nu zlu ꞊a, ‑abi'!»
6 Quando Jesus chegou a Simão Pedro, este lhe disse: “O Senhor vai lavar os meus pés?”.
7 'Ö Yesu ‑ya pö ‑a ‑dhë: «Pë 'a‑ ‑kë ‑a ‑dhë 'dhö bhë, 'bhaa‑ ‑gɛn dɔ, 'kɛɛ 'dhiö ꞊zian' ü ‑dho ‑a ‑gɛn dɔ.»
7 Jesus respondeu: “Você não entende agora o que estou fazendo, mas algum dia entenderá”.
8 'Ö Piɛɛ ‑ya pö ‑a ‑dhë: «N 'ka 'we ‑a ‑bha, ü 'ka 'dho n ‑gɛn zlu 'gbɛɛdhö!»
8 “Lavar os meus pés? De jeito nenhum!”, protestou Pedro. Jesus respondeu: “Se eu não os lavar, você não terá comunhão comigo”.
9 'Ö Piɛɛ ‑ya pö: «꞊Ya kë ꞊nɛ ‑yö 'dhö 'wɛa‑, kö ꞊kun ‑kë 'ü n ‑gɛn ‑nu 'sloo zlu, ‑bhö n ‑kɔ ‑nu waa‑ n ‑gɔ ‑an 'plɛ 'zlu ꞊klöödhö ‑wa!»
9 Simão Pedro exclamou: “Senhor, então lave também minhas mãos e minha cabeça, e não somente os pés!”.
10 'Ö Yesu ‑ya pö ‑a ‑dhë: «Mɛ 'ö ꞊ya ö zlu ‑be 'saadhö, 'yaa‑ ‑bha kö ‑yö ö ‑de 'böü 'zlu 'zü; bhii ꞊ya kë ꞊nɛ ꞊ya ö ‑gɛn 'zlu, kö ꞊ya bhɔ 'papadhö ꞊nɛ bhë. Dɔ 'ka‑ wo bhë, 'ka bhɔ ‑Zlan wö 'dhiö ꞊nɛ bhë; 'kɛɛ ka 'plɛ kun 'ö 'ka bhɔ ‑sü 'ka.»
10 Jesus respondeu: “A pessoa que tomou banho completo só precisa lavar os pés para ficar totalmente limpa. E vocês estão limpos, mas nem todos”.
11 ‑A pö 'ö Yesu ‑ya wo «'kɛɛ ka 'plɛ kun 'ö 'ka bhɔ ‑sü 'ka» bhë 'ö tɔɔ mɛ 'ö dho ‑a 'dhɔɔ dɔ ö yaagümɛ ‑nu ‑gɔ bhë ‑ya ‑dɔ.
11 Pois Jesus sabia quem o trairia. Foi a isso que se referiu quando disse: “Nem todos vocês estão limpos”.
12 ꞊Dhɛ Yesu ꞊ya yën ‑an ‑gɛn ‑nu 'zlu ‑sü ‑bha, 'ö ꞊luu 'ö ö ‑bha sɔ ‑ta ‑sɔ ‑nu ‑da ö ‑bha; ꞊dhɛ ꞊ya 'dho ꞊ya ‑ya ö ‑bha ꞊guë' ‑nu 'piö pë ‑bhö ‑a ‑ta ꞊gba 'dhiö, 'ö‑ pö ‑an ‑dhë: «Pë 'a 'go ‑na ‑a kë ꞊dhia bhë, ka‑ ‑gɛn ‑dɔ ‑a?
12 Depois de lavar os pés deles, Jesus vestiu a capa novamente, retornou a seu lugar e perguntou: “Vocês entendem o que fiz?
13 Ka n ‑dhɛ ka ‑Gɔmɛ, 'ö 'ka n ‑dhɛ ka Dëmɛ; ‑yö 'wun gia‑ 'ka, a‑ ‑de 'ka.
13 Vocês me chamam ‘Mestre’ e ‘Senhor’, e têm razão, porque eu sou.
14 ‑Ka ‑dhɛ ‑ga bhë 'dhɛ! Ma 'a ka Dëmɛ, ka ‑Gɔmɛ 'ka bhë, 'ma ka ‑gɛn ‑nu 'zlu ꞊nɛ ‑kɔ bhë ‑a 'dhö, kö ‑yö ka ‑bha kö 'ka ka 'ko ‑nu ‑gɛn 'zlu.
14 E uma vez que eu, seu Senhor e Mestre, lavei seus pés, vocês devem lavar os pés uns dos outros.
15 ‑A kë 'a‑ wo 'dhö bhë, ‑yö 'wun ꞊zuan' 'ka, 'a‑ ‑kë 'dhö kö 'ka 'to ‑a kë ‑sü 'piö ka 'ko ‑nu ziën.
15 Eu lhes dei um exemplo a ser seguido. Façam como eu fiz a vocês.
16 A‑ ‑pö ka ‑dhë 'wun gia‑ 'ka ꞊nɛ yuökëmɛ 'yaa ꞊va ö ‑gɔmɛ ‑bha, 'iin bɔmɛ yaa ꞊va mɛ 'ö‑ bɔ bhë ‑a ‑bha.
16 Eu lhes digo a verdade: o escravo não é maior que o seu senhor, nem o mensageiro é mais importante que aquele que o envia.
17 ꞊Dhɛ 'wun mɛ bhë 'ka‑ dɔ zlöö bhë, ‑yö n 'gü ꞊nɛ 'ka‑ 'kun ‑a 'kun ‑kɔ 'ka ꞊zuögludhi ‑dho kë ka ‑gɔ.»
17 Agora que vocês sabem estas coisas, serão felizes se as praticarem.”
18 'Yö‑ pö 'zü: «'Wun 'a‑ ꞊blɛɛ bhë, yaa yö ka 'saadhö ka ‑bha; mɛ ‑nu 'ö 'wo n ‑ma 'ka 'ö 'a ‑an sü, a ‑an ‑dɔ. 'Kɛɛ kë‑ wo 'dhö bhë, 'wun bhë ‑yö ‑kë 'dhö kö pë 'ö ꞊bɛɛn' ‑sü 'ka ‑Zlan ‑bha 'sëëdhɛ 'gü, ‑a 'dhiö ‑yaan ‑mɔ 'kuë. ‑Yö ꞊bɛɛn' ‑sü 'ka ꞊nɛɛ: Mɛ 'ö yi ‑nu 'yi pë ‑bhö ‑kplawo yi 'ko ꞊bhaa bhë, ꞊ya dɔ n ‑gɔ 'yënng.
18 “Não digo estas coisas a todos vocês; conheço os que escolhi. Mas isto cumpre as Escrituras que dizem: ‘Aquele que come do meu alimento voltou-se contra mim’.
19 'Wun bhë a‑ ‑to 'dhiö 'a‑ ꞊blɛɛ ‑yö kë 'dhö kö yi 'ö ‑a 'gü ‑pë dho kaa bhë, 'kaan‑ ‑a ‑dhɛ 'wun gia‑ ꞊nɛ ma ꞊nɛ 'a tɔɔ mɛ 'ö ‑dhö.
19 Eu lhes digo isso de antemão, para que, quando acontecer, vocês creiam que eu sou aquele de quem falam as Escrituras.
20 A‑ ‑pö ka ‑dhë 'wun gia‑ 'ka ꞊nɛɛ: Ma bɔmɛ bhë, mɛ ꞊yaa‑ ‑nia 'kun, kö ma ꞊nɛ 'ö n ‑nia kun bhë; 'ö mɛ 'ö ꞊ya n ‑nia 'kun bhë; 'ö mɛ 'ö ꞊ya n ‑nia 'kun, kö mɛ 'ö n bɔ bhë ꞊nɛ 'ö‑ ‑nia kun bhë.»
20 Eu lhes digo a verdade: quem recebe aquele que envio recebe a mim, e quem recebe a mim recebe o Pai, que me enviou”.
21 ꞊Dhɛ Yesu ꞊ya yën 'wun ꞊blɛɛ' ‑sü ‑bha 'dhö, 'ö‑ ꞊zuö' ‑yö ‑kaan 'kuë, ꞊dhɛ ‑kë 'dhö 'ö‑ pö: «A‑ ‑pö ka ‑dhë 'wun gia‑ 'ka ꞊nɛɛ: Mɛ do ‑yö ka ziën 'ö dho n 'dhɔɔ dɔ n yaagümɛ ‑nu kwɛɛ.»
21 Então Jesus sentiu profunda angústia e exclamou: “Eu lhes digo a verdade: um de vocês vai me trair!”.
22 'Ö‑ ‑bha ꞊guë' ‑nu ‑wo yö wo 'ko ‑ga ‑sü 'gü 'wun 'ö‑ ꞊blɛɛ bhë ‑a ‑wun 'gü, 'ö bhii waa‑ ‑gɛn gbɛ dɔ.
22 Os discípulos olharam uns para os outros, sem saber a quem ele se referia.
23 ꞊Dhɛ kë ‑na 'dhö, Yesu ‑bha ꞊guë' ‑nu 'wo bhë ‑a mɛ 'ö‑ ‑dhɔ ‑ya ‑kë ꞊duö bhë, ‑yö ‑kë Yesu 'sɔɔ.
23 O discípulo a quem Jesus amava ocupava o lugar ao lado dele à mesa.
24 'Yö Simɔ Piɛɛ ‑yö ö 'yan zë ‑a ‑dhë kö ‑yö Yesu ꞊dhɛɛ' kpɔ mɛ 'ö bhë ‑a ‑wun 'ka.
24 Simão Pedro lhe fez um sinal para que perguntasse a quem Jesus se referia.
25 ꞊Dhɛ ꞊ya kë 'dhö, 'ö mɛ bhë 'ö ö ‑gɔ ꞊yɔɔn Yesu ‑bha, 'ö‑ pö ‑a ‑dhë 'saan 'gü: «N Dëmɛ, dö ‑mü ‑ii?»
25 Então o discípulo se inclinou para Jesus e perguntou: “Senhor, quem é?”.
26 'Ö Yesu ‑ya pö ‑a ‑dhë: «‑Bhö n ‑ga 'dhɛ! A ‑dho ꞊bluu'‑ 'klu sü 'a‑ zë 'too 'ka 'tia‑ 'gü; mɛ 'a 'dhoë‑ nu ‑a ‑dhë bhë 'ö tɔɔ mɛ bhë.»
26 Jesus respondeu: “É aquele a quem eu der o pedaço de pão que molhei na tigela”. E, depois de molhar o pedaço de pão, deu-o a Judas, filho de Simão Iscariotes.
27 ꞊Dhɛ Zuda ‑yö ö ‑kɔ kpɔ ꞊bluu'‑ 'klu bhë ‑a ‑gɔ, 'ö‑ kun, 'ö Satan ‑yö ‑da ‑a ꞊zuö' 'piö. 'Ö Yesu ‑ya pö ‑a ‑dhë: «Pë 'ü dhoë‑ kë bhë, ‑bhöë kë 'siö‑ siö‑!»
27 Quando Judas comeu o pão, Satanás entrou nele. Então Jesus lhe disse: “O que você vai fazer, faça logo”.
28 'Kɛɛ kë‑ wo 'dhö bhë, ‑a ‑bha ꞊guë' ‑nu waa 'wun gbɛ dɔ ‑a ‑bha.
28 Nenhum dos outros à mesa entendeu o que Jesus quis dizer.
29 ꞊Dhɛ ‑kë ꞊nɛ Zuda ꞊nɛ 'ö ‑kë ‑an ‑bha 'wëü‑ ‑kɔ 'dhiö 'ka bhë, 'yö ‑kë ‑an ‑zo 'piö ꞊nɛ Yesu ‑ya ‑pö ‑a ‑dhë ‑yö 'dho ‑bhöpë 'wo dho 'wlaan‑ kë ‑a 'ka ‑a 'dhɔ ꞊dhia 'iin 'zü ꞊nɛ ‑yö 'dho ‑yö gbaɔ kë 'fɛɛmɛ ‑nu ‑dhë.
29 Como Judas era o tesoureiro, alguns imaginaram que Jesus tinha mandado que ele comprasse o necessário para a festa ou desse algum dinheiro aos pobres.
30 'Yö Zuda ‑yö ꞊bluu'‑ 'klu bhë ‑a sü 'ö to mü 'ö yö plaan. ‑Dhɛ ‑yö ‑kë tii.
30 Judas saiu depressa, e era noite.
31 ꞊Dhɛ 'ö Zuda ꞊ya yö plaan, 'ö Yesu ‑ya pö: «'Go 'töng ꞊nɛ ‑a ‑bha, ma Mɛgbö, n 'tɔbhɔsü ‑mü zlöö; 'ö ‑Zlan ‑bha 'tɔbhɔdhe dhö bɔ ‑a ‑ta.
31 Assim que Judas saiu, Jesus disse: “Chegou a hora de o Filho do Homem ser glorificado e, por causa dele, Deus será glorificado.
32 'Ö ꞊ya kë ꞊nɛ ‑Zlan ‑bha 'tɔbhɔdhe ꞊ya bɔ Mɛgbö 'ö bhë ‑a 'gü kö ‑Zlan ‑de gia‑ ‑yö ‑dho ‑a kë 'ö‑ Gbö ‑bha 'tɔbhɔdhe ‑yö bɔ ö ‑ta. Pë 'ö‑ ‑de dho kë ‑dëü yö ‑mü.
32 Uma vez que Deus recebe glória por causa do Filho, ele dará ao Filho sua glória, de uma vez por todas.
33 Ma 'në ‑nu, 'töng 'ö n ‑gɔ 'a‑ 'ka ka 'piö zö bhë ꞊ya 'to 'teete 'kpaan. Ka ‑dho n ꞊mɛɛ', 'kɛɛ ‑dhɛ 'a dho dho ‑a ‑bha bhë, kaa 'dho ‑mɔa ‑bha 'ka ‑da mü. Ka gia‑ ka‑ ꞊tɛi' ‑dɔ. ‑A mɛ 'kö bhë 'ma‑ ꞊blɛɛ' Zuifö ‑nu ‑dhë 'dhiö 'saadhö.
33 Meus filhos, estarei com vocês apenas mais um pouco. E, como eu disse aos líderes judeus, vocês me procurarão, mas não poderão ir para onde eu vou.
34 'Kɛɛ a ka 'paan bho ‑na, ‑yö tɔng ‑dëü 'ka, 'a‑ dɔ ꞊nɛɛ: ‑Ka ka 'ko ‑nu ‑dhɔ kë. Ka ꞊dua' ‑mü 'ka ka 'ko ‑nu ‑dhɔ kë ꞊nɛ ‑kɔ 'a ka ‑dhɔ ꞊kaa' bhë ‑a 'dhö.
34 Por isso, agora eu lhes dou um novo mandamento: Amem uns aos outros. Assim como eu os amei, vocês devem amar uns aos outros.
35 ꞊Ya kë ꞊nɛ 'ka ka 'ko ‑nu ‑dhɔ kë, mɛ 'saadhö ‑wo ‑dho ‑a ‑dhɛ yö ꞊nɛ ka ma ꞊guë' ‑nu 'ka.»
35 Seu amor uns pelos outros provará ao mundo que são meus discípulos”.
36 ꞊Dhɛ Yesu ꞊ya 'wun ꞊blɛɛ'‑ ꞊nɛ ‑kɔ bhë ‑a 'dhö, 'ö Piɛɛ ‑ya ꞊dhɛɛ' kpɔ ꞊nɛɛ: «N Dëmɛ, ü ‑dho mɛɛ?»
36 Simão Pedro perguntou: “Para onde o Senhor vai?”. Jesus respondeu: “Para onde vou vocês não podem ir agora, mas me seguirão mais tarde”.
37 'Ö Piɛɛ ‑ya pö ‑a ‑dhë: «N Dëmɛ, ‑më ‑kë 'ö n 'ka dho ziö ü 'piö 'töng mɛ ꞊nɛ ‑a 'ka ɛɛ? N ‑mɔa 'gü ‑sü ‑mü kö 'a ziö ü 'piö 'kö ‑kë ꞊nɛ ‑wo ‑dho n zë 'dhee!»
37 “Senhor, por que não posso ir agora?”, perguntou ele. “Estou disposto a morrer pelo senhor.”
38 'Ö Yesu ‑ya ꞊dhɛɛ' kpɔ, 'ö‑ pö: «Ü ‑dho pë 'saadhö kë 'kö ‑kë ꞊nɛ ‑wo ‑dho ü zë ‑a 'ka a? ꞊Ao'! A‑ ‑pö ü ‑dhë 'wun gia‑ 'ka ꞊nɛɛ: ‑A kë ‑yi 'ka kö ‑tɔ gɔn ‑yaan 'we, ü ‑dho ‑a pö ‑gwaa ‑yaagazë ꞊nɛ 'bhaa n dɔ.»
38 “Morrer por mim?”, disse Jesus. “Eu lhe digo a verdade, Pedro: antes que o galo cante, você me negará três vezes.”

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 13, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.