1 Tessalonicenses 2
Hmooh hmëë he- ga-jmee Jesucristo; Salmos (CHZNTPS) vs NVT
1 Ø̱ø̱hnꜗ, maˉñehˊ baˊ hnähꜘ, saꜙ naˉhe̱e̱ꜚ taˊ heˉ gaꜙjmeeˊ jnäähꜗ läꜙ maˊ naˊnøøˈ jnäähꜗ jeeˊ tä̱ä̱hˊ hnähꜘ.
1 Vocês mesmos sabem, irmãos, que a visita que lhes fizemos não foi inútil.
2 Hiꜙ maˉñehˊ baˊ hnähꜘ haˉ läꜙ gaꜙläꜙhä̱ä̱hˋ dsaˉ jnäähˈ, gaꜙkwaꜘ dsaˉ kya̱a̱ꜗ jnäähˈ jwɨɨˉ Filipo. Pero Dio kya̱a̱hˊ jnäähꜗ heˉja̱ˉ gaꜙtu̱u̱ˉ dsëˉ jnäähˈ gaꜙkwaˊ jnäähꜗ juˈhmëëꜘ kiyhꜗ jeeˊ jwɨɨˉ kyahꜗ hnähꜘ maꜙkeꜙ gaꜙte̱e̱ꜘ gaꜙjë̱ë̱ꜘ dsaˉ kya̱a̱ꜗ jnäähˈ.
2 Sabem como fomos maltratados e quanto sofremos em Filipos, antes de chegarmos aí. E, no entanto, com confiança em nosso Deus, anunciamos a vocês as boas-novas de Deus, apesar de grande oposição.
3 Saꜙ naˉhe̱e̱ꜚ juuˈ heˉ gaꜙkwaˊ jnäähꜗ, niꜙ ja̱ꜙ kya̱a̱hˊ hʉʉˊdsëˉ hlɨɨhˈ. Hiꜙ niꜙ saꜙ gaꜙmiꜙga̱a̱nˈ hnähꜘ.
3 Portanto, como veem, não pregamos com a intenção de enganá-los, nem com motivos impuros, nem com artimanhas.
4 Gaꜙjëëꜗ baˊ Dio jmääꜗ jnäähˈ jmeeˊ jnäähꜗ taˊ kiyhˈ, heˉja̱ˉ hlëëhˊ jnäähꜗ läꜙko̱o̱ˉ lleˋ kya̱a̱ˈ jnäähꜗ hi̱ˉ naˉhña̱a̱ˊ kwaꜙ juˈhmëëꜘ kiyhꜗ. Hiꜙ ja̱ꜙ heˉ hnøøhꜘ jnäähˈ haˉ läꜙ jeeˊ tɨhˈ dsëꜗ dsaˉ kya̱a̱ꜗ jnäähˈ kya̱a̱hˊ juuˈ heˉ kwaˊ jnäähꜗ. Heˉ hnøøhꜘ jnäähˈ haˉ läꜙ jeeˊ tɨhˈ dsëꜗ Dio hi̱ˉ kyʉʉh˜ haˉ läꜙ laꜗ hʉʉˊdsëˉ jnänˋ.
4 Em vez disso, falamos como mensageiros aprovados por Deus, aos quais foram confiadas as boas-novas. Nosso propósito não é agradar as pessoas, mas a Deus, que examina as intenções de nosso coração.
5 Ñehˊ baˊ hnähꜘ saꜙ gaꜙhlëëhˊ jnäähꜗ kya̱a̱hˊ juuˈ naˊhñaahꜗ läꜙjwëꜘ jeeˊ gaꜙlë̱ë̱hnꜙ hnähꜘ niꜙ saꜙ gaꜙhnøøhˊ jnäähꜗ haˉ läꜙ jeeˊ maˊ le̱hꜙ jnäähˈ kuuˊ. Dio baˊ ñeˉ haˉ läꜙ laꜗ.
5 Como bem sabem, nunca tentamos conquistá-los com bajulação, e Deus é nossa testemunha de que não agimos motivados pela ganância.
6 Saꜙ hnøøhꜘ jnäähˈ jmääꜗ dsaˉ jnäähˈ ka̱a̱hˊ. Saꜙ hnøøˉ jnäähˈ jmeehˈ hnähꜘ läꜙja̱ˉ niꜙ heˉ jmeeꜗ jñahꜘ. Kihꜗ heˉ la̱a̱ꜗ jnäähˈ apóstole kya̱a̱ꜗ Cristo, chaˉ baˊ jwëꜗ kya̱a̱ꜗ jnäähˈ heˉ maˊ jmeeˊ jnäähꜗ madaꜚ kyahꜗ hnähꜘ waˊraˉ jähꜘ kihꜗ läꜙja̱ˉ hnøøˉ jnäähˈ.
6 Quanto ao reconhecimento humano, nunca o buscamos de vocês, nem de nenhum outro.
7 Pero gaꜙjmeeˊ jnäähꜗ jø̱hˉ dsëˉ jnäähˈ baˊ, läꜙko̱o̱ˉ jø̱hˉ dsëꜗ ja̱a̱ˉ dsaˉmëꜘ jeeˊ miˉkwa̱a̱yꜙ gyʉ̱ʉ̱ˉ kya̱a̱yꜗ.
7 Ainda que, como apóstolos de Cristo, tivéssemos o direito de fazer certas exigências, agimos como crianças entre vocês. Ou melhor, fomos como a mãe que alimenta os filhos e deles cuida.
8 Gaꜙläꜙhnääꜙ jnäähˈ hnähꜘ chaˉmiihˉ. Heˉja̱ˉ saꜙ gaꜙjmääꜘ kya̱a̱ꜗ jnäähˈ ko̱o̱ˉ maˊ dsaˉka̱ˊ jnäähꜗ juˈhmëëꜘ kihꜗ Dio taꜙjmahꜗ. Gaꜙllaꜘ dsëˉ jnäähˈ gaꜙjmeeˊ jnäähꜗ beꜘ kyahꜗ hnähꜘ läꜙji̱i̱hˈ maˊ ngëëˊ jnäähꜗ hñaaꜗ jnäähˈ ju̱u̱ꜘ jnäähˈ kwa̱a̱t˜ kyahꜗ hnähꜘ kihꜗ heˉ hnääꜙ jnäähˈ hnähꜘ chaˉmiihˉ.
8 Nós os amamos tanto que compartilhamos com vocês não apenas as boas-novas de Deus, mas também nossa própria vida.
9 Ø̱ø̱hnꜗ, ¿Cheˊ saꜙ dsooh˜ hohꜘ hnähꜘ haˉ läꜙ gaꜙjmeeˊ jnäähꜗ taˊ, mahꜗ gaꜙläꜙchaꜙ heˉ gaꜙkihˊ jnäähꜗ? Läꜙjmɨɨˈ läꜙhwëˈ gaꜙjmeeˊ jnäähꜗ taˊ, jëëhꜘ saꜙ hnøøˉ jnäähˈ maˊ llaˊkya̱a̱nꜚ hnähꜘ jmɨɨˊ taˊko̱ˉji̱i̱hˈ gaꜙkwaˊ jnäähꜗ juuˈ kihꜗ Dio.
9 Não se lembram, irmãos, de como trabalhamos arduamente entre vocês? Noite e dia nos esforçamos para obter sustento, a fim de não sermos um peso para ninguém enquanto lhes anunciávamos as boas-novas de Deus.
10 Maˉñehˊ baˊ hnähꜘ hiꜙ ñeˉ baˊ Dio haˉ läꜙ gaꜙjmeeˊ jnäähꜗ jeeˊ tä̱ä̱hˊ hnähꜘ hi̱ˉ maˉhe̱e̱hˉ kihꜗ Jesús. Maˉla̱a̱ꜗ jnäähˈ hi̱ˉ naˉjngëëˈ. Gaꜙjmeeˊ jnäähꜗ heˉ lluꜗ jmahꜗ baˊ. Saꜙ chaˉ heˉ naˉbä̱ä̱hˋ jnäähꜗ niꜙ miihˉ.
10 Vocês mesmos são nossas testemunhas, e Deus também é, de que fomos dedicados, honestos e irrepreensíveis com todos vocês, os que creem.
11 Maˉñehˊ baˊ hnähꜘ haˉ läꜙ gaꜙjmeeˊ jnäähꜗ kyahꜗ hnähꜘ läꜙja̱a̱ˉ läꜙja̱a̱ˉ hnähꜘ. Gaꜙkwaˊ jnäähꜗ beꜘ kyahꜗ hnähꜘ, gaꜙcha̱a̱hˊ jnäähꜗ hnähꜘ läꜙko̱o̱ˉ jmeeꜙ ja̱a̱ˉ dsaˉ kya̱a̱hˊ gyʉ̱ʉ̱ˉ kya̱a̱yꜗ.
11 E sabem que tratamos a cada um como um pai trata seus filhos.
12 Hiꜙ gaꜙhlë̱ë̱hˊ jnäähꜗ hnähꜘ mahꜗ jmeehˈ hnähꜘ läꜙ hnøøꜗ Dio hi̱ˉ gaꜙtëëhꜗ hnähꜘ mahꜗ läꜙjnäähꜘ hnähꜘ yaꜙjwɨɨꜗ jeeˊ jmeeyꜙ hihꜙ.
12 Aconselhamos, incentivamos e insistimos para que vivam de modo que Deus considere digno, pois ele os chamou para terem parte em seu reino e em sua glória.
13 Heˉja̱ˉ saꜙ hwa̱a̱ꜘ jnäähˈ kwaˉ jnäähˈ tiˊhmaahˊ kihˈ Dio. Jëëhꜘ, gaꜙhe̱e̱hˋ hnähꜘ juuˈ kiyhꜗ heˉ gaꜙkwaˊ jnäähꜗ. Gaꜙläꜙngëëhꜘ hnähꜘ saꜙ laꜗ juuˈ kihꜗ waˊ hi̱ˉ chaˉ hi̱ˉ dsaˉ. Laꜗ maꜙraꜙ juuˈ kihꜗ Dio baˊ, ja̱ˉbaˊ juuˈ heˉ jøøꜙ kyahꜗ hnähꜘ, hi̱ˉ maˉhe̱e̱hˉ kihꜗ Jesús.
13 Portanto, nunca deixamos de agradecer a Deus, pois, quando vocês receberam de nós a mensagem dele, não consideraram nossas palavras meras ideias humanas, mas as aceitaram como palavra de Deus, o que sem dúvida são. E essa mensagem continua a atuar em vocês, os que creem.
14 Ø̱ø̱hnꜗ hi̱ˉ tä̱ä̱hˊ Tesalónica naˉ, kweeˉ baˊ gaꜙlaꜗ kyahꜗ hnähꜘ kya̱a̱hˊ läꜙjëꜙ gwahꜙ kihꜗ Dio heˉ tø̱ø̱ꜘ hwaꜗ Judea. Heꜘ baˊ dsaˉgoohꜘ hnähꜘ gaꜙjmeehꜙ hnähꜘ, ja̱ˉbaˊ läꜙko̱hꜘ gaꜙlaꜗ kihꜗ ø̱ø̱hꜗ jneˊ hi̱ˉ tä̱ä̱hˊ Judea. Judiu dsaˉgooyˈ gaꜙjmeehꜙ dsihꜘ kihꜗ heˉ gaꜙläꜙdsooꜘ dsëyꜗ kihꜗ Cristo Jesús.
14 E então, irmãos, vocês foram perseguidos por seus próprios compatriotas, tornando-se assim imitadores das igrejas de Deus em Cristo Jesus na Judeia, que também sofreram nas mãos de seu próprio povo, os judeus.
15 Ja̱ˉbaˊ dsaˉgooyˈ heꜘ gaꜙjngɨɨhꜗ kihꜗ Jesús Dsaˉjø̱ø̱hˈ jnänˋ läꜙko̱hꜘ gaꜙjngëëyhꜗ hi̱ˉ maˊ ngëë˜ juuˈ kihꜗ Dio jä̱ä̱ꜗ. Hiꜙ ja̱ˉbaˊ läꜙja̱ˉ gaꜙläꜙhñaaꜙ dsëyꜗ kya̱a̱ꜗ jnäähˈ kaˉlähꜘ. Jmeeyꜙ heˉ saꜙ tɨh˜ dsëꜗ Dio hiꜙ llaˉdsëëyˋ kihˈ läꜙjë̱ë̱ꜙ dsaˉ.
15 Eles mataram o Senhor Jesus e os profetas, e agora também nos perseguem. Não agradam a Deus e trabalham contra toda a humanidade,
16 Ngooꜗ baˊ hayꜙ kya̱a̱ꜗ jnäähˈ heˉ hlë̱ë̱hˊ jnäähꜗ dsaˉ hi̱ˉ saꜙ la̱a̱ꜗ judiu mahꜗ lä̱ä̱yꜘ. Läꜙjwëꜘ ja̱ˉ, moꜙsoꜙ kya̱a̱hˊ hihꜙ dsoˊkyeˉ kiyhꜗ, heˉja̱ˉ jäꜙ dsoˊjwɨɨꜘ nëˊ kiyhˈ chaˉmiihˉ ngëëˈ.
16 procurando impedir-nos de anunciar a salvação aos gentios. Com isso, continuam a acumular pecados, mas a ira de Deus finalmente os alcançou.
17 Hnähꜘ ø̱ø̱hnꜗ, maˉläˉhɨɨˋ miihˉ jmɨɨˊ heˉ saꜙ jë̱ë̱nˊ hnähꜘ. Pero saꜙ maˉgaaꜘ dsëˉ jnäähˈ. Maꜙraꜙ heˉ lleˋ dsëˉ jnäähˈ dsaˉjë̱ë̱ˊ jnäähꜗ hnähꜘ.
17 Irmãos, depois de um breve tempo separados de vocês, embora nosso coração nunca os tenha deixado, esforçamo-nos por voltar a vê-los, pela grande saudade que sentimos.
18 Heˉja̱ˉ hnøøˉ jnäähˈ maˊ dsaˉjë̱ë̱ˊ jnäähꜗ hnähꜘ. Jnäꜘ Paaˊ jmeenꜙ dsooꜘ, ja̱ꜙ heˉ ko̱o̱ˉ häˊ gaꜙjmeenꜗ hʉʉˊdsëˉ maˊ dsaˊnøøˈ jnäähꜗ. Pero saꜙ gaꜙlaꜗ, jmeeꜙ Tanaˊ jwɨɨhˋ kya̱a̱ˈ jnäähꜗ.
18 Queríamos muito visitá-los, e eu, Paulo, tentei não apenas uma vez, mas duas; Satanás, porém, nos impediu.
19 Hnähꜘ baˊ hi̱ˉ kye̱ˊ jnäähꜗ oˉjø̱hꜙ dsëˉ kihꜗ, hnähꜘ baˊ hi̱ˉ jmeeꜙ cha̱a̱ˉ jnäähˈ lluꜗ. Hnähꜘ baˊ hi̱ˉ jmeeꜙ lii˜ jmääꜗ taˊ heˉ maˉjmeeˊ jnäähꜗ. Heˉja̱ˉ hnøøˉ jnäähˈ jë̱ë̱ˊ jnäähꜗ hnähꜘ tä̱ä̱hˊ hnähꜘ chaˊnëˊ Jesucristo waˊraˉ gaꜙtëꜘ jeeˊ jä̱yhꜘ kaˉlähꜘ.
19 Afinal, o que nos dá esperança e alegria? E qual será nossa magnífica recompensa e coroa diante do Senhor Jesus quando ele voltar? Serão vocês!
20 ¡Heˉ baˊ cheˉ lluꜗ kya̱a̱ꜗ jnäähˈ kwa̱a̱t˜ kyahꜗ hnähꜘ heˉja̱ˉ cha̱a̱ˉ baˊ jnäähꜗ lluꜗ!
20 Sim, vocês são nosso orgulho e nossa alegria.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar 1 Tessalonicenses 2, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.