Mateus 24

asj (ASJ) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 Le Jiso bo li yih yi muntofi-i, ni giiŋgi, bɔɔŋ bee bɛ kintutu kiiŋgi be bɛ li wuu lichiŋ be doonchi yíh yi fɛ yih yi muntofi-i li wuu.
1 Ao sair do templo, os discípulos aproximaram-se de Jesus e fizeram-no apreciar as construções.
2 Se nuuŋ le, Jiso tuu tee li bee le, “Nɛ ŋɛŋ baa yíh yini ni? Ntee beŋ chɛɛŋ le tɛtɛ chi mumkpaŋ nuuŋ tɛ shɛ li chimu liwe bɛ mɛɛŋ ki bachɛ kɛ chi fɛkwiiŋ nsiŋ kɛ.”
2 Jesus, porém, respondeu-lhes: Vedes todos estes edifícios? Em verdade vos declaro: não ficará aqui pedra sobre pedra; tudo será destruído.
3 Le Jiso gɛɛŋ miri shee li Ŋkumɛ wu Biti bi Oli-if, bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u kiiŋgi bebe, be bɛ fɛ wuu be bii laa, “Tee bee mfi wu biee bini gii bi yenɛ, bɛ fiee fi gii fi doonchɛ mfi wu ɔ gii ɔ kaari ɔ bɛ, ɔ se tuu ɔ tee bee mfi wu ntsɛ wu li nshɛ yini-i gii ma?”
3 Indo ele assentar-se no monte das Oliveiras, achegaram-se os discípulos e, estando a sós com ele, perguntaram-lhe: Quando acontecerá isto? E qual será o sinal de tua volta e do fim do mundo?
4 Jiso tuu li bee le, “Ŋɛŋ yɛɛŋ le kiiŋ wi ni yɛɛŋ bɛ beŋ nɛ taŋ dze kɛ.
4 Respondeu-lhes Jesus: Cuidai que ninguém vos seduza.
5 Nɛ kɛɛ le bɛniiŋ ŋge gii be bɛ be dzɔɔ bukooŋ bweŋ be gɛɛ limfwe, wi ni kweŋgi le ɛ wu Kinsofu ki Nyɔ tɛ̀ kaachɛ. Mfi wu be gii be ni be feti lɛ, be gii be ni be yɛŋgi bɛ bɛniiŋ ŋge be tɛndi dzé.
5 Muitos virão em meu nome, dizendo: Sou eu o Cristo. E seduzirão a muitos.
6 Nɛ gii nɛ woo bɛ tundi dziŋ, nɛ ni nɛ wuki bɛntoŋ tɛ le dziŋ yɛ lu. Ɛ nɛ wuki lɛ, kiiŋ shéŋ ni yi soomi beŋ kɛ. Bini biɛɛ biee bi kɛmi le bi bɛ bi ka. Se nuuŋ le bi doonchi yɛ le ntsɛ wu li nshɛ yini-i maɔ kɛ.
6 Ouvireis falar de guerras e de rumores de guerra. Atenção: que isso não vos perturbe, porque é preciso que isso aconteça. Mas ainda não será o fim.
7 Kwɛɛŋ gii wu ni wu tundi dziŋ bɛ wumu, mfɔŋ wumu tundi dziŋ bɛ wumu. Nshɛ gii yi ni yi nduŋgi li bintsii li, li bintsii li, dzeeŋ ni yi keeti. Bini biee mɛɛŋ biɛɛ fintɛŋ si ntunu wu kwɛɛŋ ti bɛɛchi.
7 Levantar-se-á nação contra nação, reino contra reino, e haverá fome, peste e grandes desgraças em diversos lugares.
8 Biee bini bichu biɛɛ si mfi wu kwɛɛŋ ti bɛchi ntunu.
8 Tudo isto será apenas o início das dores.
9 Bɛniiŋ gii be nyɛ beŋ bɛ ni bɛ liti beŋ, bɛ ni bɛ woyi beŋ. Bitoŋ bichu ni bi baanini beŋ kii bukooŋ bweŋ.
9 Então sereis entregues aos tormentos, matar-vos-ão e sereis por minha causa objeto de ódio para todas as nações.
10 Bɛdɛɛni bɛniiŋ ŋge ni be tusi bikaa lijiŋ, be kɛmi mbani, be kabini mɔɔ yi yibe.
10 Muitos sucumbirão, trair-se-ão mutuamente e mutuamente se odiarão.
11 Bɛniiŋ ŋge bɛ yɛŋgi le ɛ Nyɔ yi toŋ be gii be busɛ be ni be yɛŋgi bɛ bɛniiŋ ŋge.
11 Levantar-se-ão muitos falsos profetas e seduzirão a muitos.
12 Si bubefu gii bu yaŋ bu gɛɛŋ limfwe lɛ, fi gii fi fɛ se kiŋkɔŋgisɛ ki bɛniiŋ lɛ ŋgee to wɛɛ.
12 E, ante o progresso crescente da iniqüidade, a caridade de muitos esfriará.
13 Se nuuŋ le, wi wu gii kaŋ shéŋ gɛɛŋ bo fɛ kimɛrisɛ gii bɔnɛ.
13 Entretanto, aquele que perseverar até o fim será salvo.
14 Bɛ kɛmi le be ni be tiifi ntoŋ wu dzeeŋ wuni kii bumfɔŋ bu Nyɔ-ɔ gɛɛŋ bo li kikoo ki nshɛ-ɛ kichu, bitoŋ bichu se woo, se ntsɛ wu li nshɛ-ɛ yini-i naa ma.
14 Este Evangelho do Reino será pregado pelo mundo inteiro para servir de testemunho a todas as nações, e então chegará o fim.
15 Bɛdɛɛni mfi wu nɛ ŋɛŋ fiee fi bɛndi yi fi nuuŋ fi biifi kintsii fi ntomfɔŋ wu Nyɔ wu Danyɛ tɛ tee kii fi, fi lemi li yih yi muntofi, (wi wu teenyi kiŋwaati kini woo fini bujɔŋ,)
15 Quando virdes estabelecida no lugar santo a abominação da desolação que foi predita pelo profeta Daniel {9,27} - o leitor entenda bem -
16 bɛniiŋ bɛ nuuŋ Judiya kifi be miri li bɛŋkumɛ-ɛ.
16 então os habitantes da Judéia fujam para as montanhas.
17 Kiiŋ wi wu nuuŋ lɛ yi-ih lɛwe tuu shee le lɛ dzɔɔ fiee li yih kɛ.
17 Aquele que está no terraço da casa não desça para tomar o que está em sua casa.
18 Kiiŋ wi wu nuuŋ liwɛ tuu kaari lɛ gɛɛŋ dzɔɔ kiŋkoŋ ki fochɛ kɛ.
18 E aquele que está no campo não volte para buscar suas vestimentas.
19 Ŋgɛ wu nyɔŋa wɛ li jo yɛɛ li bukɛɛŋ bɛ nuuŋ bɛ fe-e, mɔɔ bɛ kisi bɔɔŋ.
19 Ai das mulheres que estiverem grávidas ou amamentarem naqueles dias!
20 Nɛ lɛki li Nyɔ-ɔ le kiiŋ wuni ŋgwɛti nuuŋ mfi wu fokpɔŋ, kɛ jobɛ chi bɛshiinshi kɛ,
20 Rogai para que vossa fuga não seja no inverno, nem em dia de sábado;
21 kifɛ ŋgɛ wu ŋge gii nuuŋ li wɛɛ mfi-i, ŋwaani wɛɛ ŋgɛ ti mɛɛŋɔ saa ki nuuŋ kɛ lu fɛ mbɛɛchɛ si nshɛ tɛ̀ bɛchi mbɛ mbochu dɛɛni kɛ, ŋwaani wɛɛ ŋgɛ mɛɛŋ yɛɛ naa nuuŋ lu kɛ.
21 porque então a tribulação será tão grande como nunca foi vista, desde o começo do mundo até o presente, nem jamais será.
22 Nyɔ tɛ̀ gii mɛɛŋ ki gatɛ kɛ li jo yilu kɛ, wi mumkpaŋ gii wu bochɛ-ɛ lu kɛ. Se nuuŋ le Nyɔ tɛ̀ gatɛ jo yilu kii bɛniiŋ bee bɛ tɛ̀ tsaa.
22 Se aqueles dias não fossem abreviados, criatura alguma escaparia; mas por causa dos escolhidos, aqueles dias serão abreviados.
23 Gii ni nuuŋ li mfi wu wɛɛ, ɛ wi kweŋgi li be-eŋ le, ‘Bichɛ yɛɛŋ nɛ ŋɛŋ, kinsofu ki Nyɔ tɛ̀ kaachɛ kɛɛ kɛ fɛni!’ Dɛɛŋ le, ‘wɛ fɛ fiiyɛ!’ Kiiŋ nɛ ni beŋ kɛ.
23 Então se alguém vos disser: Eis, aqui está o Cristo! Ou: Ei-lo acolá!, não creiais.
24 Nɛ ni nɛ kii le bɛniiŋ gii naa be ni be bɛɛ be yɛŋgi le be baa nuuŋ binsofu bi Nyɔ tɛ̀ kaachɛ, bamu ni be kweŋgi le ɛ be bɛntomfɔŋ bɛ Nyɔ-ɔ, be ni be feti biee bi tɛɛmi bi doonchi buŋga bubee, be fɛ tɛ bintɛ wa bi biee lɛ, le be yɛɛŋ bɛ bɛniiŋ se be taŋ dzé, be gii be gwenɛ le be yɛɛŋ mɔɔ bɛ bɛniiŋ bɛ Nyɔ tɛ̀ tsaa, ɛ dze bo lu.
24 Porque se levantarão falsos cristos e falsos profetas, que farão milagres a ponto de seduzir, se isto fosse possível, até mesmo os escolhidos.
25 Yikɛ yɛɛŋ nɛ woo, mi nteeɔ biee bini li be-eŋ se bi naa bi ka.
25 Eis que estais prevenidos.
26 Bɛdɛɛni, ɛ bɛniiŋ dza be tiiti li be-eŋ le, ‘Bichɛ yɛɛŋ nɛ ŋɛŋ, Kinsofu ki Nyɔ tɛ̀ kaachɛ kɛɛ libuka,’ kiiŋ nɛ ni gɛɛŋ lu kɛ. Kɛ le, ‘Bichɛ yɛɛŋ nɛ ŋɛŋ, wɛ li yih lɛnti kibɛɛ,’ kiiŋ nɛ ni beŋ li bee kɛ.
26 Se, pois, vos disserem: Vinde, ele está no deserto, não saiais. Ou: Lá está ele em casa, não o creiais.
27 Nɛ ni nɛ kii le si dzaaŋ ti lɛɛbi liwe lɛ kimbɛ ki jobɛ tɛti, yi yenɛ yi gɛɛŋ yi bo fɛ jobɛ sechi, ɛ lɛ si mbɛ wu Ŋwanɛwi gii naa nuuŋ.
27 Porque, como o relâmpago parte do oriente e ilumina até o ocidente, assim será a volta do Filho do Homem.
28 ‘Ɛ fɛ gwini chi fiee lɛ nuuŋ, ɛ nɛɛ fe fɛ biŋguru banchi.’
28 Onde houver um cadáver, aí se ajuntarão os abutres.
29 Mfwaa mumkpaŋ fɛ mfi wu ŋgɛ wu nyɔŋa wuni bɛ wu ka, jobɛ dza chi jiŋ, kwii tɛ nɛɛŋ kɛ, muntsɔŋ dza liboo mu weyɛ, biee bi liboo bichu bi kɛmi buŋga sɛɛsɛ.
29 Logo após estes dias de tribulação, o sol escurecerá, a lua não terá claridade, cairão do céu as estrelas e as potências dos céus serão abaladas.
30 Se ndoonchɛ wu Ŋwanɛwi yenɛ liboo. Bitoŋ bichu bi li nshɛ-ɛ bɛchi bi ni bi fuuti bɛ kwe. Bɛniiŋ gii be ŋɛŋ si Ŋwanɛwi bɛɛ li kiku-uŋ liboo bɛ buŋga mɔɔ bunɔŋa.
30 Então aparecerá no céu o sinal do Filho do Homem. Todas as tribos da terra baterão no peito e verão o Filho do Homem vir sobre as nuvens do céu cercado de glória e de majestade.
31 Fɛ sɔŋ yi nyɔŋa gii yi yɔ liboo, biee toŋ bɛnchindaa bee be gɛɛŋ li boo yi naa yi li nshɛ-ɛ, be yɛɛ mɔɔ liboo, be banchɛ bɛniiŋ bee bɛ tɛ̀ tsaa.
31 Ele enviará seus anjos com estridentes trombetas, e juntarão seus escolhidos dos quatro ventos, duma extremidade do céu à outra.
32 Laanchɛ yɛɛŋ fiee li kigumɛ-ɛ. Ki bɛɛ fɛ ki sanyɛ yɛŋɛ, bibɛ bɛchi mbɔchɛ li ki-i, nɛ kɛɛ le ndzɛɛŋ yɛ tsɛkɛ.
32 Compreendei isto pela comparação da figueira: quando seus ramos estão tenros e crescem as folhas, pressentis que o verão está próximo.
33 Nɛɛ lɛ ɛ nɛ ŋɛŋ biee bini bichu kɛti, nɛ kɛɛ le mfi wulu wɛ tsɛkɛtsɛkɛ mfweeŋ.
33 Do mesmo modo, quando virdes tudo isto, sabei que o Filho do Homem está próximo, à porta.
34 Ntee beŋ chɛɛŋ le kiŋgɔkɛ ki dɛɛni kini nuuŋ ki tɛ naa ma biee bini bichu mɛɛŋ ki ka kɛ.
34 Em verdade vos declaro: não passará esta geração antes que tudo isto aconteça.
35 Kiboo bee nshɛ gii bi ka, se nuuŋ le jɛ yɛŋ nuuŋ tɛ naa ka kɛ.
35 O céu e a terra passarão, mas as minhas palavras não passarão.
36 Wi nuuŋ yɛ mɔɔ lu wu kii jobɛ chilu, mɔɔ mfi wulu kɛ. Mɔɔ bɛnchindaa bɛ Nyɔ-ɔ bɛ liboo mɔɔ Ŋwanɛ Nyɔ kii yɛ tɛ kɛ. Ɛ Nyɔ Baa yi yi mbiiŋ kwaa yi kii.
36 Quanto àquele dia e àquela hora, ninguém o sabe, nem mesmo os anjos do céu, mas somente o Pai.
37 Nɛɛ si fi tɛ nuuŋ li mfi wu Noa li lɛ, ɛ lɛ si fi gii fi nuuŋ li mfi wu Ŋwanɛwi gii kaari bɛ.
37 Assim como foi nos tempos de Noé, assim acontecerá na vinda do Filho do Homem.
38 Tɛ̀ nuuŋ mfi wu dzɔɔ ti mɛɛŋ ki yisɛ kɛ li kikoo ki nshɛ kɛ, bɛniiŋ nuuŋ fibee, be jii biee, be wundi biee, bukɛɛŋ bɛ buniŋ feti bugoo, bɛniiŋ nyɛɛ bɔɔŋ bɛ bukɛɛŋ li bugoo li, gɛɛŋ bo jobɛ chi Noa tɛ̀ lɛ lɛ yih yi li dzɔɔ li,
38 Nos dias que precederam o dilúvio, comiam, bebiam, casavam-se e davam-se em casamento, até o dia em que Noé entrou na arca.
39 bɛniiŋ bɛlu tɛ̀ kii yɛ fiee fi gii fi ka kɛ, gɛɛŋ bo mfi wu dzɔɔ tɛ̀ yisɛ li nshɛ-ɛ yi too be bɛchu yi gɛɛŋ bɛ be. Ɛ lɛ si fi gii fi nuuŋ jobɛ chi Ŋwanɛwi gii naa bɛ.
39 E os homens de nada sabiam, até o momento em que veio o dilúvio e os levou a todos. Assim será também na volta do Filho do Homem.
40 Buniŋ bɛfɛ gii be ni be nuuŋ liwɛ, bɛ dzɔɔ mumkpaŋ mumkpaŋ shɛ.
40 Dois homens estarão no campo: um será tomado, o outro será deixado.
41 Bukɛɛŋ bɛfɛ gii be ni be geki bunɛɛŋ fɛ jeeŋ, bɛ dzɔɔ mumkpaŋ mumkpaŋ shɛ.
41 Duas mulheres estarão moendo no mesmo moinho: uma será tomada a outra será deixada.
42 Bɛdɛɛni, nɛ tɛŋgi yɛɛŋ kifɛ nɛ kii yɛ jobɛ chi Taa wunɛ gii naa bɛ kɛ.
42 Vigiai, pois, porque não sabeis a hora em que virá o Senhor.
43 Nɛ kii le ɛ te yih kɛɛ mfi wu wih gii bɛ butuu, tɛ lee kɛ, ni kiichi, tɛ chinɛ le bɛ bondɛ yih ye kɛ.
43 Sabei que se o pai de família soubesse em que hora da noite viria o ladrão, vigiaria e não deixaria arrombar a sua casa.
44 Fi se nuuŋ le, nɛ kɛmi le nɛ ni nɛ tɛŋgi kifɛ Ŋwanɛwi gii bɛ li mfi wu nɛ kii yɛ kɛ-ɛ.
44 Por isso, estai também vós preparados porque o Filho do Homem virá numa hora em que menos pensardes.
45 Ŋwanɛ nimɛ wu chɛɛŋ mɔɔ wu kɛmi bufii nuuŋ wu la? Ɛ nɛɛ wu te kikoo we gɛɛ wu le ni bichi fɛ yih ye le ke mfi kɔchɛ, nyɛ biee bijɛ li bɔɔŋ bee bɛ nimɛ-ɛ ni?
45 Quem é, pois, o servo fiel e prudente que o Senhor constituiu sobre os de sua família, para dar-lhes o alimento no momento oportuno?
46 Kinɛɛtinɛ kinɔŋa gii ki nuuŋ ki ŋwanɛ nimɛ wu te kikoo we gii ke wu bɛ ŋɛŋ ɛ wu fɛ nimɛ tsaaŋ si bee gɛɛ.
46 Bem-aventurado aquele servo a quem seu senhor, na sua volta, encontrar procedendo assim!
47 Ntee beŋ chɛɛŋ le te kikoo we gii bɛ yɛɛki wu ni bichi lɛ biee biee bichu-u.
47 Em verdade vos digo: ele o estabelecerá sobre todos os seus bens.
48 Se nuuŋ le ɛ ŋwaanɛ nimɛ wulu dza tuu kɛmi kiŋge ki bifi, wu tee li yi yee le, ‘Te Kikoo wɛŋ nuuŋ tɛ kaari tsɛkɛ kɛ’,
48 Mas, se é um mau servo que imagina consigo:
49 ɛ wu bɛchi tuki bɔɔŋ bɛ nimɛ-ɛ bamu bɛ bee be nindi baa, jii biee tuu wundi biee bɛ bɛniiŋ bɛ wundi mbiiŋ,
49 - Meu senhor tarda a vir, e se põe a bater em seus companheiros e a comer e a beber com os ébrios,
50 kɛ te kikoo we gii dza taa mbundɛ jobɛ chimu chi beechi yɛ mɔɔ mfi wu kii yɛ kɛ.
50 o senhor desse servo virá no dia em que ele não o espera e na hora em que ele não sabe,
51 Ɛ wu mbundɛ lɛ, nyɛ ŋgɛ li ŋwani wu nimɛ wulu-u, tuumi wu gɛɛŋ ni nuuŋ li kintutu ki bɛniiŋ bɛ nimi-i, ni nuuŋ fɛ bɛniiŋ gii be ni be dii be jii ŋgesi.”
51 e o despedirá e o mandará ao destino dos hipócritas; ali haverá choro e ranger de dentes.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 24, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.