Mateus 16
asj (ASJ) vs NAA
1 Bɛfarasii bee Bɛsadusii tɛ̀ dza be bɛ le be mɔnchɛ Jiso, be tee le fɛ fiee fi doonchi buŋga bu bɛɛ liboo.
1 Os fariseus e os saduceus se aproximaram de Jesus e, tentando-o, pediram-lhe que lhes mostrasse um sinal vindo do céu.
2 Jiso tee li bee le, “Bɛɛ ɛ nuuŋ mfi wu jobɛ sechi kiboo yɛchi, nɛ tee le, ‘Kikuuŋ gii ki bo ki dzɔɔŋ,’ kifɛ nɛ ŋɛŋ baa kiboo yɛchi.
2 Mas Jesus respondeu:
3 Ɛ nuuŋ mfi wu jobɛ tɛti kiboo yɛchi ɛ kikuŋ laaŋ, nɛ tee le, ‘Mbaandze gii ka bɛŋ,’ kifɛ nɛ ŋɛŋ baa kiboo yɛchi kikuŋ lɛɛndi. Nɛ ti mbichi kiboo nɛ kii si kikuuŋ gii ki nuuŋ, nɛ se tɛ kɛɛ bɛŋkiki bɛ biee bi kɛti li mfi wuni kɛ kii la?
3 E, pela manhã, vocês dizem: “Hoje teremos tempestade, porque o céu está de um vermelho sombrio.” Na verdade, vocês sabem interpretar a aparência do céu. Então como não são capazes de interpretar os sinais dos tempos?
4 Kiŋgɔkɛ ki bifi ki chinɛ Nyɔ ki to si kwɛɛŋ wu chinɛ nyumi kini, ki wɛki fiee fi doonchi buŋga bu bɛɛ liboo. Nnuuŋ ntɛ ndoonchɛ beŋ mfiŋ yimi kɛ fuki nɛɛ mfiŋ yi ntomfɔŋ wu Nyɔ wu Jɔna yɛɛ nsiŋ kɛ.” Si tɛ̀ tee lɛ shɛ be dza giiŋgi.
4 Uma geração perversa e adúltera pede um sinal, mas nenhum sinal lhe será dado, senão o de Jonas. E, deixando-os, Jesus se retirou.
5 Bɔɔŋ bɛ Jiso bɛ kintutu fɛsi luwiŋ be ŋɛŋ le be daayɛ baa le be dzɔɔ kibele.
5 Ora, tendo os discípulos passado para a outra margem do lago, esqueceram-se de levar pão.
6 Jiso dza tee li bee le, “Dzɔɔ yɛɛŋ mfi kii kishee ki Bɛfarasii mɔɔ ki Bɛsadusii.”
6 E Jesus lhes disse:
7 Bɔɔŋ bee bɛ kintutu bɛchi be yeti li yi yi bee kii fiee filu, be tiiti le, “Tiitɔɔ tefɛ chini ni kifɛ tɛ mɛɛŋ baa ki bɛ kɛ bɛ kibele kɛ.”
7 Eles, porém, começaram a discutir entre si, dizendo: — Ele diz isso porque não trouxemos pão.
8 Jiso kɛɛ fiee fi be yeti kii fi biee tee le, “Hooo bɛniiŋ bɛ kimbeenchɛ kintɛŋ bani-i! Nɛ yeti li yi yinɛ-ɛ nuuŋ kii kibele ki nɛ mɛɛŋ ki kɛmɛ kɛ kii la?
8 Jesus percebeu isso e perguntou:
9 Nɛ kii yɛ biee kɛ ni? Nɛ kiimi yɛ tsée yi bibele yi shiŋ yi bɛniiŋ tuu be ji bɛnchuki bɛtiinu yɛɛ ni? Biŋkɛ bi nɛ tuu nɛ banchɛ tuu be bo bɛŋkaa bɛmɛ?
9 Vocês ainda não percebem, nem se lembram dos cinco pães para cinco mil homens e de quantos cestos vocês recolheram?
10 Nɛ kiimi yɛ tɛ tsée yi bibele yi mfomɛnyaaŋ yi bɛniiŋ tuu be ji bɛnchuki bɛnɛɛ yɛɛ ni? Nɛ tuu nɛ banchɛ biŋkɛ bi bo bɛŋkaa bɛmɛ?
10 Nem dos sete pães para os quatro mil e de quantos cestos vocês recolheram?
11 Ɛ la fi fɛ, fi nɛ mɛɛŋ ki kɛɛ kɛ le ntiiti yɛ nuuŋ kii bibele kɛ? Ntiitɔɔ nuuŋ le nɛ dzɔɔ mfi kii kishee ki Bɛfarasii bee Bɛsadusii.”
11 Como não compreendem que eu não estava falando com vocês a respeito de pães? Tenham cuidado com o fermento dos fariseus e dos saduceus.
12 Si tɛ̀ kweŋgi lɛ be tɛ̀ kɛɛ le tiiti yɛ le be dzɔɔ mfi nuuŋ kii kishee ki bɛ teti kibele lu kɛ, le tiitɔɔ nuuŋ kii ntiifɛ wu Bɛfarasii bee Bɛsadusii.
12 Então entenderam que Jesus lhes tinha dito que tivessem cuidado não com o fermento usado no pão, mas com a doutrina dos fariseus e saduceus.
13 Jiso dza gɛɛŋ bo li kimbɛ ki kwɛɛŋ wu Kasaria wu Filipi, dza bii li bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u laa, “Bɛniiŋ kweŋgi le Ŋwanɛwi nuuŋ noo?”
13 Indo Jesus para a região de Cesareia de Filipe, perguntou a seus discípulos:
14 Be tuu li wuu le, “Bɛniiŋ bamu kweŋgi baa le ɛ wɛ Jɔɔŋ Nlisulidzɔɔ, bamu le Ɛlaja bamu kweŋgi le ɔ nuuŋ Jeremaya bamu le ntomfɔŋ wu Nyɔ wumu.”
14 E eles responderam: — Uns dizem que é João Batista; outros dizem que é Elias; e outros dizem que é Jeremias ou um dos profetas.
15 Se bii li bee laa, “Beŋ kibɛɛ nɛ kweŋgi finɛ le nnuuŋ noo?”
15 Ao que Jesus perguntou:
16 Simu Pita se tuu le, “Ɛ wɛ Kinsofu ki Nyɔ tɛ̀ kaachɛ ki nuuŋ Ŋwanɛ Nyɔ, Nyɔ yi kɛmi ntsɛ.”
16 Respondendo, Simão Pedro disse: — O senhor é o Cristo, o Filho do Deus vivo.
17 Jiso se tuu li wuu le, “Simu ŋwanɛ Jɔna, Nyɔ bɔɔni yɛ wɛ, kifɛ fini nuuŋ yɛ wi wu bɔ wu tee wɛ kɛ. Ɛ Baa wɛŋ wu nuuŋ liboo wu tee wɛ.
17 Então Jesus lhe afirmou:
18 Ntiitɔɔ li wɛ-ɛ le ɛ wɛ Pita, ɛ li kimbaŋ kini-i li ŋgii gwaŋ kintaashɛ ki bɛniiŋ beŋ bɛ kimbeenchɛ-ɛ. Nuuŋ buŋga bu kwe-e tɛ shaanshɛ yih yi nlɛkɛ li Nyɔ-ɔ ki bɛniiŋ bɛ kimbeenchɛ-ɛ yilu kɛ.
18 Também eu lhe digo que você é Pedro, e sobre esta pedra edificarei a minha igreja, e as portas do inferno não prevalecerão contra ela.
19 Ŋgii nyɛ biŋgwiyɛ bi bumfɔŋ bu liboo lɛ li wɛ-ɛ. Fiee fi ɔ gii ɔ kaŋ laaŋkwiiŋ, kɛ bɛ gii bɛ kaŋ liboo tɛ. Fiee fi ɔ gii ɔ fanchɛ laaŋkwiiŋ, kɛ bɛ gii bɛ fanchɛ liboo tɛ.”
19 Eu lhe darei as chaves do Reino dos Céus; o que você ligar na terra terá sido ligado nos céus; e o que você desligar na terra terá sido desligado nos céus.
20 Si Jiso tɛ̀ tee lɛ, bɔsɛyi chiinsɛ li bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u le kiiŋ be ni mɔŋ be tee li wi-i le nuuŋ Kinsofu ki Nyɔ tɛ̀ kaachɛ kɛ.
20 Então Jesus ordenou aos discípulos que não dissessem a ninguém que ele era o Cristo.
21 Mbɛɛchɛ li mfi wɛɛ, Jiso bɛchi tiiti li bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u le kɛmi le gɛɛŋ Jɛrosalɛŋ, gɛɛŋ ŋɛŋ bumfa le ŋge li tsaŋ yi bɛniiŋ bɛ sɛki kwɛɛŋ li bɛ bɛte muntofi bɛ nɔŋa bɛ nɔŋa mɔɔ bɛniiŋ bɛ tiifi bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ. Bɛ gii bɛ wo wu, ke jo ka taa kaari bo li kwe-e.
21 Desde esse tempo, Jesus começou a mostrar aos seus discípulos que era necessário que ele fosse para Jerusalém, sofresse muitas coisas nas mãos dos anciãos, dos principais sacerdotes e dos escribas, fosse morto e, no terceiro dia, ressuscitasse.
22 Pita dzɔ wu bee wu cheekiyi. Bɛchi wami wu li fiee filu, tiiti le, “Taa, Nyɔ leesɛ! Fini fiee nuuŋ tɛ naa ka bɛ wɛ kɛ.”
22 Então Pedro, chamando-o à parte, começou a repreendê-lo, dizendo: — Que Deus não permita, Senhor! Isso de modo nenhum irá lhe acontecer.
23 Jiso fiiki yi tee li Pita le, “Dza mi lɛjiŋ Sataŋ! Ɔ baŋgɔɔ mi bu baŋgɛ kifɛ ɔ ŋiŋgi yɛ biee si Nyɔ kɛ. Ɔ ŋiŋgɔɔ si wiwoŋ.”
23 Mas Jesus, voltando-se, disse a Pedro:
24 Si Jiso tɛ̀ kweeŋ lɛ, tee li bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u le, “Ɛ wi wɛki le ni nuuŋ wi wɛŋ wu kintutu, kɛ kɛmɔɔ le faaŋ yi yee, too kintaaŋ kee ni biki mi.
24 Então Jesus disse aos seus discípulos:
25 Nɛ kɛɛ le wi wu bachi yi yee kii ni lɛɛ yi kɛ gii lɛɛ yi. Se nuuŋ le, wi wu lɛɛ yi yee kii mi kɛ gii kɛmɛ yi.
25 Pois quem quiser salvar a sua vida a perderá; e quem perder a vida por minha causa, esse a achará.
26 Ɛ bɛ banchɛ nshɛ yini chichi, bɛ nyɛ li wi-i wu ji, se wu tuu wu lɛɛ ntsɛ we, mbeŋ wulu ni nuuŋ la? Fiee fiɛɛ lu fi wi nuuŋ kosɛ bɛ fiana yee ni?
26 De que adiantará uma pessoa ganhar o mundo inteiro e perder a sua alma? Ou que dará uma pessoa em troca de sua alma?
27 Nɛ ni nɛ kii le Ŋwanɛwi gii bɛ bɛ bɛnchindaa bee li bunɔŋa bu Tee lɛ, sooŋ wi kwikwi li fiee fi mwɛ fɛ-ɛ.
27 Porque o Filho do Homem há de vir na glória de seu Pai, com os seus anjos, e então retribuirá a cada um conforme as suas obras.
28 Ntee beŋ chɛɛŋ le bɛniiŋ bamu lemi baa fɛni bɛ nuuŋ tɛ naa woo kintsi ki kwe-e fuki fɛ be ŋɛŋ si Ŋwanɛwi bɛɛ bɛ bumfɔŋ bwee nsiŋ kɛ.”
28 Em verdade lhes digo que, dos que aqui se encontram, existem alguns que não passarão pela morte até que vejam o Filho do Homem vir no seu Reino.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 16, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.