Mateus 11

asj (ASJ) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Le Jiso mɛɛshi tifi bɔɔŋ bee bɛ kintutu bɛ yoofi ntsɔ bɛfɛ baa, biee dza fe tuu deŋgi li bintsii bi fe tiifi bɛniiŋ fenjisi mɔɔ ntoŋ wu dzeeŋ.
1 Quando acabou de dar essas ordens aos seus doze discípulos, Jesus saiu daquele lugar e foi ensinar e anunciar a sua mensagem nas cidades que ficavam perto dali.
2 Ɛ li mfi wulu, wu Jɔɔŋ Nlisulidzɔɔ tɛ̀ nuuŋ li yih yi ncha-a. Se dza woo kii biee bi Krai tɛ̀ feti, biee toŋ bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u le be gɛɛŋ,
2 João Batista estava na cadeia e, quando ouviu falar do que Cristo fazia, mandou que alguns dos seus discípulos
3 be bii li wuu laa, ɛ wu, wu tɛ̀ nuuŋ le gii bɛ wɛ, mɔɔ bɛ ni bɛ ni tɛŋgi wumu le?
3 fossem perguntar a ele: — O senhor é aquele que ia chegar ou devemos esperar outro?
4 Be gɛɛŋ be bii, Jiso tuu li bee le, “Kaari yɛɛŋ nɛ gɛɛŋ nɛ tee Jɔɔŋ, biee bi nɛ woo bɛ bi nɛ ŋɛŋ.
4 Jesus respondeu:
5 Binyɛɛ ŋɛŋ biɛɛ biee kituŋ, biŋkɛrɛ deŋgi biɛɛ tsaaŋ, bɛniiŋ bɛ gendi bɛ chigɔŋ chi nɔŋa tɛmi baa kituŋ, binchiinchi wuki biɛɛ biee, bɛniiŋ bɛ kwiyɛ kaari baa be yiŋ, be tuu be fenjisi ntoŋ wu dzeeŋ wu wu Nyɔ li bɛniiŋ bɛ kifoo lɛ.
5 Digam a ele que os cegos veem, os coxos andam, os leprosos são curados, os surdos ouvem, os mortos são ressuscitados, e os pobres recebem o
6 Tee yɛɛŋ tɛ wu le kinɛɛtinɛ ki nɔŋa kɛɛ ki wi wu mɛɛŋ ki mɛŋɛ kɛ mi kɛ.”
6 E felizes são aqueles que não abandonam a sua fé em mim!
7 Le bɔɔŋ bɛ Jɔɔŋ lɛ bɛ kintutu-u baa dza, Jiso tuu bɛchi tiiti li kintutu ki bɛniiŋ lɛ, kii Jɔɔŋ biiti laa, “Nɛ tɛ̀ shiiŋ nɛ buti nɛ giiŋgi libuka le nɛ gɛɛŋ nɛ ŋɛŋ nuuŋ la? Kitɔɔ ki mbaandze kɛti ki sɛɛsi ni?
7 Quando os discípulos de João foram embora, Jesus começou a dizer ao povo o seguinte a respeito de João:
8 Ɛ tɛ̀ nuuŋ yɛ lɛ kɛ, nɛ tɛ̀ buti nɛ giiŋgi fe le nɛ ŋɛŋ la? Nɛ tɛ̀ giiŋgi le nɛ ŋɛŋ wi wu tɛ̀ chuumɛ ndú yi shaaŋ ni? Yikɛ yɛɛŋ nɛ woo, bɛniiŋ bɛ ti chuumini ndú yi shaaŋ ti nuuŋ nuuŋ lɛ bɛntɔ-ɔ.
8 O que foram ver? Um homem bem-vestido? Ora, os que se vestem bem moram nos palácios!
9 Ɛ tɛ̀ nuuŋ yɛ lɛ kɛ, nɛ se tɛ̀ buti nɛ giiŋgi le kii la? Le nɛ gɛɛŋ nɛ ŋɛŋ ntomfɔŋ wu Nyɔ ni? Iiŋ, ntee beŋ le ɛ wi wu yɛki ntomfɔŋ wu Nyɔ.
9 Então me digam: o que esperavam ver? Um
10 Ɛ wu, wu bɛ tɛ̀ tsɛɛ kii wu, Nyɔ tiiti le,
10 Porque João é aquele a respeito de quem as
11 Ntee beŋ chɛɛŋ le, lɛnti lɛ bɛniiŋ bɛ bukɛɛŋ biɛ-ɛ, wi nuuŋ yɛ lu wu ko wu yaa Jɔɔŋ Nlisulidzɔɔ kɛ. Se nuuŋ le, wi wu nuuŋ wi wu ŋkwɛŋ li bumfɔŋ bu liboo li wɛ, ɛ wu wu ko wu yaa wu.
11 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: de todos os homens que já nasceram, João Batista é o maior. Porém quem é menor no
12 Mbɛɛchɛ li mfi wu Jɔɔŋ Nlisulidzɔɔ tɛ̀ bɛchi nimɛ chee mbɛ mbochu dɛɛni, bɛniiŋ nukini baa bumfɔŋ bu liboo, bɛniiŋ bɛ buŋga lɔchi bɛ buŋga.
12 Desde os dias em que João anunciava a sua mensagem, até hoje, o Reino do Céu tem sido atacado com violência, e as pessoas violentas tentam conquistá-lo.
13 Bɛntomfɔŋ bɛ Nyɔ-ɔ bɛchu mɔɔ bɛnchi bɛ Mɔɔsɛ tɛ̀ tiiti kii bumfɔŋ bu liboo nsiiŋ gɛɛŋ bo li mfi wu Jɔɔŋ Nlisulidzɔɔ li.
13 Até o tempo de João, todos os
14 Ɛ nɛ ŋɛŋ le nɛ nuuŋ nɛ beŋ, nɛ beŋ le Jɔɔŋ wuni nuuŋ Ɛlaja wu tɛ̀ nuuŋ le gii naa bɛ.
14 E, se vocês querem crer na mensagem deles, João é Elias, que estava para vir.
15 Wi wu kɛmi bintooŋ mwɛ woo.”
15 Se vocês têm ouvidos para ouvir, então ouçam.
16 Jiso dza ta maa laa, “Ɛ la fi nnuuŋ nɛɛ mmaa kiŋgɔkɛ ki dɛɛni kini bɛ fi? Bɛ nuuŋ si bɔɔŋ bɛntɛŋ bɛntɛŋ bɛ shiiti li bintsii bi wa-aŋ, bamu teenyi bamu be biiti laa,
16 — Mas com quem posso comparar as pessoas de hoje? São como crianças sentadas na praça. Um grupo grita para o outro:
17 ‘Tɛ tɔɔŋ baa teh nɛ tɛ biŋ kɛ ni? Tɛ nyɛ baa juuŋ yi kwe nɛ tɛ beŋ kɛ ni?’
17 “Nós tocamos músicas de casamento,
18 Ntiitɔɔ lɛ kifɛ Jɔɔŋ tɛ̀ bɛ jiti bijɛ mɔɔ bi wonɛ, bɛ tee le bɔɔŋ bɛ kiŋkundi-i fieŋgisi baa wu.
18 João Batista jejua e não bebe vinho, e todos dizem: “Ele está dominado por um demônio.”
19 Ŋwanɛwi bɛɛɔ, jii biee, wundi biee, nɛ tee le bichɛ yɛɛŋ nɛ ŋɛŋ, wi wuni deŋgɔɔ wuti biee, wundi mbiiŋ piɛndi, tuu shiiŋ mɔɔ nsáŋ bɛ bɛniiŋ bɛ kundi kiŋwaati mɔɔ bɛniiŋ bɛ bifi bamu. Se nuuŋ le bufii ti doonchi yi nuuŋ li fiee fi bu nindi-i.”
19 O
20 Jiso dza bɛchi fuushi biŋge bi bintsii bimu bi tɛ̀ fɛ bintɛwa bi biee lɛ li bi-i, kifɛ tɛ̀ fɛ lɛ, bɛniiŋ bɛ fe faaŋ le be fikisi yɛ biŋge bi bee kɛ.
20 Então Jesus começou a acusar as cidades onde tinha feito muitos milagres. Ele fez isso porque os seus moradores não haviam se arrependido dos seus pecados. Jesus disse:
21 Le fusi lɛ, tee le, “Ŋgɛ wu nyɔŋa wɛ wunɛ beŋ bɛniiŋ bɛ Korasiŋ, ŋgɛ wu nyɔŋa wɛ tɛ wunɛ beŋ bɛniiŋ bɛ Besaida. Nɛ kɛɛ le, gii nuuŋ le mfɛ bintɛwa bi biee lɛ bi ntɛ̀ mfɛ li be-eŋ bini nuuŋ li kwɛɛŋ wu Tayɛ bee Sidɔ-ɔŋ, bee nuuŋ dɛɛŋ be tɛ̀ fiiki shéŋ yibe, be liishɛ ndú yi kwe, be fwa taŋɛ li bwiŋ kichu le be doonchɛ le be fiiki baa shéŋ yibe.
21 — Ai de você, cidade de Corazim! Ai de você, cidade de Betsaida! Porque, se os milagres que foram feitos em vocês tivessem sido feitos nas cidades de Tiro e de Sidom, os seus moradores já teriam abandonado os seus pecados há muito tempo. E, para mostrarem que estavam arrependidos, teriam vestido roupa feita de pano grosseiro e teriam jogado cinzas na cabeça!
22 Se nuuŋ le, ntee beŋ le, naa nuuŋ bu jobɛ chi nsa wu kimakɛ, biee biaaŋ li bɛniiŋ bɛ Tayɛ mɔɔ bɛ Sidɔ-ɔŋ yaa binɛ.
22 Pois eu afirmo a vocês que, no Dia do Juízo, Deus terá mais pena de Tiro e de Sidom do que de vocês, Corazim e Betsaida.
23 Mɔɔ beŋ bɛniiŋ bɛ Kapanu-uŋ, nɛ beechi le bɛ gii bɛ yɛɛki beŋ nɛ yɛɛ liboo ni? Wohoo! Bɛ gii naa bɛ lɔŋ beŋ li kwɛɛŋ wu bɛŋku-u. Nɛ kɛɛ le, bee le mbɛ mfɛ bintɛwa bi biee lɛ bi ntɛ̀ mfɛ li be-eŋ nuuŋ Sɔdɔŋ, bee nuuŋ kitoŋ kilu ki mɛɛŋ lu bɛ bo bɛŋ.
23 E você, cidade de Cafarnaum, acha que vai subir até o céu? Pois será jogada no
24 Se nuuŋ le, ntee beŋ le, naa nuuŋ jobɛ chi nsa wu kimakɛ, biee yaanɛ li bɛniiŋ bɛ Sɔdɔŋ yaa binɛ.”
24 Pois eu afirmo a vocês que, no Dia do Juízo, Deus terá mais pena de Sodoma do que de você, Cafarnaum.
25 Nɛɛ li mfi wɛɛ, Jiso dza tee le, “Mi nyɛɔ kiyɔɔni li wɛ-ɛ Baa wɛŋ Mfɔŋ wu kiboo bɛ nshɛ le ɔ nyikɔɔ biee bini li bɛ bufii lɛ mɔɔ bɛŋkɛɛ biee, ɔ doonchɛ nuuŋ li bɔɔŋ bɛ bwi-i.
25 Naquela ocasião Jesus disse:
26 Fi fiɛɛ lɛ Taa, kifɛ fi nuuŋ fiɛɛ si ɔ tɛ̀ kɔŋgisi le fi nuuŋ.
26 Sim, ó Pai, tu tiveste prazer em fazer isso.
27 Baa wɛŋ nyɛɔ biee bichu li mi-i. Wi nuuŋ yɛ lu wu kii Ŋwanɛ Nyɔ yɛki Baa we kɛ. Wi nuuŋ yɛ lu wu kii Baa we yɛki Ŋwani mɔɔ bɛniiŋ bɛ Ŋwani tsaa le doonchɛ Baa we li bee kɛ.
27 — O meu Pai me deu todas as coisas. Ninguém sabe quem é o Filho, a não ser o Pai; e ninguém sabe quem é o Pai, a não ser o Filho e também aqueles a quem o Filho quiser mostrar quem o Pai é.
28 Beŋ bɛchu bɛ too bɛntɛ be luuti be yɛki beŋ, bɛ yɛɛŋ bɛ be fɛ mi-i, ŋgii nyɛ beŋ mfufinɛ.
28 — Venham a mim, todos vocês que estão cansados de carregar as suas pesadas cargas, e eu lhes darei descanso.
29 Dzɔɔ yɛɛŋ kimboŋ keŋ nɛ sumɛ, nɛ ni nɛ biki ntiifɛ wɛŋ, kifɛ nnuuŋ fieŋ wi wu mbɛɛŋgii, ŋkɛmi shéŋ yi tsɔɔŋ, nɛ gii nɛ kɛmɛ mfufinɛ li shéŋ yinɛ-ɛ.
29 Sejam meus seguidores e aprendam comigo porque sou bondoso e tenho um coração humilde; e vocês encontrarão descanso.
30 Kimboŋ keŋ luuti yɛ kɛ, ntɛ wɛŋ nuuŋ tɛ futuru-u.”
30 Os deveres que eu exijo de vocês são fáceis, e a carga que eu ponho sobre vocês é leve.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 11, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.