João 10

asj (ASJ) vs BKJ

Sair da comparação
1 “Ntee beŋ chɛɛŋ chɛɛŋ le, ɛ wi lii lɛ mbaŋ wu nshɔ́ɔŋ li, wu nlɛ lɛ fweeŋ wu mbaŋ nsiŋ, wu tuu wu beeŋ nuuŋ li mbaŋ wu se lɛ, kɛ mwɛ wɛ wih, tuu nuuŋ wi wu lɔchi biee lɛ buŋga-a.
1 Na verdade, na verdade, eu vos digo: Aquele que não entra pela porta no aprisco das ovelhas, mas sobe por outros caminhos, esse é ladrão e salteador.
2 Se nuuŋ le wi wu nuuŋ le kiichi nshɔ́ɔŋ ti bɛɛ lii fiee nuuŋ lɛ fweeŋ wu mba-aŋ.
2 Mas o que entra pela porta é o pastor das ovelhas.
3 Wɛɛ wi nuuŋ ɛ wi wu kiichi fweeŋ wu mbaŋ wulu bɛɛ gwiyi mbaŋ wulu li wuu, se lɛ teeŋ nshɔ́ɔŋ yi nuuŋ yee li bukooŋ li, yi woo jɛ ye, se dzɔ yi bo bɛ yí.
3 A este o porteiro abre, e as ovelhas ouvem a sua voz; e ele chama as suas próprias ovelhas pelo nome, e as conduz para fora.
4 Mfi wuu buu nshɔ́ɔŋ yee chichi lɛkuuŋ, se giiŋgi limfwe teenyi nshɔ́ɔŋ yilu yí biki wu, kifɛ yí kii jɛ ye.
4 E, quando ele coloca para fora as suas ovelhas, vai adiante delas, e as ovelhas o seguem, porque elas conhecem a sua voz.
5 Bɛɛ ɛ nuuŋ wi wu gwe, yi tɛ biee wu kɛ. Yi kiifi wu, kifɛ yí kii yɛ jɛ yí wi wulu kɛ.”
5 E não seguirão um estranho, mas fugirão dele; porque elas não conhecem a voz dos estranhos.
6 Le Jiso wa ŋgaŋgaa chini li bee ni, be tɛ mɛɛŋ ki kɛɛ kɛ fiee fi tiiti li bee lɛ ŋgaŋgaa chilu kɛ.
6 Jesus falava-lhes esta parábola; mas eles não compreendiam as coisas que ele lhes falava.
7 Se nuuŋ le, Jiso se tɛ tuu tee li bee le, “Ntee beŋ chɛɛŋ chɛɛŋ le, ɛ mi wu nuuŋ fweeŋ wu mbaŋ wu nshɔ́ɔŋ kɛti le.
7 Então disse-lhes Jesus novamente: Na verdade, na verdade, eu vos digo: Eu sou a porta das ovelhas.
8 Bɛniiŋ bɛchu bɛ tɛ̀ saa be bɛ mi limfwe nuuŋ bɛyi mɔɔ bɛniiŋ bɛ lɔchi biee lɛ buŋga-a. Se nuuŋ le, nshɔ́ɔŋ tɛ mɛɛŋ ki yikɛ fiee fi be tɛ̀ tiiti kɛ.
8 Todos quantos vieram antes de mim são ladrões e salteadores; mas as ovelhas não os ouviram.
9 Ɛ mi fweeŋ wu mbaŋ. Ɛ wi ka li mi-i, mwɛ se lɛ, kɛ gii kɛmɛ kinsofu. Mwɛ gii ni nuuŋ si nshɔ́ɔŋ yi ti buti yi gɛɛŋ yi ji biee, yi kaari yi to lɛjiŋ yi lɛ lɛ mba-aŋ.
9 Eu sou a porta; se algum homem entrar por mim, ele será salvo, e entrará e sairá, e achará pastagens.
10 Wih ti bɛɛ nuuŋ le yi, le wo, mɔɔ le biifi biee. Mi mbɛɛɔ fieŋ le bɛniiŋ kɛmɛ nuuŋ ntsɛ, ntsɛ wu gbɛɛŋ wu yisɛ ŋge.
10 O ladrão não vem senão para roubar, matar e destruir; eu vim para que tenham vida e a tenham em abundância.
11 Ɛ mi kiŋkiichɛ ki nshɔ́ɔŋ lɛ ki dzeeŋ. Kiŋkiichɛ ki nshɔ́ɔŋ lɛ ki dzeeŋ ti nyɛɛ ntsɛ wu ki le ki kwi kii nshɔ́ɔŋ yí ki.
11 Eu sou o bom pastor; o bom pastor dá a sua vida pelas ovelhas.
12 Wi wu bɛ dzɔ si wi wu nimɛ, wu nuuŋ yɛ kiŋkiichɛ ki nshɔ́ɔŋ lɛ kɛ, wu nshɔ́ɔŋ nuuŋ yɛ yee kɛ, bɛɛ ɛ wu ŋɛŋ mbɔɔŋku bɛɛ, tuu chinɛ li nshɔ́ɔŋ yilu kifi, mbɔɔŋku shɛ kɔɔ nshɔ́ɔŋ yimi, yimi se saaŋgɛ.
12 Mas o que é mercenário, e não pastor, de quem não são as ovelhas, vê o lobo vindo, e deixa as ovelhas, e foge; e o lobo as apanha, e dispersa as ovelhas.
13 Ti kiifi kifɛ bɛ dzɔ baa wu bu dzɔtsu si wi wu nimɛ, mɛɛŋ ki kwi kɛ fiee fɛ nshɔ́ɔŋ yilu-u kɛ.
13 O mercenário foge, porque ele é mercenário, e não cuida das ovelhas.
14 Ɛ mi kiŋkiichɛ ki nshɔ́ɔŋ lɛ ki dzeeŋ. Se nuuŋ le, ŋkii nshɔ́ɔŋ yi nuuŋ yɛŋ, nshɔ́ɔŋ yɛŋ se kii tɛ mi,
14 Eu sou o bom pastor, e conheço as minhas ovelhas, e das minhas sou conhecido.
15 Nɛɛ si Taa kii mi, nse ŋkii tɛ Taa, mi nyɛɔ ntsɛ wɛŋ le ŋkwi kii nshɔ́ɔŋ yɛŋ.
15 Assim como o Pai me conhece, também eu conheço o Pai; e eu dou a minha vida pelas ovelhas.
16 Ŋkɛmɔɔ nshɔ́ɔŋ yimi yi nuuŋ yɛ li kintutu kini-i kɛ. Nse ŋkɛmɔɔ le mbɛ bɛ yi tɛ, yi ni yi wuki jɛ yɛŋ, kintutu ki nshɔ́ɔŋ lɛ to kimumkpaŋ se kiŋkiichɛ ki nshɔ́ɔŋ lɛ ni ki nuuŋ kimumkpaŋ.Kiŋkiichɛ nshɔ́ɔŋ bɛ nshɔ́ɔŋ|alt="The shepherd and his sheep" src="DN00471b.tif" size="col" loc="1-18" copy="Darwin Dunham" ref="10:16"
16 E eu tenho outras ovelhas que não são deste aprisco; a essas também me importa conduzir, e elas ouvirão a minha voz; e haverá um rebanho, e um pastor.
17 Mi nyɛɔ ntsɛ wɛŋ le ŋkwi, le nuuŋ nɛɛ ŋkaari mfi ntsɛ wɛŋ lɛjiŋ. Fini nuuŋ fiee fi Baa wɛŋ kɔŋgisi mi.
17 Por isto o meu Pai me ama, porque dou a minha vida para que possa tomá-la novamente.
18 Wi nuuŋ yɛ lu wu dzeti ntsɛ wɛŋ kɛ. Ɛ mi wu nyɛ ntsɛ wɛŋ li ŋkɔŋgisɛ wɛ-ɛŋ. Ŋkɛmɔɔ buŋga le nyɛ ntsɛ wɛŋ le ŋkwi, ŋkɛmi buŋga le ŋkaari mfi ntsɛ wɛŋ lɛjiŋ. Fiiŋ fiee fi Baa wɛŋ tee le mfɛ.”
18 Nenhum homem a tira de mim, mas eu de mim mesmo a dou. Eu tenho poder para a dar, e eu tenho poder para tomá-la novamente. Esse mandamento eu recebi de meu Pai.
19 Le Jiso tee biee bini ni, buga se ka bu bɛ li Bɛjuu li linti.
19 Houve, pois, novamente uma divisão entre os judeus por causa dessas palavras.
20 Be bɛ ŋge se tuu be tiiti le, “Kɛmɔɔ bɛnchindaa bɛ kiŋkundi-i, jetɔɔ. Nɛ yiki la li wu-u?”
20 E muitos deles diziam: Ele tem demônio e é louco, por que o escutais?
21 Se nuuŋ le bamu se tiiti le, “Ŋwaani chini tefɛ nuuŋ yɛ chi wi wu kɛmi bɔɔŋ bɛ kiŋkundi-i kɛ. Nchindaa wu kiŋkundi nuuŋ gwiyɛ lii yi kinyɛɛ ni?”
21 Outros diziam: Essas palavras não são de quem tem demônio. Pode um demônio abrir os olhos dos cegos?
22 Tɛ̀ nuuŋ mfi wu Tsɔnɔ chimu chi nuuŋ le be kimi si be tɛ̀ kaari be gwiyɛ yih yi muntofi Jɛrosalɛŋ
22 E celebrava-se em Jerusalém a festa da dedicação, e era inverno.
23 Jiso gɛɛŋ kanyi fɛ yih yi muntofi-i, fɛ kiji ki Salimu-u. Mfi wɛɛ tɛ̀ nuuŋ mfi wu fokpɔŋ. Yih yi muntofi|alt="Temple" src="hk00245c.tif" size="col" copy="Horace Knowles" ref="10:23"
23 E Jesus caminhava no templo, no pórtico de Salomão.
24 Bɛjuu dza be kɛnɛ wu lɛnti, be bii li wuu laa, “Ɔ gii ɔ gɛɛ bee tɛ ba li mɛŋinɛ ni nsiiŋ gɛɛŋ bo buŋ? Ɛ nuuŋ wɛ ɔ nuuŋ Kinsofu ki Nyɔ tɛ̀ kaachɛ, ɔ tee bee waaŋ.”
24 Então, vindo os judeus o rodearam, e disseram-lhe: Até quando tu irás deixar-nos em dúvida? Se tu és o Cristo, dize-nos claramente.
25 Jiso se tuu li bee le, “Mi nteeɔ beŋ, nɛ mɛɛŋ ki beŋ kɛ. Niŋ yi nindi li bukooŋ bu Baa wɛŋ doonchi wi wu nuuŋ mi.
25 Respondeu-lhes Jesus: Já vos tenho dito, e não o credes; as obras que eu faço em nome de meu Pai, essas testemunham de mim.
26 Se nuuŋ le, nɛ nuuŋ tɛ beŋ kɛ, kifɛ nɛ nuuŋ yɛ li kintutu keŋ ki nshɔ́ɔŋ lɛ kɛ.
26 Mas vós não credes, porque não sois das minhas ovelhas, como eu já vos tenho dito.
27 Nshɔ́ɔŋ yɛŋ ti wuki jɛ yɛŋ. Ŋkii yi, yi se biki mi,
27 As minhas ovelhas ouvem a minha voz, e eu as conheço, e elas me seguem;
28 nyɛɛ ntsɛ wu kimakɛ li yi. Yi nuuŋ tɛ naa layɛ kɛ. Wi nuuŋ yɛ lu wu nuuŋ naa lɔ yí li tsaŋ yɛŋ kɛ.
28 e dou-lhes a vida eterna, e nunca hão de perecer, e nenhum homem as arrancará da minha mão.
29 Baa wɛŋ wu nyɛ nshɔ́ɔŋ yilu li mi-i yɛkɔɔ wi kwi, wi nuuŋ yɛ lu, wu nuuŋ lɔ yi li tsaŋ yee li kɛ.
29 Meu Pai, que as deu a mim, é maior do que todos; e nenhum homem pode arrancá-las da mão de meu Pai.
30 Tɛɛ Baa wɛŋ tɛ baa fiee fimumkpaŋ.”
30 Eu e o meu Pai somos um.
31 Bɛjuu ka be kwachɛ ta le be tomɛ wu lu.
31 Então, os judeus pegaram outra vez pedras para o apedrejarem.
32 Jiso se bii li bee laa, “Nɛ ŋɛŋ baa nimɛ chi dzeeŋ ŋge chi Baa wɛŋ tee le ni mfeti. Ɛ kii chi la chi nɛ wɛki le nɛ tomɛ mi kii chi?”
32 Respondeu-lhes Jesus: Muitas obras boas da parte de meu Pai eu vos tenho mostrado; por qual dessas obras me apedrejais?
33 Be se tuu li wuu le, “Tɛ tomi yɛ wɛ nuuŋ kii nimɛ chi dzeeŋ chi ɔ fɛ kɛ. Tɛ tomi baa wɛ nuuŋ kifɛ ɔ bifisɔɔ bukooŋ bu Nyɔ-ɔ. Ɛ wɛ wiwoŋ, ɔ se tuu ɔ kweŋgi le ɔ nuuŋ Nyɔ.”
33 Os judeus responderam, dizendo-lhe: Não te apedrejamos por alguma obra boa, mas pela blasfêmia, porque, sendo tu homem, te fazes Deus.
34 Jiso tuu li bee le, “Mɔɔ bɛ tsɛɛ baa lɛ Kiŋwaati kinɛ ki bɛnchi-i, Nyɔ tiiti le, ‘Mi ntee nɛɛ le ɛ beŋ bɛnyɔ ni’?
34 Respondeu-lhes Jesus: Não está escrito na vossa lei: Eu disse: Vós sois deuses?
35 Nyɔ teenyi bɛniiŋ bɛlu le bɛnyɔ, ɛ be bɛlu bɛ jɛ ye tɛ̀ bɛɛ li bee, tɛ kii baa le fiee fi nuuŋ lɛ Kiŋwaati ki Nyɔ nuuŋ tɛ fiiki kɛ.
35 Se ele os chamou de deuses a quem veio a palavra de Deus, e a escritura não pode ser anulada,
36 Si fi nuuŋ ni, ɛ kii la fi nɛ tiiti li wi wu Tee tsaa wu wu toŋ li kwɛɛŋ wuni le bifisɔɔ bukooŋ bu Nyɔ-ɔ, kifɛ wu tee kwaa le ɛ wu Ŋwanɛ Nyɔ?
36 àquele a quem o Pai santificou, e enviou ao mundo, dizeis vós: Tu blasfemas, porque eu disse: Eu sou filho de Deus?
37 Ɛ mfeti yɛ nuuŋ niŋ yi Baa wɛŋ kɛ, kiiŋ nɛ ni beŋ li mi-i kɛ.
37 Se eu não faço as obras de meu Pai, não acrediteis em mim.
38 Se nuuŋ le, ɛ mfeti nuuŋ yí, ɛ nɛ mɛɛŋ ki beŋ kɛ li mi-i kɛ, nɛ beŋ li yi-i, nɛ bɔsɛyi nɛ kɛɛ le Baa wɛŋ nuuŋ li mi-i, nuuŋ tɛ li wu-u.”
38 Mas, se as faço, ainda que não creiais em mim, crede nas obras; para que saibais e creiais que o Pai está em mim, e eu, nele.
39 Bɛjuu tuu be wɛki le be kɔɔ wu, bɛdɛɛni se dimɛ li tsaŋ yi bee.
39 Por isso, eles procuravam novamente prendê-lo; mas ele escapou de suas mãos,
40 Jiso tuu gɛɛŋ lenchi to Dzɔɔ yi Joodaaŋ luwiŋ fɛ Jɔɔŋ tɛ̀ saa lisi bɛniiŋ li dzɔɔ, se nuuŋ fe.
40 e retirou-se novamente para além do Jordão, para o lugar onde João batizava no princípio, e ali ele permaneceu.
41 Bɛniiŋ ŋge bɛɛ be ŋiŋgi wu. Be dza be tee le, “Jɔɔŋ tɛ̀ mɛɛŋ ki fɛ kɛ fiee fimu fi doonchi bunɔŋa bu Nyɔ-ɔ kɛ. Se nuuŋ le fiee fichu fi tɛ̀ yeti kii wi wuni nuuŋ nɛɛ chɛɛŋ.”
41 E muitos recorriam a ele e diziam: João não fez milagre algum, mas todas as coisas que João falava sobre este homem eram verdadeiras.
42 Bɛdɛɛni, bɛniiŋ ŋge se gɛɛ shéŋ li Jiso-o fe.
42 E muitos ali creram nele.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 10, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.