Hebreus 12
asj (ASJ) vs NVT
1 Si tɛ baa ɛ kintutu ki bɛniiŋ bɛ gɛɛ shéŋ li Nyɔ-ɔ kini kɛnɛ bee ki tasɛ kituŋ, ki doonchi si nuuŋ wi gɛɛ shéŋ li Nyɔ-ɔ lɛ, tɛ gwenɛ tɛ bo lɛ bɛntɛ bɛchu bɛ baŋgi bee, mɔɔ bibifi bi nuuŋ tsɛkɛ li nliŋu bee li, tɛ kaŋ shéŋ tɛ ni tɛ letini ŋgwɛti wu Nyɔ gɛɛ bee limfwe.
1 Portanto, uma vez que estamos rodeados de tão grande multidão de testemunhas, livremo-nos de todo peso que nos torna vagarosos e do pecado que nos atrapalha, e corramos com perseverança a corrida que foi posta diante de nós.
2 Ɛ tɛ letini lɔɔ tɛ tundi lii nuuŋ li Jiso-o. Ɛ wu wu tɛ̀ gwiyɛ dze li bee li le tɛ gɛɛ shéŋ li Nyɔ-ɔ, se ɛ nɛɛ wu wu feti se shéŋ yi tɛ gɛɛ li Nyɔ-ɔ kɔchini yi giiŋgi yi mɛrisi. Tɛ̀ kaŋ shéŋ beŋ le kwi kwe li kintaaŋ li. Tɛ̀ mɛɛŋ ki tuu kɛ le bichɛ lɛ buya bu ŋwaani yini kwe-e kɛ, kifɛ tɛ̀ bichi limfwe nuuŋ li bujɔŋ bu nuuŋ wu limfwe. Wɛ dɛɛni ɛ wu shee lɛ kibɛnɛ ki kigɔŋɛ ki kabara wu Nyɔ-ɔ.
2 Mantenhamos o olhar firme em Jesus, o líder e aperfeiçoador de nossa fé. Por causa da alegria que o esperava, ele suportou a cruz sem se importar com a vergonha. Agora ele está sentado no lugar de honra à direita do trono de Deus.
3 Nɛ kiimi yɛɛŋ kii wɛɛ wi wu tɛ̀ fi ŋwaani wɛɛ ŋgɛ wu bɛniiŋ bɛ bifi tɛ̀ nyɛ li wuu, le ke fiɛɛ tɛ̀ fɛ le shéŋ yinɛ wɔɔ, yi se fiɔɔŋ dzetsi kɛ.
3 Pensem em toda a hostilidade que ele suportou dos pecadores; desse modo, vocês não ficarão cansados nem desanimados.
4 Dziŋ yi nɛ tundi bɛ bibifi, nɛ mɛɛŋ baa ki toŋ kɛ le nɛ gɛɛŋ nɛ bo fɛ gwini chi wi-i nuuŋ chi giiŋ kɛ.
4 Afinal, ainda não chegaram a arriscar a vida na luta contra o pecado.
5 Nɛ daayɛ baa ntifi yi Nyɔ ti nyɛɛ li be-eŋ si bɔɔŋ bee ni? Tiiti le,
5 Acaso vocês se esqueceram das palavras de ânimo que Deus lhes dirigiu como filhos dele? Ele disse: “Meu filho, não despreze a disciplina do Senhor; não desanime quando ele o corrigir.
6 Ɔ kii le Taa ti lekisi nuuŋ wi wu kɔŋgisi,
6 Pois o Senhor disciplina quem ele ama e castiga todo aquele que aceita como filho”.
7 Nɛ kɛndi yɛɛŋ shéŋ li bɛŋgɛ bɛ nɛ ŋiŋgi-i, nɛ kɛɛ le Nyɔ lekisi beŋ si bɔɔŋ bee. Ŋwaŋ wumu wɛ lu wu tee ti lekisi yɛ wu kɛ ni?
7 Enquanto suportam essa disciplina de Deus, lembrem-se de que ele os trata como filhos. Quem já ouviu falar de um filho que nunca foi disciplinado pelo pai?
8 Ɛ Nyɔ chiiŋgi beŋ nlekisɛ nsiŋ si ti lekisi bɔɔŋ bee bɛchu, kɛ nɛ nuuŋ yɛ bɔɔŋ bee kɛ, kɛ nɛ baa bikɔyɛ.
8 Se Deus não os disciplina como faz com todos os seus filhos, significa que vocês não são filhos de verdade, mas ilegítimos.
9 Tɛ kɛmi baa tɛ bɛtaa bɛsɛŋ bɛ laaŋkwiiŋ bɛ ti lekisi bee tɛ guundi be. Ɛ tɛ tɛ̀ guundi be lɛ, kɛ nuuŋ tɛ lee ki nyɛ kɛ yi yisɛŋ li Baa wu fiana yisɛ-ɛŋ, yaa tɛ lɛ le tɛ naa tɛ̀ kɛmɛ ntsɛ wu kimakɛ ni?
9 Uma vez que respeitávamos nossos pais terrenos que nos disciplinavam, não devemos nos submeter ainda mais à disciplina do Pai de nosso espírito e, assim, obter vida?
10 Bɛtaa bɛsɛŋ baa tɛ̀ lekisi bee nɛɛ li mfi niiŋ li si be tɛ̀ ŋɛŋ le fi fiɛɛ tsaaŋ li bee. Se nuuŋ le, Nyɔ ti lekisi bee, mbeŋ wulu nuuŋ wusɛŋ le tɛ ni tɛ wuuti si wuuti.
10 Pois nossos pais nos disciplinaram por alguns anos como julgaram melhor, mas a disciplina de Deus é sempre para o nosso bem, a fim de que participemos de sua santidade.
11 Bɛɛ ɛ nuuŋ mfi wu bɛ fiaamfi wi le bɛ leeki wu, wuki ntɔnyɛ li mfi wu wɛɛ, tɛ woo bujɔŋ kɛ. Ɛ tuu nuuŋ lɛjiŋ lɛ mfi wulu-u, se fiɛɛ bɛ bɛ mbɛɛŋgii mɔɔ ntsɛ wu tsaaŋ li wɛɛ wi wu bɛ tifi wu lɛ yini dze-e.
11 Nenhuma disciplina é agradável no momento em que é aplicada; ao contrário, é dolorosa. Mais tarde, porém, produz uma colheita de vida justa e de paz para os que assim são corrigidos.
12 Bɛdɛɛni fɛrɛ yɛɛŋ bibɛnu binɛ bi nuuŋ wɛɛ bi kaari bi tɛmi, nɛ fɛ tɛ núŋ yinɛ yi kɛɛti kaari yi tɛmi.
12 Portanto, revigorem suas mãos cansadas e seus joelhos enfraquecidos.
13 Fɛrɛ yɛɛŋ nuuŋ dzé yi tsaaŋ li bikaa binɛ-ɛ, le kii bikaa bi mɛndi ni mɛɛshi bi lɔsi, bi tɛmi butɛɛmɛ.
13 Façam caminhos retos para seus pés a fim de que os mancos não caiam, mas sejam fortalecidos.
14 Nɛ gwenini bujɔŋ le nɛ ni nɛ tsiiŋ li mbɛɛŋgii li bɛ bɛniiŋ bɛchu, nɛ gwenɛ tɛ bujɔŋ le nɛ ni nɛ tsiiŋ ntsɛ wu wuuti. Ɛ wi nuuŋ fuki fɛ tsiiŋ ntsɛ wu wuuti nsiŋ, kɛ nuuŋ tɛ̀ naa ŋɛŋ Taa kɛ.
14 Esforcem-se para viver em paz com todos e procurem ter uma vida santa, sem a qual ninguém verá o Senhor.
15 Nɛ bɔsini yɛɛŋ yi le kiiŋ wi wumu ni foo ŋkɛmɛ mfiɛ wu Nyɔ nsiŋ kɛ, nɛ bɔsɛ yɛɛŋ yi tɛ le kiiŋ ŋgɔ yimi yi bifi ni dza yi bo li be-eŋ linti yi bɛ bɛ bɛŋgɛ yi lɔɔ bɛniiŋ ŋge kɛ.
15 Cuidem uns dos outros para que nenhum de vocês deixe de experimentar a graça de Deus. Fiquem atentos para que não brote nenhuma raiz venenosa de amargura que cause perturbação, contaminando muitos.
16 Nɛ bɔsini yɛɛŋ yi tɛ le kiiŋ wi wumu li be-eŋ ni kɛmi ntsɛ wu nyɛŋ yi bukwɛɛ kɛ. Kiiŋ wi ni nyaami tɛ fiee fi kii Nyɔ si Ɛsau wu tɛ̀ kabɛ kimbɔnɛ kee ki tɛ̀ nuuŋ le kɛmɛ si ŋwaŋ wu kaaŋ kii biee bijɛ bi mfwa mumkpaŋ kwaa kɛ.
16 Vigiem para que ninguém seja imoral ou profano, como Esaú, que trocou seus direitos como filho mais velho por uma simples refeição.
17 Mɔɔ nɛ kii le lɛjiŋ lɛlu tɛ̀ dza tuu wɛki le kɛmɛ kimbɔnɛ kini li tsaŋ yi tee li, se tee faaŋ wu bu faŋu ni? Dze yi fikisɛ tɛ̀ mɛɛŋ yɛ lu kɛ, mɔɔ nuuŋ si tɛ̀ gii wɛki bɛ musu lɛ lii le kaari kɛmɛ kimbɔnɛ kilu.
17 Como vocês sabem, mais tarde, quando ele quis a bênção do pai, foi rejeitado. Era tarde para que houvesse arrependimento, embora ele tivesse implorado com lágrimas.
18 Nɛ ni nɛ kii le fɛ nɛ lemi fe dɛɛni nuuŋ yɛ si bintsii bi laaŋkwiiŋ bi bɛniiŋ bɛ Isɛlɛɛ tɛ̀ lemi fe be kundi lu kɛ. Be tɛ̀ lemi, wi yɛki ni lululu, se kijibɛ nuuŋ lu lɛkuuŋ liki ni titititi, se mfiee nduŋgi tɛ ni kukukuku.
18 Vocês não chegaram a um monte que se pode tocar, a um lugar de fogo ardente, escuridão, trevas e vendaval,
19 Be tɛ̀ wuki tɛ̀ si sɔŋ yeti, se jɛ yimi yeti. Biee bi jɛ yilu tɛ̀ yeti tɛ̀ chɛnisi be, se be tɛ̀ lɛki le kiiŋ jɛ yilu ka yi yɔ li bee kɛ.
19 ao toque da trombeta e à voz tão terrível que aqueles que a ouviram suplicaram que nada mais lhes fosse dito,
20 Be tɛ̀ lɛki lɛ kifɛ fiee fi jɛ yilu tɛ̀ tiiti tɛ̀ yaa buŋga bubee. Jɛ yilu tɛ̀ yɔ yi chiinsini li bee le,
20 pois não podiam suportar a ordem que recebiam: “Se até mesmo um animal tocar no monte, deve ser apedrejado”.
21 Chɛɛŋ, biee bi be tɛ̀ ŋɛŋ fe tɛ̀ koofi yi ŋge. Mɔɔsɛ kibɛɛ se kweeŋ le, “Chɛnɛ chi nɔŋa fɛ chɛɛ yi dza yi kɛɛti mi bu kafu”.
21 O próprio Moisés ficou tão assustado com o que viu a ponto de dizer: “Fiquei apavorado e tremendo de medo”.
22 Nɛ baa finɛ ɛ nɛ leŋ nuuŋ li Ŋkumɛ wu Sayɔ-ɔŋ, nuuŋ kitoŋ ki nuuŋ ki Nyɔ yi kɛmi ntsɛ-ɛ, se tuu nuuŋ Jɛrosalɛŋ wu liboo. Ɛ fe fɛ bɛnchindaa bɛ Nyɔ-ɔ bɛ wi nuuŋ tɛ̀ naa fa kɛ bɛɛ be nɛki li kintutu.
22 Vocês, porém, chegaram ao monte Sião, à cidade do Deus vivo, à Jerusalém celestial, aos incontáveis milhares de anjos em alegre reunião,
23 Nɛ kɔɔ baa nɛ bɛ li kintaashɛ ki bɛniiŋ bɛ Nyɔ-ɔ bɛ nuuŋ bɔɔŋ bee bɛ ŋkosi, nuuŋ ɛ yi tsɛɛ mɛŋkooŋ mɛ bee lɛ kiŋwaati kee li liboo. Nɛ bɛ baa limfwe li Nyɔ yi sondini bɛnsa bɛ bɛniiŋ bɛchu-u. Nɛ kɔɔ baa nɛ bɛ tɛ limfwe li fiana yi bɛniiŋ bɛ tɛ̀ nuuŋ tsaaŋ yi Nyɔ fɛ yi wuuti yi giiŋgi yi mɛrisi.
23 à congregação dos filhos mais velhos, cujos nomes estão escritos no céu, e a Deus, que é juiz de todos, aos espíritos dos justos no céu, agora aperfeiçoados,
24 Nɛ kɔɔ baa nɛ bɛ tɛ li Jiso wu lemi limfwe li leh wu fwɛŋ kintikinti ki Nyɔ bɛ bɛniiŋ, nɛ bɛ baa tɛ limfwe li ŋgɔŋ mɛ Jiso-o mɛ bɛ tɛ̀ sɛri li bee li. Ŋgɔŋ mani tiiti fiee fi dzɔɔŋ fi yaa ŋgɔŋ mɛ Abɛ-ɛ.
24 a Jesus, o mediador da nova aliança, e ao sangue aspergido, que fala de coisas melhores do que falava o sangue de Abel.
25 Nɛ bɔsini yɛɛŋ yi le kiiŋ nɛ ni nɛ fɛŋgi mbeenchɛ li wi wu yeti li be-eŋ kɛ. Nɛ beechi le bɛniiŋ bɛ Isɛlɛɛ ti mɛɛŋ ki bo kɛ li tsaŋ yi ŋgɛ wu tɛ̀ bɛɛ lɛ bee kɛ kifɛ be tɛ̀ faaŋ mbeenchɛ li wi wu Nyɔ tɛ̀ tsaa le ni yeti li bee laaŋkwiiŋ kɛti lɛ dze ye-e. Ɛ fi tɛ̀ nuuŋ lɛ, kɛ dze yɛ lu li bee li yi nuuŋ tɛ bo ɛ tɛ faaŋ mbeenchɛ wi wu tiifi bee wu nuuŋ liboo ni?
25 Tenham cuidado para não se recusarem a ouvir aquele que fala. Porque, se aqueles que se recusaram a ouvir o mensageiro terreno não escaparam, certamente não escaparemos se rejeitarmos aquele que nos fala do céu.
26 Tɛ̀ nuuŋ mfi wɛɛ le yɔ nshɛ sɛɛsɛ. Dɛɛni wu kaachɔɔ le,
26 Quando Deus falou naquela ocasião, sua voz fez a terra tremer, mas agora ele promete: “Mais uma vez, farei tremer não só a terra, mas também os céus”.
27 N'yɔru wu le, “Mfi wu mi ntuu mi nsɛɛsɛ,” fi doonchi le Nyɔ gii naa tsaaki biee bichu bi tɛ̀ tɔŋ bi nuuŋ bi sɛɛsɛ, se shɛ nuuŋ bi nuuŋ bi tɛ sɛɛsɛ kɛ.
27 Isso significa que toda a criação será abalada e removida, de modo que permaneçam apenas as coisas inabaláveis.
28 Fi se nuuŋ le tɛ ni tɛ nyɛɛ kiyɔɔni li Nyɔ-ɔ le bumfɔŋ bu tɛ fi-i nuuŋ bu tɛ sɛɛsɛ kɛ. Bɛdɛɛni tɛ tuu tɛ ni tɛ guundi Nyɔ-ɔ lɛ dze yi wu be-eŋ, tɛ nyɛɛ ŋguŋu li yi-i, tɛ chɛndi yi.
28 Uma vez que recebemos um reino inabalável, sejamos gratos e agrademos a Deus adorando-o com reverência e santo temor.
29 Tɛ nyɛɛ lɛ kifɛ,
29 Porque nosso Deus é um fogo consumidor.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Hebreus 12, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.