João 2

Yakan Bible (YKA_WBT) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 Pagpuwas duwem bahangi kemuwe pagbissā si Isa duk Natanaelin, niyaˈ magkawin laˈi si kalumaˈan Kana, laˈi si lahat Jalil. Saˈi si Isahin laˈi si pagkawinan.
1 Três dias depois, celebravam-se bodas em Caná da Galiléia, e achava-se ali a mãe de Jesus.
2 Si Isa duk meˈ tindegnen tabatik isab pī.
2 Também foram convidados Jesus e os seus discípulos.
3 Manjari laˈi si pagkawinan, ininumden boheˈ ubas bu ubus ne weˈ meˈ aˈahin ininum. Paˈin saˈi si Isahin si iye, “Ubus ne boheˈ ubas ininumden.”
3 Como viesse a faltar vinho, a mãe de Jesus disse-lhe: Eles já não têm vinho.
4 Paˈin si Isa si saˈinen, “Daˈa kew magsuse sabab iyan. Aku saˈ taˈu si iyan. Gaˈ pe taˈabut waktu pamakiteku balakatkun.”
4 Respondeu-lhe Jesus: Mulher, isso compete a nós? Minha hora ainda não chegou.
5 Manjari paˈin saˈinen si meˈ daraˈakan si lumaˈ miyaˈan, “Ine-ine pangandaˈakan si Isa kaˈam, hinangun bi.”
5 Disse, então, sua mãe aos serventes: Fazei o que ele vos disser.
6 Niyaˈ laˈi ennem poga batu pangisihan boheˈ pangosoˈan meˈ Yahudihin, nuhut addatde pagsutsihin. Dambuwaˈ poga isihan meˈ lime mital.
6 Ora, achavam-se ali seis talhas de pedra para as purificações dos judeus, que continham cada qual duas ou três medidas.
7 Paˈin si Isa si meˈ daraˈakanin, “Pennoˈanun bi meˈ poga iyan duk boheˈ.” Pinennoˈan ne weˈ de, sampay sōng buˈus.
7 Jesus ordena-lhes: Enchei as talhas de água. Eles encheram-nas até em cima.
8 Manjari daˈak si Isa siye, paˈinne, “Nginduk ne kaˈam amban meˈ poga iyan bu boˈohun bi pī si mangantan pagkādjaˈan inin.” Binoˈo ne weˈ de pī si mangantan pagkādjaˈanin,
8 Tirai agora , disse-lhes Jesus, e levai ao chefe dos serventes. E levaram.
9 duk kininaman weˈ ne boheˈ mamanjari boheˈ ubasin. Gaˈ kataˈuhanne bang amban boheˈ ubas miyaˈan, saguwaˈ meˈ daraˈakan bakas manginduk boheˈin kataˈuhande. Manjari magtawus ilinganan weˈ ne pangantin lellahin.
9 Logo que o chefe dos serventes provou da água tornada vinho, não sabendo de onde era {se bem que o soubessem os serventes, pois tinham tirado a água}, chamou o noivo
10 Paˈinne si iye, “Iye addatin bang magtāgad, pamaˈinum dehellu ininum mahāpin. Manjari bang ekka ne taˈinum meˈ aˈahin, meke ne pamaˈinum ininum manggaˈi mahāpin. Saguwaˈ kaˈu, taˈennaˈnu pe sampay kuweˈitu ininum mahāpin.”
10 e disse-lhe: É costume servir primeiro o vinho bom e, depois, quando os convidados já estão quase embriagados, servir o menos bom. Mas tu guardaste o vinho melhor até agora.
11 Iye inin hinangan makaˈulaliˈ tagnaˈ hininang si Isahin. Hininang inin weˈ ne laˈi si Kana, si lahat Jalil. Pinakitehan weˈ ne balakatnen, manjari kahagad meˈ tindegnen si iye.
11 Este foi o primeiro milagre de Jesus; realizou-o em Caná da Galiléia. Manifestou a sua glória, e os seus discípulos creram nele.
12 Pagubus inin, padurul disi Isa hap pī si puweblo Kapernaum. Saweˈne magtuhutin saˈinen, meˈ pungtinaˈinen, duk meˈ tindegnen. Laˈi siye patennaˈ bang piyem bahangi.
12 Depois disso, desceu para Cafarnaum, com sua mãe, seus irmãos e seus discípulos; e ali só demoraram poucos dias.
13 Tapit ne pagkādjaˈan meˈ bangsa Israˈilin ēnande Pangesseban. Hangkan pataked si Isa duk meˈ tindegnen hap Awrusalam, lahat pagkādjaˈanin.
13 Estava próxima a Páscoa dos judeus, e Jesus subiu a Jerusalém.
14 Pagtekkade laˈi, padiyalem siye dem langgal hadjehin. Iye takite si Isahin dem langgal miyaˈan, meˈ aˈa magdagang sapiˈ duk meˈ bili-bili duk meˈ assang para pagkuluban. Duk takitene isab meˈ aˈa magtingkoloˈ si bihing lamisahanden magsambiˈ-sambiˈ sīn.
14 Encontrou no templo os negociantes de bois, ovelhas e pombas, e mesas dos trocadores de moedas.
15 Pagkite si Isa siye laˈi, ngeddoˈ iye lubid hinangne lalagut bu pinaluwas siye kēmon weˈ ne amban dem langgalin, sampay meˈ bili-biliden duk meˈ sapiˈden. Ilintuwadan isab weˈ ne meˈ lamisahan meˈ aˈa magsambiˈ-sambiˈ sīnin duk kinanat weˈ ne sīnden.
15 Fez ele um chicote de cordas, expulsou todos do templo, como também as ovelhas e os bois, espalhou pelo chão o dinheiro dos trocadores e derrubou as mesas.
16 Duk paˈinne si meˈ aˈa magdagang assangin, “Paluwasun bi meˈ daganganbi iyan amban dem langgal inin! Daˈa hinangun bi tabuˈan langgal inin, peggeˈ inin lumaˈ Samaku, Tuhanin.”
16 Disse aos que vendiam as pombas: Tirai isto daqui e não façais da casa de meu Pai uma casa de negociantes.
17 Pagkite meˈ tindeg si Isahin hininangne inin, taˈessebde weˈ tasulat dem kitab, pinaˈin laˈi, “Ellegku si lumaˈnun, o Tuhan, kuweˈ ebbut dem ateyku makapagkaˈat aku.”
17 Lembraram-se então os seus discípulos do que está escrito: O zelo da tua casa me consome {Sl 68,10}.
18 Manjari tinilew si Isa weˈ meˈ nakuraˈ meˈ Yahudihin, paˈinde, “Ine kapatutnu ngahinang meˈ hininangnu miyaˈan? Pakitehanun kami hinangan makaˈulaliˈ tandaˈ kapatutnun.”
18 Perguntaram-lhe os judeus: Que sinal nos apresentas tu, para procederes deste modo?
19 Sambungan si Isa siye, paˈinne, “Larakun bi langgal inin, duk patenggeku balik dem tellu ellew.”
19 Respondeu-lhes Jesus: Destruí vós este templo, e eu o reerguerei em três dias.
20 “Uy,” paˈin meˈ nakuraˈin, “langgal inin, ampatpūˈ duk ennem tahun pangahinang inin. Tapatenggenu balik dem tellu ellew hadja?”
20 Os judeus replicaram: Em quarenta e seis anos foi edificado este templo, e tu hás de levantá-lo em três dias?!
21 Saguwaˈ hāti langgal pinaˈin si Isahin, dumaˈin langgal miyaˈan, saguwaˈ barannen.
21 Mas ele falava do templo do seu corpo.
22 Hangkan pagellum ne balik si Isa amban kamateynen, taˈesseb meˈ tindegnen weˈ bakas bissāne inin. Duk kinahagad ne weˈ de tasulat dem kitabin duk bakas binissā si Isahin.
22 Depois que ressurgiu dos mortos, os seus discípulos lembraram-se destas palavras e creram na Escritura e na palavra de Jesus.
23 Palaˈi si Isa si Awrusalamin, baytu Kādjaˈan Pangessebanin, ekka kahagad si iye pagkitede meˈ hinangan makaˈulaliˈ hininangnen.
23 Enquanto Jesus celebrava em Jerusalém a festa da Páscoa, muitos creram no seu nome, à vista dos milagres que fazia.
24 Saguwaˈ si Isa gaˈ ngandel si siye, peggeˈ kataˈuhanne pikilan duk diyalem atey manusiyaˈin kēmon.
24 Mas Jesus mesmo não se fiava neles, porque os conhecia a todos.
25 Bisan iye gaˈi inakahan, kataˈuhanne du bang ine dem atey manusiyaˈin.
25 Ele não necessitava que alguém desse testemunho de nenhum homem, pois ele bem sabia o que havia no homem.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 2, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.