João 13

Yakan Bible (YKA_WBT) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Gaˈ pe tinagnaˈan pagjamu-jamuhin, andang ne kataˈuhan si Isa weˈ tekka ne gantaˈannen duk subey ne ambananne dunya inin duk balik pī si Samanen. Asal amban tagnaˈ kinalasahan weˈ si Isa meˈ aˈa sukuˈ si iyehin, duk kuweˈitu pakitehanne du si siye bang saˈingge hadje lasane si siyehin.
1 Faltava somente um dia para a Festa da Páscoa . Jesus sabia que tinha chegado a hora de deixar este mundo e ir para o Pai. Ele sempre havia amado os seus que estavam neste mundo e os amou até o fim.
2 Manjari pagsangem, magkakan disi Isa duk meˈ tindegnen. Si Judas, anak si Simon Iskariyotin, bakas ne kaˈurungan pikilan weˈ seyitan nakuraˈin muddihan si Isa.
2 Jesus e os seus discípulos estavam jantando. O Diabo já havia posto na cabeça de Judas, filho de Simão Iscariotes, a ideia de trair Jesus.
3 Asal du kataˈuhan si Isa weˈ kēmon kapatut Tuhanin tapangurung ne si iye. Duk kataˈuhanne weˈ pitu iye amban Tuhan duk balik du iye pī si Tuhan.
3 Jesus sabia que o Pai lhe tinha dado todo o poder. E sabia também que tinha vindo de Deus e ia para Deus.
4 Manjari kuwat si Isa amban pagkakananden, bu iluwasan weˈ ne da lapis badjuˈnen duk magdikat iye duk tuwaliya.
4 Então se levantou, tirou a sua capa , pegou uma toalha e amarrou na cintura.
5 Manjari ngisi iye boheˈ dem palanggana duk kinosoˈan weˈ ne bettis meˈ tindegnen duk pinunasan weˈ ne duk tuwaliya pagdikatnen.
5 Em seguida pôs água numa bacia e começou a lavar os pés dos discípulos e a enxugá-los com a toalha.
6 Pagpīne pu si Simon Petros, paˈin si Petros si iye, “Kaˈu, Tuwan, sōng kosoˈannu ke meˈ bettisku inin?”
6 Quando chegou perto de Simão Pedro, este lhe perguntou: — Vai lavar os meus pés, Senhor?
7 Sambungan si Isa iye, paˈinne, “Gaˈi tahātinu kuweˈitu bang ine hininangku inin, saguwaˈ tahātinu iyan si ellew sinōng.”
7 Jesus respondeu:
8 Paˈin si Petros, “Gaˈi teˈed pakosoˈku si kaˈu bettiskun.” “Bang gaˈi kosoˈanku bettisnun,” paˈin si Isa, “dumaˈin ne kew tindegku.”
8 — O senhor nunca lavará os meus pés! — disse Pedro.
9 Manjari paˈin Simon Petros si iye, “O Tuwan, bang kuweˈ iyan, dumaˈin hadja bettiskun saguwaˈ sampay meˈ tangankun duk kōkkun kosoˈanun isab.”
9 — Então, Senhor, não lave somente os meus pés; lave também as minhas mãos e a minha cabeça! — pediu Simão Pedro.
10 Paˈin si Isa si iye, “Aˈa bakas mamandihin, gī ne barannen. Luwal hadja bettisnen subey kinosoˈan balik. Kēmon kaˈam sutsi ne dem ateybin, luwal dangan manggaˈi masutsi ateynen.”
10 Aí Jesus disse:
11 Andang ne hep kataˈuhan si Isa bang sine sōng mamuddihan iyehin hangkan paˈinne, “Kēmon kaˈam sutsi ne dem ateybin, luwal dangan manggaˈi masutsi ateynen.”
11 Jesus sabia quem era o traidor. Foi por isso que disse: “Todos menos um.”
12 Pagubus ne kosoˈan si Isa bettis meˈ tindegnen, inasek weˈ ne badjuˈnen bu ningkoloˈ balik. Paˈinne si meˈ tindegnen, “Tahātibi ke bang ine bakas hininangku si kaˈam miyaˈan?
12 Depois de lavar os pés dos seus discípulos, Jesus vestiu de novo a capa, sentou-se outra vez à mesa e perguntou:
13 Pangēnbi akuhin ‘Guru’ duk ‘Panuhutan.’ Patut teˈed, peggeˈ aku asal gurubi duk panuhutanbi.
13 Vocês me chamam de “Mestre” e de “Senhor” e têm razão, pois eu sou mesmo.
14 Na, bang aku panuhutanbin duk gurubin ngosoˈan bettisbin, subey ku lekkatbi. Subey kaˈam magkosoˈ-kinosoˈ bettis.
14 Se eu, o Senhor e o Mestre, lavei os pés de vocês, então vocês devem lavar os pés uns dos outros.
15 Hininangku miyaˈan pinakitehan weˈ ku si kaˈam supaya niyaˈ pamintanganbi weˈ subey diyawaˈ ateybin. Subey lekkatbi hininangku si kaˈamin.
15 Pois eu dei o exemplo para que vocês façam o que eu fiz.
16 Sabennal akahante kaˈam weˈ banyagaˈin gaˈi langkew amban amunen. Duk dinaˈakin gaˈi langkew amban mangandaˈak iyehin.
16 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: o empregado não é mais importante do que o patrão, e o mensageiro não é mais importante do que aquele que o enviou.
17 Kuweˈitu tahātibi ne panoloˈku si kaˈam inin. Bang tuhutbi inin, kēgan kaˈam.”
17 Já que vocês conhecem esta verdade, serão felizes se a praticarem.
18 Paˈin si Isa, “Dumaˈin ku missā sabab kaˈam kēmon. Kataˈuhanku bang sine meˈ aˈa bakas tapeneˈku manuhut akuhin. Saguwaˈ subey du tuman pinaˈin dem kitabin, pinaˈin laˈi, ‘Binuddihan ku weˈ dambuwaˈ saweˈku magsawu manganin.’
18 — Não estou falando de vocês todos; eu conheço aqueles que escolhi. Pois tem de se cumprir o que as
19 Akahante kaˈam inin kuweˈitu pādpād gaˈ pe umantag supaya bang umantag ne, kahagadbi du bakas pinaˈinku sabab dikun, bang sine ku.
19 Digo isso a vocês agora, antes que aconteça, para que, quando acontecer, vocês creiam que “
20 Sabennal akahante kaˈam,” paˈin si Isa, “weˈ sine-sine ngaddatan aˈa dinaˈakkun, kuweˈ du aku inaddatannen. Duk sine-sine ngaddatan aku, kuweˈ du inaddatan weˈ ne bakas mamapitu akuhin.”
20 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: quem receber aquele que eu enviar estará também me recebendo; e quem me recebe recebe aquele que me enviou.
21 Pagubus inin bissā si Isa, suse teˈed dem ateynen duk paˈinne si meˈ tindegnen, “Sabennal akahante kaˈam, dangan kaˈam muddihan aku du.”
21 Depois de dizer isso, Jesus ficou muito aflito e declarou abertamente aos discípulos:
22 Magpayam meˈ tindegnen. Gaˈi kataˈuhande bang sine binissāhannen.
22 Então eles olharam uns para os outros, sem saber de quem ele estava falando.
23 Dangan meˈ tindeg si Isahin, iye kinalasahannen, ningkoloˈ si bihingne.
23 Ao lado de Jesus estava sentado um deles, a quem Jesus amava.
24 Sininyasan iye weˈ Simon Petros duk paˈinne si iye, “Tilewun be si Isa bang sine binissāhannen.”
24 Simão Pedro fez um sinal para ele e disse: — Pergunte de quem o Mestre está falando.
25 Manjari tindeg si Isa miyaˈan patapit pu si Isa nilew iye, paˈinne, “Tuwan, sine teˈ sōng mamuddihan kaˈuhin?”
25 Então aquele discípulo chegou mais perto de Jesus e perguntou: — Senhor, quem é ele?
26 Nambung si Isa, paˈinne, “Aˈa pangurunganku pan inin pagubus lebbaganku dem pinggan, iye ne miyaˈan.” Manjari ilebbagan weˈ si Isa panin ubus bu pinangurung weˈ ne pu si Judas, anak si Simon Iskariyotin.
26 — É aquele a quem vou dar um pedaço de pão passado no molho! — respondeu Jesus. Em seguida pegou um pedaço de pão, passou no molho e deu a Judas, filho de Simão Iscariotes.
27 Pageddoˈ si Judas panin, magtawus paˈasek nakuraˈ seyitanin dem pikilanne. Paˈin si Isa si iye, “Hinangun ne padayiˈ sōng hininangnun.”
27 E assim que Judas recebeu o pão, Satanás entrou nele. Então Jesus disse a Judas:
28 Gaˈ niyaˈ bisan dangan meˈ tindegnen makahāti bang ine pinaˈin si Isa pu si Judas miyaˈan.
28 Nenhum dos que estavam à mesa entendeu por que Jesus disse isso.
29 Peggeˈ si Judas magantan sīnden, kannal meˈ sinduwehin weˈ daˈak si Isa iye pī melli ginunade si pagkādjaˈanin, atawa dinaˈak iye magsarakka si meˈ mamiskinin.
29 Como era Judas que tomava conta da bolsa do dinheiro, alguns pensaram que Jesus tinha mandado que ele comprasse alguma coisa para a festa ou desse alguma ajuda aos pobres.
30 Manjari pagsangka si Judas panin, magtawus iye duwaˈi. Duk sangem ne miyaˈan.
30 Judas recebeu o pão e saiu logo. E era noite.
31 Paglumikut ne si Judas, paˈin si Isa, “Kuweˈitu pinakitehan ne pamahadje akuhin, aku Anak Manusiyaˈin. Kuweˈitu pinakitehan ne balakat Tuhanin sabab aku.
31 Quando Judas saiu, Jesus disse:
32 Bang tapakitehan balakat Tuhanin sababku, gaˈi du tiggel pakitehan Tuhanin isab pamahadjene akuhin, aku Anak Manusiyaˈin.”
32 E, se por meio dele a natureza gloriosa de Deus for revelada, então Deus revelará em si mesmo a natureza divina do Filho do Homem. E Deus fará isso agora mesmo.
33 Paˈin si Isa, “Kaˈam meˈ tindegkun, gaˈi ne ku tiggel tuˈu si kaˈam. Pihabi du ku. Saguwaˈ sa pinaˈinku si meˈ nakuraˈ Yahudihin, paˈinku si kaˈam kuweˈitu, ‘Gaˈi kaˈam tapī si papīhankun.’
33 Meus filhos, não vou ficar com vocês por muito tempo. Vocês vão me procurar, mas eu digo agora o que já disse aos líderes judeus: vocês não podem ir para onde eu vou.
34 Niyaˈ daˈakan baˈahu ambananku si kaˈam. Subey kaˈam maglasa-ilasa. Maglasa kaˈam kuweˈ pangalasaku si kaˈamin.
34 Eu lhes dou este novo mandamento: amem uns aos outros. Assim como eu os amei, amem também uns aos outros.
35 Bang kaˈam maglasa-ilasa, kataˈuhan meˈ aˈahin kēmon weˈ kaˈam meˈ tindegku.”
35 Se tiverem amor uns pelos outros, todos saberão que vocês são meus discípulos.
36 Paˈin si Petros pu si Isa, “Tuwan, hap tungan kew?” Nambung si Isa, paˈinne, “Gaˈi kew kapanuhut aku kuweˈitu si papīhankun, saguwaˈ paturul du kew si sinōng.”
36 Simão Pedro perguntou a Jesus: — Senhor, para onde é que o senhor vai? Jesus respondeu:
37 Paˈin si Petros si iye, “Tuwan, weˈey ku gaˈi kapanuhut si kaˈu kuweˈitu? Maglillaˈ ku bisan ku pinapatey bang sababnu.”
37 Pedro tornou a perguntar: — Senhor, por que eu não posso segui-lo agora? Eu estou pronto para morrer pelo senhor!
38 Sambungan si Isa iye, paˈinne, “Asal maglillaˈ ke kew pinapatey bang sababku? Sabennal akahante kew, gaˈi pe tingkowak manukin, masuwey ne kew iyan mintellu weˈ gaˈi ku kataˈuhannu.”
38 — Está mesmo? — perguntou Jesus. — Pois eu afirmo a você que isto é verdade: antes que o galo cante, você dirá três vezes que não me conhece.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 13, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.