Mateus 23
Mbeɗe sáka kuni fie (XUO) vs ARC
1 Falɛ ká Zezu ɓaa ɓay ziŋ *Fariziri na, ka ɓaa ɓay ha̰ ruɔ nzoɓri ɓáy leɗ nduoɓal-ɛri mii:
1 Então, falou Jesus à multidão e aos seus discípulos,
2 «Nzoɓ fére nzoɓri bol kusolri ɓáy Fariziri na, ɓa peɗ ɓari ká ɓay tína sa̰w ɓay *bol kusol Ŋgɛrɛwṵru munu ká *Moyze ɗaa ká pola lew na.
2 dizendo: Na cadeira de Moisés, estão assentados os escribas e fariseus.
3 Munu zu lɛ, feri riw bele ká i ɓaa ɓayke ha rì na, ì ɗaa vu mbom ka ɓo ɗi. Roo lɛ, fe ɗáa ɓari na ì mbóro ya, ɓay ḭi lɛ, feri ká i fere na, i ɗaa feke ya.
3 Observai, pois, e praticai tudo o que vos disserem; mas não procedais em conformidade com as suas obras, porque dizem e não praticam.
4 Ɓari na i siŋ soɓa ká hii ɓamba tasiri í ɗaa ɓo tul kpa̰a nduo nzoɓri, roo lɛ, vu nduo-rì ŋgɛɗɛŋ mini hɔy kara, i hii záake ya.
4 Pois atam fardos pesados e difíceis de suportar, e os põem sobre os ombros dos homens; eles, porém, nem com o dedo querem movê-los.
5 Feri riw bele ká i ɗaa na, i ɗaa ɓay kíɛke sùo-ri ká nun nzoɓri hɔy. Ɓe ze, vu ɓɔl huɔ ká i siŋ ɗo nzaa pol-ri ɓáy puu nduo-ri na, taa ɓari ŋgɔɓ kal taa nzoɓ ha̰wri, í nduo gari ká i tuŋ nzi-ɛ ɓáy sal ha̰ ni pie yul na, kal taa nzoɓ ha̰wri nda̰w.
5 E fazem todas as obras a fim de serem vistos pelos homens, pois trazem largos filactérios, e alargam as franjas das suas vestes,
6 I hii káw zaɗ káw riŋ ɗika ká zaɗ fe sṵm suoriya luyeri, í hii zaɗ káw riŋ ɗika ká ɗo pola ká ɓil *hul mbṵ́ kḭ ɓari nda̰w.
6 e amam os primeiros lugares nas ceias, e as primeiras cadeiras nas sinagogas,
7 I hii haŋa nzoɓri hii soko korma korma ha ri ká zaɗ ruɔ ká nun nzoɓri, a í hii haŋa nzoɓri ɗi ri ɓa “mbay, mbay” nda̰w pi.
7 e as saudações nas praças, e o
8 «Roo lɛ, ɓaarì na ì ha̰ nzoɓri ɗi rì ɓa “mbay” ya, ɓay ḭi lɛ, mbay ɓaarì mbḭw hɔy keklek, a ɓaarì riw bele na ì ɓa yṵ kḭ.
8 Vós, porém, não queirais ser chamados Rabi, porque um só é o vosso Mestre,
9 Ì ɗi nzoɓ mbḭw mini ká tusiri key ɓa “bǎa” ya, ɓay ḭi lɛ, Bǎa ɓaarì mbḭw hɔy kaw nulue.
9 E a ninguém na terra chameis vosso pai, porque um só é o vosso Pai, o qual
10 Ì ha̰ nzoɓri ɗí rì ɓa “gaŋ ɓi” ya nda̰w, ɓay ḭi lɛ, gaŋ tul-rì mbḭw hɔy ɓa *Krisi, nzoɓ ká Ŋgɛrɛwṵru waa ɓay píe ni vi na.
10 Nem vos chameis mestres, porque um só é o vosso Mestre,
11 Nzoɓ ká ɓa ŋgɛrɛnzoɓ ká tul-rì ká sakra ɓaarì na, a ɗáa sùo-ɛ ɓa nzoɓ peɗ ɓaarì, ɓay ḭi lɛ,
11 Porém o maior dentre vós será vosso servo.
12 nzoɓ ha̰a ha̰a ká ura tul-e ɓa siya lɛ, Ŋgɛrɛwṵru a mgbaka ɗiŋ siri, a nzoɓ ha̰a ha̰a ká ɗiŋ tul-e ɓa siri laa lɛ, Ŋgɛrɛwṵru a úra ɓa siya.»
12 E o que a si mesmo se exaltar será humilhado; e o que a si mesmo se humilhar será exaltado.
13 «Kɔ́kɔ sɛkɛ fe ɓa taa ɓaarì *nzoɓ fére nzoɓri bol kusolri ɓáy *Fariziri ká ì ɓa nzoɓ nzaa rúɔ ɓayri! Nzoɓri ká i hii ɓay haŋa Ŋgɛrɛwṵru re mbay ká tul-ri na, ì gbakra faake ha ri. Ɓaarì kḭ sùo-rì hɔy kara, ì hii ɓay haŋa Ŋgɛrɛwṵru re mbay ká tul-rì ya, a nzoɓri ká i hii ɓayke hɔy kara ì haa ri faake.»
13 Mas ai de vós, escribas e fariseus, hipócritas! Pois que fechais aos homens o Reino dos céus; e nem vós entrais, nem deixais entrar aos que estão entrando.
14 [«Ɓaarì nzoɓ fére nzoɓri bol kusolri ɓáy Fariziri: kɔ́kɔ sɛkɛ fe ɓa taa ɓaarì! Ɓaarì nzoɓ nzaa rúɔ ɓayri! Ì kɔ nun síe má̰y pileri ya, í duku mḭiri feziŋa ɓari ruɗuɗu bele, ɓe nu ku hɔy kara ì ɗaa nzaa ɓay kere pì-pie ká nun nzoɓri ɓay kíɛke sùo-rì ɓa nzoɓ kereri. Sa̰wke mini ze, ɓay ká Ŋgɛrɛwṵru a kúŋ ɓo tul-rì na, a ŋgɔ́ŋ ɓamba tasiri kal taa nzoɓ ha̰wri rɔɓay.»]
14 Ai de vós, escribas e fariseus, hipócritas! Pois que devorais as casas das viúvas, sob pretexto de prolongadas orações; por isso, sofrereis mais rigoroso juízo.
15 «Ɓaarì nzoɓ fére nzoɓri bol kusolri ɓáy Fariziri: kɔ́kɔ sɛkɛ fe ɓa taa ɓaarì! Ɓaarì nzoɓ nzaa rúɔ ɓayri! Ì ha̰ari ɓáy zaɗri riw bele, ɓáy faa ɓil mbiiri, ɓáy tusiri buo ɗi ɗi í nzaa nzoɓri ká i ɓa Ziɓ ya ha ri vi ɓa nzoɓ kóɗ Ŋgɛrɛwṵru. A zaɗka ì ziŋ nzoɓ mbḭw lɛ, ì ɗaa ha̰ ni vi ɓa nzoɓ ká ndaya ká maa ɓay kɔ́kɔ sɛkɛ fe, mba rì faa ɓal ba siɗi rɔɓay ká ɓil huu ka ru-ruma ya na!»
15 Ai de vós, escribas e fariseus, hipócritas! Pois que percorreis o mar e a terra para fazer um prosélito; e, depois de o terdes feito, o fazeis filho do inferno duas vezes mais do que vós.
16 «Ɓaarì ra̰wri ká ì nda faa pol nzoɓri na: kɔ́kɔ sɛkɛ fe ɓa taa ɓaarì! Ì ɓaa mii: “Zaɗka nzoɓ haa huɗ ɓáy riŋ *hul ka̰ni Ŋgɛrɛwṵru lɛ, ɓa fe ya ɓáy. A zaɗkaʼa haa huɗ ɓáy riŋ lari ká ndṵy zḭriri zḭriri ká ɗo ɓil hul ka̰ni Ŋgɛrɛwṵru na ro lɛ, ɓe nda̰w rɔɔ, ì ɓaa mii ndaɗ ɓay ɗáa ɓáy, ɓay ḭi lɛ, nzoɓke mbi sùo-ɛ a háake huɗ ɓa tusuɛ.”
16 Ai de vós, condutores cegos! Pois que dizeis: Qualquer que jurar pelo templo, isso nada é; mas o que jurar pelo ouro do templo, esse é devedor.
17 Ɓaarì ká ì ɓa kɔ̀kɔ, í ɓa ra̰w! Ɓa lari ká ndṵy zḭriri zḭriri na mase, hul ka̰ni Ŋgɛrɛwṵru ká ɗaa ha̰ lari na vi ɓa fe ká ɗo ɓoɗ ɓa taa Ŋgɛrɛwṵru na ze ndaɗ mba mbini na ya lɛ woo?
17 Insensatos e cegos! Pois qual é maior: o ouro ou o templo, que santifica o ouro?
18 Ì ɓaa na rɔɓay mii: “Zaɗka nzoɓ haa huɗ ɓáy riŋ *tutakra fe poy Ŋgɛrɛwṵru lɛ, ɓa fe ya rɔɓay. A zaɗkaʼa haa huɗ ɓáy riŋ fe haŋa hɔy ká ɓo tul tutakra fe poy na ku ro lɛ, ɓe nda̰w rɔɔ, ì ɓaa mii ndaɗ ɓay ɗáa ɓáy, ɓay ḭi lɛ, nzoɓke mbi sùo-ɛ a háake huɗ ɓa tusuɛ.”
18 E aquele que jurar pelo altar,
19 Ɓaarì ra̰wri! Fe haŋa hɔy mase, tutakra fe poy Ŋgɛrɛwṵru ká ɗaa ha̰ fe haŋa hɔy na vi ɓa fe ká ɗo ɓoɗ ɓa taa Ŋgɛrɛwṵru na ze ndaɗ mba mbini na ya lɛ woo?
19 Insensatos e cegos! Pois qual é maior: a oferta ou o altar, que santifica a oferta?
20 Ɓe ze, nzoɓ ká haa huɗ ɓáy riŋ tutakra fe poy na, ka haa huɗ ɓáy riŋ tutakra fe poy ɓáy fe haŋa hɔyri riw bele ká zuɔ ɗi zu.
20 Portanto, o que jurar pelo altar jura por ele e por tudo o que sobre ele
21 Nzoɓ ká haa huɗ ɓáy riŋ hul ka̰ni Ŋgɛrɛwṵru na, ka haa huɗ ɓáy riŋ hul ka̰ni Ŋgɛrɛwṵru ɓáy riŋ Ŋgɛrɛwṵru ká kaw ɓil-e zu.
21 E o que jurar pelo templo jura por ele e por aquele que nele habita.
22 A nzoɓ ká haa huɗ ɓáy riŋ nulue laa lɛ, ka haa huɗ ɓáy riŋ kariŋgaw káw Ŋgɛrɛwṵru, rɔɔ ɓáy riŋ Ŋgɛrɛwṵru nzoɓ káw ɗi na.»
22 E o que jurar pelo céu jura pelo trono de Deus e por aquele que está assentado nele.
23 «Ɓaarì nzoɓ fére nzoɓri bol kusolri ɓáy Fariziri: kɔ́kɔ sɛkɛ fe ɓa taa ɓaarì! Ɓaarì nzoɓ nzaa rúɔ ɓayri! Vay feri ká ba̰rɛ fṵ bǔy bǔy ká riŋ-ɛ ɓa mante, mase anɛte, mase kumɛ̰ na, duɔ lɛ, ì naa mbḭw ha̰ Ŋgɛrɛwṵru ɓáy zaɗɛ zaɗɛ. Roo lɛ, fe ká ɗo ɓil bol kusol ká ɗo nun ɗáa, munu ká ɓa ɗáa fe ká ɗo ɓáy zaɗɛ ká nun Ŋgɛrɛwṵru nda̰w, kɔ́kɔ nun síe nzoɓri nda̰w, rɔɔ ɗoko tul Ɓay Ŋgɛrɛwṵru nda̰w na, ì yḭiŋra ɗáake. Ɓe ze, ɓa feri ká ndaɗ ɓay ɗáa nun-rì ɓo ɗi taŋ yḭiŋra ɓie fe ha̰wri.
23 Ai de vós, escribas e fariseus, hipócritas! Pois que dais o dízimo da hortelã, do endro e do cominho e desprezais o mais importante da lei, o juízo, a misericórdia e a fé; deveis, porém, fazer essas coisas e não omitir aquelas.
24 Ɓaarì ra̰wri ká ì nda faa pol nzoɓri! Mbii ɓaarì ká fe hoy ká ndḭi ɗo ɗi na ì ɗu-ɗuɔ rɔɔ í nzɔ, roo lɛ, ì tṵu zambal ɓáy kukre malak ɓa ɓil-rì taŋ kɔ́kɔke!»
24 Condutores cegos! Coais um mosquito e engolis um camelo.
25 «Ɓaarì nzoɓ fére nzoɓri bol kusolri ɓáy Fariziri: kɔ́kɔ sɛkɛ fe ɓa taa ɓaarì! Ɓaarì nzoɓ nzaa rúɔ ɓayri! Fal tuŋguo tɔy ɓáy tuŋguo ŋgaw ze ì wàa ha̰ ni *taŋ kaɗ kaɗ, roo lɛ, fe ká mbaa ɓil-e ká ì sṵ í nzɔ na, ì ziŋ ɓáy faa riiɓa ɓáy kɔ́kɔ nun fe.
25 Ai de vós, escribas e fariseus, hipócritas! Pois que limpais o exterior do copo e do prato, mas o interior está cheio de rapina e de iniquidade.
26 Ɓo Farizi, nzoɓ nun ra̰w! Mu wáa ɓil tuŋguo tɔy ɓáy tuŋguo ŋgaw pola ha̰ ni ka táŋ kaɗ kaɗ ro lɛ, fal-ɛ kara a táŋ kaɗ kaɗ ɓáy.»
26 Fariseu cego! Limpa primeiro o interior do copo e do prato, para que também o exterior fique limpo.
27 «Ɓaarì nzoɓ fére nzoɓri bol kusolri ɓáy Fariziri: kɔ́kɔ sɛkɛ fe ɓa taa ɓaarì! Ɓaarì nzoɓ nzaa rúɔ ɓayri! Ì rìi tupalri ká i rɔŋ ɓáy pɔr ha̰ ni puu kpa̰a kpa̰a a ndaɗ ká fal-ɛ kɛlɛ key hɔy, roo lɛ, ɓil-e ká nziiya na ɓa hṵru huɗ nzoɓri ɓáy fe púŋkeri ká kḭri ɓoɗ ɓoɗ.
27 Ai de vós, escribas e fariseus, hipócritas! Pois que sois semelhantes aos sepulcros caiados, que por fora realmente parecem formosos, mas interiormente estão cheios de ossos de mortos e de toda imundícia.
28 Ɓaarì hɔy kara ì ɗo faa mbḭw munu nda̰w. Ká nun nzoɓri ká kɛlɛ na, i kɔ rì ɓa nzoɓri ká i ɗaa fe ɓáy zaɗɛ ká nun Ŋgɛrɛwṵru, roo lɛ, ká ɓil law-rì nziiya na, nzaa rúɔ ɓayri ɓáy fe ɗáa ka̰ayari ze mbaa ɗi nzḭi nzḭi.»
28 Assim, também vós exteriormente pareceis justos aos homens, mas interiormente estais cheios de hipocrisia e de iniquidade.
29 «Ɓaarì *nzoɓ fére nzoɓri bol kusolri ɓáy *Fariziri, ɓaarì nzoɓ nzaa rúɔ ɓayri, kɔ́kɔ sɛkɛ fe ɓa taa ɓaarì. Ɓaarì na ì mbuo tupal *nzoɓ ya̰aŋa ɓayri saa nzaa Ŋgɛrɛwṵru ɓáy kere, a í ɗaa tupal nzoɓri ká i ɗaa fe ɓáy zaɗɛ ká nun Ŋgɛrɛwṵru na vur vur
29 Ai de vós, escribas e fariseus, hipócritas! Pois que edificais os sepulcros dos profetas e adornais os monumentos dos justos
30 a í ɓaa mii: “Ɓa fe ká ɓuru ɗo ziŋ bulu ɓuru ká piɛɗke lew na lɛ, ɓuru ti zúɔ ziŋ ri ɓay ɗáa sím nzoɓ ya̰aŋa ɓayri saa nzaa Ŋgɛrɛwṵru na zuɔ siri ya.”
30 e dizeis: Se existíssemos no tempo de nossos pais, nunca nos associaríamos com eles para
31 Ɓe ze, ɓáy ɓay ɓáa ɓaarì kḭ ì kɔ́ke sùo-rì mii, ì ɓa vu bulu nzoɓri ká i i nzoɓ ya̰aŋa ɓayri saa nzaa Ŋgɛrɛwṵru.
31 Assim, vós mesmos testificais que sois filhos dos que mataram os profetas.
32 Munu zu lɛ, ì se nun-rì ɓa pola í ɔ́rɔ ɓie peɗ ká bulu ɓaarì tii sa̰w ɗáake na!
32 Enchei vós, pois, a medida de vossos pais.
33 Ɓaarì sɔyri! Mḭiri kuɔtɔlri! Ì ɗáa mina í tḭi ɗul ká ɓil kɔ́kɔ sɛkɛ fe ká ɓil huu ká ru-ruma ya káʼa tḭ́i tul-rì na lɛ woo?
33 Serpentes, raça de víboras! Como escapareis da condenação do inferno?
34 Ì laa key: mì píe ɓáy nzoɓ ya̰aŋa ɓayri saa nzaa Ŋgɛrɛwṵru nda̰w, nzoɓ nun nzɛmri nda̰w, rɔɔ ɓáy nzoɓri ká i fére ri *bol kusol Ŋgɛrɛwṵru nda̰w pi. Ì ika nzoɓ ha̰nɛri, a í ɓer nzoɓ ha̰nɛri ha ri hu ká tul puu say huɗ. Ì ndáka nzoɓ ha̰nɛri ɓáy ndoy dɔŋ ká ɓil *hul mbṵ́ kḭ ɓaarì, rɔɔ í nii ri puo ɓáy puo munu ká bulu ɓaarì ɗaa na,
34 Portanto, eis que eu vos envio profetas, sábios e escribas; e
35 ɓay haŋa ɓay sím nzoɓri riw bele ká ɓaarì Ziɓri ì i ri gɔr hɔy taŋ ka̰aya ká i ɗaa ziŋ nzoɓ na, ka mgba tul-rì, tii sa̰wke saa tul sím *Abɛl ká ɓa nzoɓ fe ɗáa ɓáy zaɗɛ, kpṵru tḭ́ike tul-e taa Zakari, vu Baraki ká ì i ni ká sikɗa *hul ka̰ni Ŋgɛrɛwṵru ɓáy zaɗ ká *tutakra fe poy ɓo ɗi na.
35 para que sobre vós caia todo o sangue justo, que foi derramado sobre a terra, desde o sangue de Abel, o justo, até ao sangue de Zacarias, filho de Baraquias, que matastes entre o santuário e o altar.
36 Mì ɓaa ha rì ta-taŋ ɓa tusuɛ kḭ: ɓay sím nzoɓ niri key riw bele na, a mgbaka tul sa̰w nzoɓri ká timbɛɗɛ key.»
36 Em verdade vos digo que todas essas
37 «Zuruzalɛm, Zuruzalɛm! Ɓaarì nzoɓri ká Zuruzalɛm ká ì i *nzoɓ ya̰aŋa ɓayri saa nzaa Ŋgɛrɛwṵru, a í vbuku nzoɓri ká Ŋgɛrɛwṵru pie ri ha rì na ɓáy tisawri í i ri. Wa̰a, faa ɓal ba mina ze, mì hii ɓay mbṵ́ nzoɓ ɓaarì na ɗo sa̰w ɓal-i, munu ká máa ka̰y mbṵ́ke vi-eri ɗo sa̰w ɓal-ɛ a guɓa tul-ri ɓáy ta̰y bar-ɛ na lɛ! Roo lɛ, ɓaarì na ì hii puu ɓayke ya.
37 Jerusalém, Jerusalém, que matas os profetas e apedrejas os que te são enviados! Quantas vezes quis eu ajuntar os teus filhos, como a galinha ajunta os seus pintos debaixo das asas, e tu não quiseste!
38 Ì kɔ, Ŋgɛrɛwṵru a pɔ́ŋ hul ka̰ni ɓaarì na bavbaw ha rì.
38 Eis que a vossa casa vos ficará deserta.
39 Mì ɓaa ha rì ta-taŋ: úru saa vuri key na, ì ti kɔ́kɔ mì mbǎa kpṵru maa ɓáy síeke ká ì ɓáa mii: “Ndaɗ ɓay haŋa Ŋgɛrɛwṵru ka sá̰m fe zúɔ tul nzoɓ ká vi ɓáy riŋ Ŋgɛrɛmbay!”»
39 Porque eu vos digo que, desde agora, me não vereis Bendito o que vem em nome do Senhor!
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 23, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.