Mateus 13

YAUBADA BONANA VEYAO IVAGUNA Bona Iduna (VIV) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Tu medema aiyetai-nadi Yesu manuweya gihobu gina tobu fafaline givetoga be higa ginavehawala.
1 Naquele mesmo dia Jesus saiu de casa, foi para a beira do lago da Galileia, sentou-se ali e começou a ensinar.
2 Kaliva moyaꞋaidi hiyoꞋoyoꞋo ada himidififina faꞋina, waka againe giyage be givetoga tu yoꞋo taliyeya himidimidi.
2 A multidão que se ajuntou em volta dele era tão grande, que ele entrou num barco e sentou-se; e o povo ficou em pé na praia.
3 Ada nuwanuwa tulina tulina gahetalahobuhobu amine givehawaledi. Gigayo, “Kaliva saꞋeyana witi nafona yana faheya ginauwena be ginaꞋiyauyaulena.
3 Jesus usou parábolas para ensinar muitas coisas. Ele disse:
4 Witi nafona giꞋiꞋiyauyaulena tu tufona edeya gibeꞋu au manuga hiꞋela be hiꞋana.
4 Quando estava espalhando as sementes, algumas caíram na beira do caminho, e os passarinhos comeram tudo.
5 Tufona babi dabodabona againe gibeꞋu. Medede againe babi yamumuna keke lakahina gidadauda. Ada babi yamumuna keke vewabana faꞋina witi nafona gimadukabu.
5 Outra parte das sementes caiu num lugar onde havia muitas pedras e pouca terra. As sementes brotaram logo porque a terra não era funda.
6 Tu kauwana gilaka againe witi tubuvaguna gikabuna be gibou, walamina keke gidavegilili velemoꞋena faꞋina.
6 Mas, quando o sol apareceu, queimou as plantas, e elas secaram porque não tinham raízes.
7 Kadu tufona aboda againe gibeꞋu ada au yogo gifaiwala be witi gilufaveꞋalikana.
7 Outras sementes caíram no meio de espinhos, que cresceram e sufocaram as plantas.
8 Atu tufona babi yamumuna againe gibeꞋu be gitabo yamumuna. Witi guwana ma tufona hanaledi (100) amine, tufona sikisiti (60) amine kadu tufona teti (30) amine.
8 Mas as sementes que caíram em terra boa produziram na base de cem, de sessenta e de trinta grãos por um.
9 Omi kaliva watagami, au bonaku wadavenogalena.” Hidedemi Yesu gigahetalahobuhobu.
9 E Jesus terminou, dizendo:
10 Tu badi tomuliya Yesu againe hiꞋela hitoliluvaluva higayo, “Gavana faꞋina yoꞋo agaidiya gahetalahobuhobu amine uvehawaledi?”
10 Então os discípulos chegaram perto de Jesus e perguntaram: — Por que é que o senhor usa
11 Yesu gigayo, “Yaubada yana itaveꞋavina ana nuwanuwa sevasevauyana omi agaimiya giyauna tu badi kaliva-kawowo agaidiya keke gidayauni.
11 Jesus respondeu:
12 Hai kaliva Yaubada yana nuwanuwa ginogalina be giꞋitaꞋitaveꞋavina, medema againe kadu nuwanuwa moyaꞋaina ginayauna be Yaubada ana halamana bana againe ginatubuga-moꞋa. Atu hai kaliva Yaubada yana nuwanuwa keke gidaꞋitaꞋitaveꞋavini, medema yana halamana kabiꞋona Yaubada ginavaihegena be ginamiya-kawowo.
12 Pois quem tem receberá mais, para que tenha mais ainda. Mas quem não tem, até o pouco que tem lhe será tirado.
13 Yaku nuwanuwa hiꞋitaꞋitana tu keke hidaꞋitahalamaneni. Yaku gahe hivanevanenegena tu keke hidavenogaleni o kaꞋi hidahalamaneni. Keke hidanogali-hagihagiyeni faꞋina, yaku nuwanuwa gahetalahobuhobu amine gavehavehawaledi.
13 É por isso que eu uso parábolas para falar com essas pessoas. Porque elas olham e não enxergam; escutam e não ouvem, nem entendem.
14 Tuwai-moꞋena Yaubada bonana ana toꞋawatalatalaina ana egana Aiseya badi tomiya-kawowo faꞋidiya gigaheye-vagahina ada tova adamoya gilakayemu velemoꞋena. Gigayo,
14 E assim acontece com essas pessoas o que disse o
15 FaꞋina hida yoꞋo taudiyao nuwadi hikivefanina
15 Pois a mente deste povo está fechada:
16 Tu omi aku tomuliya ma matami sinasinahina, kadu tagami folefolegina faꞋina yami vemwamwala gavatubuga!
16 Jesus continuou, dizendo:
17 Au gagahemi velemoꞋena, tuwai-moꞋena Yaubada bonana ana toꞋawatalatalaina kadu kaliva yegayegadiyao moyaꞋaidi nuwanuwadi lakahina yaku faisewa omi waꞋitaꞋitana-ma hinaꞋitana, tu keke hidaꞋitani. Kadu nuwanuwadi yaku vehawala omi wanoganogalina-ma hinanogalina, tu keke hidanogalini.”
17 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: muitos profetas e muitas outras pessoas do povo de Deus gostariam de ver o que vocês estão vendo, mas não puderam; e gostariam de ouvir o que vocês estão ouvindo, mas não ouviram.
18 Kadu Yesu ana tomuliya gigahedi gigayo, “Au wanogali. Gahetalahobuhobu guwana ana iyauyaula ana nuwanuwa wanahalamanena.
18 — Então escutem e aprendam o que a
19 Witi nafona edeya gibeꞋu-ma ana nuwanuwa hidede amine. KaꞋi kaliva laumamala Yaubada yana itaveꞋavina faꞋina ginogalina tu keke ana nuwanuwa gidahalamaneni amine o bana againe kaliva koyona giꞋela be gavadi tolaumamala kaliva aseꞋasene gifahana-ma gilemana.
19 As pessoas que ouvem a mensagem do vem e tira o que foi semeado no coração delas.
20 Kadu nafona babi dabodabona againe ana nuwanuwa amanadi kaliva Yaubada bonana ginogalina be yana wavemwamwala aseꞋasene gisena.
20 As sementes que foram semeadas onde havia muitas pedras são as pessoas que ouvem a mensagem e a aceitam logo com alegria,
21 Tu bonana keke gidanuwa-nunauyeni ada walamina keke aseꞋasene gidavegilili faꞋina, tova kabisonaga giꞋatuvefaꞋila. KaꞋi tova vitana bana againe ginalakayemu o kaꞋi yana hawahega Yaubada againe faꞋina aulolo tagiya kaliva nimadiya ginanuhagana, yana hawahega Yaubada againe au ginamadunuwayewa.
21 mas duram pouco porque não têm raiz. E, quando por causa da mensagem chegam os sofrimentos e as perseguições, elas logo abandonam a sua fé.
22 Kadu nafona abodeya ana nuwanuwa amanadi kaliva Yaubada bonana ginogalina tu babi ana gaitoma faꞋina givevenuwanauna, kadu tova moyaꞋaina mani lokoloko nuwadi givaivaina faꞋina mena gaitomai-dina Yaubada bonana gilufaveꞋalikana ada guwana keke.
22 Outras pessoas são parecidas com as sementes que foram semeadas no meio dos espinhos. Elas ouvem a mensagem, mas as preocupações deste mundo e a ilusão das riquezas sufocam a mensagem, e essas pessoas não produzem frutos.
23 Atu nafona babi yamumuna againe ana nuwanuwa amanadi kaliva Yaubada bonana ginogalina be ana nuwanuwa gihalamanena, ada au yana dewa againe guwana giseseyemaunena. Kaliva saꞋeyana guwana kaꞋi hanaledi (100) amine, kadu saꞋeyana sikisiti (60) amine, kadu saꞋeyana teti (30) amine.” Hidedemi Yesu gigahe.
23 E as sementes que foram semeadas em terra boa são aquelas pessoas que ouvem, e entendem a mensagem, e produzem uma grande colheita: umas, cem; outras, sessenta; e ainda outras, trinta vezes mais do que foi semeado.
24 Tu Yesu kadu gahetalahobuhobu saꞋeyana gilukahihiyena gigayo, “Kaliva Yaubada yana itaveꞋavina againe himimiyami be aseꞋasediya givehivehimeya-ma yadi miyami hidede amine. Kaliva saꞋeyana witi nafona yamumuna yana faheya giꞋiyauyaulena.
24 Jesus contou outra parábola . Ele disse ao povo:
25 Tu bogi saꞋeyana moyaꞋaidi hidauda tu kaliva nibaina giꞋela yogo nafona witi ana iviya kadu giꞋiyauyaulena au gina.
25 Certa noite, quando todos estavam dormindo, veio um inimigo, semeou no meio do trigo uma erva ruim, chamada joio, e depois foi embora.
26 Himiyami tu witi gitabo aꞋa-moꞋena gisena au kadu yogo gitabo.
26 Quando as plantas cresceram, e se formaram as espigas, o joio apareceu.
27 Tu tofaha yana tofaisewa bana againe hiꞋela higahe higayo, Kauveya, witi nafona yamumuna ya faha againe ufahana. Gavadi-yo yogo gikabu?
27 Aí os empregados do dono das terras chegaram e disseram: “Patrão, o senhor semeou sementes boas nas suas terras. De onde será que veio este joio?”
28 Bana gigayo, Medema nibaiku nimana. Badi tofaisewa hitoliluvaluva higayo, KaꞋi ime anana yogo anahabuna?
28 — “Foi algum inimigo que fez isso!”, respondeu ele.
29 Bana gigayo, Auwe, faꞋina kaꞋi yogo wanahabuhabuna amine kadu witi tubuvaguna buye wanahabuna.
29 — “Não”, respondeu ele, “porque, quando vocês forem tirar o joio, poderão arrancar também o trigo.
30 Au witi kadu yogo buye ginadauda tu aꞋa-moꞋena ana aitalaga ana tova ginayemu. Medema tovai-nadi badi toꞋaitalaga ganavenuwaꞋatadi be higa vaita yogo hinamidiyaudi ada hinaꞋitavani-yo hinakabuna. Muliya witi hinatalana be yaku kweda againe hinasena.” Hidedemi Yesu gigahetalahobuhobu.
30 Deixem o trigo e o joio crescerem juntos até o tempo da colheita. Então eu direi aos trabalhadores que vão fazer a colheita: ‘Arranquem primeiro o joio e amarrem em feixes para ser queimado. Depois colham o trigo e ponham no meu depósito.’ ”
31 Tu Yesu kadu gahetalahobuhobu saꞋeyana gilukahihiyena gigayo, “Kaliva Yaubada yana itaveꞋavina againe himimiyami be aseꞋasediya givehivehimeya-ma yadi tubutubuga hidede amine. Kaliva saꞋeyana ai ana egana masitada nafona givaina be yana faha againe gifahana.
31 Jesus contou outra parábola . Ele disse ao povo:
32 Mena masitada nafona ma kabikabiꞋona nafona tulina tulina adi loi againe. KabikabiꞋona nonogana ginakabu againe ana tubuga lakahina. E, ginaveꞋaihala be manuga hinaꞋela laganina againe hinaveꞋuba.” Hidedemi Yesu gigahe.
32 Ela é a menor de todas as sementes; mas, quando cresce, torna-se a maior de todas as plantas. Ela até chega a ser uma árvore, de modo que os passarinhos vêm e fazem ninhos nos seus ramos.
33 Tu Yesu gigahe-yo kadu gigahetalahobuhobu-havagi gigayo, “Kaliva Yaubada yana itaveꞋavina againe himimiyami be aseꞋasediya givehivehimeya-ma yadi tubutubuga vaita isi amine. Kwamayoku saꞋeyadi isi hivaina be falawa wanauꞋana tohiye hivilana be falawa hinagene ginauna tu beledi matatabuna gitubuga.” Hidedemi Yesu gigahe.
33 Jesus contou mais esta parábola para o povo:
34 Yesu mena gaitomai-dina moyaꞋaina givehawaledi. Ada gahetalahobuhobugaga amine givehawaledi. Keke gahe-moꞋena amine gidavehawaledi, au yana vehawala gahetalahobuhobugaga amine.
34 Jesus usava parábolas para dizer tudo isso ao povo. Ele não dizia nada a eles sem ser por meio de parábolas.
35 Medede amine gihuluva be higa gavaimi tuwai-moꞋena Yaubada bonana ana toꞋawatalatalaina Yesu yana vehawala faꞋina gigaheye-vagahi, medema ginalakayemu velemoꞋena. Gigayo,
35 Isso aconteceu para se cumprir o que o profeta tinha dito: “Usarei parábolas quando falar com esse povo e explicarei coisas desconhecidas desde a criação do mundo.”
36 Tu Yesu yoꞋo gihegedi tu manuweya giluku. Ana tomuliya Bana againe hiꞋela higahe higayo, “Yogo ana gahetalahobohobu faꞋina unakivetuvetunuma.”
36 Então Jesus deixou a multidão e voltou para casa. Os discípulos chegaram perto dele e perguntaram: — Conte para nós o que quer dizer a
37 Yesu gigayo, “Bana kaliva witi nafona yamumuna gifahana-ma vaita Iya TohobuꞋela amine.
37 Jesus respondeu:
38 Faha ma vaita tomiyababi amine, ada nafona yamumuna vaita kaliva Yaubada yana itaveꞋavina againe himimiyami be aseꞋasediya givehivehimeya amanadi amine. Yogo ma vaita badi kaliva Setani yana abavehimeya againe himimiyami-ma amine.
38 O terreno é o mundo. As sementes boas são as pessoas que pertencem ao .
39 Ada kaliva nibaina yogo gifahana-ma vaita Setani tauna amine. Witi ana aitalaga ma vaita hida tova ana lauyabu amine, ada toꞋaitalaga ma vaita Yaubada yana tovenuwaꞋata amine.
39 O inimigo que semeia o joio é o próprio Diabo. A colheita é o fim dos tempos, e os que fazem a colheita são os anjos.
40 Yogo hiyaudi be aiꞋalaꞋalata againe hikabuna amine, meda anafaiweya hida tova ana lauyabu againe ginalakayemu.
40 Assim como o joio é ajuntado e jogado no fogo, assim também será no fim dos tempos.
41 — ausente —
41 O Filho do Homem mandará os seus anjos, e eles ajuntarão e tirarão do seu Reino todos os que fazem com que os outros pequem e também todos os que praticam o mal.
42 — ausente —
42 Depois os anjos jogarão essas pessoas na fornalha de fogo, onde vão chorar e ranger os dentes de desespero.
43 Koyodiyao hinasevehailedi tu yegayegadiyao Yaubada Tamadi yana itaveꞋavina againe hinamiyami be kauwana giveꞋakinamanamalena amine badi hinakaiwabu. Omi watagami, au bonaku wadavenogalena.” Hidedemi Yesu gigahe.
43 Então o povo de Deus brilhará como o sol no Reino do seu Pai. Se vocês têm ouvidos para ouvir, então ouçam.
44 Kadu Yesu gigahetalahobuhobu gigayo, “Kaliva Yaubada yana itaveꞋavina againe himimiyami be aseꞋasediya givehivehimeya-ma yadi hawahega hidede amine. Tuwai-moꞋena tamo hakwadi mani lokoloko hagihagina bokesiya giseni tu gava babi hinagene yana faheya gisevauyena. Gidauda ma kaliva saꞋeyana gifahafaha tu ginuhagana. Ginuhagani-yo givetaubodana au yana wavemwamwala gina yana lokoloko moyaꞋaina gikimonevedamaneni tu giyewana be mena fahai-nadi gikimonena.” Hidedemi Yesu gigahe.
44 — O
45 Kadu gahetalahobuhobu saꞋeyana gilukahihiyena gigayo, “Kaliva Yaubada yana itaveꞋavina againe himimiyami yadi hawahega hidede amine. Kaliva saꞋeyana ginana odoꞋodo hagihagina ginaꞋunena.
45 — O
46 GinaꞋuneꞋune tu odoꞋodo hagihagi-moꞋena fatana lakahina ginanuhagani-yo ginana yana lokoloko matatabuna ginawahi be odoꞋodo-nadi ginakimonena.” Hidedemi Yesu gigahe.
46 Quando encontra uma pérola que é mesmo de grande valor, ele vai, vende tudo o que tem e compra a pérola.
47 Kadu saꞋeyana ma gigayo, “Yaubada yana itaveꞋavina ana nuwanuwa vaita alevatu tobuya hihegehobuyena-ma amine. Alevatu hihegehobuyeni-yo igana tulidi tulidi hinabayaumidi.
47 — O
48 Alevatu ginamaga againe tobayauma avaleya hinataina au hinavetoga igana yamumudi foga againe hinadododi tu igana koyodi hinahegedi.
48 E, quando está cheia, os pescadores a arrastam para a praia e sentam para separar os peixes: os que prestam são postos dentro dos cestos, e os que não prestam são jogados fora.
49 — ausente —
49 No fim dos tempos também será assim: os anjos sairão, e separarão as pessoas más das boas,
50 — ausente —
50 e jogarão as pessoas más na fornalha de fogo. E ali elas vão chorar e ranger os dentes de desespero.
51 Hidedemi Yesu gigahetalahobuhobu tu ana tomuliya gitoliluveluvedi gigayo, “KaꞋi mena gahetalahobuhobu moyaꞋaina galukahihiyena-ma ana nuwanuwa wahalamanena?” Badi higayo, “Ika, ahalamanena.”
51 Então Jesus perguntou aos discípulos: — Sim! — responderam eles.
52 Au Yesu gigayo, “WaꞋita, hai Mosese yana vehimeya ana tovehawala agaikuya givetomuliya be Bana Yaubada yana itaveꞋavina ana nuwanuwa againe gakivetuvetununa, medema vaita tonimanuwa yana wakikaiwabu amine. Yaubada yana vehawala tuwaina kadu yaku vehawala ivaguna yana foseya giꞋiꞋihobuna be kaliva givehavehawaledi.”
52 Jesus disse:
53 — ausente —
53 Quando Jesus acabou de contar essas parábolas , saiu dali
54 — ausente —
54 e voltou para a cidade de Nazaré, onde ele tinha morado. Ele ensinava na sinagoga , e os que o ouviam ficavam admirados e perguntavam: — De onde vêm a sabedoria dele e o poder que ele tem para fazer milagres?
55 Ide Bana kalivai-nadi inubana kahalamanena. Bana hida manuwa ana toꞋaiyogona natuna tu hinana adi egana Meli. Kadu tobohiyaneyao kahalamanedi Yemesa Yosefa Saimoni Yudasi.
55 Por acaso ele não é o filho do carpinteiro? A sua mãe não é Maria? Ele não é irmão de Tiago, José, Simão e Judas?
56 Kadu nouneyao buye kamimiyami. E, bana hinafadeya gilakata tu hai yana kaiwabu givaini?”
56 Todas as suas irmãs não moram aqui? De onde é que ele consegue tudo isso?
57 Au hidedemi miNasaledi yadi waꞋagoꞋuga buye hiveꞋagahegahe tu hikilowena. Atu Yesu gigahedi gigayo, “Kaliva moyaꞋaidi Yaubada bonana ana toꞋawatalatalaina hiveꞋamohimohinena, tu tauna yana melala kadu tauna yana yoꞋo kalivai-dina keke hidaveꞋamohimohineni.” Hidedemi Yesu gigahe.
57 Por isso ficaram desiludidos com ele. Mas Jesus disse:
58 Ada badi yadi vetumagana keke faꞋina, kadu keke aituha fifiwalana moyaꞋaina badi hinafadiya gidafaisewani.
58 Jesus não pôde fazer muitos milagres ali porque eles não tinham fé.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 13, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.