Lucas 10
Si-nu̱guanꞌ Yanꞌanj Xa̱ngaꞌ (TRQ) vs NTLH
1 Hué daj síj ni̱ nacui Señor yaꞌnij xia chiꞌ ranꞌ tsínj nicoꞌ sij. Ni̱ gaꞌníj sij hui̱j hui̱j ranꞌ ni síꞌ guita̱j dian sini ya̱n ga̱nꞌanj ni síꞌ go̱ꞌngo ni xumanꞌ daj nej.
1 Depois disso o Senhor escolheu mais setenta e dois dos seus seguidores e os enviou de dois em dois a fim de que fossem adiante dele para cada cidade e lugar aonde ele tinha de ir.
2 Ni̱ gataj sij gunun ni tsínj daj:
2 Antes de os enviar, ele disse:
3 Ni̱ aꞌnī ga̱nꞌanj ni é re̱ꞌ rúnꞌ ga̱nꞌanj ni xachij ꞌni̱j scanij ni stuj huee.
3 Vão! Eu estou mandando vocês como ovelhas para o meio de lobos.
4 Ni̱ si̱ nicaj á re̱ꞌ nnánj nga̱ nnij nu̱n sanꞌanj nej, canj nej, ga̱nꞌanj án re̱ꞌ mánj. Ni̱ si̱ guiniquinꞌ a ni é re̱ꞌ ga̱ꞌmi a ni é re̱ꞌ nga̱ ni tsínj na̱riꞌ a ni é re̱ꞌ chrej nej mánj.
4 Não levem bolsa, nem sacola, nem sandálias. E não parem no caminho para cumprimentar ninguém.
5 ’Ni̱ ngaa ga̱tu a ni é re̱ꞌ ꞌngo̱ hueꞌ, ni̱ ga̱taj sini ya̱n ni é re̱ꞌ rian ni ngüi̱ nne chruhua hueꞌ daj: “Ga̱huin dinꞌinj ruhua ni é re̱ꞌ.” Daj ga̱taj ni é re̱ꞌ.
5 Quando entrarem numa casa, façam primeiro esta saudação: “Que a paz esteja nesta casa!”
6 Ni̱ sisi̱ yuꞌuj daj nne ꞌngo̱ tsínj aꞌmi sa̱ꞌaj, ngaa ni̱ ga̱huin dinꞌinj ruhua sij da̱j huin ruhua ni é re̱ꞌ. Sani̱ sisi̱ nitaj ꞌngo̱ tsínj aꞌmi sa̱ꞌaj yuꞌuj daj, ngaa ni̱ na̱nicaj nuguanꞌ sa̱ꞌ gaꞌmi ni é re̱ꞌ rian án re̱ꞌ.
6 Se um homem de paz morar ali, deixem a saudação com ele; mas, se o homem não for de paz, retirem a saudação.
7 Gu̱nan án re̱ꞌ hueꞌ nne tsínj sa̱ꞌ daj. Ni̱ xa̱ á re̱ꞌ go̱ꞌo a ni é re̱ꞌ si ri̱qui ni ngüi̱ daj. Daj si ni tsínj ꞌyaj sun, ni̱ hua si-chrej ni sij si ga̱ duꞌue ni sij. Si̱ ganꞌanj án re̱ꞌ go̱ꞌngo ni hueꞌ mánj.
7 Fiquem na mesma casa e comam e bebam o que lhes oferecerem, pois o trabalhador merece o seu salário. Não fiquem mudando de uma casa para outra.
8 Ni̱ ngaa huaj gui̱sij a ni é re̱ꞌ ꞌngo̱ xumanꞌ rian ráj xina̱ ni ngüi̱ niꞌi ni sij a ni é re̱ꞌ, ni̱ xa̱ á re̱ꞌ si ri̱qui ni sij aj.
8 — Quando entrarem numa cidade e forem bem-recebidos, comam a comida que derem a vocês.
9 Jna̱huin a ni é re̱ꞌ ni ngüi̱ aꞌnanꞌ si guima̱n ni sij yuꞌuj daj. Ni̱ ga̱taj á re̱ꞌ gu̱nun ni sij: “Hua gahuin ni̱chrunꞌ ga̱ꞌnaꞌ ni̱caj sun Yanꞌanj rian ni é re̱ꞌ.” Daj ga̱taj ni é re̱ꞌ.
9 Curem os doentes daquela cidade e digam ao povo dali: “O
10 ’Sani̱ sisi̱ huaj gui̱sij a ni é re̱ꞌ ꞌngo̱ xumanꞌ, ni̱ nun ráj xina̱ ni ngüi̱ niꞌyaj ni sij a ni é re̱ꞌ, ngaa ni̱ ga̱hui a ni é re̱ꞌ chruhua cayu, ni̱ ga̱taj á re̱ꞌ gu̱nun ni ngüi̱ mán xumanꞌ daj:
10 Porém, quando entrarem numa cidade e não forem bem-recebidos, vão pelas ruas, dizendo:
11 “Nagunanꞌ ni únj yoꞌój yaj ma̱n xánj án re̱ꞌ guta dacój ni únj. Ni̱ daꞌngaꞌ daj ꞌyaj ni únj xiꞌí si naꞌue gu̱nun a ni é re̱ꞌ si-nu̱guanꞌ ni únj. Sani̱ gu̱nun sa̱ꞌ ni é re̱ꞌ sisi̱ hua gahuin ni̱chrunꞌ ga̱ꞌnaꞌ rian nicaj sun Yanꞌanj rian ni é re̱ꞌ.” Hué daj ga̱taj á re̱ꞌ gu̱nun ni ngüi̱ ma̱n xumanꞌ daj.
11 “Até a poeira desta cidade que grudou nos nossos pés nós sacudimos contra vocês! Mas lembrem disto: o Reino de Deus chegou até vocês.”
12 Ataj snanꞌān gu̱nun a ni é re̱ꞌ sisi̱ güi na̱guiꞌyaj yya Yanꞌanj si-ga̱quinꞌ ni ngüi̱, ngaa ni̱ huaj ga̱huin ni ngüi̱ xumanꞌ daj castigo si gui̱ranꞌ ni ngüi̱ xi̱ꞌi guimán xumanꞌ Sodoma asi̱j ná. ―Daj gataj Jesús gunun ni tsínj nicoꞌ sij.
12 E Jesus disse mais isto:
13 Ngaa ni̱ gataj Jesús:
13 Jesus continuou:
14 Hué dan ni̱ güi na̱guiꞌyaj yya Yanꞌanj si-ga̱quinꞌ ni ngüi̱, ngaa ni̱ huaj gui̱ranꞌ ni é re̱ꞌ castigo si gui̱ranꞌ ni ngüi̱ xi̱ꞌi guimán xumanꞌ Tiro nga̱ xumanꞌ Sidón asi̱j ná.
14 No Dia do Juízo, Deus terá mais pena de Tiro e de Sidom do que de vocês, Corazim e Betsaida!
15 Ni̱ atā gu̱nun a ni é re̱ꞌ huin a ni é re̱ꞌ ni ngüi̱ ma̱n xumanꞌ Capernaum sisi̱ nne̱ ni̱nꞌ ruhua ni é re̱ꞌ. Xiꞌí daj ani ruhua ni é re̱ꞌ sisi̱ hua ꞌueé ni̱nꞌ ruhua xánj án re̱ꞌ rúnꞌ hua xataꞌ hua xánj án re̱ꞌ, ruhua á re̱ꞌ. Sani̱ ga̱nꞌanj án re̱ꞌ rian ma̱n ni ngüi̱ gahuiꞌ, gui̱ꞌyā. ―Daj gataj Jesús.
15 E você, cidade de Cafarnaum, acha que vai subir até o céu? Pois será jogada no
16 Ngaa ni̱ gataj Jesús gunun ni tsínj nicoꞌ sij:
16 Então disse aos discípulos:
17 Hué dan ni̱ nanica̱j hua̱ꞌnij xia chiꞌ ni tsínj ganꞌanj daj. Ni̱ hua nia̱ꞌ ruhua ni sij. Ni̱ gataj ni sij gunun Jesús:
17 Os setenta e dois voltaram muito alegres e disseram a Jesus: — Até os demônios nos obedeciam quando, pelo poder do nome do senhor, nós mandávamos que saíssem das pessoas!
18 Ngaa ni̱ gataj Jesús:
18 Jesus respondeu:
19 Hua riquīj si gahuin nucuaj á re̱ꞌ si gu̱run a ni é re̱ꞌ rian xucuáj nga̱ xiquin nej. Ni̱ si̱ guiꞌyaj xi̱ꞌi xúꞌ rian án re̱ꞌ mánj. Ni̱ ga̱ꞌue gui̱ꞌyaj gana ni é re̱ꞌ rian si-fuerza sichre Satanás. Ni̱ nitaj si gui̱ranꞌ a ni é re̱ꞌ, gui̱ꞌyaj a̱ ꞌngo̱ ni nuguanꞌ quij nan mánj.
19 Escutem! Eu dei a vocês poder para pisar cobras e escorpiões e para, sem sofrer nenhum mal, vencer a força do inimigo.
20 Ni̱ hua yya dagahuin ni nane̱ xi̱ꞌi si ataj á re̱ꞌ. Sani̱ si̱ gahuin nia̱ꞌ ruhua ni é re̱ꞌ xiꞌí si unun ni nane̱ xi̱ꞌi si ataj á re̱ꞌ mánj. Sani̱ ga̱huin nia̱ꞌ ruhua á re̱ꞌ si hua ni̱ca si-xugüi a ni é re̱ꞌ ta rian yanj xataꞌ, ꞌyaj Yanꞌanj. ―Daj gataj Jesús rian hua̱ꞌnij xia chiꞌ ni tsínj daj.
20 Porém não fiquem alegres porque os espíritos maus lhes obedecem, mas sim porque o nome de cada um de vocês está escrito no céu.
21 Hué hora daj ni̱ gahuin nia̱ꞌ ruhua Jesús, guiꞌyaj Espíritu Santo. Ni̱ gataj sij gunun Yanꞌanj:
21 Naquele momento, pelo poder do Espírito Santo, Jesus ficou muito alegre e disse:
22 Ngaa ni̱ gataj Jesús gunun ni ngüi̱:
22 — O meu Pai me deu todas as coisas. Ninguém sabe quem é o Filho, a não ser o Pai; e ninguém sabe quem é o Pai, a não ser o Filho e também aqueles a quem o Filho quiser mostrar quem o Pai é.
23 Ngaa ni̱ niꞌyaj Jesús rian urin ni tsínj nicoꞌ sij. Ni̱ gataj sij:
23 Então Jesus virou-se para os discípulos e disse só para eles:
24 Daj si asi̱j ná, ni̱ gahuin nico ni tsínj gaꞌmi si-nu̱guanꞌ Yanꞌanj nga̱ nico ni rey gahuin ruhua gui̱niꞌi ni síꞌ si niꞌi ni é re̱ꞌ acuanꞌ. Sani̱ nun gui̱niꞌi ni sij. Ni̱ gahuin ruhua ni sij gu̱nun ni sij si unun ni é re̱ꞌ. Sani̱ nun gunun ni sij mánj. ―Daj gataj Jesús gunun ni sij.
24 Eu afirmo a vocês que muitos
25 Ngaa ni̱ naxu̱man ꞌngo̱ tsínj digyán ley gaꞌmi sij nga̱ Jesús. Ni̱ gahuin ruhua sij xa̱caj sij cuenta xiꞌí si-nu̱guanꞌ Jesús. Ni̱ nachínj snanꞌanj sij Jesús. Ni̱ gataj sij:
25 Um mestre da Lei se levantou e, querendo encontrar alguma prova contra Jesus, perguntou: — Mestre, o que devo fazer para conseguir a vida eterna?
26 Ngaa ni̱ gataj Jesús:
26 Jesus respondeu:
27 Ni̱ gataj tsínj daj:
27 O homem respondeu: — “Ame o Senhor, seu Deus, com todo o coração, com toda a alma, com todas as forças e com toda a mente. E ame o seu próximo como você ama a você mesmo.”
28 Ngaa ni̱ gataj Jesús:
28 — A sua resposta está certa! — disse Jesus. — Faça isso e você viverá.
29 Sani̱ manꞌan tsínj daj, ni̱ gahuin ruhua sij sisi̱ gui̱niꞌi Jesús sisi̱ tsínj sa̱ꞌ huin sij. Xiꞌí daj ni̱ nachínj snanꞌanj sij Jesús. Ni̱ gataj sij:
29 Porém o mestre da Lei, querendo se desculpar, perguntou: — Mas quem é o meu próximo?
30 Ngaa ni̱ nani Jesús ꞌngo̱ cuento gunun síꞌ. Ni̱ gataj sij:
30 Jesus respondeu assim:
31 Ngaa ni̱ huaj ꞌngo̱ chrej niquinꞌ rian ni tsínj israelita chrej daj. Sani̱ ngaa guiniꞌi sij ngaj tsínj guiranꞌ xi̱ꞌi daj, ni̱ gachin anéj sij rian síꞌ ganꞌanj sij.
31 Acontece que um sacerdote estava descendo por aquele mesmo caminho. Quando viu o homem, tratou de passar pelo outro lado da estrada.
32 Ni̱ huaj ꞌngo̱ tsínj levita chrej daj nej. Ni̱ ngaa guiniꞌi sij tsínj daj, ni̱ gachin anéj sij ganꞌanj sij nej.
32 Também um
33 ’Sani̱ huaj ꞌngo̱ tsínj samaritano hué gue̱ chrej daj. Ni̱ tsínj ꞌna̱ꞌ anéj chrej huin síꞌ. Ni̱ ngaa guiniꞌi síꞌ tsínj ngaj daj, ni̱ gahuin ꞌi̱ ruhua síꞌ niꞌyaj síꞌ sij.
33 Mas um
34 Ni̱ gahuin ni̱chrunꞌ tsínj samaritano daj. Ni̱ guiꞌyaj go̱noꞌo sij gasiti nga̱ nnee vino tsínj guiranꞌ xi̱ꞌi daj. Ni̱ gumi sij atsij rian guiranꞌ xi̱ꞌi síꞌ. Ni̱ dagahui sij síꞌ xiráj dánj sij xucu. Ni̱ nicaj sij ganꞌanj sij mesón. Ni̱ dugumi sij manꞌan síꞌ.
34 Então chegou perto dele, limpou os seus ferimentos com azeite e vinho e em seguida os enfaixou. Depois disso, o samaritano colocou-o no seu próprio animal e o levou para uma pensão, onde cuidou dele.
35 Ngaa ni̱ ango güi ngaa huin ruhua sij ga̱nꞌanj sij, ni̱ guiri sij hui̱j sanꞌanj huin denario gaꞌuiꞌ sij raꞌa tsínj du̱cua huin mesón. Ni̱ gataj sij: “Du̱gumi re̱ꞌ tsínj nan. Ni̱ sisi̱ gu̱tinꞌ re̱ꞌ huaj, ni̱ manꞌānj na̱ruꞌue rián re̱ꞌ ngaa na̱nicā ru̱huaꞌ yún ga̱ꞌnāj.” ―Daj nani Jesús cuento rian tsínj digyán ley daj.
35 No dia seguinte, entregou duas moedas de prata ao dono da pensão, dizendo:
36 Ngaa ni̱ nachínj snanꞌanj Jesús síꞌ. Ni̱ gataj sij:
36 Então Jesus perguntou ao mestre da Lei:
37 Ngaa ni̱ gataj tsínj daj:
37 — Aquele que o socorreu! — respondeu o mestre da Lei. E Jesus disse:
38 Ni̱ ngaa huaj Jesús chrej, ni̱ guisíj síꞌ ꞌngo̱ xumanꞌ rian nu̱n ꞌngo̱ yunꞌunj xa̱na gu̱ꞌnaj Marta. Ni̱ gunáj Jesús ducuá únꞌ, guiꞌyaj únꞌ.
38 Jesus e os seus discípulos continuaram a sua viagem e chegaram a um povoado. Ali uma mulher chamada Marta o recebeu na casa dela.
39 Ni̱ hua ꞌngo̱ xugüiꞌij Marta gu̱ꞌnaj María. Ni̱ ganꞌanj ga̱ne María dacój Jesús unun únꞌ si ataj Jesús.
39 Maria, a sua irmã, sentou-se aos pés do Senhor e ficou ouvindo o que ele ensinava.
40 Ni̱ da nahuij ruhua Marta ꞌyaj sun únꞌ. Ngaa ni̱ gahuin ni̱chrunꞌ únꞌ rian Jesús, ni̱ nachínj snanꞌanj únꞌ:
40 Marta estava ocupada com todo o trabalho da casa. Então chegou perto de Jesus e perguntou: — O senhor não se importa que a minha irmã me deixe sozinha com todo este trabalho? Mande que ela venha me ajudar.
41 Ngaa ni̱ gataj Jesús:
41 Aí o Senhor respondeu:
42 Sani̱ hua urin nuguanꞌ sa̱ꞌ huin si níꞌyanj. Ni̱ hua nacui María nuguanꞌ sa̱ꞌ daj. Ni̱ ni̱ a̱ ꞌngo̱ ni ngüi̱ si̱ gaꞌue ga̱taj sisi̱ si̱ gunun María si-nu̱guanꞌānj mánj. ―Daj gataj Jesús.
42 mas apenas uma é necessária! Maria escolheu a melhor de todas, e esta ninguém vai tomar dela.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 10, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.