Romanos 4
Gu ñio'ki'ñ gu Dios na bhaan tu a'ga guch xoi'kam (STPNT) vs NAA
1 Ea nach bhaan jup xi chu aꞌgaꞌ guch boxii Abraam nat jax jaꞌk tu jii bɨjɨk na yaꞌ oilhimɨk, bhaan jach xi chu aꞌgaꞌ nat jax chuꞌt bɨɨx aixim bhaan tu bii.
1 Que diremos, então, a respeito de Abraão, nosso pai segundo a carne? O que foi que ele conseguiu?
2 Noꞌ gɨt gu Abraam jix kɨɨꞌ maaꞌnkam tɨgiaꞌ gu Dios nax bhaiꞌm duukam bap tu duñiaꞌ gu tuꞌ na dɨɨlh jax ɨlhiiꞌñdhaꞌ, dhiꞌ kɨꞌn gɨt bhaan gɇꞌkam bam taat kaꞌ ja bui gu jaꞌtkam, sia ku guꞌ cham tuꞌ buiñor gu Dios.
2 Porque, se Abraão foi justificado por obras, tem do que se orgulhar, porém não diante de Deus.
3 Guꞌ ji na guꞌp jum kaiꞌch maaꞌn kap nat paiꞌ tu uaꞌnak maadɨt gu bɨjɨk dɨr kam: “Gu Abraam bɨɨx juraaꞌn kɨꞌn soiꞌm ɨlhdhak buiñor tɨ jɨɨꞌñ gu Dios, puiꞌ kut baꞌ gu Dios puiꞌ jaꞌk tɨɨ nar jix kɨɨꞌ maaꞌnkam.”
3 Pois o que diz a Escritura? Ela diz: “Abraão creu em Deus, e isso lhe foi atribuído para justiça.”
4 Na guꞌ aach nach jix maat na gu jaroiꞌ noꞌt tuꞌ bhaan tu jua, cham tuꞌ nam puiꞌ pɨx makiaꞌ gu tuumiñ nam paiꞌ dhuuk namkidhaꞌ, guꞌ jaꞌpji dhiꞌr maiꞌchɨk gaꞌn kaꞌ na ba tu juanaꞌ.
4 Ora, para quem trabalha, o salário não é considerado como favor, mas como dívida.
5 Matgɨm guꞌ noꞌt jaroiꞌ soiꞌm ɨlhdhak buiñor ba tɨ jɨɨꞌñ gu Dios, ba uañdhaꞌ gu uaꞌtulhdhargaꞌn puiꞌ pɨx, cham tuꞌ nam aaꞌndaꞌ na tuꞌ jax dhuñiaꞌ nar jix bhaiꞌm duukam na baꞌ gɨt dhiꞌ pɨx jir maiꞌchɨk gaꞌn kaꞌ. Baꞌ miꞌ dhɨr dɨɨlh gu Dios puiꞌ jaꞌk ba tɨgiaꞌ nar jix kɨɨꞌ maaꞌnkam kaꞌ.
5 Mas, para quem não trabalha, porém crê naquele que justifica o ímpio, a sua fé lhe é atribuída como justiça.
6 Gu Dabii guiꞌ na bɨjɨk jix ioꞌm jir gɇꞌkam kat, dhiꞌ bhaan jup tu aꞌga nax bhaiꞌ ba tu jimdaꞌ gu jaroiꞌ noꞌt puꞌñi dɨɨlh gu Dios uañdhak gu uaꞌtulhdhargaꞌn puiꞌ ba tɨɨ na bar jix kɨɨꞌ maaꞌnkam, sia kut guꞌ cham tuꞌ tuꞌx bhaiꞌm duukam jup tu duu na baꞌ gɨt dhiꞌ bar maiꞌchɨk gaꞌn kaꞌ.
6 E é assim também que Davi declara ser bem-aventurado aquele a quem Deus atribui justiça, independentemente de obras.
7 Jaꞌpni moom kaiꞌch miꞌ nat paiꞌ tu uaꞌnak dɨɨlh gu Dabii:
7 Davi disse: “Bem-aventurados aqueles cujas transgressões são perdoadas, e cujos pecados são cobertos;
8 Joidham jix bhaiꞌ ba tu jimdaꞌ gu jaroiꞌ noꞌ guꞌ Dios cham tuꞌ bhaan kap jum buixiꞌñ gu uaꞌtulhdhargaꞌn.
8 bem-aventurado aquele a quem o Senhor jamais atribuir pecado.”
9 Baꞌ dhiꞌ puiꞌ nat tu uaꞌna gu Dabii, ¿dai aa chi guiꞌ ja aagɨt jup kaiꞌch nam jum matgilhiꞌñ nam jir Israel kam, kaꞌ bɨɨx aa chi guiꞌ nam cham jum matgilhiꞌñ? Nach guꞌp kaiꞌch nat saak gu Dios puiꞌ tɨɨ gu Abraam nar jix kɨɨꞌ maaꞌnkam, dai pɨx nat soiꞌm ɨlhdhak buiñor tɨ jɨɨꞌñ.
9 Esta bem-aventurança vem apenas sobre os circuncisos ou será que ela vem também sobre os incircuncisos? Porque dizemos: “A fé foi atribuída a Abraão para justiça.”
10 ¿Guꞌ paa chi baꞌ duuk pɨk puiꞌ jaꞌk tɨɨ gu Dios gu Abraam nar jix kɨɨꞌ maaꞌnkam? ¿Gatuuk aa nat xim matgilhdhak nar Israel kam, kaꞌ bɨɨpɨꞌ dɨr aa nat chakuim matgilhdhak? Bɨɨpɨꞌ dɨr ji matgɨm nat chakuim matgilhdhak nar Israel kam.
10 Como, pois, lhe foi atribuída? Estando ele já circuncidado ou sendo ainda incircunciso? Não foi no regime da circuncisão, mas quando ele ainda não havia sido circuncidado.
11 Miꞌ dhɨr baꞌp bam matgilh nat baꞌ bhaan jup matgir ja bui gu jaꞌtkam nat gu Dios puiꞌ jaꞌk ba tɨɨ nar jix kɨɨꞌ maaꞌnkam, dai pɨx nat buiñor soiꞌm ɨlhdhak tɨ jɨɨꞌñ. Baꞌ gu jaroiꞌ na puꞌñi soiꞌm ɨlhdhai buiñor jup tɨ jɨɨꞌñdhaꞌ gu Dios sia ku guꞌ chakui matgilhdhix nar Israel kam, gu Dios pɨx dɨɨlh puiꞌ jaꞌk ba tɨgiaꞌ nar jix kɨɨꞌ maaꞌnkam kaꞌ, na guꞌ miꞌ puiꞌp tu daaꞌñchuꞌndaꞌ na jax gu Abraam, jaꞌp ji buusandaꞌ nar taataꞌn kaꞌ.
11 E Abraão recebeu o sinal da circuncisão como selo da justiça da fé que teve quando ainda não havia sido circuncidado. E isto para que ele viesse a ser o pai de todos os que creem, embora não circuncidados, a fim de que a justiça fosse atribuída também a eles.
12 Sia puiꞌp ji buusandaꞌ nar ja taat kaꞌ gu Abraam guiꞌ nam ba matgilhdhix kaꞌ nam jir Israel kam, dai pɨx noꞌ mɨt tuꞌ sɨlhkam soiꞌm ɨlhdhak buiñor pu ba tɨ jɨɨꞌñ gu Dios bɨɨpɨꞌ dɨr nam chakuim matgilhdhaꞌ, noꞌm guꞌ sia xib pu buiñor tɨ jɨɨꞌñdhatuꞌ.
12 Ele é também pai da circuncisão, isto é, daqueles que não são apenas circuncisos, mas também andam nas pisadas da fé que teve Abraão, nosso pai, antes de ser circuncidado.
13 Na guꞌ janoꞌ nat gu Dios iimchux gu Abraam na makiaꞌ gu dɨbɨɨr sia gu bopxiꞌñ, cham tuꞌ nat miꞌ pu tu duu gu Abraam na jɨꞌk jax tu aagix kut baꞌ iimchux. Jax dhui na guꞌ chakui paiꞌ jax tu aagix kaꞌ janoꞌ. Guꞌ jaꞌpji na bɨɨx juraaꞌn kɨꞌn soiꞌm ɨlhdhat buiñor tɨ jɨɨgiꞌñdhaꞌ, puiꞌ kut baꞌ puiꞌp tɨɨ nar jix kɨɨꞌ maaꞌnkam, na cham tuꞌ bhaan uaꞌtulhdhix.
13 A promessa de que seria herdeiro do mundo não veio a Abraão ou à sua descendência por meio da lei, e sim por meio da justiça da fé.
14 Baꞌ noꞌ guꞌ jax dhuukat dai guiꞌ ja aꞌm ji chu biꞌyaꞌ gɨt nam miꞌ puiꞌ jimiaꞌ na jɨꞌk jax tu aagix dhiꞌ nat tuꞌ iimchuxdhak gu Dios gu Abraam, jir tuꞌ kub kaꞌ gɨt sia ku jaroiꞌ tɨi soiꞌm ɨlhdhat buiñor tɨ jɨɨgiꞌñ gu Dios, gio dhiꞌ bhaan bax maatɨꞌ kaꞌ gɨt na cham pɨk jir gɇꞌp jum duukam dhiꞌ nat tuꞌ iimchux gu Dios gu Abraam.
14 Pois, se os da lei é que são os herdeiros, anula-se a fé e cancela-se a promessa.
15 Na guꞌ paiꞌ noꞌx jaiꞌch na jax tu aagix nam tu jimdaꞌ gu jaꞌtkam, noꞌt maadɨt cham am bua miꞌ paiꞌ maaꞌn kap, dhiꞌ bhaan jum uaꞌtulhdhai ba tulhiiñchudaꞌ am. Guꞌ ji noꞌ guꞌ pu cham paiꞌ jax jup tu aagix, dho pu cham paiꞌ jaiꞌch kaꞌ ɨp gu uaꞌtulhdharaꞌ.
15 Porque a lei suscita a ira; mas onde não há lei, também não há transgressão.
16 Puiꞌ ku baꞌ miꞌ dhɨr gu Abraam gu bopxiꞌñ jɨꞌk nam soiꞌm ɨlhdhat buiñor jup ba tɨ jɨɨgiꞌñ gu Dios, ja maa guiꞌ nat tuꞌ iimchux janoꞌ dɨɨlh gu Abraam, nat guꞌx ja joiꞌmdak ja tɨɨ nam jaꞌp pɨx buiñor tɨ jɨɨgiꞌñ. Baꞌ cham tuꞌ dai na miꞌ pu tu duñiaꞌ gu jaroiꞌ na jɨꞌk jax tu aagix kaꞌ na baꞌ maiꞌchiaꞌ guiꞌ na Dios tu maak, guꞌ jaꞌpji noꞌ soiꞌm ɨlhdhat buiñor jup tɨ jɨɨgiꞌñ gu Dios jaꞌp na jax janoꞌ gu Abraam. Baꞌ bɨɨx nach jɨꞌk puꞌñi soiꞌch ɨlhdhat buiñor tɨ jɨɨgiꞌñ gu Dios, jaꞌp ji buusan nar jich chaat gu Abraam.
16 Essa é a razão por que provém da fé, para que seja segundo a graça, a fim de que a promessa seja garantida para toda a descendência, não somente à descendência que está no regime da lei, mas também à descendência que tem a fé que Abraão teve — porque Abraão é pai de todos nós,
17 Na guꞌp jum kaiꞌch maaꞌn kap na mɨt paiꞌ tu uaꞌnak gu bɨjɨk dɨr kam: “Aañ puiꞌ jaꞌk jum duñiaꞌ nap muiꞌ jaꞌtkam jir ja taat kaꞌ.” Baꞌ dhiꞌ gu Dios nat puiꞌ tɨɨdak gu Abraam nat jaroiꞌ buiñor soiꞌm ɨlhdhak tɨ jɨɨꞌñ, dhiꞌr diꞌ gu Dios guiꞌ na sia koiꞌñgaꞌn ja duduaꞌñdhaꞌ noꞌ xi ɨlhiiꞌñ, gio nax bhaaiꞌ nap duñiaꞌ gu tuꞌ na pu cham paiꞌ dhuuk jaiꞌch kaꞌ.
17 como está escrito: “Eu o constituí por pai de muitas nações” — diante daquele em quem Abraão creu, o Deus que vivifica os mortos e chama à existência as coisas que não existem.
18 Baꞌ gu Abraam sɨlh pɨx tɨ jɨɨgiꞌñdhaꞌ nar sɨlhkam puiꞌ na jax chɨtda gu Dios na muiꞌ jaꞌtkam jir ja taat kaꞌ, sia ku guꞌ pu cham mat kaꞌ na jax dhui puiꞌ tum duñiaꞌ. Baꞌ muiꞌ tu bopxicha gu Abraam puiꞌ na jɨꞌk jax tɨtda gu Dios.
18 Abraão, esperando contra a esperança, creu, para vir a ser pai de muitas nações, segundo lhe havia sido dito: “Assim será a sua descendência.”
19 Nat guꞌ gu Abraam cham jɨꞌx jum oꞌjolh na soiꞌm ɨlhdhat tuꞌ sɨlhkam tɨ jɨɨgiꞌñdhaꞌ buiñor gu Dios, sia ku guꞌ janoꞌ ba aichdhidhaꞌ gux chamaam ooꞌm oidhaꞌ. Jix mat kaꞌ guꞌ tɨi gu Abraam na cham xiim ba mukiaꞌ bɨɨmaꞌn gu bɨngaꞌn Saara, nam guꞌx ioꞌm bar jagɨꞌgɨr kaꞌ, cham bhaaiꞌ panaas nam jax dhui ka ja tɨgiaꞌ gu aꞌaalh.
19 E, sem enfraquecer na fé, levou em conta o seu próprio corpo já amortecido, tendo ele quase cem anos, e a esterilidade do ventre de Sara.
20 Guꞌ ji na guꞌ gu Abraam xi kɨɨkgɨdaꞌ na sɨlhkam tɨ jɨɨgiꞌñdhaꞌ buiñor gu Dios na jax tɨtda, cham paiꞌ pɨx am jum oꞌjolh iam, guꞌ jaꞌpji na jaꞌkbuiꞌ kat jix ioꞌm xim otdatgɨdaꞌ nax ioꞌm xi chɨ jɨɨgiꞌñdhaꞌ puiꞌ na jax tɨtda,
20 Não duvidou, por incredulidade, da promessa de Deus; mas, pela fé, se fortaleceu, dando glória a Deus,
21 dai na puiꞌ kaiꞌchdhaꞌ na dai dɨɨlh gu Dios jix bhaaiꞌ na puiꞌ tu duñiaꞌ na jax kaiꞌch.
21 estando plenamente convicto de que Deus era poderoso para cumprir o que havia prometido.
22 Puiꞌ kut baꞌ gu Dios puiꞌ tɨɨ gu Abraam nar jix kɨɨꞌ maaꞌnkam.
22 Assim, também isso lhe foi atribuído para justiça.
23 Baꞌ puiꞌ jaꞌk tum uaꞌna nat gu Dios jix kɨɨꞌ maaꞌnkam tɨɨ gu Abraam, na cham paiꞌ buiñor ka uaꞌtulhdhix, daipuꞌ pɨx nat soiꞌm ɨlhdhak buiñor tɨ jɨɨꞌñ. Ku guꞌ cham tuꞌ ji na dai buiñor gu Abraam puiꞌ tu uaꞌñix,
23 E as palavras “lhe foi atribuído” foram escritas não somente por causa dele,
24 guꞌ jaꞌpji sia aach na jaiꞌp jich iadhiꞌñ dhiꞌ nat jax chum uaꞌna. Na guꞌ puiꞌ nach jax soiꞌch ɨlhdhat buiñor tɨ jɨɨgiꞌñ gu Dios jaiꞌ dhɨt, guiꞌ puiꞌp bach ɨlhiiꞌñ nach jir jix kɨkɨɨꞌ jaꞌtkam, cham tuꞌ buiñor ka uꞌuaꞌtulhdhix ich gu Dios guiꞌ nat duaꞌñdhak buusaiꞌ koiꞌñgaꞌn tɨr dɨr guch Xoiꞌkam nar jich gɇꞌkam tuk xib.
24 mas também por nossa causa, visto que a nós igualmente nos será atribuído, a saber, a nós que cremos naquele que ressuscitou dentre os mortos a Jesus, nosso Senhor,
25 Nat guꞌ guiꞌ pɨx jich Xoiꞌkam dɨɨlh jum doꞌñcho nam muꞌaaꞌ na baꞌ puꞌñi jaꞌk tu namkix kaꞌ guch uaꞌtulhdharaꞌ. Baꞌ nat paiꞌ dhuuk gio duadɨk jup buus mu dɨr koiꞌñgaꞌn tɨr, dhiꞌ bhaan matgir na ba tu namkix guch uaꞌtulhdharaꞌ, baꞌ cham tuch dhaam kap tuꞌiiꞌ.
25 o qual foi entregue por causa das nossas transgressões e ressuscitou para a nossa justificação.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Romanos 4, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.